NATO samita Varšavā lēmumi par kolektīvās aizsardzības stiprināšanu

26.10.2016. 12:45

No 8. līdz 9. jūlijam Varšavā, Polijā, norisinājās 27. NATO valstu un valdību vadītāju samits. Tas turpināja pirms 2 gadiem aizsākto Ziemeļatlantijas alianses pielāgošanās procesu, stiprinot kolektīvās aizsardzības un agresijas atturēšanas spējas Eiropā, atbildot uz jauno drošības vidi un izaicinājumiem tajā pēc Krievijas īstenotās Krimas okupācijas un aneksijas 2014. gadā un slēptās karadarbības Austrumukrainā. Samita darba kārtībā bija 4 galvenie jautājumi: (1) alianses kolektīvās aizsardzības un atturēšanas politikas stiprināšana, (2) alianses atbildes pasākumi izaicinājumiem austrumos, tostarp turpmākās attiecības ar Krieviju, (3) NATO iesaiste dienvidu izaicinājumu risināšanā, (4) NATO misija Afganistānā.

Latvijai būtiskākais samitā pieņemtais lēmums bija alianses klātbūtnes stiprināšana NATO dalībvalstīs tās austrumos. Samitā Varšavā tika paziņots, ka Kanāda uzņemsies vadošās valsts pienākumus multinacionālai bataljona lieluma alianses kaujas grupai Latvijā, kas Krievijas tālākas agresijas atturēšanas un kolektīvās aizsardzības stiprināšanās nolūkos tiks izvietota valstī tuvākajā laikā. Kopā ar Kanādu savus bruņotos spēkus un ekipējumu uz Latviju nosūtīs arī citas dalībvalstis, kas tiks izziņotas NATO aizsardzības ministru sanāksmē šī gada oktobrī pēc konsultācijām ar vadošajām valstīm un uzņemošajām valstīm. Tāpat samitā Lielbritānija paziņoja, ka būs vadošā valsts kaujas grupas bataljonam Igaunijā, Vācija – Lietuvā, bet ASV pilnībā nodrošinās vienu bataljonu Polijā. Iepriekš, 14. un 15. jūnijā, NATO aizsardzības ministri pieņēma lēmumu par 4 daudznacionālu kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā, un samitā tika atkārtoti apstiprināta alianses vienotība šajā jautājumā augstākajā līmenī.

Stiprinot kolektīvo aizsardzību, alianse vienoti apstiprināja gatavību aizsargāt jebkuru dalībvalsti pret jebkāda veida drošības izaicinājumiem gan no austrumiem, gan no dienvidiem, gan konvencionāliem un asimetriskiem draudiem. Tostarp valstu un valdību vadītāji vienojās stiprināt alianses noturību pret hibrīddraudiem, atkārtojot alianses gatavību piemērot Vašingtonas līguma 5. pantu hibrīdā apdraudējuma gadījumā. Savukārt kibertelpa samita laikā tika pasludināta par līdzvērtīgu operāciju telpu sauszemei, gaisam un sauszemei, turpmāk aliansei ļaujot veiksmīgāk atvairīt kiberdraudus krīžu pārvarēšanas operācijās. Samitā tika paziņots arī par NATO pretraķešu aizsardzības sistēmas Eiropā sākotnējās operacionālās gatavības sasniegšanu, stiprinot noturību pret draudiem ārpus alianses.

Paralēli agresijas atturēšanas politikas stiprināšanai valstu līderi vienojās par dialoga uzturēšanu ar Krieviju. Jau 13. jūlijā tiks rīkota NATO–Krievijas padomes sēde, lai veicinātu alianses un Krievijas īstenotās politikas caurskatāmību, kā arī pārrunātu drošības izaicinājumus Ukrainā un Afganistānā. Kā Krievijas kaimiņvalstij Latvijai ir būtiski saglabāt līdzsvaru starp alianses īstenotajiem kolektīvās aizsardzības un atturēšanas pasākumiem un konstruktīvu dialogu un pozitīvām attiecībām ar Krieviju ilgtermiņā.

NATO līderi pārrunāja arī drošības izaicinājumus alianses dienvidos. Tostarp valstu līderi vienojās par NATO lomas stiprināšanu migrācijas radīto risku novēršanā Vidusjūrā, kā arī praktiskā atbalsta sniegšanu ISIL/Da’esh terorisma apkarošanai. Latvija samitā atzīmēja solidaritātes un vienotības nozīmi visā aliansē, tostarp pauda atbalstu nepieciešamībai stiprināt ne tikai alianses austrumu flangu, bet arī kopīgiem spēkiem rast risinājumus ilgtermiņā nekontrolētas migrācijas cēloņu novēršanai un teroristisko grupējumu apkarošanai.

Attiecībā uz Afganistānu NATO valstu un valdību vadītāji vienojās par klātbūtnes turpināšanu valstī pēc 2016. gada, paziņoja par finansiāla atbalsta turpināšanu afgāņu drošības spēkiem, kā arī atkārtoja apņemšanos veidot politisko partnerību ilgtermiņā. Latvija samitā paziņoja par apņemšanos turpināt sniegt finansiālu atbalstu Afganistānai no 2018. līdz 2020. gadam 500 tūkstošu ASV dolāru apjomā ik gadu.

Latvija augstu novērtē arī samitā pieņemto NATO un ES līderu kopīgo deklarāciju par turpmākās politiskās un praktiskās sadarbības stiprināšanu starp abām institūcijām kiberdrošībā, hibrīddraudu novēršanā, jūrlietu drošībā, trešo valstu aizsardzības spēju stiprināšanā, kā arī kopīgu apmācību un mācību rīkošanā.

Samita laikā Valsts prezidents Raimonds Vējonis piedalījās NATO–Ukrainas komisijas sēdē. Tās laikā tika pārrunāta aktuālā drošības situācija Ukrainā, izteikts atbalsts Ukrainas īstenotajām reformām un apstiprināta NATO Visaptveroša atbalsta programma Ukrainai.1

Varšavā uz kopīgu NATO–Gruzijas komisijas sēdi pirmo reizi sanāca ārlietu ministri, kas atkārtoti apstiprināja alianses politisko un praktisko atbalstu Gruzijai, kā arī apņēmās turpmāk stiprināt sadarbību.

Tāpat atsevišķā darba sesijā ārlietu ministri tikās ar paplašināto iespēju partnervalstu – Somijas, Zviedrijas, Gruzijas, Jordānijas, Austrālijas – ārlietu ministriem un ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Federiku Mogerīni, lai pārrunātu potenciālos kopīgas atbildes soļus aktuālajiem drošības izaicinājumiem alianses dienvidos un austrumos.

Alianses aizsardzības ministri savukārt pārrunāja atturēšanas un kolektīvās aizsardzības stiprināšanas praktiskos ieviešanas pasākumus, kā arī tikās ar starptautisko operāciju partneriem.

Latviju NATO samitā Varšavā pārstāvēja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Samita laikā norisinājās arī vairākās Latvijas pārstāvju divpusējās tikšanās ar Kanādas, Polijas, Francijas, Turcijas, Spānijas, Norvēģijas, Moldovas un Maķedonijas pārstāvjiem.


1Angliski - Comprehensive Assistance Package for Ukraine. Programmas mērķis ir sniegt atbalstu Ukrainas aizsardzības un drošības sektora institūciju efektivitātes un atbildības stiprināšanai.