NATO BRISELES SAMITS

16.07.2018. 15:07

No 11. līdz 12. jūlijam Briselē, Beļģijā, norisinājās NATO valstu līderu samits. Samitā dalībvalstu vadītāji apliecināja alianses vienotību, transatlantisko attiecību spēcīgumu un uzticību kopējām vērtībām. ASV prezidenta Donalda Trampa aktīvi virzītajā aizsardzības izdevumu jautājumā dalībvalstis novērtēja sasniegto progresu, pēdējo četru gadu laikā aizsardzībai kopumā atvēlot par 87 miljardiem dolāru vairāk, un vienojās nodrošināt mērķtiecīgu izdevumu tālāku pieaugumu. Sabiedrotie augstu novērtēja Latvijas aizsardzības budžeta pieaugumu līdz 2% no IKP. Atbilstošs finansējums spēcina gan mūsu aizsardzību, gan Latvijas pozīcijas aliansē.

Latvija ir īstenojusi savas prioritātes – tiks vēl vairāk uzlabotas NATO spējas reaģēt krīzes situācijā, kā arī tālāk nostiprināta NATO klātbūtne Baltijas reģionā. Samita lēmumi padara NATO vēl spēcīgāku un mūsu reģionu – vēl labāk aizsargātu.

Samita lēmumi apliecina, ka alianse turpina aizsardzības un atturēšanas stratēģiju, ko tā aizsāka Velsas un Varšavas samitos attiecīgi 2014. un 2016. gadā. Latvijai īpaši svarīgs ir samita laikā paziņotais lēmums par daudznacionāla divīzijas līmeņa štāba “Ziemeļi” izveidi Latvijā. Pēc NATO kaujas grupu izvietošanas Latvijā 2017. gada vasarā NATO komandvadības elementu izvietošana Baltijas valstīs ir viens no svarīgajiem nākamajiem soļiem NATO klātbūtnes nostiprināšanā mūsu reģionā. Tas uzlabos NATO spējas plānot aizsardzību un veikt praktiskus pasākumus Baltijas reģionā. Štābs iekļausies NATO spēku struktūrā un komandēs aliansei deleģētās vienības Baltijas valstīs.

NATO Briseles samita lēmumi kopumā uzlabos NATO spējas reaģēt krīzes situācijā. Īpaši izceļams ir NATO lēmums par Gatavības iniciatīvas (Readiness Initiative) apstiprināšanu. Iniciatīva paredz, ka NATO ne ilgāk kā 30 dienu laikā būs jānodrošina rīcībspējīgas 30 jūras spēku, 30 sauszemes spēku un 30 gaisa spēku vienības. Šīs vienības kopīgi veidos strukturētu spēku aizsardzības uzdevumu veikšanai. Iniciatīva būtiski papildina lēmumus, kas tika pieņemti, sākot ar Velsas samitu 2014. gadā, par NATO reaģēšanas spēju attīstību.

Vienlaikus sabiedrotie ir vienojušies par nepieciešamību stiprināt gaisa spēku un jūras spēku militārās spējas, tai skaitā Baltijas jūras reģionā. Latvijai tas ir īpaši svarīgi, jo šis uz-sāktais process spēcinās arī NATO paplašināto klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā.

NATO turpina pielāgošanos, atbildot uz jaunajiem drošības izaicinājumiem. Samitā ir pieņemts lēmums, ar kuru tiks uzlabota NATO komandstruktūra, izveidojot divas jaunas spēku pavēlniecības ASV un Vācijā. NATO būtiski paaugstina spējas stāties pretī tradicionālajam un hibrīdajam apdraudējumam. Atzinīgi vērtējam samitā izveidoto mehānismu palīdzības saņemšanai hibrīdā apdraudējuma gadījumā.

NATO valstu līderi vienojās turpināt pašreizējo pieeju attiecībām ar Krieviju – atturēšana un aizsardzība paralēli jēgpilnam dialogam. Kamēr sabiedrotie neredz būtiskas izmaiņas Krievijas rīcībā – starptautisko tiesību pārkāpšana, agresija pret kaimiņvalstīm, Minskas vienošanos neievērošana u.c. –, NATO konsekventi saglabās pozīciju, kas sakņojas 2014. gadā pieņemtajos lēmumos par praktiskās sadarbības pārtraukšanu ar Krieviju un tikai formālu kontaktu uzturēšanu augstāko politisko un militāro amatpersonu līmenī.

Samitā tika turpināta veiksmīgi aizsāktā NATO – Eiropas Savienības sadarbības padziļināšana. Parakstītā NATO – ES sadarbības deklarācija palīdzēs abām organizācijām koordinēt sadarbību vairākās jomās. Īpaši izceļama ir militārā mobilitāte, kas NATO – ES sadarbībā ieņem arvien redzamāku lomu.

NATO valstu vadītāji pieņēma lēmumu sākt iestāšanās sarunas ar Bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju. Tas ir spēcīgs apliecinājums, ka alianses durvis ir atvērtas jaunu dalībvalstu uzņemšanai un nevienai trešajai valstij nav veto tiesības NATO paplašināšanās jautājumā.

Samitā notika arī atsevišķa sabiedroto dalībvalstu vadītāju tikšanās ar Gruzijas un Ukrainas līderiem. Alianse atkārtoti apstiprināja politisko un praktisko atbalstu Gruzijai un Ukrainai, kā arī apņēmās stiprināt sadarbību.

Samitā tika pieņemta arī virkne lēmumu, kas vērsti uz drošības izaicinājumu pārvarēšanu alianses dienvidos. Galvenā prioritāte šajā jomā ir turpināt cīņu pret starptautisko terorismu. Valstu vadītāji lēma par pilnvērtīgas apmācību misijas izveidi Irākā. Attiecībā uz Afganistānu NATO valstu un valdību vadītāji vienojās par klātbūtnes turpināšanu, paziņojot par finansiāla atbalsta turpināšanu afgāņu drošības spēkiem. Latvija samitā paziņoja par apņemšanos turpināt sniegt finansiālu atbalstu Afganistānai līdz 2024. gadam 500 tūkstošu ASV dolāru apjomā ik gadu. Latvijas karavīri turpina dalību operācijās Afganistānā un Irākā.

Latvijas delegāciju NATO samitā Briselē vadīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kuru pavadīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Kopš pagājušā gada vidus NATO paplašināto klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā veido četras kaujas grupas ar vairāk nekā 4 500 karavīru. Spēku izvietošana mūsu reģionā ir sabiedroto atbilde uz izmaiņām drošības vidē, tai skaitā Krievijas agresīvo uzvedību un starptautisko tiesību pārkāpumiem.

NATO samiti ir augstākā līmeņa dalībvalstu tikšanās, kas notiek vidēji reizi divos gados. Latvija ir NATO dalībvalsts kopš 2004. gada. 2006. gadā NATO samits notika Rīgā.