Cīņa ar starptautisko terorismu

23.02.2017. 17:58

Traģiskie 2001. gada 11. septembra notikumi ASV ir uzskatāmi par pagrieziena punktu pasaules drošības politikā, pilnībā izmainot mūsu viedokli par starptautiskā terorisma draudiem.

Starptautiskā terorisma tīkls pakāpeniski ir kļuvis par decentralizētu, neatkarīgu grupējumu kopumu, kas balsta savu rīcību uz radikālām ideoloģijām. Lai pilnvērtīgi stātos pretim šiem draudiem, ir nepieciešama savstarpēji koordinēta rīcība gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā.

Teroristiskā grupējuma ISIL/Da’esh un al-Qaeda atbalstītāju īstenotie uzbrukumi Parīzē, Kopenhāgenā, Briselē, kā arī pret iecienītiem Eiropas tūristu gala mērķiem Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā radījuši tiešu apdraudējumu Eiropas Savienībai, tās iedzīvotājiem un pārstāvētajām vērtībām.

Latvija turpina iesaistīties un veicināt starptautisko sadarbību starptautiskā terorisma apkarošanā un tā draudu novēršanā, kā arī stiprināt nacionālās spējas šajā jomā. Šī mērķa sasniegšanai Latvija izmanto dalībvalsts statusu Eiropas Savienībā (ES), Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) un citās starptautiskajās organizācijās – Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) un Eiropas Padomē.

 Rīcība terorisma apkarošanā Latvijā

Latvija nosoda terorismu visās tā formās un uzsver, ka terorisma noziegumiem nav attaisnojuma. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu, terorisms, terorisma finansēšana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi, kā arī personas vervēšana un apmācīšana terora aktu veikšanai ir krimināli sodāmas darbības (Krimināllikuma 88., 88.1, 88.2 un 88.3 pants).

Normatīvo pamatu pretterorisma jomā Latvijā veido 2015. gada 26. novembrī apstiprinātā Nacionālā drošības koncepcija un Nacionālais pretterorisma plāns (klasificēts dokuments).

Pretterorisma plānā ir noteikti nacionālās pretterorisma sistēmas subjektu veicamie preventīvie pretterorisma pasākumi atbilstoši iepriekš noteiktajiem terorisma draudu līmeņiem. Ņemot vērā pieaugošo terorisma apdraudējumu Eiropas Savienībā, 2016. gadā paredzēta Nacionālā pretterorisma plāna pārskatīšana.

Lai stiprinātu koordināciju starp dažādām terorisma apkarošanā iesaistītajām valsts institūcijām, Drošības policijas pakļautībā ir izveidots Pretterorisma centrs. Šīs Latvijā centrālās pretterorisma institūcijas uzdevumos ietilpst terorismu apkarojošo iestāžu darbības koordinēšana, savlaicīgas informācijas apmaiņas nodrošināšana, kā arī ar pretterorisma aktivitātēm saistītās informācijas apkopošana un analīze.

Būtiska nozīme terorisma apkarošanā ir efektīvai terorisma finansēšanas novēršanas sistēmai. Latvijā par iespējamo terorisma finansēšanas gadījumu identificēšanu un novēršanu atbildīgā institūcija ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, kas darbojas Prokuratūras pārraudzībā.

2016. gada 1. martā stājās spēkā grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, tādējādi ļaujot Ministru kabinetam nepieciešamības gadījumā piemērot ierobežojošus pasākumus pret organizācijām un individuālām personām, t.sk. par terorismu.

Reaģējot uz ārvalstu teroristu kaujinieku fenomena pieaugošo ietekmei uz terorisma draudu izplatību, Latvija ir veikusi nepieciešamos grozījumus Krimināllikumā, nosakot kriminālatbildību par prettiesisku iesaisti bruņotos konfliktos ārvalstīs. Tāpat turpinās darbs pie uzlabojumiem likumdošanā, lai būtu iespējams labāk vērsties pret dažādiem ar terorismu saistītiem riskiem – teroristu ceļošanu, finansēšanu u.c.

Terorisma apkarošana starptautiskajā līmenī

Latvija uzskata, ka efektīva terorisma draudu samazināšana var tikt panākta tikai valstīm savstarpēji sadarbojoties. Latvija piedalās dažādu starptautisko organizāciju, tai skaitā ANO, NATO, ES, EDSO un Eiropas Padomes, pūliņos starptautiskā terorisma apkarošanā.

Lai gan joprojām nav panākta vienošanās par vienotu terorisma definīciju (kopš 2000. gada ANO turpinās diskusija par vienotas visaptverošas pretterorisma konvencijas izstrādi) ir izstrādātas stratēģijas cīņai ar terorismu gan starptautisko organizāciju, gan nacionālā līmenī, kas paredz terorisma novēršanas un apkarošanas pasākumus. Galvenie aktuālie jautājumu, kuru risināšanai tiek veltīti starptautiskās sabiedrības centieni ir: radikalizēšanās novēršana, terorisma finansēšanas apkarošana, ārvalstu kaujinieku problēmas risināšana.

Starptautiskās sabiedrības galvenā uzmanība šobrīd pievērsta Sīrijai un Irākai, kur savu ietekmi nostiprinājusi teroristu organizācija ISIL/ Da’esh, kā arī al-Qaeda atbalstītāji (Jabhat Fateh al-Sham). Tāpat bažas rada ISIL/ Da’esh ideoloģiju atbalstošo grupējumu veidošanās citos pasaules reģionos, tostarp Lībijā, Jemenā, Afganistānā u.c. valstīs. Vienlaikus savu postošo darbību turpina arī citas teroristu organizācijas un to atbalstītāji, kā piemēram Boko Haram Nigērijā un Al-Shabaab Somālijā.

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO)

Latvija augustu novērtē ANO vadošo lomu cīņā pret starptautisko terorismu. Jau 2006. gadā ANO dalībvalstis vienojās par Globālo pretterorisma stratēģiju un tās ieviešanas rīcības plānu, tādējādi veidojot vienotu stratēģisko un operacionālo ietvaru cīņā pret terorismu. 2016. gada jūlijā tika veikts Globālās pretterorisma stratēģijas pārskats, īpašu uzmanību pievēšot ANO Rīcības plāna vardarbīgā ekstrēmisma novēršanai ieviešanas norisei.

Viens no svarīgākajiem instrumentiem ANO rīcībā ir starptautiskās sankcijas, kas vērstas pret teroristiskām organizācijām un individuāliem teroristiem. Konsolidētais ANO Drošības padomes sankciju saraksts.

Tāpat ANO Drošības padome ir pieņēmusi virkni starptautiski saistošas rezolūcijas, kuras paredz mērķtiecīgu vēršanos pret galvenajām terorisma izpausmēm, piemēram, ārvalstu teroristu kaujinieku fenomenu, radikalizāciju un vardarbīgo ekstrēmismu, kā arī terorisma finansēšanu.

Latvija ir ratificējusi un ieviesusi 13 no kopumā 14 ANO konvencijām un protokoliem , kas veido pamatu starptautiskajai tiesību aktu bāzei pretterorisma jomā.

Eiropas Savienība

ES aktivitātes terorisma apkarošanas jomā balstās uz 2005. gadā apstiprināto ES terorisma apkarošanas stratēģiju.

Reaģējot uz teroristiskajiem uzbrukumiem Parīzē un Kopenhāgenā 2015. gada janvārī, Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā tika pieņemti lēmumi, kas nosaka Eiropas Savienības kopējo rīcību iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai.

Ārējās drošības stiprināšanas pamatā ir ciešāka sadarbība ar Tuvo Austrumu, Ziemeļāfrikas, Persijas līča un Sāhela reģiona valstīm. Eiropas Savienība šajās valstīs īsteno nacionālo spēju attīstības projektus, kā arī pasākumus radikalizācijas un vardarbīgā ekstrēmisma novēršanai. 2015. gada 9. februāra Ārlietu padome secinājumi.

Turpretim iekšējās drošības stiprināšanas pasākumos ietilpst Pasažieru datu direktīvas pieņemšana, pastiprināta kontrole uz ES ārējām robežām, t.sk. pilnvērtīgāk izmantojot Šengenas informācijas sistēmas sniegtās iespējas, un pastiprināta sadarbība, lai novērstu terorisma finansēšanu un nelegālu ieroču apriti. Svarīgs ES rīcības virziens ir radikāla interneta satura atklāšana un izņemšana, tādējādi vēršoties pret radikalizācijas tendencēm. 2015. gada 12. februāra neformālās Eiropadomes secinājumi.

Arī Eiropas Savienības rīcībā ir sankciju instruments, kas var tikt piemērots pret valstīm, organizācijām, grupējumiem un individuālām personām, t.sk. par terorismu.

NATO

2010. gadā pieņemtajā NATO Stratēģiskajā koncepcijā norādīts, ka starptautiskais terorisms rada tiešu apdraudējumu NATO dalībvalstīm un to iedzīvotājiem. 2014. gada NATO Velsas samita deklarācijā uzsvērts, ka alianse turpinās cīņu pret terorismu, īstenojot plašu partnerību politiku ar trešajām valstīm, sniedzot atbalstu nepieciešamo spēju attīstībai, lai veicinātu to spēju stāties pretim terorisma apdraudējumam.

Līdz 2014. gada beigām NATO Afganistānā vadīja ISAF operāciju, kuras mandātā ietilpa atbalsta sniegšana Afganistānas Nacionālajiem drošības spēkiem un vēršanās pret terorisma apdraudējumu. Kopš 2001. gada 6. oktobra NATO Vidusjūrā īsteno operāciju Active Endeavour, lai atklātu un likvidētu iespējamus terorisma apgādes ceļus un nodrošinātu kuģu satiksmes drošību.

Starptautiskā koalīcija cīņā pret ISIL/Da’esh

Reaģējot uz teroristiskā grupējuma ISIL/Da’esh straujo izplatību Irākā un Sīrijā, pēc Amerikas Savienoto Valstu iniciatīvas 2014. gada septembrī tika izveidota starptautiska koalīcija, kurā šobrīd ietilpst 68 valstis on starptautiskās organizācijas (t.sk. Eiropas Savienība un INTERPOL).

Koalīcija savas darbības īsteno piecos galvenajos virzienos:

  1. Militāras operācijas pret ISIL/Da’esh;
  2. ISIL/Da’esh finanšu plūsmas pārtraukšana;
  3. ārvalstu teroristu karotāju plūsmas novēršana;
  4. stratēģiskā komunikācija;
  5. atbrīvoto teritoriju atjaunošana. Lai nodrošinātu vienotu un koordinētu koalīcijas darbību šajos virzienos, izveidotas tematiskās darba grupas.

Latvija aktīvi līdzdarbojas četrās no kopumā piecām koalīcijas darba grupām (izņemot atbrīvoto teritoriju atjaunošanas darba grupā). 2016. gada 14. janvārī Saeima pieņēma likumu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību pret teroristisko organizāciju ISIL/Da’esh vērstajā starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā Irākā”, paredzot uz Irāku nosūtīt līdz pat 10 militāros instruktors Irākas drošības spēku apmācībai.

Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO)

EDSO kā reģionā drošības organizācija īsteno visaptverošu pieeju cīņā pret terorismu. Lai gan EDSO neizstrādā jaunas starptautiskās normas terorisma novēršanas jomā, tā veicina ANO pieņemto normu īstenošanu, kā arī veicina sadarbību starp organizācijas dalībvalstīm, vienlaikus nodrošinot arī nepieciešamo nacionālo spēju attīstību. Plašāka informācija: http://www.osce.org/secretariat/terrorism

2002. gadā tika izveidota EDSO Pretterorisma nodaļa, kas koordinē EDSO īstenotās aktivitātes un sniedz atbalstu organizācijas dalībvalstīm. Lai veicinātu informācijas apmaiņu starp pretterorisma ekspertiem un praktiķiem, ir izveidots EDSO Pretterorisma tīkls.

Eiropas Padome

Eiropas Padomei ir būtiska loma juridisku standartu izstrādē cīņā pret terorismu, izmantojot krimināltiesību un citas normas, vienlaikus akcentējot cilvēktiesību un likuma varas lomu. Eiropas Padomes paspārnē ir izveidota Pretterorisma ekspertu komiteja (CODEXTER), kura koordinē Eiropas Padomes rīcību cīņā pret terorismu.

Pateicoties aktīvai Latvijas rīcībai prezidentūras ES Padomē laikā tika panākta vienošanās par Eiropas Padomes Konvencijas par terorisma novēršanu Papildprotokola par ārvalstu teroristu kaujiniekiem (zināms arī kā Rīgas protokols) tekstu, kurš 2015. gada 22. oktobrī tika atvērts parakstīšanai. Līdz 2016. gada 5. maijam Rīgas protokolu parakstījušas 29 valstis un Eiropas Savienība.

Rīgas protokols ir izstrādāts, lai novērstu agrīnas terorisma izpausmes, tostarp ierobežotu ārvalstu teroristu kaujinieku plūsmu uz tādām valstīm kā Sīrija un Irāka, paredzot kriminālatbildību par dalību teroristiskā grupā vai ceļošanu uz ārvalstīm terorisma nolūkos, šādas apmācības saņemšanu, braucienu finansēšanu un organizēšanu


Papildu informācija