Drošības politikas virzieni

26.05.2016. 15:19

Starptautiskās drošības vides raksturojums

Latvijas drošības politika ir balstīta uz aktīvu daudzpusējo un divpusējo sadarbību un dalību demokrātisku valstu veidotās starptautiskajās organizācijās – NATO un Eiropas Savienībā.  Šajās organizācijās, kā arī divpusējos kontaktos viens no būtiskākajiem elementiem ir transatlantiskās drošības un sadarbības telpas stiprināšana, kas ir tieši saistīta ar Latvijas valstiskumu un drošību. Transatlantiskās drošības un sadarbības nostiprināšana ir viens no Latvijas ārpolitikas galvenajiem mērķiem.

Terorisms un nekontrolētās migrācijas plūsmas Eiropā, neprognozējamā un agresīvā Krievijas rīcība, saspringtā situācija Ukrainas austrumos, karadarbība Sīrijā un Lībijā, nestabilitāte Tuvajos Austrumos, dažādu teroristisku organizāciju veiktā ārvalstu kaujinieku vervēšana un šo organizāciju pieaugošās naida un vardarbības propagandas kampaņas – tie ir izaicinājumi, kuru pārvarēšana būs laikietilpīga un ar lielu finanšu un citu resursu nepieciešamību.

Dalība NATO

Dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) ir Latvijas drošības stūrakmens. NATO ir politiska un militāra alianse, kurā apvienojušās 28 Eiropas un Ziemeļamerikas valstis, kuras konsultējas un sadarbojas drošības un aizsardzības jomā. NATO dalībvalstis apņēmušās aizsargāt cita citu bruņota uzbrukuma vienai vai vairākām dalībvalstīm gadījumā, veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību (Ziemeļatlantijas līguma 5. pants). Alianses dalībvalstis vieno kopīgas demokrātiskās vērtības un izpratne par to, ka savstarpēja sadarbība drošības jautājumos ir visefektīvākais veids kā veicināt savas valsts un visa eiroatlantiskā reģiona drošību. Saskaņā ar 2010. gadā pieņemto NATO Stratēģisko koncepciju alianse sev noteikusi trīs pamatuzdevumus:

  1. kolektīvā aizsardzība;
  2. starptautisku krīžu noregulējums;
  3. sadarbība ar partneriem.

Ņemot vērā drošības vides pasliktināšanos pie NATO robežām un atbilstoši izpratnei par kolektīvo aizsardzību, NATO Velsas samitā 2014. gada septembrī uzsāka adaptāciju (pielāgošanos) jaunajai drošības videi. NATO kolektīvā aizsardzība balstās efektīvā un uzticamā atturēšanas politikā. Latvijas skatījumā sabiedroto militārā klātbūtne ir jebkuras veiksmīgas atturēšanas politikas neaizvietojama sastāvdaļa.   Tādēļ svarīgākais Latvijas ārpolitikas uzdevums ārējās drošības jomā 2016. gadā būs NATO Varšavas samitā panākt sabiedroto militārās klātbūtnes stiprināšanu Latvijā ilgtermiņā, nodrošinot visu dalībvalstu aizsardzību pret jebkādiem draudu veidiem. Apņemoties sasniegt aizsardzības finansējumu 2% no IKP līdz 2018. gadam, Latvija ne tikai rūpējas par savām aizsardzības spējām, bet arī stiprina uzticama sabiedrotā statusu.

2010. gadā apstiprinātajā NATO Stratēģiskajā koncepcijā, kurā uzsvērta nepieciešamība īstenot visaptverošu pieeju krīžu un operāciju jautājumos. NATO dalībvalstis ir apņēmušās iespēju robežās aktīvi iesaistīties krīžu novēršanā, pārvaldībā, pēc konfliktu situācijas stabilizēšanā un rekonstrukcijas atbalstīšanā. Lai to realizētu, NATO veic visa veida krīzes pārvaldības operācijas – sākot no kaujas un miera uzturēšanas misijām, apmācību veikšanas un loģistikas sekmēšanas un beidzot ar novērošanu un humānās palīdzības sniegšanu.

Latvija nemainīgi atbalsta NATO atvērto durvju politiku, kas pavēra iespēju arī Latvijai pievienoties NATO 2004. gadā, kā arī paplašinājusi drošības un labklājības zonu Eiropā. Latvija turpinās dalīties pieredzē ar NATO kandidātvalstīm reformu īstenošanā, gan divpusēji, gan daudzpusējos formātos. Protokola parakstīšana, ar ko Melnkalne uzsāk pievienošanās procesu NATO, apliecina ne tikai NATO neaizstājamo lomu Eiropas drošībā, bet arī atvērto durvju politikas turpināšanu un nozīmi mūsdienās. Tas ir arī apliecinājums, ka NATO durvis joprojām ir atvērtas visām Eiropas demokrātiskām valstīm, kurām ir kopīgas vērtības ar NATO dalībvalstu vērtībām, kuras ir gatavas un spēj uzņemties atbildību un pienākumus, ko paredz dalība NATO, kā arī ir gatavas ievērot Ziemeļatlantijas līguma nosacījumus, un kuru dalība sniegtu ieguldījumu Ziemeļatlantijas telpas drošībā.

Latvija turpina atbalstīt NATO partnerību ar Gruziju un Ukrainu. Latvija ir gatava arī turpmāk sniegt savu reformu pieredzi un atbalstu NATO partnervalstīm, īpaši valstīm, kas vēlas kļūt par alianses dalībvalstīm.

Reaģējot uz Krievijas īstenoto agresiju Ukrainā un Krimas aneksiju, NATO ir apturējusi praktisko sadarbību ar Krieviju, paturot atvērtus diplomātiskās komunikācijas kanālus. Latvija uzskata, ka turpmākā NATO politika iepretim Krievijai ir jāskata principiāli. Krievijai jāatsāk starptautisko saistību un normu ievērošana, tai skaitā Minskas vienošanos izpilde par konflikta noregulējumu Ukrainas austrumos.

ES Kopējā drošības un aizsardzības politika (KDAP)

Kopējā drošības un aizsardzības politika (pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā – Eiropas drošības un aizsardzības politika) ir ES Kopējās ārējās un drošības politikas sastāvdaļa. ES loma globālu drošības problēmu risināšanā pēdējos gados ir pieaugusi kvalitatīvi un kvantitatīvi, iesaistoties gan ar civiliem, gan militāriem līdzekļiem un spējām krīžu un konfliktu noregulēšanā ārpus ES robežām. Latvijas interesēs ir rīcībspējīga KDAP, kas ļautu saglabāt ES militāro un civilo spēju potenciālu, adekvātu pilnvērtīgai Eiropas Savienības vērtību un interešu izvēršanai ārpus tās robežām, uzņemoties atbildību par miera un stabilitātes nodrošināšanu reģionālā un starptautiskā mērogā.

ES KDAP ietvaros ir sekmīgi īstenojusi un īsteno vairākas misijas un operācijas, kurās Latvija savu iespēju robežās vienmēr ir piedalījusies.

Šobrīd misijās strādā 5 civilie eksperti – viens civilais eksperts Afganistānā (ES policijas misijā EUPOL Afghanistan), trīs civilie eksperti Gruzijā (ES novērošanas misijā EUMM Georgia) un viens civilais eksperts Ukrainā (ES Padomdevēja misijā civilā sektora reformām Ukrainā EUAM Ukraine).

Lai stiprinātu ES lomu kaimiņvalstīs un pasaulē kopumā, 2015. gada jūnija Eiropadome pieņēma lēmumu par ES Globālās stratēģijas ārpolitikā un drošības politikā sagatavošanu līdz 2016. gada jūnijam. Latvijai svarīgi, lai jaunā ES stratēģija nostiprina transatlantisko saiti un ASV lomu Eiropā, uzlabojot NATO un ES sadarbību, tostarp kopīgi strādājot pie hibrīdā apdraudējuma mazināšanas. ES Globālajai stratēģijai ne tikai jāveicina Eiropas vērtību un interešu aizstāvēšana visu dalībvalstu un ES institūciju saskaņotas rīcības rezultātā, tostarp garantējot ilgtspējīgu mieru un drošību Eiropā, bet arī jāpalīdz ES kaimiņu reģionam rūpēties par savu drošību un attīstību.