NATO valstu un valdību vadītāju sanāksme Briselē par NATO lomu terorisma apkarošanā un aizsardzības izdevumu sloga sadalījumu starp dalībvalstīm

26.05.2017. 18:10
NATO valstu un valdību vadītāju sanāksme Briselē par NATO lomu terorisma apkarošanā un aizsardzības izdevumu sloga sadalījumu starp dalībvalstīm

2017. gada 25. maijā Briselē norisinājās NATO valstu un valdību vadītāju sanāksme. Tās galvenie mērķi bija transatlantiskās saites stiprināšana, vienošanās par lielāku NATO lomu terorisma apkarošanā, kā arī diskusija par taisnīgāku aizsardzības izdevumu sloga sadalīšanu starp NATO dalībvalstīm. Sanāksmē pirmo reizi piedalījās jaunievēlētā Apvienotās Karalistes premjerministre Terēza Meja, ASV prezidents Donalds Tramps un Francijas prezidents Emanuels Makrons. Tajā piedalījās arī topošās NATO dalībvalsts Melnkalnes premjerministrs Duško Markovičs. Melnkalnes pievienošanās NATO apliecina, ka NATO atvērto durvju politika joprojām ir aktuāla un saglabājas spēkā. Latviju sanāksmē pārstāvēja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Līderu tikšanās laikā tika arī svinīgi atklāta NATO jaunā ēka Briselē.

Transatlantiskā saikne

Valstu un valdību vadītāji pauda stingru apliecinājumu transatlantiskās saiknes nozīmei. NATO joprojām ir ļoti svarīga organizācija gan Eiropai, gan ASV un Kanādai, lai stātos pretim mūsdienu drošības izaicinājumiem, piemēram, terorismam un Krievijas rīcībai, kas rada izaicinājumus transatlantiskajai drošībai. ASV prezidents Donalds Tramps savā uzrunā norādīja uz ASV gatavību sniegt ieguldījumu Eiropas drošībā, tajā pašā laikā atgādinot par nepieciešamību arī citiem sabiedrotajiem sniegt lielāku ieguldījumu drošībā un aizsardzības spēju attīstībā.

Aizsardzības izdevumu palielināšana

Līderi vienojās turpināt ieviest NATO Velsas samitā pieņemtos lēmumus par aizsardzības izdevumu palielināšanu aizsardzībai un jaunu spēju attīstībai (2% no IKP aizsardzībai un 20% investīcijas aizsardzības spēju attīstībā). Vienošanās paredz, ka katra dalībvalstis izstrādās ikgadējus nacionālus plānus, kādā veidā šo mērķi sasniegt. Nacionālie plāni ietvers trīs jomas - finanses, investīcijas aizsardzības spējās un citus ieguldījumus. Ņemot vērā izmaiņas drošības situācijā Eiropā, ko izraisīja Krievijas īstenotā agresija Ukrainā, šādi lēmumi ir Latvijas interesēs. Latvija jau ilgstoši strādā pie savu aizsardzības spēju uzlabošanas.  

NATO loma terorisma apkarošanā

Sanāksmes laikā sabiedrotie vienojās par visaptverošu rīcības plānu, kurā identificētā virkne pasākumu un aktivitāšu, lai paplašinātu alianses iesaisti cīņā ar terorismu. Sabiedrotie nolēma, ka NATO oficiāli pievienosies Starptautiskajai koalīcijai cīņai pret ISIL/Da’esh. Lai gan visas 28 NATO sabiedroto valstis jau ir pievienojušās koalīcijai individuāli, alianses kā organizācijas iestāšanās koalīcijā ļaus tai piedalīties koalīcijas lēmumu pieņemšanas procesos, tai skaitā saistībā ar partneru spēju stiprināšanu un apmācību koordināciju.

Pieņemtais rīcības plāns paredz paplašināt NATO novērošanas lidmašīnu AWACS (Airborne Warning and Control System) atbalstu koalīcijai, tai skaitā nodrošinot lielāku lidojuma stundu skaitu un lidaparātu uzpildi gaisā (air-to-air refueling). NATO sniedz AWACS novērošanas lidaparātu atbalstu koalīcijai jau kopš 2016. gada oktobra. Vienlaikus NATO pievienošanās Starptautiskajai koalīcijai cīņai pret ISIL/Da’esh nenozīmē, ka alianse iesaistīsies kaujas operācijās. Tāpat sabiedrotie vienojās turpināt Irākas drošības spēku apmācību, īpašu uzmanību pievēršot atmīnēšanai un improvizētu sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizācijai. Lai veicinātu informācijas apriti sabiedroto vidū, tai skaitā saistībā ar ārvalstu teroristu kaujiniekiem, sanāksmes laikā tika nolemts izveidot jaunu terorisma izlūkošanas informācijas nodaļu. .  

Afganistāna

Pārskatot NATO centienus Afganistānā, tika nolemts stiprināt NATO vadīto padomdevēja un apmācību misiju Resolute Support. Sanāksmē tika diskutēts, kā NATO efektīvāk varētu piedalīties Afganistānas drošības stiprināšanā, tai skaitā, vērtējot iespējas, palielināt NATO dalībvalstu karavīru skaitu, lai nodrošinātu intensīvāku Afganistānas drošības spēku apmācību. Tika uzsvērts, ka karavīru uzdevumos neietilps kaujas operācijas, tikai apmācības, kā to paredz misijas mandāts.

Atsevišķas valstis jau paziņoja par savu spēku palielināšanu.

Šobrīd misijā Afganistānā uzturas 22 Latvijas karavīri (Saeimas dotais mandāts šobrīd paredz līdz 30 militārpersonu nosūtīšanu). Pēc diskusijām samitā un precizētu plānu izstrādes par NATO dalībvalstu kontingentu palielināšanas Latvija izvērtēs savas iespējas palielināt karavīru skaitu pieprasītajās pozīcijās.

Uzziņai

Iepriekšējā NATO līderu tikšanās notika Varšavā, Polijā no 2016. gada 8. līdz 9. jūlijam. Tajā tika pieņemts Latvijas drošībai svarīgs lēmums par papildu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā. Šis lēmums bija alianses atbilde uz drošības izaicinājumiem pēc Krievijas īstenotās Krimas okupācijas un aneksijas 2014. gadā un karadarbības Austrumukrainā. Izpildot Varšavas samita lēmumu, jau jūnijā Latvijā ieradīsies daudznacionāla sabiedroto kaujas grupa Kanādas vadībā, lai kopā ar citiem sabiedrotajiem rūpētos par dalībvalstu drošību alianses austrumu flangā.