Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes divpusējās attiecības

19.09.2017. 14:06

Latvijas un Zviedrijas sadarbības pamatā ir kopīga vēlme nodrošināt stabilitāti, drošību un labklājību Baltijas jūras reģionā un Eiropā kopumā. Notiek regulārs valsts augstāko amatpersonu dialogs, noturīga un sekmīga ir praktiskā sadarbība starp parlamentiem, nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Zviedrija ir viena no nozīmīgākajām Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalstīm, cieši ir abu valstu sakari kultūras un izglītības jomā. 12.Saeimā ir izveidota Deputātu grupa sadarbībai ar Zviedrijas parlamentu – Riksdāgu.

 

 DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU HRONOLOĢIJA

1921. gada 5. februārī Zviedrija atzina Latvijas valsti de iure. Abu valstu diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 28. augustā. Zviedrijas vēstniecība, kas Rīgā tika atklāta 1991. gada 29. augustā, bija viena no pirmajām ārvalstu vēstniecībām Latvijā.

Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Zviedrijas Karalistē no 2017. gada 7. septembra ir Marģers Krams. Zviedrijas Karalistes ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā no 2017. gada 11. septembra ir Annika Jagandere (Annika Jagander).

Zviedrijas Karalistē darbojas septiņi Latvijas Republikas goda konsuli: Andris Nolendorfs Kalmāras lēnī (Kalmārā), Egils Linge (Egil Linge) Gotlandes lēnī (Visbija), Agrita Mārtiņsone Blēkinges lēnī (Karlskrūna), Jonass Stēns (Jonas Steen) Rietumjētlandes lēnī (Gēteborga), Stafans Nordstrēms (Staffan Nordström) Ērebrū lēnī un Sēdermanlandes lēnī (Ērebrū), Pēters Šēlds (Peter Sköld) Vesterbotenas lēnī (Ūmeo) un Andreass Pitliks (Andreas Pitlik) Skones lēnī (Malme).

 

EKONOMISKĀ SADARBĪBA

Zviedrija ir sestais lielākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris un piektais lielākais Latvijas preču eksporta tirgus. Gandrīz trešdaļa no eksporta preču vērtības ir koksne un tās izstrādājumi. Latvija jo īpaši vēlas stiprināt ekonomisko sadarbību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, kā arī inovāciju jomā.

Zviedrija ir pārliecinoši lielākais ārvalstu investors Latvijā. Nozīmīgākie ieguldījumi veikti banku sektorā, kā arī telekomunikāciju nozarē. Latvijā reģistrēti apmēram 800 Zviedrijas – Latvijas kopuzņēmumi.

Stokholmā darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība, kas Latvijas uzņēmējiem kalpo par tiltu uz Zviedrijas tirgu, kā arī veicina Zviedrijas investīciju ienākšanu Latvijā. Lai rastu konkrētus risinājumus Latvijas uzņēmumu eksporta apjomu palielināšanai un tirgu paplašināšanai, LIAA pārstāvniecība ciešā sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Zviedrijā rīko regulāras Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misijas, kontaktbiržas un citus pasākumus.

Preču tirdzniecība 2016.  gadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Eksports:

  1. Lietuva – 1 703 529 975 EUR jeb 17,66% no kopējā Latvijas eksporta
  2. Igaunija – 1 103 397 863 EUR jeb 11,45%
  3. Krievija – 787 520 432 EUR jeb 8,16%

5. Zviedrija – 571 612 320 EUR jeb 5,93%

Imports:

  1. Lietuva – 1 917 764 876 EUR jeb 17,24% no kopējā importa Latvijā
  2. Vācija –1 268 349 435 EUR jeb 11,40%
  3. Polija – 1 161 211 713 EUR jeb 10,44%

9. Zviedrija – 388 117 736 EUR jeb 3,49%

 

Latvijas un Zviedrijas tirdzniecības dinamika, EUR

Zviedrija tirdzn dinamika

  • Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma 959,73 MEUR (4,62 % no Latvijas kopējās preču apgrozījuma vērtības) 2016. gadā Zviedrija ieņēma 6. vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Salīdzinot ar 2015. gadu, kopējais tirdzniecības apjoms palielinājās par 12,82 % jeb 109,08 MEUR.
  • 2016. gadā Latvijai ar Zviedriju saglabājās pozitīva preču tirdzniecības bilance 183,50 MEUR apmērā. 2015. gadā Latvijai ar Zviedriju bija pozitīva preču tirdzniecības bilance 127,14 MEUR apmērā.

  • Eksporta apjoms uz Zviedriju 2016. gadā veidoja 571,61 MEUR, kas salīdzinājumā ar 2015. gadu bija par 16,92 % jeb 82,71 MEUR lielāks.

  • 2016. gadā galvenās preču eksporta nozares: koksne un tās izstrādājumi (28,36 %); akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi  (13,59 %); metāli un to izstrādājumi (11,48 %); transportlīdzekļi (6,70 %); tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (6,31 %); mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (6,00 %); kā arī dažādas rūpniecības preces (5,87 %).

  • Importa apjoms no Zviedrijas 2016. gadā veidoja 388,12 MEUR. Salīdzinājumā ar 2015. gadu tas bija par 7,29 % jeb 26,36 MEUR lielāks.

    2016. gadā galvenās importēto preču nozares: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (24,63 %); transportlīdzekļi (16,03 %); metāli un to izstrādājumi (10,22 %); dzīvnieki un lopkopības produkcija (9,93 %); koksnes papīrmasa; papīrs un kartons (7,58 %); plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi (5,67 %); kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija (5,31 %).

Galvenās eksporta preces uz Zviedriju sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā, EUR

Preču veids EUR Īpatsvars kopējā eksportā
Kopā: 571 612 320 100 %

Koksne un tās izstrādājumi:

-          Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas 32,61 %

-          Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā 22,60 %

-          Namdaru un būvgaldnieku darinājumi, ieskaitot šūnveida koka paneļus, saliktus grīdas dēļus, jumstiņus un lubas 19,23 %

-          Kokskaidu plātnes, orientētās kokskaidu plātnes (OSB) un tamlīdzīgas plātnes 12,87 %

162 120 469 28,36 %

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi:

-          Cementa, betona vai mākslīgā akmens izstrādājumi 95,24 %

77 669 555 13,59 %

Metāli un to izstrādājumi:

-          Metālkonstrukcijas un to daļas no dzelzs vai tērauda 24,91 %

-          Ferosakausējumi 17,27 %

-          Citi dzelzs vai tērauda izstrādājumi 9,79 %

-          Dzelzs vai tērauda centrālapkures radiatori, kuriem neizmanto elektrisko sildīšanu, kā arī to daļas 8,97 %

-          Pierīces, stiprinājumi un tamlīdzīgi parastā metāla izstrādājumi, kurus izmanto mēbelēs, durvīs, kāpnēs, logos, žalūzijās, transportlīdzekļu virsbūvēs 6,25 %

65 641 687 11,48 %

Transportlīdzekļi:

-          Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem 46,58 %

-          Jahtas un citas izpriecu vai sporta laivas; airu laivas un kanoe laivas 24,42 %

-          Traktori 9,86 %

-          Dzelzceļa un tramvaju lokomotīvju un citāda ritošā sastāva mezgli un daļas 6,43 %

38 289 365 6,70 %

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi:

-          Vīriešu vai zēnu uzvalki, ansambļi, žaketes, bleizeri, garās bikses, kombinezoni, pusgarās bikses un īsās bikses 24,85 %

-          Citādi gatavie izstrādājumi, ieskaitot apģērba piegrieztnes 13,82 %

-          Treniņtērpi, slēpošanas kostīmi un peldkostīmi; citādi apģērba gabali 10,42 %

-          Sieviešu vai meiteņu kostīmi, ansambļi, žaketes, bleizeri, kleitas, svārki, bikšusvārki, garās bikses, kombinezoni, pusgarās bikses un īsās bikses 9,77 %

-          Segas un pledi 7,83 %

-          Vīriešu vai zēnu mēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci, anoraki, vējjakas un tamlīdzīgi izstrādājumi 5,10 %

36 050 909 6,31 %

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

-          Elektroaparatūra strāvas ieslēgšanai, pārtraukšanai, aizsardzībai vai pieslēgšanai elektriskajam tīklam 22,69 %

-          Centrifūgas, arī centrbēdzes žāvētavas; šķidrumu vai gāzu filtrēšanas vai attīrīšanas ierīces un aparāti 18,42 %

-          Detaļas, kas paredzētas celtņiem, autokrāvējiem, buldozeriem, ekskavatoriem 12,54 %

-          Telefonu aparāti 11,62 %

-          Lodīšu vai rullīšu gultņi 5,15 %

34 290 904 6,00 %

Dažādas rūpniecības preces:

-          Saliekamās būvkonstrukcijas 51,38 %

-          Citādas mēbeles un to daļas 41,74 %

33 548 254 5,87 %

Galvenās importa preces no Zviedrijas sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā, EUR

Preču veids EUR Īpatsvars kopējā importā
Kopā: 388 117 736 100 %

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

-          Elektrosignalizācijas, satiksmes drošības, vadības un regulēšanas iekārtas dzelzceļiem, tramvaju ceļiem, autoceļiem 18,23 %

-          Telefonu aparāti 8,37 %

-          Autokrāvēji ar dakšu; citi kravas transportētāji ar celšanas un takelāžas ierīcēm 5,50 %

-          Pašgājēji buldozeri ar maināmu vērstuvi, autogreideri, planētāji, skrēperi, mehāniskās lāpstas, ekskavatori, vienkausa krāvēji, blietēšanas mašīnas un ceļa veltņi 5,07 %

95 579 325 24,63 %

Transportlīdzekļi:

-          Traktori 48,95 %

-          Mehāniskie transportlīdzekļi preču pārvadāšanai 17,35 %

-          Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi, kas paredzēti galvenokārt cilvēku pārvadāšanai 13,30 %

-          Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem 11,39 %

-          Dzelzceļa un tramvaju lokomotīvju un citāda ritošā sastāva mezgli un daļas 5,45 %

62 230 064 16,03 %

Metāli un to izstrādājumi:

-          Dzelzs atkritumi un lūžņi; dzelzs vai tērauda lietņi lūžņu pārliešanai 11,99 %

-          Citi dzelzs vai tērauda izstrādājumi 9,64 %

-          Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi ar platumu 600 mm vai vairāk, karsti velmēti 7,14 %

-          Pierīces, stiprinājumi un tamlīdzīgi parastā metāla izstrādājumi, kurus izmanto mēbelēs, durvīs, kāpnēs, logos, žalūzijās, transportlīdzekļu virsbūvēs 6,03 %

-          Metālkonstrukcijas un to daļas no dzelzs vai tērauda 5,68 %

-          Alumīnija plātnes, loksnes un sloksnes, kas ir biezākas par 0,2 mm 5,26 %

-          Plakani nerūsējošā tērauda velmējumi, ar platumu 600 mm vai vairāk 5,20 %

39 674 132 10,22 %

Dzīvnieki un lopkopības produkcija:

-          Svaigas vai dzesinātas zivis, izņemot zivju fileju 84,21 %

-          Saldētas zivis, izņemot zivju fileju 8,57 %

38 557 740 9,93 %

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons:

-          Papīrs un kartons, kas no vienas vai abām pusēm pārklāts ar kaolīnu vai citām neorganiskām vielām 43,45 %

-          Nekrītots papīrs un kartons, izmantojams rakstīšanai, apdrukai vai citiem grafiskiem darbiem, 34,02 %

-          Tualetes papīrs un tamlīdzīgs papīrs, celulozes vate vai celulozes šķiedru papīrs, ko izmanto mājsaimniecībā vai sanitāriem un higiēnas nolūkiem 6,92 %

29 405 759 7,58 %

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi:

-          Etilēna polimēri pirmformās 20,36 %

-          Kombinētais nevulkanizētais kaučuks 12,02 %

-          Jaunas gumijas pneimatiskās riepas 11,08 %

-          Citādas plastmasas plātnes, loksnes, plēves, folijas un lentes 8,09 %

-          Plastmasas izstrādājumi preču pārvadāšanai un iepakošanai 7,31 %

-          Citādi plastmasas izstrādājumi 6,53 %

22 007 283 5,67 %

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija:

-          Medikamenti 42,29 %

-          Gatavas līmes 9,64 %

-          Krāsas un lakas 5,09 %

20 608 764 5,31 %

Pakalpojumu tirdzniecība (avots: Latvijas Banka)

2016. gadā Latvijas un Zviedrijas savstarpējās pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums sasniedza 373,84 MEUR. Salīdzinot ar 2015. gadu, kad savstarpējās pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums bija 307,23 MEUR, 2016. gadā apgrozījums pieaudzis par 21,68 % jeb 66,61 MEUR.

Latvijas pakalpojumu eksporta apjoms uz Zviedriju 2016. gadā sasniedza 305,43 MEUR; salīdzinot ar 2015. gadu (231,7 MEUR), vērojams pieaugums par 31,82 % jeb 73,73 MEUR. Savukārt pakalpojumu imports no Zviedrijas bija 68,41 MEUR; salīdzinot ar 2015. gadu (75,53 MEUR), vērojams samazinājums par 9,43 % jeb 7,12 MEUR.

2016. gadā Latvijai ar Zviedriju bija pozitīva pakalpojumu tirdzniecības bilance 237,02 MEUR apmērā; 2015. gadā – pozitīva bilance 156,17 MEUR apmērā.

Investīcijas (avots: Latvijas Banka un Lursoft)

Saskaņā ar Latvijas Bankas statistikas datiem Zviedrijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā 2016. gada beigās veidoja 2 120,96 MEUR. Salīdzinājumam – 2015. gada beigās investīciju apjoms bija 2 626,93 MEUR, bet 2014. gada beigās - 2 632,44 MEUR.

Latvijas tiešo investīciju atlikumi Zviedrijā 2016. gada beigās sasniedza 17,23 MEUR. Salīdzinājumam – 2015. gada beigās investīciju apjoms sastādīja 10,16 MEUR, bet 2014. gada beigās investīcijas bija 6,32 MEUR apmērā.

Saskaņā ar Lursoft datiem 2017. gada 4. aprīlī Zviedrijas tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 1 243,13 MEUR (1. vieta starp ārvalstīm pēc tiešo investīciju apjoma). Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 790 Zviedrijas – Latvijas kopuzņēmumi.

KULTŪRAS SAIKNES

Sadarbība ar Zviedriju kultūras jomā ir ļoti attīstīta, galvenokārt starp atsevišķām kultūras un mākslas organizācijām, bieži vien ar Latvijas vēstniecības Zviedrijā, Zviedrijas vēstniecības Latvijā, Ziemeļu Ministru padomes biroja un Zviedrijas Institūta atbalstu.

Kultūrizglītības projektos ar Zviedriju sadarbojas vairākas Latvijas augstskolas, piemēram, Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmija un Daugavpils Universitāte.

2014. gadā, kad par Eiropas Kultūras galvaspilsētām bija Rīga un Zviedrijas pilsēta Ūmeo, noritēja vairāki augstvērtīgi kultūras pasākumi, tika īstenoti daudzveidīgi kopprojekti, kā arī izveidojās kontakti turpmākai sadarbībai.

Ciešas saites vieno Latvijas un Zviedrijas ekspertus mākslas, muzeju, teātra, kultūras pieminekļu aizsardzības, bibliotēku, mūzikas, literatūras un grāmatniecības jomās.

2015. gadā, svinot 20 gadu jubileju, Latvijā notika VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki, kuros piedalījās kori arī no Zviedrijas.

2016. maijā Zviedrijas Karaliskajā Armijas muzejā tika atklāta Latvijas Kara muzeja veidota izstāde par Latviju Pirmā pasaules kara gados un ceļu uz neatkarību.

2016. gada septembrī Baltijas jūras festivāla ietvaros Stokholmā muzicēja Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā.

 

SADARBĪBA IZGLĪTĪBĀ UN ZINĀTNĒ

Ievērojams Zviedrijas ieguldījums Latvijas un Baltijas izglītības attīstībā ir Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas izveide.

Aktīva studentu, mācībspēku un pētnieku apmaiņa un sadarbība norit starp Latvijas un Zviedrijas augstskolām ES programmas Erasmus+ un Ziemeļu Ministru padomes programmas Nordplus ietvaros. Tiek izmantotas iespējas, ko sniedz  Baltijas jūras reģiona programma BONUS.

2016. gada februārī tika atklāts Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta sadarbībā ar Zviedrijas partneriem – Karalisko Tehnoloģiju institūtu un pētniecības institūtu RISE Acreo īstenotais Eiropas Komisijas Horizon 2020 programmas projekts CAMART2. Projekta mērķis ir attīstīt Cietvielu fizikas institūta ekselences centru materiālzinātnēs, kas būtiski sekmētu Latvijas zinātnes pozīciju starptautiskajā pētniecības un inovāciju telpā.

 NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Zviedrijas amatpersonu vizītes Latvijā   
26.08.2016.   Ārlietu ministres Margotas Valstrēmas (Margot Wallström) vizīte, dalība NB8 ārlietu ministru sanāksmē Rīgā
15.06.2015. Kroņprinceses Viktorijas (Crown Princess Victoria) dalība ES Baltijas Jūras reģiona stratēģijas forumā
02.02.2015. Parlamenta spīkera Urbana Alīna (Urban Ahlin) vizīte
23.01.2015. Ārlietu ministres Margotas Valstrēmas (Margot Wallström) darba vizīte
09.01.2015. Attīstības sadarbības ministres Isabellas Lēvinas (Isabella Lövin) dalība Eiropas gada attīstībai atklāšanās pasākumā Rīgā
21.10.2014. Premjerministra Stefana Levēna (Stefan Löfven) darba vizīte
17.09.2014.  Kroņprinceses Viktorijas (Crown Princess Victoria) darba vizīte
25.-28.03.2014.  Karaļa Kārļa XVI Gustava (King Carl XVI Gustaf) un karalienes Silvijas (Queen Silvia) valsts vizīte. Karalisko pāri pavadīja ārlietu ministrs un valsts sekretāre uzņēmējdarbības jautājumos
17. 01.2014. Parlamenta priekšsēdētāja Pēra Vesterberga (Per Westerberg) vizīte
09.01.2014. Ārlietu ministra Karla Bilta (Carl Bildt) vizīte (Cicerona balvas saņemšana Saeimā)
06.-08.12.2013. Aizsardzības ministres Kārinas Enstrēmas (Karin Enström) neoficiālā vizīte
06.-07.09.2013. Ārlietu ministra Karla Bilta (Carl Bildt) vizīte, dalība „Rīgas konferencē”
20.03.2013. Karalienes Silvijas (Queen Silvia) vizīte (dalība labdarības organizācijas „Mentor Latvija” ikgadējā sanāksmē un seminārā „Ieguldīt jaunatnē – Latvijas nākotnē”, tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu)
27.-28.02. 2013. Premjerministra Frederika Reinfelta (Fredrik Reinfeldt) vizīte, dalība Ziemeļu Nākotnes forumā
10.12. 2012. Aizsardzības ministres Kārinas Enstrēmas (Karin Enström) vizīte
01.02.2012. Finanšu ministra Anderša Borga (Anders Borg) vizīte
28.11.2011. Ārlietu ministra Karla Bilta (Carl Bildt) darba vizīte
18.02.2011. Premjerministra Fredrika Reinfelta (Fredrik Reinfeldt) oficiālā vizīte. Delegācijā ārlietu ministrs Karls Bilts (Carl Bildt)
03.03.2010. Premjerministra biroja ES lietu ministres Birgitas Ulsones (Birgitta Ohlsson) darba vizīte, tikšanās ar ārlietu ministru Māri Riekstiņu
05.02. 2009. Ārlietu ministra Karla Bilta (Carl Bildt) vizīte
03.-04.06.2008. Premjerministra Frederika Reinfelta (Fredrik Reinfeldt) vizīte, dalība Baltijas jūras valstu padomes premjerministru samitā
22.-23.01.2007. Ārlietu ministra Karla Bilta (Carl Bildt) darba vizīte
21.08.2006. Parlamenta spīkera Bjērna fon Sīdova (Björn von Sydow) vizīte, dalība Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas 15. gadskārtas svinībās
17.05.2006. Karalienes Silvijas (Queen Silvia) vizīte Latvijā, dalība bāreņu un bez vecāku gādības palikušo jauniešu centra “Dzīvesprieks” 10 gadu jubilejas svinībās
12.11.2003. Ārlietu ministres Lailas Freivaldes (Laila Freivalds) darba vizīte
23.10.2003. Parlamenta spīkera Bjērna fon Sīdova (Björn von Sydow) vizīte
27.06.2003. Ārlietu ministres Annas Lindas (Anna Lindh) darba vizīte
26.05.2003. Premjerministra Jērana Pēršona (Göran Persson) vizīte Latvijā
25.03.2002. Ārlietu ministres Annas Lindas (Anna Lindh) darba vizīte
17.08.2001. Karaļa Kārļa XVI Gustava (King Carl XVI Gustaf) vizīte, izstādes “Trīs zvaigznes. Trīs kroņi.” atklāšana kopā ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu
07.03.2001. Kroņprinceses Viktorijas (Crown Princess Victoria) vizīte, Rīgas Juridiskās augstskolas inaugurācija kopā ar Valsts prezidenti V.Vīķi–Freibergu
10.11.2000. Ārlietu ministres Annas Lindas (Anna Lindh) vizīte
27.06.2000. Premjerministra Jērana Pēršona (Göran Persson) darba vizīte
17.05.2000. Ārlietu ministres Annas Lindas darba vizīte
15.04.1998. Premjerministra Jērana Pēršona (Göran Persson) darba vizīte
21.05.1996. Karalienes Silvijas (Queen Silvia) vizīte, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo jauniešu centra “Dzīvesprieks” atklāšana kopā ar Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa kundzi Ainu Ulmani
08.11.1994. Karaļa Kārļa XVI Gustava vizīte, Rīgas Ekonomikas augstskolas atklāšana kopā ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani
10.-11.09.1992. Karaļa Kārļa XVI Gustava (King Carl XVI Gustaf) un karalienes Silvijas (Queen Silvia) valsts vizīte
7.-8.07.1992. Premjerministra Karla Bilta (Carl Bildt) darba vizīte
 
Latvijas amatpersonu vizītes Zviedrijā
30.08.2016. Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte, atzīmējot 25 gadus kopš Zviedrijas un Baltijas valstu diplomātisko attiecību atjaunošanas
03.-04.07.2016. Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte, dalība Almedālenas Baltijas sarunās
17.06.2016. Ministru prezidenta Māra Kučinska darba vizīte

10.-11.01.2016.

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizīte, arī dalība Sēlenas Drošības konferencē

20.12.2013. Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte
26.-27. 08.2012. Ministru prezidenta Valda Dombrovska vizīte, dalība Jārla Jalmarsona (Jarl Hjalmarson) fonda organizētajā konferencē „Pārejas izaicinājumi – kā apturēt negatīvās tendences Austrumu partnerības valstīs” Visbijā
07.05.2012. Ministru prezidenta Valda Dombrovska darba vizīte
15.08.2011. Ministru prezidenta Valda Dombrovska vizīte, dalība Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas divdesmitgades svinībās
9.-11.05.2011. Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vizīte
08.02.2011. Ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska darba vizīte
13.-15.05.2010. Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes dalība Eiropas parlamentu vadītāju sanāksmē Stokholmā
26.10.2009. Ministru prezidenta Valda Dombrovska dalība Baltijas valstu un Ziemeļvalstu premjerministru (NB8) sanāksmē Stokholmā
05.10.2009. Ministru prezidenta Valda Dombrovska darba vizīte, dalība Baltic Development Forum, divpusēja tikšanās ar Zviedrijas premjerministru Fredriku Reinfeltu
11.05.2009. Ministru prezidenta Valda Dombrovska darba vizīte
24.-25.09.2008. Ministru prezidenta Ivara Godmaņa darba vizīte un Gēteborgas grāmatu gadatirgus atklāšana, Latvijai esot galvenās viesu valsts statusā
27.08.2008. Ārlietu ministra Māra Riekstiņa darba vizīte
31.03.2008. Ministru prezidenta Ivara Godmaņa darba vizīte
04.-05.03.2008. Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes vizīte
17.01.2008. Ārlietu ministra Māra Riekstiņa vizīte Latvijas prezidentūras Baltijas jūras valstu padomē pasākumu programmas Stokholmā ietvaros
15.10.2007. Ārlietu ministra Arta Pabrika darba vizīte
19.09.2007. Valsts prezidenta Valda Zatlera darba vizīte
28.-30.06.2007. Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte, dalība Tālbergas forumā
12.06.2007. Ārlietu ministra Arta Pabrika vizīte, dalība BJVP ārlietu ministru sanāksmē
18.04.2007. Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte, dalība Globe Forum
15.11.2006. Ministru prezidenta Aigara Kalvīša darba vizīte
27.-30.06.2006. Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte, dalība Tālbergas forumā
31.03.-01.04.2005. Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte
07.05.2004. Ministru prezidenta Induļa Emša darba vizīte
19.03.2004. Ārlietu ministra Riharda Pīka darba vizīte
27.01.2004. Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte, dalība Stokholmas starptautiskajā forumā "Genocīda novēršana: draudi un atbildības"
28.11.2002. Ārlietu ministres Sandras Kalnietes darba vizīte
01.06.2002. Valsts Prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte, dalība Zontu kongresā
03.04.2001. Ministru prezidenta Andra Bērziņa vizīte, Baltijas valstu premjerministru tikšanās ar Zviedrijas premjerministru Jēranu Pēršonu (Göran Persson)
12.12.2000. Ministru prezidenta Andra Bērziņa vizīte, Baltijas valstu gada noslēgums
28.09.2000. Ārlietu ministra Induļa Bērziņa darba vizīte
11.-12.04.2000. Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes oficiālā vizīte
30.11.-01.12.1999. Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālā vizīte
18.-19.11.1995. Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizīte
10.-11.03.1992. Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vizīte

LATVIJAS REPUBLIKAS DIVPUSĒJIE LĪGUMI AR ZVIEDRIJAS KARALISTI, KAS NOSLĒGTI KOPŠ 1990. GADA 4. MAIJA

Informācija par divpusējiem līgumiem ar Zviedriju  

 INFORMĀCIJAS AVOTI

Vispārējā informācija par Zviedriju:   http://sweden.se

Karaliskā ģimene:   http://www.kungahuset.se/

Parlaments:   http://www.riksdagen.se/

Valdība:   http://www.regeringen.se/

Ārlietu ministrija:   http://www.regeringen.se/sveriges-regering/utrikesdepartementet/

Latvijas vēstniecība Zviedrijā:   http://www.mfa.gov.lv/stockholm

Zviedrijas vēstniecība Latvijā:   http://www.swedenabroad.com/sv-SE/Ambassader/Riga/

Zviedrijas statistikas aģentūra:   http://www.scb.se/