Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas divpusējās attiecības

06.11.2017. 13:09

Latvijas un Vācijas attiecībām raksturīga aktīva divpusējo vizīšu apmaiņa, dinamiskas ekonomiskās attiecības, regulāri starpparlamentārie kontakti, tieša sadarbība ar federālajām zemēm, kā arī plaša sadarbība dažādu institūciju starpā. Latvija un Vācija ir stratēģiskie partneri ES, NATO un citos starptautiskās sadarbības formātos. Latvijas un Vācijas attiecības turpina attīstību ar kopīgu mērķi par vienotas un politiski stabilas Eiropas nākotni, kā arī drošu un ekonomiski attīstītu Baltijas jūras reģionu.

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Vāciju tika nodibinātas 1921. gada 1. februārī, kad Vācija de iure atzina Latvijas valsts pastāvēšanu. 1991. gada 28. augustā tika atjaunotas abu valstu divpusējās attiecības.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Vācijā akreditētie vēstnieki:

  • Egīls Levits (1992.- 1993.)
  • Andris Ķesteris (1994.- 1998.)
  • Andris Teikmanis (1998.- 2002.)
  • Mārtiņš Virsis (2002.- 2008.)
  • Ilgvars Kļava (2008.-2013.)
  • Elita Kuzma (2013.-2017.)
  • Inga Skujiņa (kopš 2017.)

Kopš 2015. gada 25. augusta Vācijas vēstnieks Latvijā ir Rolfs Ernsts Šite (Rolf Ernst Schütte).

Goda konsuli

Vācijā darbojas 7 Latvijas Republikas goda konsuli:

  1. Hamburgas konsulārais apgabals – Senatore h.c. Dr. Sabīne Sommerkampa-Homane (Senatorin h.c. Dr. Sabine Sommerkamp-Homann)
  2. Bavārijas konsulārais apgabals – Dr. Johaness Georgs Klāsens (Dr. Johannes Georg Claessens)
  3. Ziemeļreinas-Vestfālenes un Reinzemes-Pfalcas konsulārais apgabals – Prof. Dr. Bruno O. Brauns (Prof. Dr. Bruno O. Braun)
  4. Hesenes konsulārais apgabals – Prof. Dr. Rīdigers brīvkungs fon Rozens (Prof. Dr. Rüdiger Freiherr von Rosen)
  5. Meklenburgas-Priekšpomerānijas un Šlēsvigas-Holšteinas konsulārais apgabals – Dr. Frics Šulce (Dr. Fritz Schulze)
  6. Bādenes-Virtembergas konsulārais apgabals – Helmuts Verners Siglohs (Helmut Werner Sigloch).
  7. Brēmenes un Lejassaksijas konsulārais apgabals – Lucs H. Pepers (Lutz H. Peper)

 PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Vācijas Bundestāga un Latvijas Saeimas starpā notiek aktīva un cieša sadarbība. Latvijas-Vācijas parlamentārā sadarbības grupa pirmoreiz  dibināta 5. Saeimā un savu darbību turpina arī pašreizējā Saeimā. 2014. gada 16. decembrī Saeimā tika izveidota „Deputātu grupa sadarbībai ar Vācijas parlamentu; priekšsēdētāja S. Āboltiņa.

Arī Vācijas Bundestāgā jau kopš 1991. gada darbojas Vācijas-Baltijas parlamentārā sadarbības grupa. Kopš 2014. gada Vācijas-Baltijas Parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētājs ir Aloizs Karls (Alois Karl) (VFR Bundestāga deputāts kopš 2005. g.; CDU/CSU frakcijas biedrs).

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Latviju un Vāciju tradicionāli vieno aktīva ekonomiskā sadarbība. Vācija ir viens no lielākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem.  

Ekonomiskās un tirdzniecības pārstāvniecības

Preču tirdzniecība 2016. gadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde) 

Eksports
(Procenti no kopējā Latvijas preču eksporta 2016.gadā)

Imports
(Procenti no kopējā Latvijas preču importa 2016.gadā)

  1. Lietuva – 1703 529 975 EUR jeb 17,66%
  2. Igaunija – 1 103 979 863 EUR jeb 11,45%
  3. Krievija – 787 520 432 EUR jeb 8,16%
  4. Vācija – 681 572 308 EUR jeb 7,07%
  1. Lietuva – 1 917 764 876 EUR jeb 17,24%
  2. Vācija – 1 268 349 435 EUR jeb 11,40%
  3. Polija – 1 161 211 713 EUR jeb 10,44%

Latvijas un Vācijas tirdzniecības dinamika, EUR

Gads Eksports Imports
2009 446 770 000 772 780 000
2010 582 766 000 967 701 000
2011 706 263 000 1 331 080 000
2012 782 560 000 1 444 699 000
2013 742 160 000 1 463 417 000
2014 702 569 000 1 441 990 000
2015 658 900 000 1 404 394 000
2016 681 572 308 1 268 349 435
  • Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma 1,95 mljrd. EUR Vācija ieņem 2.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.

  • Latvijai ar Vāciju saglabājās negatīva preču tirdzniecības bilance – 586,78 MEUR apmērā.

  • Eksporta apjoms uz Vāciju 2016.gadā veidoja 681,57 MEUR, kas salīdzinājumā ar 2015.gadā bija par 22,67 MEUR jeb 3,4% vairāk.

  • Importa apjoms no Vācijas 2016.gadā veidoja 1,27 mljrd. EUR. Salīdzinājumā ar 2015.gadu tas bija par 136,04 MEUR jeb 9,7% mazāk.

 

Galvenās eksporta preces uz Vāciju sadalījumā pa preču veidiem 2016.gadā, EUR

Preču veids
EUR Īpatsvars kopējā eksportā
Kopā 681 572 308 100%

Koksne un tās izstrādājumi:

-         Saplāksnis, finierētas plātnes 24,48%

-         Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli 23,91%

-         Koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles 17,58%

-         Namdaru un būvgaldnieku darinājumi 9,94%

-         Kokskaidu plātnes, orientētās kokskaidu plātnes 7,92%

-         Kokmateriāli ar nepārtrauktu profilu5,11%

-        Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas 5,01%

162 047 928 23,78%

Transporta līdzekļi:

-         Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem 54,78%

-         Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi 26,13%

-        Virsbūves (ieskaitot kabīnes) mehāniskajiem transportlīdzekļiem 8,03%

80 287 986 11,78%

Augu valsts produkti:

-         Rapšu vai ripšu sēklas, arī šķeltas 41,10%

-         Kvieši un kviešu un rudzu maisījums 38,30%

-        Kukurūza 9,73%

70 834 872 10,39%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

-         Telefonu aparāti 25,43%

-         Elektroaparatūra strāvas ieslēgšanai, pārtraukšanai, aizsardzībai vai pieslēgšanai elektriskajam tīklam 13,82%

-         Mašīnas lauksaimniecības kultūru novākšanai vai kulšanai 9,51%

-        Mehāniskas ierīces (ar roku darbināmas vai citādas) šķidrumu vai pulverveida vielu izsmidzināšanai vai izkliedēšanai 7,48%

67 909 865 9,96%

Metāli un to izstrādājumi:

-         Plakani dzelzs un neleģētā tērauda velmējumi 20,90%

-         Alumīnija plātnes, loksnes un sloksnes 15,11%

-         Neapstrādāts alumīnijs 11,55%

-         Vara atgriezumi un lūžņi 8,28%

-         Liela un maza diametra vara caurules 7,47%

-        Citi dzelzs vai tērauda izstrādājumi 6,21%

45 200 597 6,63%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija:

-         Medikamenti 51,35%

-         Kazeīns, kazeināti un citi kazeīna atvasinājumi 11,60%

-        Diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes un gatavie diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes vai bez tās 9,46%

44 747 070 6,57%

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi:

-         Stikla šķiedras un to izstrādājumi 81,76%

-        Termiski pulēts stikls un stikls ar slīpētu vai pulētu virsmu 14,02%

39 085 931 5,73%

Galvenās importa preces no Vācijas sadalījumā pa preču veidiem 2016.gadā, EUR

Preču veids

EUR Īpatsvars kopējā importā
Kopā 1 268 349 435 100%

Transporta līdzekļi:

-         Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi 63,46%

-         Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem 13,53%

-         Mehāniskie transportlīdzekļi preču pārvadāšanai 10,53%

-        Piekabes un puspiekabes 5,65%

414 378 974 32,67%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

-         Mašīnas lauksaimniecības kultūru novākšanai vai kulšanai 5,75%

-        Telefonu aparāti 5,60%

254 650 062 20,08%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi:

-         Poliamīdi pirmformās 11,42%

-         Amīnsveķi, fenolsveķi un poliuretāni pirmformās 10,71%

-         Citādi plastmasas izstrādājumi 7,86%

-         Etilēna polimēri pirmformās 7,03%

-         Jaunas gumijas pneimatiskās riepas 6,17%

-         Citādas plastmasas plātnes, loksnes, plēves 6,04%

-         No eļļām iegūtais sintētiskais kaučuks un faktisks 5,23%

-        Poliacetāli, citādi poliēteri un epoksīdsveķi 5,01%

100 352 642 7,91%

Pārtikas rūpniecības produkti:

-         Nedenaturēts etilspirts 31,24%

-         Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu 12,44%

-         Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā 6,48%

-         Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus 6,29%

-         Gatavas mērces un produkti to gatavošanai 6,00%

-        Cigāri, Manilas cigāri, cigarilli un cigaretes 5,59%

100 338 551 7,91%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija:

-         Medikamenti 24,24%

-         Kosmētikas vai dekoratīvās kosmētikas līdzekļi 6,71%

-        Cilvēka asinis; dzīvnieku asinis 6,54%

98 337 439 7,75%

Metāli un to izstrādājumi:

-         Citi dzelzs vai tērauda izstrādājumi 6,69%

-         Alumīnija stieņi un profili 5,78%

-         Maināmie instrumenti rokas darbarīkiem vai darbmašīnām 5,72%

-         Dzelzs vai tērauda skrūves, bultskrūves 5,47%

-        Pierīces, stiprinājumi un tamlīdzīgi parastā metāla izstrādājumi 5,45%

63 557 263 5,01%

Investīcijas

Saskaņā ar Latvijas Bankas statistikas datiem Vācijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā 2016.gada beigās veidoja 585,56 MEUR. Latvijas tiešo investīciju atlikumi Vācijā 2016.gada beigās sasniedza 10,47 MEUR.

SADARBĪBA TŪRISMA JOMĀ

Vācija ir Latvijas valsts līmenī atzīta par prioritāru tūrisma eksporta tirgu. No kopējā tūristu skaita, kas 2016. gadā apmeklēja Latviju, 11 % bija tūristi no Vācijas.

Galvenā priekšrocība tūrisma plūsmai ir daudzie tiešie avioreisi starp Latviju un Vāciju. Abas valstis savieno arī prāmju un autobusu līnijas.

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ

Divpusējā sadarbība ar Vāciju izglītības jomā balstās uz šādiem spēkā esošiem starpvaldību un starpnozaru līgumiem:

  • Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības nolīgums par sadarbību kultūras jomā (noslēgts 1993.gada 20.aprīlī);
  • Nolīgums starp Latvijas Republikas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību par vācu skolotāju nosūtīšanu uz Latvijas skolām (noslēgts 1993.gada 18.septembrī);
  • Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības līgums par abpusēju akadēmisko studiju laika un beigšanas dokumentu atzīšanu augstākās izglītības jomā (noslēgts 2002.gada 12.jūnijā);
  • Nolīgums starp Latvijas Republikas Izglītības, kultūras un zinātnes ministriju un Vācijas Federatīvās Republikas Federālo sieviešu un jaunatnes ministriju par sadarbību jaunatnes politikas jomā (noslēgts 1994.gada 3.jūnijā);
  • Nodomu Deklarāciju par Latvijas un Vācijas sadarbību profesionālajā izglītībā (parakstīta 2013.gada 8.jūlijā).

2015. gada 17. aprīlī Latvijas un Vācijas ārlietu ministri izplatīja kopīgu paziņojumu par abu valstu sadarbības paplašināšanu vairākās jomās, tai skaitā izglītībā.

Aktīvi notiek Latvijas un Vācijas sadarbība profesionālās izglītības jomā. Latvija kopš 2013. gada apgūst Vācijas pieredzi, profesionālajā izglītībā ieviešot darba vidē balstītu mācību pieeju (Vācijā – “duālā izglītība”).

2016./2017. akadēmiskajā gadā Latvijā studē 1183 studenti no Vācijas (salīdzinājumam - 2014./2015.  akadēmiskajā gadā Latvijā – 842).  Lielākā daļa studē Rīgas Stradiņa Universitātē un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē.

Īpaši aktīva Latvijas un Vācijas sadarbība augstākās izglītības jomā tiek īstenota, pamatojoties uz augstākās izglītības iestāžu savstarpējiem divpusējās sadarbības līgumiem un Mūžizglītības programmas apakšprogrammas Erasmus ietvaros.

Jau vairākus gadus Vācijas Bundestāgs piedāvā iespēju jauniešiem vecumā līdz 32 gadiem piedalīties Starptautiskajā Parlamenta stipendiju programmā (Internationales Parlaments-Stipendium). Latvija šajā programmā iesaistījās 1992. gadā un līdz šim jau vairāk nekā 40 jaunieši no Latvijas šīs programmas ietvaros guvuši pieredzi un zināšanas par Bundestāgu, tikušies ar dažādām amatpersonām, piedalījušies zinātniskajās papildprogrammās Berlīnes universitātēs un apmeklējuši Eiropas Parlamentu. Lai popularizētu Starptautiskās parlamenta stipendijas programmu, skaidrotu tās uzdevumus un mērķus, kā arī veicinātu sadarbību starp Latvijas un Vācijas parlamentārajām un akadēmiskajām aprindām, ir izveidota sabiedriska organizācija „Bundestāga praktikantu biedrība”.

Kopš 2010. gada arī Latvijas Republikas Saeima ik gadu piedāvā iespēju nodrošināt prakses iespējas vācu studentiem. Pieteikšanos prakses programmai Vācijā koordinē Vācijas Akadēmiskais apmaiņas dienests (DAAD).

Latvijas studentu un mācību spēku vidū populāras ir DAAD  piedāvātās stipendijas, kuru piešķiršanu administrē Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta Informācijas centrs Rīgā. Tāpat arī Latvijas Universitātē regulāri strādā kāds DAAD lektors. Arī Latvija regulāri piešķir stipendijas studentiem no Vācijas.

Vācijas vēstniecība un Gētes institūts Rīgā sniedz lielu atbalstu vācu valodas mācīšanai Latvijas izglītības iestādēs, sadarbībā ar Latvijas Vācu valodas skolotāju asociāciju un Valsts izglītības satura centru organizējot tālākizglītības kursus, mācību nometnes un mācību braucienus vācu valodas skolotājiem, kā arī sniedzot atbalstu mācību un metodisko materiālu nodrošināšanā, īpaši tām skolām, kurās vācu valoda tiek mācīta padziļināti vai tiek īstenota „Vācu valodas diploma programma".

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

Kopīgās gadsimtiem ilgās vēstures gaitā vācu tradīcijas un kultūra būtiski ietekmējusi arī Latvijas kultūrvides un latviešu profesionālās kultūras veidošanos un attīstību. Tomēr, neskatoties uz kopīgām iezīmēm, abām kultūrām ir katrai savas atšķirīgas vērtības un augsts potenciāls savstarpējai bagātināšanai un apmaiņai.

Kopš 1993. gada Latvijā darbojas Gētes institūts, kas izveidojies par aktīvu kultūras un mākslas vides partneri daudzām Latvijas kultūras institūcijām.

Augstu vērtējams un arī turpmāk atbalstāms ir Gētes institūta Rīgā un citu vācu puses kultūras institūciju un pārstāvju ieguldījums, iepazīstinot Latvijas iedzīvotājus ar vācu literatūru, mākslu, mūziku, kino un citām jomām. Vienlaikus veicināma ir aizvien plašāka Latvijas kultūras pārstāvju, īpaši teātra un mūzikas, piedalīšanās Vācijas kultūras dzīvē, veicinot Latvijas pozitīvu atpazīstamību Vācijā.

SADARBĪBA VĀCIJAS-LATVIJAS PILSĒTU PARTNERĪBAS IETVAROS

Latvijas un Vācijas pilsētu starpā ir nodibinātas ciešas saites un aktīva sadarbība, kas notiek dažādās jomās un līmeņos.

LATVIJAS UN VĀCIJU PAŠVALDĪBU SADRAUDZĪBA

Esošie sadarbības partneri
Pašvaldība Latvijā Pašvaldība Vācijā
Rīga Bremen
Rostock
Daugavpils Magdeburg
Jēkabpils Melle
Liepāja Darmstadt
Valmiera Halle (Westfalen)
Gütersloh
Ventspils Stralsund
Aizkraukles novads Eppstein im Taunus
Thale im Harz
Aknīstes novads Binz
Alūksnes novads Wettin-Löbejün (Sachsen – Anhalt)
Beverīnas novads Gütersloh
Burtnieku novads Gütersloh
Cēsu novads Achim
Cesvaines novads Weyhe
Ciblas novads Aue, Bodenteich
Daugavpils novads Bad Doberan
Dobeles novads Schmölln
Engures novads Scheessel
Ērgļu novads Kölln – Reisiek
Grobiņas novads Dassow
Jēkabpils novads Parchim, Melle (Niedersachsen)

Kandavas novads

Ķekavas novads

Ludwigsfelde

Bordesholm

Kocēnu novads Gütersloh
Kokneses novads Wittingen
Kuldīgas novads Geesthacht
Limbažu novads Anklam
Lubānas novads Weyhe
Ludzas novads Aue, Bad Bodenteich
Madonas novads Weyhe,
Mettmann
Mazsalacas novads Gütersloh
Naukšēnu novads Gütersloh
Rojas novads Heikendorf
Rūjienas novads Steinhagen
Salas novads Mengerskirchen
Salacgrīvas novads Handewitt
Salaspils novads Finsterwalde
Saldus novads Liederbach am Taunus
Siguldas novads Stuhr
Skrīveru novads Bad Homburg
Smiltenes novads Willich
Strenču novads Sayda
Tērvetes novads St. Goar-Oberwesel
Tukuma novads Scheessel
Vecpiebalgas novads Bürgel
Ventspils novads Hohenloh,
Parchim
Zilupes novads Bad Bodenteich

LATVIEŠU KOPIENA VĀCIJĀ

Vācijā dzīvo vairāk nekā 30 tūkstoši Latvijas valsts piederīgo.  Visvairāk Latvijas valsts piederīgo uz dzīvi apmetušies Ziemeļvestfālenē, Lejassaksijā, Bavārijā un Bādenē-Virtenbergā.

Vācijā darbojas Latviešu kopība Vācijā, Latviešu centrs Minsterē, t.sk., Latviešu bērnudārzs Minsteres latviešu centrā, Baltiešu kristīgo studentu apvienība "Anneberga", Daugavas Vanagu Apvienība Vācijā, Latviešu biedrība Hamburgā (LBH), Minsteres Latviešu ģimnāzijas bijušo skolēnu un draugu biedrība, Latviešu preses biedrība, Minhenes letiņi, Latvieši Hannoverē, Latviešu aprūpes biedrība Reinzemē, Latviešu Sporta Padome Ārzemēs, ELJA Vācijas nodaļa, Latviešu biedrības Hesenē un Frankfurtē.

Nozīmīgu ieguldījumu latviešu valodas un kultūras popularizēšanā veic Baltiešu centrs Annabergā (Bonnā) Andreja Urdzes vadībā. Berlīnē darbojas Berlīnes latviešu koris, savukārt Štutgartē – tautas deju kopa “Trejdeksnītis”. Par diasporas bērnu izglītošanu rūpējas Berlīnes latviešu nedēļas nogales skoliņa, kā arī Latviešu sestdienas skola “Kamolītis” Bonnā.

Vācijā darbojas arī vairākas latviešu reliģiskās draudzes: Latviešu Evaņģēliski Luteriskā Baznīca Vācijā, Latviešu ev.lut.Baznīca ārpus Latvijas un Latviešu katoļu biedrība "Druva" / Latvijas Centrālā Padome (Rietumos). Berlīnē darbu ir uzsācis mācītājs Tālis Rēdemanis un reizi mēnesi notiek latviešu dievkalpojumi.

Vairāk informācijas par latviešu diasporu un tās organizācijām Vācijā atrodama Latvijas vēstniecības Vācijā mājas lapā: http://www.mfa.gov.lv/berlin/tautiesiem/latviesu-organizacijas.

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Latvijas augstāko amatpersonu vizītes Vācijā (kopš 2013. gada)

2017.gada 7.-8.jūlijā

2016.gada 28.-29.aprīlī

Ministru prezidenta Māra Kučinska darba vizīte Vācijā: tikšanās ar Ziemeļreinas – Vestfālenes federālās zemes amatpersonām.

Ministru prezidenta M. Kučinska darba vizīte Vācijā: tikšanās ar Vācijas kancleri A.Merkeli, Lejassaksijas Ministru prezidentu Š.Veilu (Stephan Weil), kā arī dalība Hannoveres meses pasākumos

2015.gada 4.-6. novembris Saeimas priekšsēdētājas I. Mūrnieces darba vizīte Berlīnē, tikšanās ar Bundestāga prezidentu N.Lammertu (Norbert Lammert).
2015. gada 21.-22. septembris Valsts prezidenta R. Vējoņa dalība Araijološas grupas valstu vadītāju sanāksmē Vartburgā un Erfurtē, kā arī divpusēja tikšanās ar Vācijas prezidentu J. Gauku
2015. gada 19.-20. maijs Ārlietu ministra E. Rinkēviča vizīte Berlīnē - tikšanās ar ārlietu ministru F. V. Šteinmeieru, kancleres A. Merkeles padomnieku N. M. Landrūtu un Bundestāga Parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētāju A. Karlu

2015. gada 18.-19. marts

Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Vācijas parlamentu priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vizīte Bavārijā.

2015. gada 14.-17. marts

Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres vizīte Bavārijā - tikšanās ar Bundestāga Vācijas-Baltijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētāju A. Karlu un Bavārijas federālās zemes parlamenta prezidenti B.Štammu

2015. gada 26. janvāris

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte Berlīnē pēc Bundestāga ES Parlamentārās grupas ielūguma - divpusēja tikšanās ar ārlietu ministru F.V. Šteinmeieru, kā arī Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētāju N. Retgenu.

2015. gada 15.-16. janvāris

Valsts prezidenta A. Bērziņa vizīte Berlīnē – divpusējās tikšanās ar Vācijas kancleri A. Merkeli, kā arī Vācijas prezidentu J. Gauku.

2014. gada. 6.-7. novembris Latvijas prezidenta A. Bērziņa vizīte Berlīnē, tikšanās ar Vācijas prezidentu J. Gauku  3+1 formātā; mediju balvas  „Par Eiropas ideju” Baltijas valstīm saņemšana

2014. gada 26.martā

Saeimas parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētāja E. Smiltēna vizīte Berlīnē

2013.g. 13. jūlijs

Ministru prezidenta V. Dombrovska vizīte Vācijā, divpusēja tikšanās ar Šlēsvigas – Holšteinas federālās zemes ministru pezidentu T. Albigu

2013.g. 21. -24. aprīlis

Saeimas Latvijas – Vācijas parlamentārās sadraudzības grupas delegācijas vizīte Vācijā, tikšanās ar Bundestāga deputātiem

Vācijas augstāko amatpersonu vizītes Latvijā (kopš 2013. gada)

2017.gada 23.augustā

2017.gada 1.martā

Vācijas Federālā prezidenta Dr. Franka Valtera Šteinmeiera (Dr. Frank-Walter Steinmeier) oficiālā vizīte Latvijā.

Vācijas ārlietu ministra Zigmāra Gabriela (Sigmar Gabriel) vizīte Latvijā

2017.gada 9.februārī Vācijas prezidenta Joahima Gauka (Joachim Gauck) vizīte Latvijā – tikšanās ar 3 Baltijas valstu prezidentiem

2016.gada 13.septembrī

Baltijas valstu ārlietu ministru un Vācijas ārlietu ministra F.V. Šteinmeiera (Frank – Walter Steinmeier) “3+1” tikšanās Rīgā

2016.gada 13.-14.jūnijā Vācijas Bundestāga Baltijas-Vācijas Parlamentārās sadarbības grupas vizīte Latvijā
2016.gada 26.-27.maijā Vācijas ārlietu ministra F.V. Šteinmeiera (Frank – Walter Steinmeier)  vizīte Latvijā: tikšanās ar ārlietu ministru E.Rinkēviču, Valsts prezidentu R.Vējoni, Ministru prezidentu M.Kučinski.
2016.gada 1.-7.maijā Bavārijas landtāga prezidija vizīte Baltijas valstīs, tostarp Latvijā

2015. gada 17. aprīlis

Vācijas ārlietu ministra F.V.Šteinmeiera vizīte Latvijā, tikšanās ar Valts prezidentu A. Bērziņu, Ministru prezidenti  L. Straujumu un ārlietu ministru E. Rinkēviču

2015. gada. 5. februāris

Vācijas ārlietu ministra F.V. Šteinmeiera vizīte Rīgā, tikšanās ar ārlietu ministru E. Rinkēviču
2014. gada 21. augusts

Vācijas Bundestāga prezidenta N. Lammerta vizīte Latvijā

2014. gada 18. augusts Vācijas federālās kancleres A.Merkeles vizīte Latvijā.
2014. gada 15. aprīlis

Vācijas Bundestāga Baltijas–Vācijas Parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētāja A. Karla vizīte Latvijā

2014.gada 11.marts

Vācijas ārlietu ministra F.V. Šteinmeiera vizīte Latvijā

2013.g. 6.-8. jūlijs

Vācijas federālā prezidenta J. Gauka valsts vizīte Latvijā - tikšanās ar Valsts prezidentu A. Bērziņu, Saeimas priekšsēdētāju S. Āboltiņu un Ministru prezidentu V. Dombrovski

2013.g. 6.-7. maijs

Šlēsvigas – Holšteinas federālās zemes ministru prezidenta T. Albiga vizīte Latvijā - tikšanās ar Valsts prezidentu A. Bērziņu, Ministru prezidentu V. Dombrovski.

 INFORMĀCIJAS AVOTI

Noslēgtie līgumi:

Datu bāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem ar Vāciju

Saites:

Vācijas Federālā Ārlietu ministrija www.auswaertiges-amt.de

Vācijas vēstniecība Latvijā: http://www.riga.diplo.de