Latvijas Republikas un Uzbekistānas Republikas divpusējās attiecības

18.10.2017. 10:44

Uzbekistāna ir viens no Latvijas svarīgākajiem sadarbības partneriem Centrālāzijas reģionā. Līdztekus divpusējo attiecību attīstībai Latvija kā ES dalībvalsts, atbalsta ciešākas ES attiecības ar Centrālāzijas reģiona valstīm, tai skaitā ES Stratēģijas Centrālāzijā realizāciju.

Latvijas un Uzbekistānas politiskās un ekonomiskās attiecības tradicionāli ir labas. Stabili attīstās starpvalstu dialogs pēdējo gadu laikā, kā arī notiek regulāra augstākā līmeņa vizīšu apmaiņa.

Regulāri notiek Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas, kā arī Starpvaldību komisijas sēdes par ekonomiskajiem jautājumiem.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU HRONOLOĢIJA

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Uzbekistānu tika nodibinātas 1992.gada 3. novembrī

Latvijas vēstniecība Taškentā tika atklāta 1992. gada novembrī, Uzbekistānas vēstniecība Rīgā - 1995. gada jūnijā.

Kvalitatīvi jaunā līmenī valstu savstarpējās attiecības tika paceltas, nozīmējot vēstniekus - 1994. gada novembrī Latvijas Republikas vēstnieku Uzbekistānā un 2002. gada augustā Uzbekistānas Republikas vēstnieku Latvijā.

Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Uzbekistānā ir Edgars Bondars un Uzbekistānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Afzals Artikovs.

Starpvaldību komisijas darbs

1998. gadā tika izveidota un pastāvīgi darbojas Latvijas – Uzbekistānas Starpvaldību komisija ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos, kuras kompetencē ir speciālistu līmenī izskatīt un dot risinājumus valstu divpusējo attiecību aktuāliem jautājumiem. 2017.gada 30.augustā Rīgā notika Starpvaldību komisijas 7.sēde. Tās laikā kā prioritāras tālākai sadarbības attīstīšanai tika noteiktas tādas nozares kā transports un tranzīts, tūrisms, izglītība, zaļās tehnoloģijas, lauksaimniecība, IKT, vieglā rūpniecība. Starp valstīm ir izveidota laba līgumtiesiskā bāze, kas regulē ekonomiskās sadarbības jautājumus.

Ekonomiskās attiecības

Latvijas puse uzskata, ka abu valstu ģeogrāfiskais izvietojums un saimnieciskais potenciāls īpašu uzmanību ļauj pievērst ekonomiskās sadarbības paplašināšanai. Latvija atzinīgi vērtē Uzbekistānas jaunās politiskās vadības reformu plānus biznesa un investīciju vides uzlabošanai valstī – to īstenošana var sniegt jaunu impulsu sadarbības attīstīšanai. Latvija ir gatava sniegt atbalstu un dalīties ar savu reformu pieredzi, un arī turpmāk Uzbekistāna būs viena no prioritārajām partnervalstīm attīstības sadarbībā.

Latvija ir ieinteresēta, lai Uzbekistāna vēl vairāk izmantotu Latvijas piedāvātās loģistikas un distribūcijas iespējas Uzbekistānas preču eksportam uz Eiropu.  Uzbekistānai ir svarīga nozīme reģionālo transporta maršrutu darbībā. Uzskatām, ka jaunas iniciatīvas transporta un tranzīta jomā var stimulēt ekonomikas integrāciju, kas ir svarīgi kopējām pūlēm stiprināt drošību, stabilitāti un ekonomisko attīstību reģionā. Liela nozīme biznesa un tūrisma sakaru veicināšanai ir tiešajiem avioreisiem starp Latvijas un Uzbekistānas galvaspilsētām – kopš 2004. gada darbojas starpkontinentālais reiss Taškenta – Rīga - Ņujorka.

Latvijas uzņēmēju interešu lokā sadarbībā ar Uzbekistānu ir arī farmācijas, lauksaimniecības, pārtikas pārstrādes, informācijas tehnoloģiju, atkritumu pārstrādes un zaļo tehnoloģiju, tūrisma, kā arī citas nozares.

Sadarbība izglītības jomā

Latvijas augstskolas piedāvā Uzbekistānas studentiem ES līmeņa izglītības ieguves iespēju. Uzbekistāna pēc ārvalstu studentu skaita Latvijas augstskolās atrodas 2.vietā (pēc Vācijas). 2016./2017. mācību gadā Latvijā studēja vairāk nekā 1000 studentu no Uzbekistānas. Uzbekistānas studentiem ir interese par Latvijas augstskolu piedāvājumu tādos studiju virzienos kā transports, bankas un finanses, tehniskās zinības, medicīna, aviācija un citās nozarēs.

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

1995. gada.  6.-7. jūnijs            Uzbekistānas prezidenta I.Karimova valsts vizīte Latvijā.
1996. gada 22.-25. maijs             Latvijas Valsts prezidenta G.Ulmaņa valsts vizīte Uzbekistānā.
1996. gada 26.-28. novembris Uzbekistānas parlamenta priekšsēdētāja E.Halilova oficiālā vizīte Latvijā.
1997. gada 11.-12. aprīlis           Latvijas ārlietu ministra V.Birkava oficiālā vizīte Uzbekistānā.          
1997. gada   1.-4. decembris Latvijas Saeimas priekšsēdētāja A.Čepāņa oficiālā vizīte UR.
1998. gada 2.-3. jūlijs             Uzbekistānas ārlietu ministra A.Kamilova oficiālā vizīte Latvijā.
2002. gada 16.-19. jūlijs             Latvijas ārlietu ministra I.Bērziņa oficiālā vizīte Uzbekistānā.
2002. gada 11-14. septembris    Latvijas iekšlietu ministra M.Segliņa vizīte Uzbekistānā.
2004. gada 27.-28. februāris       Uzbekistānas ārlietu ministra S.Safojeva oficiālā vizīte Latvijā.
2004. gada   7.-8. aprīlis       Uzbekistānas prezidenta I.Karimova valsts vizīte Latvijā.
2008. gada 5.-7. oktobris Latvijas Valsts prezidenta V.Zatlera valsts vizīte Uzbekistānā.
2010. gada 24.-26. februāris Uzbekistānas ārlietu ministra vietnieka R. Tuhtabajeva darba vizīte Latvijā.
2010. gada 6.-8. jūlijs Latvijas ārlietu ministra A. Roņa vizīte Uzbekistānā.
2010. gada 29.-31. jūlijs Rīgas mēra N.Ušakova vizīte Uzbekistānā.
2011. gada 27.–29 .jūnijs Uzbekistānā uzturējās Saeimas Deputātu grupas sadarbībai ar Uzbekistānas parlamentu delegācija, kuru vadīja grupas priekšsēdētājs A.Sakovskis.
2011. gada 30. jūnijs – 1. jūlijs Uzbekistānā vizītē uzturējās Latvijas Tiesībsargs J.Jansons.
2011. gada 25.-26 .novembrī Uzbekistānā vizītē uzturējās veselības ministre I.Circene.
2012. gada 20.-22. februārī Uzbekistānā vizītē uzturējās aizsardzības ministrs A.Pabriks un satiksmes ministrs A.Ronis
2012. gada 2.–4. aprīlī Latvijā vizītē uzturējās Uzbekistānas parlamenta (Oliy Majlis) delegācija, kuru vadīja parlamenta Likumdevēju palātas priekšsēdētāja vietnieks Borijs Alihanovs.
2012. gada 25. septembrī Saeimas priekšsēdētājas biedra A.Klementjeva vizīte.
2013. gada 16.-17. maijā Latvijas ārlietu ministra E.Rinkēviča vizīte.
2013. gada 16.-17. oktobrī Uzbekistānas prezidenta I.Karimova oficiālā vizīte Latvijā.
2014. gada 27.-29. maijā Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa valsts vizīte Uzbekistānā.
2014. gada 7.-12. oktobrī Saeimas Ārlietu komisijas delegācijas vizīte Uzbekistānā. Delegāciju vadīja Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.
2015. gada 8.-10. jūnijā Latvijas kultūras ministres Daces Melbārdes darba vizīte Uzbekistānā.
2015. gada 19.-23. oktobrī Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda darba vizīte Uzbekistānā.
2017.gada 27.-30.martā Latvijas zemkopības ministra J.Dūklava darba vizīte Uzbekistānā.
2017.gada 15.-18.maijā Uzbekistānas parlamenta Senāta priekšsēdētāja N.Juldaševa oficiālā vizīte Latvijā.
2017.gada 28.-30.augustā Uzbekistānas ārējās tirdzniecības ministra E.Gaņijeva vizīte Latvijā.

 

EKONOMISKĀS ATTIECĪBAS

Preču tirdzniecība 2017. gada 1. pusgadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Eksports Imports

1. Lietuva – 927 680 935 EUR jeb 17,20 %

2. Igaunija – 653 474 824 EUR jeb 12,12 %

3. Krievija – 434 922 455 EUR jeb 8,06 %

23. Uzbekistāna – 40 206 801 EUR jeb 0,75 %

1. Lietuva – 1 243 250 412 EUR jeb 18,78 %

2. Vācija – 725 214 112 EUR jeb 10,95 %

3. Polija – 630 389 075 EUR jeb 9,52 %

50. Uzbekistāna – 3 017 886 EUR jeb 7,10 %

Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma 43,23 MEUR (0,36 % no Latvijas kopējās preču apgrozījuma vērtības) 2017. gada 1. pusgadā Uzbekistāna ieņēma 32. vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Salīdzinot ar 2016. gada 1. pusgadu, kopējais tirdzniecības apjoms samazinājās par 20,83 % jeb 11,37 MEUR.

  • 2017. gada 1. pusgadā Latvijai ar Uzbekistānu saglabājās pozitīva preču tirdzniecības bilance 37,19 MEUR apmērā. 2016. gada 1. pusgadā Latvijai ar Uzbekistānu bija pozitīva preču tirdzniecības bilance 45,05 MEUR apmērā.

  • Eksporta apjoms uz Uzbekistānu 2017. gada 1. pusgadā veidoja 40,21 MEUR, kas salīdzinājumā ar 2016. gada 1. pusgadu bija par 19,30 % jeb 9,62 MEUR mazāk.

  • 2017. gada 1. pusgadā galvenās preču eksporta nozares: ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija (61,40 %); mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (22,47 %); kā arī plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi (4,34 %).

  • Importa apjoms no Uzbekistānas 2017. gada 1. pusgadā veidoja 3,02 MEUR. Salīdzinājumā ar 2016. gada 1. pusgadu, tas bija par 36,77 % jeb 1,76 MEUR mazāk.

  • 2017. gada 1. pusgadā galvenās importēto preču nozares: augu valsts produkti (50,09 %); tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (25,19 %); metāli un to izstrādājumi (19,58 %); kā arī minerālie produkti (5,05 %).

Pakalpojumu tirdzniecība (avots: Latvijas Banka)

2017. gada 1. ceturksnī Latvijas un Uzbekistānas savstarpējās pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums sasniedza 10 MEUR. Salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, kad savstarpējās pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums sasniedza 7 MEUR, 2017. gada 1. ceturksnī apgrozījums pieaudzis par 42,86 % jeb 3 MEUR.

Latvijas pakalpojumu eksporta apjoms uz Uzbekistānu 2017. gada 1. ceturksnī sasniedza 6 MEUR (salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni (5 MEUR), vērojams pieaugums par 20 % jeb 1 MEUR), savukārt pakalpojumu imports no Uzbekistānas sastādīja 4 MEUR (salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni (2 MEUR), vērojams pieaugums par 100 % jeb 2 MEUR).

2017. gada 1. ceturksnī Latvijai ar Uzbekistānu bija pozitīva pakalpojumu tirdzniecības bilance 2 MEUR apmērā (2016. gada 1. ceturksnī – pozitīva bilance 3 MEUR apmērā).

Investīcijas (avots: Latvijas Banka un Lursoft)

Saskaņā ar Latvijas Bankas statistikas datiem Uzbekistānas tiešo investīciju atlikumi Latvijā 2017. gada 1. ceturkšņa beigās veidoja 31 MEUR. Salīdzinājumam – 2016. gada attiecīgā ceturkšņa beigās investīciju apjoms sastādīja 36 MEUR, bet 2015. gada 1. ceturkšņa beigās investīcijas bija 26 MEUR apmērā.

Latvijas tiešo investīciju atlikumi Uzbekistānā 2017. gada 1. ceturkšņa beigās sasniedza 2 MEUR. Salīdzinājumam – 2016. gada attiecīgā ceturkšņa beigās investīciju apjoms sastādīja 15 MEUR, bet 2015. gada 1. ceturkšņa beigās investīcijas bija 11 MEUR apmērā.

Saskaņā ar Lursoft datiem 2017. gada 17. augustā Uzbekistānas tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 8,32 MEUR (35. vieta starp ārvalstīm pēc tiešo investīciju apjoma), kā arī Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 368 Uzbekistānas – Latvijas kopuzņēmumi.

Lielākie Uzbekistānas investori Latvijā (avots: Lursoft)

  1. Yafunyaev Radiy – investīcijas 1,82 MEUR apmērā (100 % SIA „Smart Assets” – holdingkompāniju darbība);

  2. KU SIA "Uzvneshtrans" – investīcijas 1,06 MEUR apmērā (98,87 % SIA  „UZBALTTRANS” – transporta pakalpojumi);

  3. Akramov Alisher – investīcijas 358,52 tūkst. EUR apmērā (25 % SIA „SUNGATE” – transporta pakalpojumi; 100 % SIA „AKRA System” – nespecializētā vairumtirdzniecība);

  4. Tsoy Igor – investīcijas 250,00 tūkst. EUR apmērā (50 % SIA „ENERGORESURS GROUP” – darbības veids nav norādīts);

  5. Akhmedjanov Bobir – investīcijas 244,50 tūkst. EUR apmērā (59,28 % SIA „Latgales nekustamie īpašumi” – augkopība un lopkopība; 18,33 % SIA „Design GROUP IN” – virtuves mēbeļu ražošana).

2017. gada 1. pusgadā starp eksportētājiem uz Uzbekistānu bija šādi Latvijas uzņēmumi:

Preču grupa Eksportētāji
Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija

-          'EUROPHARM LOGISTICS' SIA

-          'FRANKOPHARM GROUP' SIA

-          'GRINDEKS' AS

-          'OLAINFARM' AS

-          'ROSENMED.LV' SIA

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-          'BELAM-RĪGA' SIA

-          'EMBEDDED SYSTEMS' SIA

-          'EURO DK' SIA

-          'MULTI NOZARES' SIA

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi

-          'BALTKABS' SIA

-          'BOHNENKAMP' SIA


 

Noderīgas saites:

 Uzbekistānas valdības portāls: http://www.gov.uz/

Uzbekistānas Ārlietu ministrija: http://mfa.uz/

Uzbekistānas Ārējo ekonomisko sakaru, investīciju un tirdzniecības ministrija: http://www.mfer.uz/