Latvijas Republikas un Ungārijas divpusējās attiecības

23.10.2017. 10:53

2012. gada 1. janvārī spēkā stājās jaunā Ungārijas konstitūcija, kas paredz līdz šim lietotā oficiālā valsts nosaukuma „Ungārijas Republika” aizstāšanu ar jauno nosaukumu „Ungārija”.

Latviju un Ungāriju saista regulāra sadarbība dažādās jomās. Aktīvs dialogs izveidojies kultūras, izglītības, pašvaldību sadarbības, aizsardzības un lauksaimniecības jomās. Abas valstis strādā pie ekonomisko attiecību un kontaktu veicināšanas. Latvija un Ungārija sadarbojas arī ES un NATO, kā arī citu starptautisko organizāciju ietvaros, izmantojot arī reģionālos sadarbības formātus, piemēram, Višegradas grupas (V4) un Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) sadarbības iespējas.

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Ungārija atzina Latvijas Republikas neatkarību 1921. gada 20. jūlijā. Abu valstu diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 2. septembrī.

Latvijas vēstniecība Ungārijā tika atklāta 2008. gada 7. jūlijā Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa oficiālās vizītes Ungārijā laikā. Latvijas vēstnieks Ungārijā kopš 2016. gada 12. septembra ir Vilmārs Heniņš.

Ungārijas vēstniecība Rīgā tika atklāta 2007. gada 22. novembrī Ungārijas premjerministra Ferenca Ģurčāņa (Ferenc Gyurcsány) darba vizītes laikā Rīgā.  Ungārijas vēstniece Latvijā kopš no 2014. gada 7. oktobra līdz 2017. gada 2. augustam bija ir Adriena Millere (Dr. Adrien Müller). Līdz jauna vēstnieka akreditācijai chargée d'affaires a.i. ir Ms Kinga Simon.

Rīgā ir arī Ungārijas goda konsulāts (konsule Ariana Župika). Latvijai goda konsula Ungārijā nav.

VIZĪŠU APMAIŅA
Prezidentu līmenī

2017. gada 19. septembrī

2012.gada 10. februāris

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa tikšanās ar Ungārijas prezidentu Janošu Āderu (János Áder) ANO ģenerālās Asamblejas laikā

 

Valsts prezidenta Andra Bērziņa divpusējā tikšanās ar Ungārijas prezidentu Pālu Šmitu Araijološas grupas sanāksmes ietvaros Helsinkos

2007. gada 10.-11. aprīlis Ungārijas prezidenta Lāslo Šojoma (László Sólyom) darba vizīte Latvijā, dalība astoņu ES dalībvalstu prezidentu neformālās Araijološas (Arraiolos) grupas debatēs Rīgā
2006. gada 5.-6. septembris Ungārijas prezidenta Lāslo Šojoma (László Sólyom) valsts vizīte Latvijā
2006. gada 23. oktobris Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Ungārijā, dalība 1956.gada Ungārijas revolūcijas 50.gadadienas atceres pasākumos Budapeštā
2003. gada 9.-10. novembris Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālā vizīte Ungārijā
2001. gada 16.-18. oktobris Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Ungārijā
1997. gada 6.-7. marts Ungārijas prezidenta Ārpāda Genca (Árpád Göncz) valsts vizīte Latvijā
Parlamentu priekšsēdētāju/priekšsēdētāju vietnieku līmenī
2017. gada 14. – 16. jūnijs Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces vizīte Ungārijā.
2012. gada 25.-26. novembris Ungārijas Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāja Lāslo Kevēra (László Kövér) oficiālā vizīte Latvijā
2009. gada 4.-6. maijs Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes oficiālā vizīte Ungārijā
2003. gada 5.-8. jūnijs Ungārijas Nacionālās Asamblejas priekšsēdētājas Katalinas Sili (Katalin Szili) oficiālā vizīte Latvijā
1999. gada 17.-18. maijs Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes oficiālā vizīte Ungārijā
1995. gada 24 -27. aprīlis Ungārijas Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāja vietnieka Lāslo Šolomona (László Solomon) oficiālā vizīte Latvijā
Premjerministru līmenī
2010. gada 10. decembris Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna (Viktor Orbán) darba vizīte Latvijā
2009. gada 26.-27. jūnijs Ministru prezidenta Valda Dombrovska darba vizīte Ungārijā, dalība oficiālajos pasākumos par godu Dzelzs priekškara krišanas 20. gadadienai (vizītes ietvaros notika Ministru prezidenta divpusēja tikšanās ar Ungārijas premjerministru Gordonu Bajnai (Gordon Bajnai
2007. gada 22. novembris Ungārijas premjerministra Ferenca Ģurčāņa (Ferenc Gyurcsány) darba vizīte Latvijā
1999. gada 9.-11. jūnijs Ministru prezidenta Viļa Krištopana oficiālā vizīte Ungārijā
Ārlietu ministru līmenī
2017. gada 29. jūnijā

Ungārijas ārlietu un tirdzniecības ministra Pētera Sijārto (Péter Szijjártó) darba vizīte Latvijā

2016. gada 18. – 19. decembrī Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča oficiālā vizīte Ungārijā.
2010. gada 14. janvāris Ungārijas ārlietu ministra Pētera Balāža (Péter Balázs) oficiālā vizīte Latvijā
2008. gada 7. jūlijs Ārlietu ministra Māra Riekstiņa oficiālā vizīte Ungārijā
2001. gada 2.-3. maijs Ungārijas ārlietu ministra Jānoša Martoņi (János Martonyi) oficiālā vizīte Latvijā
1995. gada 9. oktobris Ungārijas ārlietu ministra Lāslo Kovāča (László Kovács) darba vizīte Latvijā EDSO prezidentūras ietvaros
1992. gada 7. augusts Ungārijas ārlietu ministra Gēzas Jesenski (Géza Jeszenszky) oficiālā vizīte Latvijā
1991. gada 2. septembris Ārlietu ministra Jāņa Jurkāna oficiālā vizīte Ungārijā

 

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Saeimā izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Ungārijas parlamentu. Šajā sasaukumā tajā ir 17 deputāti, grupas priekšsēdētājs ir Igors Pimenovs (Saskaņa), priekšsēdētāja vietniece Inguna Sudraba (NSL). Notiek sadarbība starp Latvijas Saeimas un Ungārijas Nacionālās Asamblejas atsevišķajām komisijām.

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti 2004. gada 1. maijā, Latvijas un Ungārijas ekonomiskās un tirdzniecības attiecības regulē ES iekšējā likumdošana un kopējā tirgus principi.

Divpusējā līgumtiesiskā bāze

  • 1992. gada 8. jūlijā tika parakstīts „Līgums par draudzīgu attiecību un sadarbības pamatiem starp Latvijas Republiku un Ungārijas Republiku (spēkā kopš 1994. gada 19.aprīļa), kas paredz sadarbības veicināšanu dažādās jomās, t.sk. ekonomikā.
  • Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (spēkā no 2004. gada 22. decembra).
  • Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību (spēkā no 2000. gada 25. augusta).
  • 2008. gada 7. jūlijā tika parakstīts „Saprašanās memorands starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Ungārijas Investīciju un tirdzniecības attīstības aģentūru”, tādējādi radot praktisku bāzi valstu uzņēmējdarbības veicināšanas institūciju sadarbībai.

Ir noslēgts saprašanās memorands starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Ungārijas investīciju un tirdzniecības attīstības aģentūru (spēkā no 2008. gada 7. jūlija). Memorands tika noslēgts Latvijas ārlietu ministra M.Riekstiņa oficiālās vizītes laikā Budapeštā.

Ekonomiskās sadarbības veicināšanas pasākumi.

2016. gada 16. martā Budapeštā notika Baltijas valstu–Ungārijas biznesa forums. Pasākumu organizēja Ungārijas Ārējās tirdzniecības un ārlietu ministrija, sadarbībā ar tās pakļautībā esošajam aģentūrām: Ungārijas Nacionālo Tirdzniecības Namu un Ungārijas Investīciju Aģentūru, no Latvijas puses – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Savstarpējās tirdzniecības apgrozījums

Preču tirdzniecība 2016. gadā  (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Eksports Imports
 

1. Lietuva – 1 703 529 975 EUR jeb 17,66% no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija – 1 103 397 863 EUR jeb 11,45%

3. Krievija – 787 520 432 EUR jeb 8,16%

33. Ungārija – 37 735 100 EUR jeb 0,39%

1. Lietuva – 1 917 764 876 EUR jeb 17,24%

no kopējā importa Latvijā

2. Vācija – 1 268 349 435 EUR jeb 11,40%

3. Polija – 1 161 211 713 EUR jeb 10,44%

20. Ungārija – 110 907 209 EUR jeb 1,00% 

Ungarija preces

  • 2016. gadā kopējais preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 148,64 milj. EUR (24. vieta), kas ir par 1,17% mazāk nekā 2015. gadā.

  • Eksporta apjoms uz Ungāriju sasniedza 37,73 milj. EUR, kas ir par 16,21% jeb 7,3 milj. EUR mazāk nekā 2015. gadā.

  • Importa apjoms no Ungārijas sasniedza 110,90 milj. EUR, kas ir par 5,24% jeb 5,53 milj. EUR vairāk nekā 2015. gadā.

  • Latvijai ar Ungāriju ir negatīva preču tirdzniecības bilance 73,17 milj. EUR apmērā.

  • Galvenās Latvijas eksporta preces uz Ungāriju: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (34,69%); koksne un tās izstrādājumi (27,28%); ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (15,50%).

  • Galvenās Latvijas importa preces no Ungārijas: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (44,61%); ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (20,79%); transporta līdzekļi (13,19%).

Galvenās eksporta preces uz Ungāriju sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā

Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā eksporta
Kopā 37 735 100 100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-          Telefonu aparāti 40,24%

-          Daļas un piederumi automātiskajiem datu pārstādes blokiem 18,04%

-          Radiofonijas vai televīzijas raidaparatūra 10,59%

-          Centrifūgas 9,68%

-          Automātiskās datu apstrādes iekārtas un to bloki 9,50%

-          Monitori un projektori 6,69%

13 089 147 34.69%

Koksne un tās izstrādājumi

-          Namdaru un būvgaldnieku darinājumi 40,47%

-          Saplāksnis, finierētas plātnes 31,32%

-          Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli 24,54%

10 295 563 27.28%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija

-          Medikamenti 70,33%

-          Kosmētikas vai dekoratīvās kosmētikas līdzekļi 7,18%

-          Mutes dobuma vai zobu higiēnas līdzekļi 5,90%

5 848 401 15.50%

Galvenās importa preces no Ungārijas sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā

Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā importa
Kopā 110 907 209 100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-          Monitori un projektori 49,70%

-          Elektroaparatūra strāvas ieslēgšanai 12,04%

-          Telefonu aparāti 11,69%

49 472 892 44.61%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija

-          Medikamenti 73,97%

-          Cilvēka asinis 16,62%

23 057 027 20.79%

Transporta līdzekļi

-          Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi 78,00%

-          Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem 15,55%

14 629 826 13.19%

Ungarija pakalpojumi

Investīcijas (avots: Latvijas Banka)

Līdz 2016. gada 4. ceturkšņa beigām Latvijā tika reģistrēti Ungārijas tiešo investīciju atlikumi 175,49 milj. EUR apmērā. Latvijas uzkrātie tiešo investīciju atlikumi Ungārijā netika reģistrēti.

 

 

 

SADARBĪBA KULTŪRĀ UN IZGLĪTĪBĀ

Divpusējo sadarbību ar Ungāriju regulē 1997. gada 6. martā parakstītais Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgums par sadarbību kultūrā, zinātnē un izglītībā.

Sadarbība Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajās jomās norisinās lielākoties Eiropas Savienības, Eiropas Padomes, UNESCO un citu starptautisko organizāciju programmu un projektu ietvaros. 

Latvijas Literatūras centrs sadarbojas ar Ungārijas tulkojumu atbalsta fondu Literature Across Frontiers un Eiropas literāro tulkojumu atbalsta organizāciju neformālajā tīklā.

Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī ir viesojies ungāru rakstnieks Mehes Karoly Gyula.

2015. gadā tulkojumā latviešu valodā iznāca pazīstamās ungāru rakstnieces Magdas Sabo grāmata «Cūku bēres».

Kultūras pasākumi

Ungārijā

19. oktobrī Ungārijas Nacionālajai dienai veltītā koncertā Rīgas Kongresu namā uzstājās Ņīršēgas (Nyírség) tautas deju ansamblis.

No 15. oktobra līdz 27. novembrim Latvijas Nacionālā bibliotēkā apskatāma izstāde “Pastmarku stāsti”.

5. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika atklāts ungāru literatūras stūrītis, kurā apkopotas vairāk nekā 200 grāmatas.

No 4. līdz 18. oktobrim Sarkaņu pagasta tautas namā “Kalnagravas” izstāde “Sievieti sargājot...”. (Ungārijas dienu 2017 ietvaros).

No 8. septembra līdz 27. septembrim mākslas galerijā Putti notika ungāru mākslinieces Rēkas Lērincas un vācu mākslinieka Gisberta Štaha laikmetīgo rotu izstāde “Supercalifragilisticexpialidocious – Rotas nav tikai rotas”. (Ungārijas dienu 2017 ietvaros).

2017. gada 28. maijā Latvijas vēstniecība Ungārijā ar nacionālo stendu piedalījās Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai veltītā pasākumā Budapeštas Pilsētas parkā.

No 2017. gada 31. marta līdz 7. maijam Budapeštas Pavasara festivāla ietvaros organizētajā Starptautiskajā dizaina priekšmetu izstādē Design Without Borders piedalījās dizaineri – Laima Kaugure (Studio Natural), Artūrs Analts un Rūdolfs Strēlis (Variant Studio), kā arī Raimonds Cīrulis (Maffam Freeform), kurš starptautiskas žūrijas vērtējumā par saviem darbiem saņēma vienu no galvenajām godalgām.

Latvijā

No 2017. gada 10. – 27. maijam ungāru mākslinieka Pētera Pukluša darbi bija skatāmi starptautiskā festivāla “Rīgas Fotomēnesis 2017” izstādē “Fakti un precizējumi”.

2017. gada 21. martā Ungārijas vēstniecība Latvijas Kara muzejā organizēja Gulaga atceres gadam veltītu konferenci un izstādi.

No 2016. gada 8. oktobra līdz 2017. gada 8. janvārim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) bija apskatāma ungāru kolekcionāres Mariannas Karlocai (Mariann Karlócai) seno rotaļlietu izstāde. Pasākums noritēja LNB Bērnu literatūras centra programmas "Ģimeņu sestdiena" ietvaros un bija šī gada Ungārijas dienu Latvijā daļa. Šī rotaļlietu ekspozīcija bija īpaši veidota LNB, un ārpus Ungārijas tika rādīta pirmo reizi.

2016. gada 4. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Ungārijas 1956. gada revolūcijai un brīvības cīņām veltīta konference, Muzeja „Terora nams” izstādes “Par brīvību un neatkarību” un ungāru mākslinieka Jānoša Briknera (János Brückner) Likeprint” instalācijas atklāšana. Vakarā tika demonstrēta ungāru mākslas filma „Brīvība un mīlestība”.

Latviešu valodas apguve

Kopš 1991.gada Etveša Loranda universitātē (Eötvös Loránd Univerziteta) Budapeštā baltu filoloģijas un tā sauktā “Dzintaru ceļa” studiju programmas ietvaros tiek mācīta latviešu valoda. Etveša Loranda Universitātē piedāvā latviešu valodu kā papildus kursu filoloģijas fakultātē, kuru var izvēlēties studenti no jebkuras programmas.  Pamatojoties uz minēto līgumu, šim nolūkam no Latvijas tiek sūtīts vieslektors, metodiskie materiāli un grāmatas.

 

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Aizsardzības ministra oficiālās vizītes Ungārijā laikā 1999. gada 8. jūnijā tika parakstīts Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Ungārijas Republikas Aizsardzības ministrijas līgums par divpusējiem kontaktiem un sadarbību militārajā jomā. 2014. gada 28. augustā aizsardzības ministra oficiālās vizītes laikā Budapeštā tika parakstīts Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Ungārijas Republikas Aizsardzības ministrijas saprašanās memorands aizsardzības jomā.

Militārajai sadarbībai Ungārija ir nozīmējusi Varšavā rezidējošu Aizsardzības atašeju pulkvežleitnantu Tomasu Melki (Tomas Melke), bet Latvijas Aizsardzības atašejs Ungārijā majors Ansis Mende rezidē Rīgā.

2015.gada otrajā pusē Ungārijas gaisa spēki ar 4 iznīcinātājiem GRIPPEN piedalījās Gaisa telpas patrulēšanas misijā Baltijas valstīs no Šauļu lidlauka Lietuvā.

Pēdējos gados augsta līmeņa vizītes notikušas gan Latvijā, gan Ungārijā: 2013. gada 17. janvārī notika Ungārijas Aizsardzības ministra Dr. Csaba Hende vizīte Latvijā un 2014. gada 27.-28. augustā Latvijas aizsardzības ministra Raimonds Vējonis oficiālā vizīte apmeklēja Ungāriju un 2016. gada 24.-26.maijā notika Nacionālo bruņoto spēku komandiera ģenerālleitnanta R.Graubes vizīte Ungārijā.

 

PAŠVALDĪBU SADARBĪBA

Aizkraukles novada pašvaldības sadraudzības pašvaldība ir Kiškunhalaša. Rēzeknes novada pašvaldība sadarbojas ar Ungārijas pieaugušo izglītības centru. Savukārt Gulbene ir parakstījusi sadraudzības līgumu ar Balmazūjvārošu. Pļaviņu novads ir parakstījis sadarbības līgumu ar Šzankas pašvaldību. Sadraudzības līgums ir noslēgts arī starp Strenču novadu un Rimoc pilsētu, kā arī starp Hollohāzas pilsētu un Auces novadu.

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Līgumtiesiskā bāze

Saites internetā