Latvijas Republikas un Turcijas Republikas divpusējās attiecības

31.08.2017. 10:41

Starp abām valstīm izveidojies labs politiskais dialogs. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas notikušas piecas abu valstu prezidentu valsts vizīšu apmaiņas. Pirmā valsts vizīšu apmaiņa notika 1997. gadā, 2002. gada aprīlī valsts vizītē Latvijā ieradās Turcijas prezidents Ahmets Nedždets Sezers (Ahmet Necdet Sezer). 2013. gada 2 - 3.aprīlī oficiālajā vizītē Latvijā ieradās Turcijas prezidents Abdullahs Gils (Abdullah Gül) 2014. gada 16.-17. aprīlī notika Latvijas prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizīte Turcijā. 2014.gada 23-24. oktobrī notika Turcijas Prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana (H.E. Mr Recep Tayyip Erdoğan) vizīte Latvijā.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Abu valstu diplomātisko attiecību vēsture aizsākās 1925. gadā. Turcija nekad nav atzinusi Latvijas aneksiju un inkorporāciju PSRS. Diplomātiskās attiecības starp abām valstīm tika atjaunotas 1991. gada 22. oktobrī.

2005. gada sākumā tika atvērta Latvijas vēstniecība Ankarā, bet tā paša gada beigās – Turcijas vēstniecība Rīgā. Kopš 2016. gada 27. oktobra Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Turcijas Republikā ir Kārlis Pēteris Elferts. Kopš 2014. gada 9. oktobra Turcijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā ir Hairi Hairets Jalavs (H.E. Mr Hayri Hayret Yalav).

Iepriekšējie Latvijas vēstnieki Turcijā: Atis Sjanīts (2012. gada 31. oktobris – 2016. gada augusts); Aivars Vovers (2009. gada 27. janvāris– 2012. gada augusts); Ivars Pundurs (2001. gada 14. februāris – 2008. gada 31. decembris); Aivis Ronis (1998. gada decembris – 2000. gada 7. marts); Valdis Krastiņš (1996. gada 29. augusts – 1998. gada 3. februāris).

Iepriekšējie Turcijas vēstnieki Latvijā: Šerife Serapa Ozdžoškuna /Şerife Serap Özcoşkun/ (2011. gada 21. jūlija - 2014. gada 30. Septembris); Aiše Aihana Asja /Ayşe Ayhan Asya/ (2010. gada 19. janvāris – 2011. gada 16. maijs); Durajs Polats /Duray Polat/ (2005. gada 6. decembris – 2010. gada 10. janvāris); Kadrije Šanivara Kizildeli /Kadrye Şanıvar Kızıldeli/ (2004. gada 6. aprīlis – 2005. gada 30. novembris, ar rezidenci Viļņā); Ali Nazims Belgers /Ali Nazim Belger/ (2000. gada 30. maijs – 2004. gada 16. janvāris, ar rezidenci Viļņā); Ilhami Altans Kazamanoglu /Ilhami Altan Kazamanoğlu/ (1998. gada 19. maijs – 2000. gada 19. aprīlis, ar rezidenci Viļņā); Erkans Gezers /Erkan Gezer/ (1992. gada 14.septembris – 1998. gada 19. februāris, ar rezidenci Viļņā).

Latvijai ir pieci goda konsuli Turcijā: goda ģenerālkonsuls Stambulā ir Ahmets Arbatli (Ahmet Arbatlı), goda konsule Antaljā kopš 2005. gada ir Nurdana Asli Ulukapi (Nurdan Aslı Ulukapı), goda konsuls 4. lielākajā Turcijas pilsētā Bursā kopš 2010. gada ir Javuzs Iskenderoglu (Yavuz İskenderoğlu); goda konsuls 5. lielākajā Turcijas pilsētā Adanā valsts dienvidos kopš 2011. gada ir Meričs Turans Ekmekči (Meriç Turan Ekmekçi); goda konsuls Antālijas provincēs (Alānija, Manavgat, Gazipaša) Nurkans Šašmazs (Nurkan Şaşmaz) kopš 2015. gada.

Kopš 2004. gada 10. septembra darbojas Turcijas goda ģenerālkonsulāts (Jūrmalā), goda ģenerālkonsule – Inga Jākobsone.

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

12. Saeimā darbojas Latvijas – Turcijas parlamentu sadarbības grupa 15 deputātu sastāvā (Saeimas mājas lapa). Grupas vadītājs – Vienotības deputāts Edvards Smiltēns, priekšsēdētāja vietnieks Vienotības deputāts Aleksejs Loskutovs.

Turcijas – Latvijas parlamentārās sadarbības grupas darbība tika atjaunota pēc 2011. gada jūnijā notikušajām Turcijas parlamenta vēlēšanām: grupas vadītājs – valdošās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) deputāts Zelkifs Kazdals (Zelkif Kazdal). 2015. gadā 1.novembrī ievēlēts jauns parlaments, kurā sadarbības grupas vēl nav nodibinātas.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

 

Preču tirdzniecība 2016.gadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Preču eksports:

  1. Lietuva – 1 703 529 975 EUR jeb 17,66% no kopējā Latvijas eksporta

  2. Igaunija – 1 103 979 863 EUR jeb 11,45%

  3. Krievija – 787 520 432 EUR jeb 8,16 %

      14. Turcija – 147 896 868 EUR jeb 1,53%

Preču imports:

  1. Lietuva – 1 917 764 876 EUR jeb 17,24 % no kopējā importa Latvijā

  2. Vācija – 1 268 349 435 EUR jeb 11,40%

  3. Polija – 1 161 211 713 EUR jeb 10,44%

      25. Turcija – 79 067 186 EUR jeb 0,71%

 

Latvijas un Turcijas tirdzniecības dinamika, EUR

Gads Eksports Imports
2009 15 831 000 28 230 000
2010 47 047 000 39 054 000
2011 106 956 000 47 841 000
2012 144 114 000 62 778 000
2013 130 484 000 66 354 000
2014 138 151 000 96 055 000
2015 177 371 000 77 177 000
2016 147 896 868 79 067 186
  • Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma 226,96 milj. EUR Turcija ieņēma 20.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.

  • 2016.gadā Latvijai ar Turciju bija pozitīva preču tirdzniecības bilance – 68,83 milj. EUR apmērā.

  • Salīdzinājumā ar 2015.gadu eksporta apjoms samazinājās par 16,6%, savukārt importa apjoms pieauga par 2,4%.

Galvenās eksporta preces uz Turciju sadalījumā pa preču veidiem 2016.gadā, EUR

Preču veids
EUR Īpatsvars kopējā eksportā
Kopā 147 896 868 100%

Metāli un to izstrādājumi:

-         Dzelzs atkritumi un lūžņi 98,75%

55 360 221 37,43%

Koksne un tās izstrādājumi:

-         Saplāksnis, finierētas plātnes 59,52%

-         Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā 27,11%

-        Neapstrādāti kokmateriāli 9,09%

28 133 138 19,02%

Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plakēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi:

-         Zelts (ieskaitot platinētu zeltu) 96,74%

19 946 470 13,49%

Augu valsts produkti:

-         Kvieši un kviešu un rudzu maisījums 94,93%

16 385 704 11,08%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

-         Elektrosignalizācijas, satiksmes drošības, vadības un regulēšanas iekārtas 43,92%

-        Telefonu aparāti 38,67%

10 158 904 6,87%

Dzīvnieki un lopkopības produkcija:

-         Dzīvi liellopi 92,48%

-        Siers un biezpiens 6,82%

7 704 255 5,21%
Minerālie produkti 3 365 576 2,28%
Transporta līdzekļi 1 672 530 1,13%
Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija 1 476 302 1,00%

Galvenās importa preces no Turcijas sadalījumā pa preču veidiem 2016.gadā, EUR

 

Preču veids

EUR Īpatsvars kopējā importā
Kopā 79 067 186 100%

Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plakēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi:

-         Juvelierizstrādājumi un to daļas no dārgmetāla vai ar dārgmetālu plaķēta metāla 99,50%

19 107 944 24,17%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

-         Centrālapkures katli 37,43%

-        Elektroaparatūra strāvas ieslēgšanai, pārtraukšanai, aizsardzībai vai pieslēgšanai elektriskajam tīklam 5,59%

10 790 292 13,65%

Augu valsts produkti:

-         Citrusaugļi, svaigi vai žāvēti 27,93%

-         Vīnogas, svaigas vai žāvētas 19,82%

-        Citi svaigi augļi un ogas 11,01%

8 899 605 11,26%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi:

-         Kokvilna, nekārsta un neķemmēta 12,83%

-         Vīriešu vai zēnu uzvalki, ansambļi, žaketes 9,06%

-        T krekli, U krekliņi un citi apakškrekli, trikotāžas 6,09%

8 501 573 10,75%

Metāli un to izstrādājumi:

-         Alumīnija plātnes, loksnes un sloksnes 20,66%

-         Dzelzs vai tērauda centrālapkures radiatori 16,89%

-        Dzelzs vai tērauda tvertnes, cisternas, rezervuāri 11,54%

8 097 759 10,24%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija:

-         Medikamenti 17,60%

-         Kosmētikas vai dekoratīvās kosmētikas līdzekļi 15,13%

-        Bora oksīdi; borskābes 10,32%

4 770 523 6,03%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi:

-         Plastmasas izstrādājumi preču pārvadāšanai un iepakošanai 24,62%

-         Jaunas gumijas pneimatiskās riepas 21,04%

-        Citādas plastmasas plātnes, loksnes, plēves, folijas un lentes 17,95%

4 377 235 5,54%

Transporta līdzekļi:

-         Mehāniskie transportlīdzekļi 10 vai vairāk cilvēku pārvadāšanai 49,44%

-        Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem 39,11%

3 950 125 5,00%

Investīcijas (avots: Latvijas Banka un Lursoft)

Saskaņā ar Latvijas Bankas statistikas datiem Turcijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā 2016.gada beigās veidoja 29,08 milj. EUR. Latvijas tiešo investīciju atlikumi Turcijā 2016.gada beigās sasniedza 610 tūkst. EUR.

  

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Ir izveidojusies laba sadarbība starp Latvijas un Turcijas aizsardzības resoriem. Notikušas vairākas vizītes dažādos līmeņos. Turcijas aizsardzības ministrs oficiālās vizītēs Latvijā ir bijis 2000. un 2005. gadā, Latvijas aizsardzības ministrs Turcijā – 1999. gadā.

No 2006. gada 1. aprīļa līdz 1.augustam Turcija kā NATO dalībvalsts veica Baltijas gaisa telpas kontroli.

Ir izveidota līgumtiesiskā bāze. Parakstīti trīs starpvaldību līgumi: par sadarbību militāro mācību, militāro zinību un tehnikas jomā (19.02.1997.); par sadarbību militārajā izglītībā (1999.gada septembrī); par rūpniecisko sadarbību aizsardzības jomā (2000. gada jūnijā).

Latvijas aizsardzības atašejs Turcijā ar rezidenci Tbilisi, Gruzijā, ir pulkvežleitnants Jānis Dreimanis.  Turcijas aizsardzības atašejs Latvijā ar rezidenci Varšavā ir pulkvedis Erdogans Baikals (Erdoğan Baykal). 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

2016.g. 29.septembris Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte Turcijā
2015. gada 28.-29. maijs Turcijas Eiropas lietu ministra Volkāna Bozkira (Volkan Bozkir) vizīte Latvijā.
2014. gada 23-24. oktobris Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana (H.E. Mr Recep Tayyip Erdoğan) vizīte Latvijā
2014. gada 21.-22. maijs Turcijas Eiropas lietu ministra Mevlūta Čavušoglu (Mevlüt Çavuşoğlu) vizīte Latvijā.
2014. gada 16.-17. aprīlis Latvijas prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizīte Turcijā.
2013. gada 2.-3. aprīlis Turcijas prezidenta Abdullaha Gila (Abdullah Gül) oficiālā vizīte Latvijā.

2011. gada 10. novembris

Turcijas Eiropas lietu ministra Egemena Bagiša (Egemen Bağış) vizīte Latvijā.

2011. gada 20.-21. aprīlis

Latvijas ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska darba vizīte Turcijā.

2010. gada 26. februāris

Turcijas ES lietu valsts ministra un pievienošanās ES sarunu vadītāja Egemena Bagiša (Egemen Bağış) vizīte Latvijā.

2009. gada 12. februāris

Turcijas ārlietu ministra Ali Babadžana oficiālā vizīte Latvijā.

2007. gada 3.-5. oktobris

Latvijas ārlietu ministra Arta Pabrika darba vizīte Turcijā.

2006. gada 7. decembris

Turcijas valsts ministra un pievienošanās ES sarunu vadītāja Ali Babadžana (Ali Babacan) vizīte Latvijā.

2006. gada 29. novembris

Turcijas premjera Redžepa Tajipa Erdogana (Recep Tayyip Erdoğan), ārlietu ministra Abdula Gila un aizsardzības ministra Vedždi Genila (Vecdi Gönül) dalība NATO samitā Rīgā.

2006. gada 20.-22. februāris

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres oficiālā vizīte Turcijā.

2005. gada 18.-21. aprīlis

Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Turcijā.

2005. gada 24. – 25. februāris

Latvijas ārlietu ministra Arta Pabrika oficiālā vizīte Turcijā.

2004. gada 10. septembris

Turcijas premjerministra vietnieka un ārlietu ministra Abdula Gila (Abdullah Gül) oficiālā vizīte Latvijā.

2002. gada 15. - 16. aprīlis

Turcijas prezidenta Ahmeta Nedždeta Sezera (Ahmet Necdet Sezer) valsts vizīte Latvijā.

2001. gada 19. – 20. novembris

Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa oficiālā vizīte Turcijā.

2000. gada 6. – 7. jūlijs

Turcijas parlamenta (Lielās Nacionālās asamblejas) priekšsēdētāja Jildirima Akbuluta (Yıldırım Akbulut) oficiālā vizīte Latvijā.

2000. gada 6. – 7. jūnijs

Turcijas ārlietu ministra Ismaila Džema (İsmail Cem) oficiālā vizīte Latvijā.

1997. gada 20. – 24. oktobris

Saeimas priekšsēdētāja Alfrēda Čepāņa oficiālā vizīte Turcijā.

1997. gada 4. – 5. jūnijs

Turcijas prezidenta Suleimana Demirela (Süleyman Demirel) valsts vizīte Latvijā.

1997. gada 18. – 21. februāris

Latvijas prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizīte Turcijā.

1994. gada 13. jūlijs

Turcijas ārlietu ministra Hikmeta Četina (Hikmet Çetin) vizīte Latvijā.

INFORMĀCIJAS AVOTI

Līgumtiesiskā bāze

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Turcijas Republika

Saites:

Turcijas Republikas Ārlietu ministrija

Turcijas Republikas parlaments

 

http://www.mfa.gov.tr/default.en.mfa

http://www.tbmm.gov.tr/english/english.htm