Latvijas Republikas un Taizemes Karalistes divpusējās attiecības

06.01.2016. 11:14

Taizeme (līdz 1921. gadam – Siāma) atzina Latvijas valsti 1921. gada 11. augustā, kā arī atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu 1991. gada 9. septembrī. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Taizemi tika nodibinātas 1992. gada 19. martā.

Taizemes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā:

Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks V.E. Tīrakuns Nijoms (Theerakun Niyom), rezidē Oslo.

Latvijas Goda konsuls Taizemē:

Goda konsuls Prasong Chongratanakul (Prasong Chongratanakul).

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

2014. gada 15. oktobrī Lai iepazītos ar Latvijas izglītības sistēmu un tiktos ar biedrības AFS Latvija pārstāvjiem dažādās pilsētās, Latvijā uz 10 dienām ieradās skolotāju delegācija no Taizemes
2013. gada 10. jūlijā Taizemes Senāta Darba un labklājības komitejas pārstāvju vizīte Latvijā, tikšanās ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju.
No 2012.gada 16.līdz 22.novembrim Latvijā akreditācijas vizītē uzturējās Taizemes vēstnieks Latvijā Tīrakuns Nijoms (Theerakun Niyom)
2012.gada 10.septembrī mācību vizītes ietvaros Latvijā uzturējās Taizemes Senāta delegācija. Notika delegācijas vadītājas Taizemes Karalistes Senāta otrās viceprezidentes Pornthipas Loviras Čanratanaprīdas (Pornthip Lowira Chanratanapreeda) tikšanās ar Saeimas priekšsēdētājas biedri Inesi Lībiņu-Egneri
2012.gada 26.aprīlī ārlietu ministrs E. Rinkēvičs tikās arī ar Taizemes ārlietu ministru Surapongu Tovičakčaikulu (Surapong Tovichakchaikul) ES un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) ārlietu ministru sanāksmes ietvaros Brunejā
No 2011. gada 17. līdz 19.maijam Latvijā uzturējās Taizemes Karalistes Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Prāvits Čaimonkols (Mr Pravit Chaimongkol) ar delegāciju
2009. gada 26.maijā Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš tikās ar Taizemes ārlietu ministru Kasitu Piromju (Kasit Piromya). Tikšanās norisinājās Āzijas un Eiropas ārlietu ministru sanāksmes ietvaros Hanojā, Vjetnamā
2007. gada 17. oktobrī Ārlietu ministrs Artis Pabriks iepazīšanās vizītē tikās ar Taizemes vēstnieku Latvijā Jullapongu Nonsricai (Jullapong Nonsrichai) un pārrunāja sadarbības aktivizēšanu tūrismā
2007. gada 27. februārī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Rīgas pilī atvadu vizītē pieņēma Taizemes vēstnieci Latvijā Čitriju Pitongu, uzmanību pievēršot Latvijas un Taizemes divpusējās sadarbības perspektīvai un ES – Āzijas dialogam
2007. gada 26.februārī Ārlietu ministrs Artis Pabriks atvadu vizītē tikās ar Taizemes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Čitriju Pintongu (Chitriya Pinthong). Amatpersonas pozitīvi novērtēja Latvijas un Taizemes tūrisma attīstību un kontaktu veidošanos starp abu valstu iedzīvotājiem
2005.gada 17.novembrī Ārlietu un Kultūras ministrijā darba vizītē ieradās Taizemes Karalistes ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Čitrija Pintonga
2005. gada 20. septembrī Ņujorkā Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks, tiekoties ar Taizemes premjerministra vietnieku Surakiart Sathirathai, ierosināja ieviest bezvīzu režīmu starp Latviju un Taizemi
2005. gada 24. maijā Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke tikās ar Taizemes Karalistes vēstnieci Čitriju Pintongu (Chitriya Pinthong), kura bija ieradusies Rīgā akreditācijas vizītē. Tikšanās laikā tika apspriestas Latvijas un Taizemes divpusējās sadarbības iespējas dažādās jomās, kā arī sadarbība reģionālo organizāciju ietvaros
2004. gada 7. - 9. oktobrī Latvijas Ministru prezidents Indulis Emsis piedalījās Eiropas Savienības (ES) un Āzijas (ASEM) 5. samitā Hanojā. ES - Āzijas galotņu tikšanās ietvaros Ministru prezidents Indulis Emsis 7. oktobrī tikās ar Taizemes premjerministru Taksinu Šinavatru
2004. gada 11. jūnijā Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš sniedza darba pusdienas Taizemes Karalistes Ārlietu ministrijas viceministram Soradžakam Kasemsuvanam (Sorajak Kasemsuvan), kurš kopā ar delegāciju uzturējās Rīgā vienas dienas vizītē. Puses apmainījās ar viedokļiem par aktualitātēm starptautiskajā politikā, kā arī apsprieda iespēju paplašināt divpusējās attiecības
1999. gada 28.-30.augustā

notika Viņas Karaliskās Augstības Taizemes princeses Galiani Vadhanas (Galyani Vadhana) privātā vizīte Latvijas Republikā

 

SADARBĪBA KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS JOMĀ

No 2014.gada 11. līdz 29.jūnijam notika Taizemes kultūras dienas Jūrmalā, kuru ietvaros bija iespējams aplūkot Taizemes tradicionālo mākslu un amatniecību, apskatīt tradicionālo deju un mūzikas instrumentu priekšnesumus, piedalīties radošajās darbnīcās, kā arī noskatīties Taizemes režisora Itisontorns Vičailaks muzikālo drāmu "Uvertīra”.

No 2013.gada 12.līdz 18.augustam Rīgā tika rīkotas Taizemes kultūras dienas. Kultūras dienu ietvaros muzejā Rīgas birža notika Taizemes klasiskās dejas tērpu izstāde, lekcijas, radošā darbnīca un priekšnesumi un viesnīcā Radisson Blu Hotel Latvija tika rīkota Taizemes ēdienu degustācijas nedēļa.

2011. gada 8. aprīlī Liepājā viesojās 12 skolotāju delegācija no Taizemes. Vizītes ietvaros viesi apmeklēja Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolu un 8. vidusskolu, kā arī Domē tikās ar pilsētas pašvaldības un Izglītības pārvaldes pārstāvjiem. Taizemes delegācijas sastāvā bija gan pedagogi, gan skolu direktori. Taizemes pārstāvju vizītes mērķis Latvijā bija veicināt kontaktu attīstību, sekmēt informācijas apmaiņu un veicināt jauniešu apmaiņu.

No 2011. gada 23. februāra līdz 9.martam AFS* Latvija brīvprātīgo delegācija viesojās Taizemē, lai gūtu ieskatu Taizemes izglītības sistēmā, dalītos pieredzē ar AFS Taizemes brīvprātīgajiem un kaut nedaudz mēģinātu izzināt šo austrumu kultūru, ar kuru AFS Latvija sadarbojas jau vairāk kā 15 gadus.

* AFS ir starptautiska nevalstiska bezpeļņas brīvprātīgo organizācija ar mērķi veicināt toleranci, draudzību un citu kultūru iepazīšanu. AFS programmu ietvaros jaunieši dodas uz citu valsti, kur dzīvo viesģimenēs, iet skolā, iekļaujoties valsts dzīvē. AFS dibināta 1947.gadā.

 

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma 20,94 MEUR Taizeme ieņēma 52.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.

2014.gadā Latvijai ar Taizemi saglabājās negatīva preču tirdzniecības bilance – 2,67 MEUR apmērā.

 

Tirdzniecība 2014.gadā (pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem)

Eksports:

62. Taizeme – 9 132 182 EUR jeb 0,10%

Imports:

40. Taizeme – 11 805 500 EUR jeb 0,11%

 

Galvenās eksporta preces uz Taizemi sadalījumā pa preču veidiem 2014.gadā, EUR

Preču veids

EUR

Īpatsvars kopējā   eksportā

Kopā

9 132 182

100%

Dzīvnieki un   lopkopības produkcija:

-          Sūkalas 10,00%

2 771 184

30,35%

Mašīnas un   mehānismi; elektriskās iekārtas:

-          Telefonu aparāti 67,38%

-          Daļas un piederumi 27,15%

2 555 134

27,98%

Augu valsts   produkti:

-          Kviešu vai labības maisījuma milti 100,00%

2 104 194

23,04%

Koksne un tās   izstrādājumi:

-          Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli 66,98%

-          Koka lādes, kastes, redeļkastes 27,68%

-          Kokšķiedru vai citu koksnveida materiālu plātnes 5,34%

982 546

10,76%

Galvenās importa preces no Taizemes sadalījumā pa preču veidiem 2014.gadā, EUR

Preču veids

EUR

Īpatsvars kopējā   importā

Kopā

11 805 500

100%

Plastmasas un   izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi:

-          Jaunas gumijas pneimatiskās riepas 63,97%

-          Higiēniskie vai farmaceitiskie izstrādājumi 20,44%

-          Higiēniskie vai farmaceitiskie izstrādājumi 11,96%

5 318 753

45,05%

Transporta   līdzekļi:

-          Mehāniskie transportlīdzekļi preču pārvadāšanai 95,44%

1 951 604

16,53%

Pārtikas   rūpniecības produkti:

-          Sagatavotas vai konservētas zivis; kaviārs 39,63%

-          Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas 25,68%

-          Gatavas mērces un produkti to gatavošanai 18,92%

-          Ūdens 5,90%

1 347 698

11,42%

Pēc Latvijas Bankas datiem, 2014.gadā Latvija uz Taizemi eksportēja pakalpojumus 350 tūkst. EUR vērtībā, savukārt importēto pakalpojumu vērtība bija 1,86 MEUR.

Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem 2014.gada beigās Taizemes tiešo investīciju atlikumi Latvijā netika reģistrēti. Tāpat arī netika reģistrēti Latvijas tiešo investīciju atlikumi Taizemē.

Saskaņā ar Lursoft datiem 2015.gada 18.martā Taizemes tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 66,12 tūkst. EUR (88.vieta), kā arī Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 10 Taizemes – Latvijas kopuzņēmumi.