Latvijas Republikas un Šveices Konfederācijas divpusējās attiecības

27.10.2016. 12:59

Latvijas Republikas un Šveices Konfederācijas attiecības ir labas. Abas valstis vieno kopēji mērķi sekmēt drošību, stabilitāti un labklājību Eiropā, kā arī vēlme izvērst divpusējo sadarbību plašākā spektrā. Ekonomiskā sadarbība tradicionālajās nozarēs, kā arī modernajās tehnoloģijās un tūrismā abpusēji atzīta par prioritāru sadarbības virzienu. Izveidojušies labi kontakti starp Latvijas pašvaldībām un Šveices kantoniem, kā arī nevalstiskajām organizācijām.

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Šveices Konfederācija Latvijas valsti atzina 1921. gada 23. aprīlī. Diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 5. septembrī. Šveice nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju PSRS.

Latvijas Republikas vēstnieki Šveicē (rezidence Vīnē):

Edgars Skuja (kopš 17.03.2014.) 

Indulis Bērziņš (24.11.2009.- 11.08.2013.)

Aivars Groza (2006. - 2009)

Elita Kuzma (2001. – 2005.)

Mārtiņš Virsis (1997. – 2000.)

Šveices Konfederācijas vēstnieki Latvijā :

Markuss Niklauss Pauls Dutli (Markus Niklaus Paul Dutly) (no 09.04.2013.)

Valters Hafners (Walter Hafner) (10.07.2012. – 15.02.2013.)

Gabriela Nuci Sulpicio (Gabriela Nützi Sulpizio) ( 2008. -2012.)

Anne Botī (Anne Bauty) (2004.-2008.)

Villijs Holds (Willy Hold) (2000. – 2004.)

Pjērs Lučiri (Pierre Luciri) (1995. – 2000.)

Gaudens Rufs (Gaudenz B. Ruf) (1992. – 1995)

Kopš 2015. gada 19. oktobra Šveices pilsoņiem Latvijā konsulāros pakalpojumus sniedz Šveices Reģionālais Konsulārais centrs Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Konsulārais centrs atrodas Stokholmā.

 

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

1991. gadā Šveicē tika izveidota Latvijas, Igaunijas un Lietuvas atbalsta grupa – privāta asociācija "Pro Baltikum", kas īpašu uzmanību pievērš ekonomikas un kultūras attīstībai Baltijas reģionā.

2014. gada 16. decembrī Latvijas 12. Saeimā tika izveidota Latvijas - Šveices parlamentārās sadarbības grupa. Sadarbības grupas vadītāja ir Solvita Āboltiņa (Vienotība), grupas vadītājas vietniece – Inese Lībiņa-Egnere (Vienotība). Šobrīd grupā ir 17 deputāti.

 

KONSULĀRĀ SADARBĪBA

Latvija noslēdza vīzu pārstāvības līgumu ar Šveici 2014. g. 26. maijā. Saskaņā ar līgumu Latvija pārstāv Šveici Šengenas vīzu izsniegšanā Kaļiņingradas apgabalā un kopš 2015.gada 1.jūlija arī Uzbekistānā. Šveice pārstāv Latviju Ganā, Senegālā, Palestīnas pašpārvaldē, kopš 2014. gada 1. decembra Kirgizstānā, kā arī no 2016. gada 2. augusta Nepālā un Ekvadorā.

Goda konsuli

Latvijas Republikas goda ģenerālkonsuls Cīrihes (Zürich), Lucernas (Lucerne), Uri, Švices (Schwyz) , Obvaldenes (Obwalden), Nidvaldenes (Nidwalden) un Cugas (Zug) kantonos ar rezidenci Cīrihē ir Ragnārs Granelli (Ragnar Granelli).  

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

Šveices amatpersonu vizītes Latvijā
2015. g. 18. maijā Šveices Konfederācijas parlamentārās sadarbības grupas „Pro Baltikum” Sekretariāta vadītāja Hansa Grāfa (Hans Graf) vizīte Latvijā, tikšanās ar Latvijas - Šveices parlamentārās sadarbības grupas vadītāju S. Āboltiņu
2014.g. 27.-28.oktobris Šveices parlamenta Kantonu palātas Ārlietu komisijas delegācijas vizīte Latvijā
2014. g. 10. -11. septembris Šveices Konfederācijas prezidenta un Federālā Ārlietu departamenta vadītāja (ārlietu ministra) Didjē Burkhaltera (Didier Burkhalter) darba vizīte Latvijā
2014. g. 30. maijā Šveices Konfederācijas parlamentāriešu delegācijas vizīte Latvijā, tikšanās ar Latvijas - Šveices parlamentārās sadarbības grupas vadītāju I.Lībiņu-Egneri
2013. g. 29. jūlijs – 1. augusts Šveices Konfederācijas viceprezidenta un Federālā Ārlietu departamenta vadītāja  Didjē Burkhaltera oficiālā vizīte Latvijā
2012. g. 3. septembrī Šveices Konfederācijas parlamentārās sadarbības grupas „Pro Baltikum” Sekretariāta vadītāja Hansa Grāfa vizīte Latvijā
2011. g. 8. augusts Šveices Konfederācijas federālās kancleres, Valsts kancelejas vadītājas Korinas Kazanovas (Corina Casanova) vizīte Latvijā
2011. g. 5.jūlijs Šveices Konfederācijas parlamentārās sadarbības grupas „Pro Baltikum” Sekretariāta vadītāja Hansa Grāfa vizīte Latvijā, tikšanās ar Latvijas - Šveices parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētāju I. Circeni
2009. gada 14.-16. aprīlis Šveices Konfederācijas Federālās Asamblejas Finanšu komisijas delegācijas vizīte Latvijā
2007. gada 7.-9. septembris Šveices Konfederācijas Federālās kancleres Annemarī Hūberes-Hocas (Annemarie Huber-Hotz) un 15 Šveices kantonu kancleru vizīte Latvijā
2007. gada 11.- 13. aprīlis Šveices Konfederācijas prezidentes un ārlietu ministres Mišelīnes Kalmī-Rejas (Micheline Calmy-Rey) oficiālā vizīte Latvijā
2006. gada 12. jūnijs Latvijas Valsts prezidentes V. Vīķes–Freibergas tikšanās ar Šveices Konfederācijas prezidentu Moricu Leienbergeru (Moritz Leunberger), Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju konferences ietvaros
2006. gada 5.- 6. maijs Šveices Konfederācijas aizsardzības, civilās aizsardzības un sporta ministra Samuela Šmida (Samuel Schmid) vizīte Latvijā
2005. gada 19. – 21. jūnijs Šveices Konfederācijas prezidenta Samuela Šmida valsts vizīte Latvijā
2005. gada 20. – 23. maijs Šveices Konfederācijas tieslietu un policijas ministra Kristofa Blohera (Christoph Blocher) vizīte Latvijā
2000. gada 18. – 19. decembris Šveices Konfederācijas ārlietu ministra Jozefa Deisa (Joseph Deiss) oficiālā vizīte Latvijā (pirmā oficiālā Šveices ārlietu resora vadītāja vizīte Latvijā kopš diplomātisko attiecību atjaunošanas)
 
Latvijas amatpersonu vizītes Šveicē
2016. gada 25. – 28. oktobrī Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Šveici vadītājas S. Āboltiņas un Ilgtspējīgās attīstības komisijas vadītājas L. Straujumas vizīte Šveicē.
2015. gada  21. - 23. janvārī Latvijas Republikas Ministru prezidentes L. Straujumas dalība Pasaules Ekonomikas forumā Davosā, tikšanās ar Šveices viceprezidentu, Ekonomisko lietu, izglītības un pētniecības federālā departamenta vadītāju Johanu Šnaideru – Amanu (Johann N. Schneider-Ammann)
2015.gada 15.janvāris Latvijas Republikas ārlietu ministra E. Rinkēviča darba vizīte Šveicē
2013. gada 31. maijs Latvijas Republikas finanšu ministra A. Vilka vizīte Šveicē, dalība "Ikgadējā Šveices sadarbības programmas sanāksme ar Austrumeiropu 2013 - Šveices ieguldījums paplašinātajā ES" (Annual Conference of Swiss Cooperation with Eastern Europe 2013. Switzerland's enlargement contribution to the EU- significance, impact, opportunities), tikšanās ar Šveices finanšu ministres vietnieku, valsts sekretāru Mihaelu Ambīlu (Michael Ambühl)
2013.gada 21. marts Latvijas Republikas ārlietu ministra E. Rinkēviča darba vizīte Šveicē
2013.gada 23.-25. janvāris Latvijas Republikas Ministru prezidenta V. Dombrovska dalība Pasaules Ekonomikas forumā Davosā
2012. gada 26. septembris Latvijas Republikas Valsts prezidenta A. Bērziņa divpusēja tikšanās ar Šveices Konfederācijas prezidenti Evelinu Vidmeri - Šlumpfu (Eveline Widmer-Schlumpf) ANO Ģenerālās Asamblejas ietvaros, Ņujorkā
2010.gada 18.-19. februāris Latvijas Republikas ārlietu ministra M. Riekstiņa dalība Interlākenas konferencē Šveicē
2010. gada 26.-31.janvāris Latvijas Republikas Valsts prezidenta V. Zatlera dalība Pasaules Ekonomikas forumā Davosā
2009. gada 27. aprīlis Latvijas Republikas Valsts prezidenta V. Zatlera darba vizīte Šveicē - Ženēvā un Lozannā
2009. gada 28.janvāris 1.februāris - Latvijas Republikas Valsts prezidenta V. Zatlera dalība Pasaules Ekonomikas forumā Davosā
2008. gada 25.-28. novembris Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministres T. Koķes dalība Starptautiskās izglītības konferencē Ženēvā
2008. gada 2. – 4. novembris Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās S. Bāliņas darba vizīte Šveicē
2008. gada 29. – 30. maijs Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministres T. Koķes darba vizīte Šveicē
2008. gada 20. – 21. janvāris Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministres T. Koķes dalība Starptautiskās izglītības konferencē Šveicē
2007. gada 24. – 28. augusts Latvijas Republikas kultūras ministres H. Demakovas darba vizīte Šveicē
2006. gada 20. jūnijā Šveices – Baltijas dienu ietvaros notika ekonomikas ministra A. Štokenberga vizīte Šveicē
2006. gada 4. jūnijs Latvijas Republikas labklājības ministres D. Staķes dalība Starptautiskās darba konferences 95.sesijā Ženēvā
2005. gada 13. – 15. februāris Latvijas Republikas ekonomikas ministra K. Kariņa darba vizīte Šveicē
2002. gada 30. – 31. oktobris Latvijas Valsts prezidentes V. Vīķes–Freibergas valsts vizīte Šveicē

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Latvijas – Šveices tirdznieciskās attiecības regulē 1972. gadā parakstītais Brīvās tirdzniecības līgums starp ES un Šveices Konfederāciju. Minētais līgums paredz brīvu tirdzniecību ar rūpniecības precēm. Tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm regulē 2002. gadā Bilateral I ietvaros parakstītais Līgums starp ES un Šveici par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm. 

2005. gadā tika dibināta Šveices Tirdzniecības kamera Latvijā (aktīvāku darbību uzsāka 2007.gadā), kuras mērķis ir veicināt tirdzniecību un investīcijas starp Latviju un Šveici. Tirdzniecības kameras pakalpojumi ietver tirgus izpēti, potenciālo sadarbības partneru meklēšanu, atbalstu uzņēmuma dibināšanā, kā arī uzņēmuma administrēšanu.

Preču tirdzniecība 2015. gadā (avots: Centrālā statistikas pārvaldes sākotnējie dati)

Eksports:

  1.       Lietuva – 1 744 095 595 EUR jeb 18,30% no kopējā Latvijas eksporta
  2.       Igaunija – 1 043 830 759 EUR jeb 10,95%
  3.       Krievija – 829 890 599 EUR jeb 8,71%

33. Šveice – 37 407 628 EUR jeb 0,39%

Imports:

  1.       Lietuva – 1 912 284 353 EUR jeb 17,18% no kopējā importa Latvijā  
  2.       Vācija– 1 205 061 975 EUR jeb 10,83%
  3.       Polija – 1 192 514 217 EUR jeb 10,71%

20. Šveice – 105 532 579 EUR jeb 0,95%

Latvijas un Šveices tirdzniecības dinamika laika posmā no 2006. -2015. gada beigām, EUR

Gads

Eksports

Imports

2006

57 190 154

98 950 945

2007

39 232 173

115 097 278

2008

44 315 354

120 042 725

2009

24 589 265

120 893 503

2010

32 959 701

122 305 202

2011

37 130 797

138 921 215

2012

36 534 791

87 724 887

2013

32 957 506

84 288 300

2014

34 354 296

92 466 042

2015

37 407 628

105 532 579

  • 2015. gada beigās kopējais preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 142,94 MEUR (25.vieta), kas ir par 12,71% vairāk nekā 2014. gadā.
  • Eksporta apjoms uz Šveici sasniedza 37,40 MEUR, kas irpar 8,89% jeb 1,55 MEUR vairāk nekā 2014. gadā.
  • Importa apjoms no Šveices sasniedza 105,53 MEUR, kas ir par 14,13% jeb 12,5 MEUR vairāk nekā 2014. gadā.
  • Latvijai ar Šveici ir negatīva preču tirdzniecības bilance 68,13 MEUR apmērā.
  • Galvenās Latvijas eksporta preces uz Šveici: transporta līdzekļi (45,98%); koksne un tās izstrādājumi (12,08%); dažādas rūpniecības preces (7,79%); mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (7,39%) un optiskās ierīces un aparāti (6,21%).     
  • Galvenās Latvijas importa preces no Šveices: ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija (77,52%); mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (8,58%).

Galvenās eksporta preces uz Šveici sadalījumā pa preču veidiem 2015. gadā, EUR

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopējā eksporta

Kopā

37 407   628

100%

Transporta līdzekļi

-            Virsbūves (ieskaitot kabīnes)   mehāniskajiem transportlīdzekļiem 47,50%

-            Daļas un piederumi mehāniskajiem   transportlīdzekļiem 43,54%

-            Automobiļi un citi mehāniskie   transportlīdzekļi, kas paredzēti galvenokārt cilvēku pārvadāšanai 6,81%

16 626 233

44.45%

Koksne un tās izstrādājumi

-            Namdaru un būvgaldnieku darinājumi   41,63%

-            Saplāksnis, finierētas plātnes 33,24%

-            Garumā sazāģēti vai šķeldoti   kokmateriāli 8,80%

-            Kokmateriāli 7,59%

4 429 855

11.84%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-            Elektroaparatūra strāvas ieslēgšanai   32,38%

-            Telefona aparāti 22,30%

-            Automātiskās datu apstrādes iekārtas   un to bloki 10,10%

-            Citādas biroja iekārtas 6,53%

-            Iekārtas grāmatu iesiešanai 6,11%

3 298 703

8.82%

Dažādas rūpniecības preces

-            Citādas mēbeles un to daļas 75,62%

-            Saliekamās būvkonstrukcijas 11,54%

-            Lampas un apgaismes piederumi 5,68%

2 838 774

7.59%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares   produkcija

-            Heterocikliskie savienojumi 54,83%

-            Sveces, svecītes un tamlīdzīgi   izstrādājumi 15,90%

-            Medikamenti 11,97%

-            Kosmētikas vai dekoratīvās kosmētikas   līdzekļi un ādas kopšanas līdzekļi 5,18%

2 257 367

6.03%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk.   Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

-            Rokas pulksteņi, kabatas pulksteņi   40,65%

-            Citādi elpošanas aparāti un gāzmaskas   30,50%

-            Medicīnas, ķirurģijas,   zobārstniecības vai veterinārijas instrumenti un ierīces 15,46%

-            Rokas pulksteņi, kabatas pulksteņi un   citi pulksteņi 5,23%

2 186 437

5.84%

 

Galvenās importa preces no Šveices sadalījumā pa preču veidiem 2015. gadā, EUR

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopējā eksporta

Kopā

105 532 579

100%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares   produkcija

-            Medikamenti 68,22%

-            Cilvēka asinis; dzīvnieku asinis, kas   sagatavotas ārstniecības, profilakses vai diagnostikas vajadzībām 30,40%

80   509 760

76.29%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-            Rūpnīcu vai laboratoriju iekārtas ar   elektrisku un neelektrisku karsēšanu 37,26%

-            Citādas iekārtas pārtikas   rūpniecībai, dzērieniem 17,21%

-            Speciāli mehānismi un mehāniskas   ierīces 6,29%

-            Elektrības transformatori 5,97%

-            Mehāniskas ierīces (ar roku   darbināmas vai citādas) šķidrumu vai pulverveida vielu izsmidzināšanai vai   izkliedēšanai 5,55%

8   246 420

7.81%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk.   Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

-            Rokas pulksteņi, kabatas pulksteņi   62,81%

-            Medicīnas, ķirurģijas,   zobārstniecības vai veterinārijas instrumenti un ierīces 13,45%

-            Rokas pulksteņi, kabatas pulksteņi un   citi pulksteņi, ieskaitot hronometrus ar korpusu no dārgmetāla vai metāla,   kas plaķēts ar dārgmetālu  10,14%

5   568 043

5.28%

Pakalpojumu tirdzniecība 2015. gadā (avots: Latvijas Banka)

  •       Kopējais pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Šveici sasniedza 399,37 MEUR.
  •       Attiecīgajā periodā Latvijas pakalpojumu eksporta apjoms uz Šveici sasniedza 366,77 MEUR.
  •       Latvijas pakalpojumu importa apjoms no Šveices sasniedza 32,60 MEUR.
  •       Latvijai ar Šveici bija pozitīva pakalpojumu tirdzniecības bilance 334,17 MEUR apmērā.

Investīcijas(avots: Latvijas Banka)

Līdz 2015. gada 4.ceturkšņ beigām Latvijā tika reģistrēti Šveices tiešo investīciju atlikumi 163,70 MEUR apmērā. Latvijas uzkrātie tiešo investīciju atlikumi no Šveices sasniedza 77,47 MEUR.

 

Šveices Finanšu instruments

2004. gada 12. maijā Šveices Federālā padome (valdība) ar parlamenta atbalstu pieņēma lēmumu veikt finansiālu ieguldījumu sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanai paplašinātajā ES. Finansiālais atbalsts tika sniegts tikai jaunajām ES dalībvalstīm 1 miljarda CHF apmērā (aptuveni 455 milj. LVL).

Latvijai kopumā piešķirtais Šveices finanšu palīdzības apjoms ir 56,88 milj. CHF (47,2 milj. euro pēc Latvijas Bankas noteiktā
maiņas kursa). Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros finansējums Latvijai bija pieejams laika posmā līdz 2012. gadam (5 gadu saistību periods), paredzot iespēju projektu īstenošanu pabeigt līdz 2017. gadam.

Latvijai piešķirtais finansējums tiek apgūts ar Latvijas un Šveices sadarbības programmas palīdzību, kura orientēta uz diviem mērķiem:

  1. veicināt ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanos starp Latviju un progresīvākajām paplašinātās Eiropas Savienības dalībvalstīm;
  2. veicināt Latvijā ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanos starp dinamiskajiem pilsētu centriem un strukturāli vājiem perifērajiem reģioniem.

Latvijas un Šveices sadarbības programmas īstenošanas progress (avots : Latvijas – Šveices sadarbības programma, mājas lapa: http://www.swiss-contribution.lv/page/69)

Šveices kompetentās iestādes ir apstiprinājušas 6 individuālos projektus, 1 programmu, 3 grantu shēmas, 1 tehniskās palīdzības, t.sk., projektu sagatavošanas fonda projektu par visu Latvijai pieejamo finansējumu, t.i., 100% apmērā. Latvijas un Šveices starpā ir noslēgti visi 12 paredzētie projektu līgumi. Uz doto brīdi ir pabeigta 7 projektu īstenošana:

  1. "Pašvaldību aktivitāšu īstenošana, lai nodrošinātu skolnieku pārvadāšanu un ar to saistītos atbalsta pasākumus";
  2. "Projektu sagatavošanas fonds";
  3. "NVO fonds"; 
  4. "Tiesu modernizācija Latvijā";
  5. "Mikrokreditēšanas programma";
  6. "Atbalsts ugunsdrošības pasākumiem pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs";
  7. "Šveices pētnieku aktivitātes Latvijā".

 

SADARBĪBA KULTŪRAS, IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES JOMĀS

Izveidojusies laba sadarbība kultūrizglītības jomā. Daudzus pasākumus izglītības un kultūras jomās atbalstījis Šveices kultūras fonds "PRO HELVETIA". Pateicoties Šveices vēstniecības Rīgā atbalstam, tiek organizētas konferences, izstādes un citi kultūras pasākumi.

Literatūra

Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī ir rezidējuši literāti no Šveices - rakstnieks Dominik Bernet, rakstnieks Urs Faes, rakstnieks Thomas Grob, dzejnieks Gilberto Isella, rakstnieks Rolf Lappert, rakstnieks Alex Gfeller, dzejnieks Alain Freudiger, rakstnieks Thomas Kadelbach, rakstniece Michele Minelli, rakstnieks Gaël Bandelier, rakstnieks Christoph Lienhard, rakstniece Ruth Loosli, rakstniece Doris Wiirth.

2015. g. 21. martā Lucernā notika LV vēstniecības Šveicē (ar rezidenci Vīnē) organizētais literārais pasākums par Raini un Aspaziju.   

Muzeji

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam ir izveidojusies sadarbība ar Roche Historical Collection and Archive (Bāzele). Sadarbības virzieni: farmaceitiskās rūpniecības vēsture (zinātniski – pētnieciskais projekts, darbs arhīvos, publikācijas), vieslekcijas Rīgā un Bāzelē, izstāde “Danse Macabre”, eksponātu deponēšana.

Mūzika

2015. gada jūnijā Valsts Akadēmiskais koris „Latvija” koncertēja Lucernas festivālā, jūlijā – Meringenas festivālā.

2015. g. 7. februārī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, pateicoties grantu shēmai „Šveices pētnieku aktivitātes Latvijā”, jau otro reizi koncertprogrammā muzicēja šveiciešu čellists Deniss Severins (Denis Severin).

2015. g.  5. februārī „Ģertrūdes ielas teātrī” šveiciešu duets „UMS n' JIP” atskaņoja elektropopa kameroperu „Einer”.

No 2014. g. 27. līdz 29. novembrim ar koncertiem Liepājā, Cēsīs un Daugavpilī pirmo reizi Latvijā viesojās džeza trio “Plaistow” no Ženēvas.

2014.gada 30.augustā Latvijas Radio koris piedalījās modernās mūzikas festivālā Lucernā, Šveicē, pavadot Heinca Holligera skaņdarbu „Skardinelli cikls”. Lucernas festivālu atklāja latviešu diriģents Andris Nelsons.

2014.gada februārī tika realizēts Latvijas un Šveices kopprojekts Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 ietvaros – „Līsistrate”. Vienā vakarā tika izrādītas divas kameroperas – komēdija un drāma, kuru autori ir Eiropā pazīstamais džeza mūzikas komponists Kaspars Evalds (Šveice) un latviešu komponists Jēkabs Nīmanis. Iestudējumu režiju veidojusi Zane Kreicberga un šveiciete Kristīne Sīrisa, turklāt katra veidoja otras valsts komponista darba iestudējumu. Mākslinieku Kristīnes Jurjānes un Mārtiņa Feldmaņa radītajā skatuves vidē darbojās Šveices dramatiskais soprāns Žanīna Hircele (titullomā), Kristīne Gailīte (Mirīne), Roberts Kollers (Kinēzijs, Šveice), vokālā grupa „Putni”, vīru koris, kamerorķestris un diriģents Normunds Dreģis.

Izstādes

No 2014. gada 4. – 26. septembrim Rīgā bija apskatāma Šveices būvniecības un arhitektūras izstāde "Šveices pozīcijas: ilgtspējīgas metodes būvniecībā 33 kadros". Kolekcija atainoja Šveices būvniecības nozares galvenos objektus, kas radīti pēdējo 20 gadu laikā un ir saistīti ar ilgtspējīgu attīstību.

2014. g. martā Rīgā arhitektūras un dizaina centrā xcelsior “ bija skatāma izstāde “Šveices pieskāriens ainavu arhitektūrā”, kuru piedāvāja Šveices Kultūras fonds “Pro Helvetia”.

No 2014.gada 24.janvāra līdz 11.maijam Lozannas Olimpiskajā muzejā bija skatāma izstāde „Krievu avangarda mākslinieki un sports”, ko rīkoja par godu 22.ziemas olimpiskajām spēlēm Sočos. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedalījās ar sešiem Gustava Kluča darbiem – fotomontāžām no Vissavienības Spartakiādei Maskavā veltītās pastkaršu sērijas (1928).

Teātris

2015. g. 13.-14. aprīlī "Schauspielhaus Zürich" Cīrihē tika izrādīta Jaunā Rīgas teātra izrāde „Melnais piens”.

Cirks

Rīgas Cirks regulāri sadarbojas ar Lugano cirka skoluScuola circo Lidia Golovkova”.

Kino

2015. g. 17. un 21. jūnijā kinoteātrī „KSuns” tika demonstrēta režisora Stefana Haupta (Stefan Haupt) biogrāfiskā drāma „Loks” („Der Kreis”).

Kultūras mantojums

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija pastarpināti sadarbojas ar Šveices Darba grupu starptautiskajai sadarbībai holokausta izglītībā, piemiņā un pētniecībā ietvaros.

Gan Latvija, gan Šveice iesaistīta kopīgos Eiropas projektos, piemēram, "European Heitiage Network – HEREIN".

Sadarbība izglītības jomā

2014.gada 17. septembrī Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija un Šveices Izglītības, pētniecības un inovāciju valsts sekretariāts parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību profesionālajā izglītībā. Memorands paredz sadarbību un pieredzes apmaiņu starp abu valstu izglītības politikas veidotājiem, īstenotājiem un sociālajiem partneriem.

Sadarbībā ar Šveici tiek veicināta Latvijas profesionālās izglītības prestiža celšana un attīstītas darba vidē balstītas mācības. Ar darba vidē balstītās izglītības pieredzi dalās uzņēmums „Bucher Municipal” SIA. Uzņēmumā tiek apmācīti Ventspils tehnikuma audzēkņi – topošie metinātāji un mašīnbūves tehniķi.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošās informācijas Latvijas augstskolās 2015./2016. akadēmiskā gada sākumā studēja 15 Šveices studenti.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija sadarbojas ar vairākām Šveices mūzikas augstskolām un koledžām – Bāzeles Mūzikas koledžu (Hochschule für Music Basel), Lozannas Konservatoriju (Conservatoire de Musique Lausanne), Cīrihes Mūzikas un teātra koledžu (Hochschule Musik and Theater Zürich), Lucernas Mūzikas koledžu (Hochschule Luzern - Musik), Bernes Mākslas Universitāti (Bern University of the Arts).

Sadarbība zinātnes jomā

Katru gadu no Šveices tiek saņemti piedāvājumi pieteikties Šveices valdības izcilības stipendijām. 2015. gadā Latvijai tika piešķirta viena pēcdoktorantūras stipendija.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes APP “Dārzkopības institūts” sadarbojas ar Cīrihes Lietišķo Zinātņu universitātes Vides genomikas un sistēmbioloģijas grupu (Environmental Genomics & Systems Biology Research Group, Institute of Natural Resource Sciences, ZHAW Wädenswil).

Reģionālā sadarbība

Liepājas rajona Aizputes pilsētas pašvaldībai ir noslēgts sadarbības līgums ar Šveices pilsētu Švercenbahu (Schwerzenbach), kurš paredz sadarbību arī kultūras jomā. Šveicē vairākkārt ir viesojušies Aizputes deju kolektīvs „Kurzemnieks”, kā arī jauktais koris „Lira”.

Šveices dabas atbalstītājs Šahverdi Ahadovs (Shahverdi Ahadov) sava Eiropas mēroga projekta „Valriekstu koku audzēšanas veicināšana Eiropas valstīs“ ietvaros dāvina Rīgai 10 Francijā audzētus, potētus šķirnes „Franquette“ valriekstu koku stādus, kas kalpos kā Šveices un Latvijas draudzīgas sadarbības un miera simbols. 2016. g. 19. augustā notiks dāvinājuma – valriekstu kociņu svinīgā atklāšana to stādīšanas vietās: Ēbelmuižas parkā un Daugavmalas promenādē Ķengaragā/ Mazjumpravas muiža/. 

 

LATVIEŠU KOPIENA ŠVEICĒ

No 2008. gada oktobra Cīrihē darbību uzsāka latviešu valodas un kultūras skola "Auseklis", kur gan pieaugušajiem, gan bērniem tiek piedāvāts apgūt latviešu valodu.

2015. gada martā Milānā tika nodibināta Itālijas un itāļu Šveices latviešu biedrība (Associazione lettone in Italia e Svizzera italiana - ALISI), kas apvieno Itālijā un Šveices itāļu daļā dzīvojošos latviešus. Tās mērķis ir veicināt latvisko tradīciju un latviešu valodas saglabāšanu, latvisko vērtību nodošanu nākamajām paaudzēm, kā arī nacionālās identitātes stiprināšanu.  Biedrības nolūks ir arī atbalstīt Latvijas valsts un tās kultūras atpazīstamību Itālijā un Šveicē, sekmēt valstu savstarpējo draudzību un sadarbību, palīdzēt, sniedzot tautiešiem informāciju par Itālijas un Šveices likumdošanu, institūciju darbību un sadzīvi šajās valstīs. Par ALISI biedru var kļūt ikviens Itālijā vai Šveicē dzīvojošs tautietis, kā arī jebkurš, kam ir tuvi biedrības mērķi un uzdevumi. Biedrībai ir divas nodaļas – Milānā un Romā. ALISI paspārnē Milānā darbojas latviešu bērnu skola, kurā bērniem ir iespējas apgūt latviešu valodu, tautas tradīcijas, vēsturi un literatūru.

Šveices – Latvijas sadarbības organizācijas

Šveicē darbojas arī Šveices – Baltijas Palīdzības Komiteja, kas īsteno dažādus finansiālas palīdzības projektus Baltijas valstīs. Komitejas pasākumos tiek aicināti uzstāties mākslinieki no Baltijas valstīm.

Savukārt biedrības “Šveice – Latvija” (Gesellschaft Schweiz-Lettland) mērķis ir veicināt un uzturēt attiecības starp fiziskām un juridiskām personām, privātām un valsts iestādēm Latvijā un Šveicē, izglītības un zinātnes, veselības aprūpes, rūpniecības, tirdzniecības, lauksaimniecības, kā arī mākslas un kultūras jomā.

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

 

Līgumtiesiskā bāze

Latvijas Republikas vēstniecība Šveicē: http://www.am.gov.lv/austria

Šveices Konfederācijas vēstniecība Latvijā: http://www.eda.admin.ch/riga

Šveices Konfederācijas Reģionālais konsulārais centrs Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs: https://www.eda.admin.ch/countries/sweden/de/home/vertretungen/rkc-nordische-staaten.html

Šveices Konfederācijas Federālās institūcijas – http://www.admin.ch

Šveices Konfederācijas Federālais ārlietu departaments - http://www.eda.admin.ch

Šveices Konfederācijas portāls - http://www.ch.ch

Šveices Konfederācijas politikas portāls - http://www.swisspolitics.org

Šveices Konfederācijas statistikas informācija – http://www.bfs.admin.ch

LIAA sabiedriskie pārstāvji ārvalstīs - http://www.liaa.gov.lv/lv/liaa-sabiedriskie-parstavji-arvalstis