Latvijas Republikas un Šveices Konfederācijas divpusējās attiecības

13.09.2017. 16:29

Latvijas Republikas un Šveices Konfederācijas attiecības ir labas. Abas valstis vieno kopēji mērķi sekmēt drošību, stabilitāti un labklājību Eiropā, kā arī vēlme izvērst divpusējo sadarbību plašākā spektrā. Ekonomiskā sadarbība tradicionālajās nozarēs, kā arī modernajās tehnoloģijās un tūrismā abpusēji atzīta par prioritāru sadarbības virzienu. Izveidojušies labi kontakti starp Latvijas pašvaldībām un Šveices kantoniem, kā arī nevalstiskajām organizācijām.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Šveices Konfederācija Latvijas valsti atzina 1921. gada 23. aprīlī. Diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 5. septembrī. Šveice nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju PSRS.

Latvijas Republikas vēstnieki Šveicē (rezidence Vīnē):

Inese Segliņa chargée d'affaires a.i. (kopš 18.08.17. līdz jauna vēstnieka akreditācijai)

Edgars Skuja (17.03.2014. – 17.08.2017.) 

Indulis Bērziņš (24.11.2009.- 11.08.2013.)

Aivars Groza (2006. - 2009)

Elita Kuzma (2001. – 2005.)

Mārtiņš Virsis (1997. – 2000.)

Šveices Konfederācijas vēstnieki Latvijā :

Konstantīns Oboļenskis (Konstantin Obolensky) – (kopš 29.08.2017.)

Markuss Niklauss Pauls Dutli (Markus Niklaus Paul Dutly) (09.04.2013.-19.05.2017.)

Valters Hafners (Walter Hafner) (10.07.2012. – 15.02.2013.)

Gabriela Nuci Sulpicio (Gabriela Nützi Sulpizio) ( 2008. -2012.)

Anne Botī (Anne Bauty) (2004.-2008.)

Villijs Holds (Willy Hold) (2000. – 2004.)

Pjērs Lučiri (Pierre Luciri) (1995. – 2000.)

Gaudens Rufs (Gaudenz B. Ruf) (1992. – 1995)

Kopš 2015. gada 19. oktobra Šveices pilsoņiem Latvijā konsulāros pakalpojumus sniedz Šveices Reģionālais Konsulārais centrs Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Konsulārais centrs atrodas Stokholmā.

 

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

1991. gadā Šveicē tika izveidota Latvijas, Igaunijas un Lietuvas atbalsta grupa – privāta asociācija "Pro Baltikum", kas īpašu uzmanību pievērš ekonomikas un kultūras attīstībai Baltijas reģionā.

2014. gada 16. decembrī Latvijas 12. Saeimā tika izveidota Latvijas - Šveices parlamentārās sadarbības grupa. Sadarbības grupas vadītāja ir Solvita Āboltiņa (Vienotība), grupas vadītājas vietniece – Inese Lībiņa-Egnere (Vienotība). Šobrīd grupā ir 17 deputāti.

 

KONSULĀRĀ SADARBĪBA

Latvija noslēdza vīzu pārstāvības līgumu ar Šveici 2014. g. 26. maijā. Saskaņā ar līgumu Latvija pārstāv Šveici Šengenas vīzu izsniegšanā Kaļiņingradas apgabalā un kopš 2015.gada 1.jūlija arī Uzbekistānā. Šveice pārstāv Latviju Ganā, Senegālā, Palestīnas pašpārvaldē, kopš 2014. gada 1. decembra Kirgizstānā, kā arī no 2016. gada 2. augusta Nepālā un Ekvadorā.

Goda konsuli

Latvijas Republikas goda ģenerālkonsuls Cīrihes (Zürich), Lucernas (Lucerne), Uri, Švices (Schwyz) , Obvaldenes (Obwalden), Nidvaldenes (Nidwalden) un Cugas (Zug) kantonos ar rezidenci Cīrihē ir Ragnārs Granelli (Ragnar Granelli).  

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

Šveices amatpersonu vizītes Latvijā
2015. g. 18. maijā Šveices Konfederācijas parlamentārās sadarbības grupas „Pro Baltikum” Sekretariāta vadītāja Hansa Grāfa (Hans Graf) vizīte Latvijā, tikšanās ar Latvijas - Šveices parlamentārās sadarbības grupas vadītāju S. Āboltiņu
2014.g. 27.-28.oktobris Šveices parlamenta Kantonu palātas Ārlietu komisijas delegācijas vizīte Latvijā
2014. g. 10. -11. septembris Šveices Konfederācijas prezidenta un Federālā Ārlietu departamenta vadītāja (ārlietu ministra) Didjē Burkhaltera (Didier Burkhalter) darba vizīte Latvijā
2014. g. 30. maijā Šveices Konfederācijas parlamentāriešu delegācijas vizīte Latvijā, tikšanās ar Latvijas - Šveices parlamentārās sadarbības grupas vadītāju I.Lībiņu-Egneri
2013. g. 29. jūlijs – 1. augusts Šveices Konfederācijas viceprezidenta un Federālā Ārlietu departamenta vadītāja  Didjē Burkhaltera oficiālā vizīte Latvijā
2012. g. 3. septembrī Šveices Konfederācijas parlamentārās sadarbības grupas „Pro Baltikum” Sekretariāta vadītāja Hansa Grāfa vizīte Latvijā
2011. g. 8. augusts Šveices Konfederācijas federālās kancleres, Valsts kancelejas vadītājas Korinas Kazanovas (Corina Casanova) vizīte Latvijā
2011. g. 5.jūlijs Šveices Konfederācijas parlamentārās sadarbības grupas „Pro Baltikum” Sekretariāta vadītāja Hansa Grāfa vizīte Latvijā, tikšanās ar Latvijas - Šveices parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētāju I. Circeni
2009. gada 14.-16. aprīlis Šveices Konfederācijas Federālās Asamblejas Finanšu komisijas delegācijas vizīte Latvijā
2007. gada 7.-9. septembris Šveices Konfederācijas Federālās kancleres Annemarī Hūberes-Hocas (Annemarie Huber-Hotz) un 15 Šveices kantonu kancleru vizīte Latvijā
2007. gada 11.- 13. aprīlis Šveices Konfederācijas prezidentes un ārlietu ministres Mišelīnes Kalmī-Rejas (Micheline Calmy-Rey) oficiālā vizīte Latvijā
2006. gada 12. jūnijs Latvijas Valsts prezidentes V. Vīķes–Freibergas tikšanās ar Šveices Konfederācijas prezidentu Moricu Leienbergeru (Moritz Leunberger), Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju konferences ietvaros
2006. gada 5.- 6. maijs Šveices Konfederācijas aizsardzības, civilās aizsardzības un sporta ministra Samuela Šmida (Samuel Schmid) vizīte Latvijā
2005. gada 19. – 21. jūnijs Šveices Konfederācijas prezidenta Samuela Šmida valsts vizīte Latvijā
2005. gada 20. – 23. maijs Šveices Konfederācijas tieslietu un policijas ministra Kristofa Blohera (Christoph Blocher) vizīte Latvijā
2000. gada 18. – 19. decembris Šveices Konfederācijas ārlietu ministra Jozefa Deisa (Joseph Deiss) oficiālā vizīte Latvijā (pirmā oficiālā Šveices ārlietu resora vadītāja vizīte Latvijā kopš diplomātisko attiecību atjaunošanas)
 
Latvijas amatpersonu vizītes Šveicē
2016. gada 25. – 28. oktobrī Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Šveici vadītājas S. Āboltiņas un Ilgtspējīgās attīstības komisijas vadītājas L. Straujumas vizīte Šveicē.
2015. gada  21. - 23. janvārī Latvijas Republikas Ministru prezidentes L. Straujumas dalība Pasaules Ekonomikas forumā Davosā, tikšanās ar Šveices viceprezidentu, Ekonomisko lietu, izglītības un pētniecības federālā departamenta vadītāju Johanu Šnaideru – Amanu (Johann N. Schneider-Ammann)
2015.gada 15.janvāris Latvijas Republikas ārlietu ministra E. Rinkēviča darba vizīte Šveicē
2013. gada 31. maijs Latvijas Republikas finanšu ministra A. Vilka vizīte Šveicē, dalība "Ikgadējā Šveices sadarbības programmas sanāksme ar Austrumeiropu 2013 - Šveices ieguldījums paplašinātajā ES" (Annual Conference of Swiss Cooperation with Eastern Europe 2013. Switzerland's enlargement contribution to the EU- significance, impact, opportunities), tikšanās ar Šveices finanšu ministres vietnieku, valsts sekretāru Mihaelu Ambīlu (Michael Ambühl)
2013.gada 21. marts Latvijas Republikas ārlietu ministra E. Rinkēviča darba vizīte Šveicē
2013.gada 23.-25. janvāris Latvijas Republikas Ministru prezidenta V. Dombrovska dalība Pasaules Ekonomikas forumā Davosā
2012. gada 26. septembris Latvijas Republikas Valsts prezidenta A. Bērziņa divpusēja tikšanās ar Šveices Konfederācijas prezidenti Evelinu Vidmeri - Šlumpfu (Eveline Widmer-Schlumpf) ANO Ģenerālās Asamblejas ietvaros, Ņujorkā
2010.gada 18.-19. februāris Latvijas Republikas ārlietu ministra M. Riekstiņa dalība Interlākenas konferencē Šveicē
2010. gada 26.-31.janvāris Latvijas Republikas Valsts prezidenta V. Zatlera dalība Pasaules Ekonomikas forumā Davosā
2009. gada 27. aprīlis Latvijas Republikas Valsts prezidenta V. Zatlera darba vizīte Šveicē - Ženēvā un Lozannā
2009. gada 28.janvāris 1.februāris - Latvijas Republikas Valsts prezidenta V. Zatlera dalība Pasaules Ekonomikas forumā Davosā
2008. gada 25.-28. novembris Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministres T. Koķes dalība Starptautiskās izglītības konferencē Ženēvā
2008. gada 2. – 4. novembris Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās S. Bāliņas darba vizīte Šveicē
2008. gada 29. – 30. maijs Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministres T. Koķes darba vizīte Šveicē
2008. gada 20. – 21. janvāris Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministres T. Koķes dalība Starptautiskās izglītības konferencē Šveicē
2007. gada 24. – 28. augusts Latvijas Republikas kultūras ministres H. Demakovas darba vizīte Šveicē
2006. gada 20. jūnijā Šveices – Baltijas dienu ietvaros notika ekonomikas ministra A. Štokenberga vizīte Šveicē
2006. gada 4. jūnijs Latvijas Republikas labklājības ministres D. Staķes dalība Starptautiskās darba konferences 95.sesijā Ženēvā
2005. gada 13. – 15. februāris Latvijas Republikas ekonomikas ministra K. Kariņa darba vizīte Šveicē
2002. gada 30. – 31. oktobris Latvijas Valsts prezidentes V. Vīķes–Freibergas valsts vizīte Šveicē

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Latvijas – Šveices tirdznieciskās attiecības regulē 1972. gadā parakstītais Brīvās tirdzniecības līgums starp ES un Šveices Konfederāciju. Minētais līgums paredz brīvu tirdzniecību ar rūpniecības precēm. Tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm regulē 2002. gadā Bilateral I ietvaros parakstītais Līgums starp ES un Šveici par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm. 

2005. gadā tika dibināta Šveices Tirdzniecības kamera Latvijā (aktīvāku darbību uzsāka 2007.gadā), kuras mērķis ir veicināt tirdzniecību un investīcijas starp Latviju un Šveici. Tirdzniecības kameras pakalpojumi ietver tirgus izpēti, potenciālo sadarbības partneru meklēšanu, atbalstu uzņēmuma dibināšanā, kā arī uzņēmuma administrēšanu.

 Preču tirdzniecība 2016. gadā (avots: Centrālā statistikas pārvaldes sākotnējie dati)

  • Eksports:

  1. Lietuva – 1 703 529 975 EUR jeb 17,66% no kopējā Latvijas eksporta

  2. Igaunija – 1 103 979 863 EUR jeb 11,45%

  3. Krievija – 787 520 432 EUR jeb 8,16%

29. Šveice – 42 886 892 EUR jeb 0,44%

  • Imports:

  1. Lietuva – 1 917 764 876 EUR jeb 17,24% no kopējā importa Latvijā  

  2. Vācija– 1 268 349 435 EUR jeb 11,40%

  3. Polija – 1 161 211 713 EUR jeb 10,44%

19. Šveice – 127 134 048 EUR jeb 1,14%

Sveice ekon stat prec

  • 2016. gada beigās kopējais preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 170,02 milj. EUR (23.vieta), kas ir par 18,95% vairāk nekā 2015. gadā.
  • Eksporta apjoms uz Šveici sasniedza 42,89 milj. EUR, kas ir par 14,65% jeb 5,48 milj. EUR vairāk nekā 2015. gadā.
  • Importa apjoms no Šveices sasniedza 127,13 milj. EUR, kas ir par 20,47% jeb 21,60 milj. EUR vairāk nekā 2015. gadā.
  • Latvijai ar Šveici ir negatīva preču tirdzniecības bilance 84,25 milj. EUR apmērā.
  • Galvenās Latvijas eksporta preces uz Šveici: transporta līdzekļi (25,45%); mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (16,93%), dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli (15,95%); dažādas rūpniecības preces (7,33%); ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (5,77%); akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi (5,52%).
  • Galvenās Latvijas importa preces no Šveices: ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (75,97%); Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti (6,93%); dārgakmeņi un pusdārgakmeņi (6,66%); mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (5,24%).

Galvenās eksporta preces uz Šveici sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā, EUR

Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā eksporta
Kopā 42 886 892 100%

Transporta līdzekļi

-          Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem 51,74%

-          Virsbūves (ieskaitot kabīnes) mehāniskajiem transportlīdzekļiem 37,57%

-          Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi, kas paredzēti galvenokārt cilvēku pārvadāšanai 9,41%

10 914 541 25.45%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-          Telefona aparāti 56,48%

-          Elektroaparatūra strāvas ieslēgšanai 18,47%

7 262 309 16.93%

Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plakēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi

-          Zelts 78,19%

-          Dārgmetālu vai ar dārgmetālu plaķētu metālu lūžņi un atlūzas 20,40%

6 840 483 15.95%

Dažādas rūpniecības preces

-          Citādas mēbeles un to daļas 48,93%

-          Saliekamās būvkonstrukcijas 30,35%

-          Lampas un apgaismes piederumi 8,28%

-          Izstrādājumi saviesīgām spēlēm, galda vai istabas spēles 7,33%

3 141 841 7.33%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija

-          Diagnostikas vai laboratorijas reaģenti 28,21%

-          Medikamenti 23,31%

-          Sveces, svecītes un tamlīdzīgi izstrādājumi 14,87%

-          Heterocikliskie savienojumi 12,83%

-          Kosmētikas vai dekoratīvās kosmētikas līdzekļi un ādas kopšanas līdzekļi 6,59%

2 475 059 5.77%

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi

-          Stikla šķiedras un to izstrādājumi 66,93%

-          Termiski pulēts stikls 28,11%

2 367 775 5.52%

 Galvenās importa preces no Šveices sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā, EUR

Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā eksporta
Kopā 127 134 048 100%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija

-          Medikamenti 73,37%

-          Cilvēka asinis; dzīvnieku asinis, kas sagatavotas ārstniecības, profilakses vai diagnostikas vajadzībām 24,83%

96 589 333 75.97%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

-          Rokas pulksteņi, kabatas pulksteņi 68,89%

-          Binokļi, monokulāri, citādi optiskie teleskopi un to stiprinājumi 6,02%

-          Rokas pulksteņi, kabatas pulksteņi un citi pulksteņi, ieskaitot hronometrus ar korpusu no dārgmetāla vai metāla, kas plaķēts ar dārgmetālu 6,01%

8 812 615 6.93%

Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plakēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi

-          Zelts 94,18%

-          Juvelierizstrādājumi un to daļas no dārgmetāla vai ar dārgmetālu plaķēta metāla 5,23%

8 462 101 6.66%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-          Citādas iekārtas pārtikas rūpniecībai, dzērieniem 22,23%

-          Rūpnīcu vai laboratoriju iekārtas ar elektrisku un neelektrisku karsēšanu 21,10%

6 656 504 5.24%

Sveice ekon stat pak

Investīcijas (avots: Latvijas Banka)

Līdz 2016. gada beigām Latvijā tika reģistrēti Šveices tiešo investīciju atlikumi 211,52 milj. EUR apmērā. Latvijas uzkrātie tiešo investīciju atlikumi no Šveices sasniedza 85,39 milj. EUR.

Šveices Finanšu instruments

2004. gada 12. maijā Šveices Federālā padome (valdība) ar parlamenta atbalstu pieņēma lēmumu veikt finansiālu ieguldījumu sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanai paplašinātajā ES. Finansiālais atbalsts tika sniegts tikai jaunajām ES dalībvalstīm 1 miljarda CHF apmērā (aptuveni 455 milj. LVL).

Latvijai kopumā piešķirtais Šveices finanšu palīdzības apjoms ir 56,88 milj. CHF (47,2 milj. euro pēc Latvijas Bankas noteiktā
maiņas kursa). Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros finansējums Latvijai bija pieejams laika posmā līdz 2012. gadam (5 gadu saistību periods), paredzot iespēju projektu īstenošanu pabeigt līdz 2017. gadam.

Latvijai piešķirtais finansējums tiek apgūts ar Latvijas un Šveices sadarbības programmas palīdzību, kura orientēta uz diviem mērķiem:

  1. veicināt ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanos starp Latviju un progresīvākajām paplašinātās Eiropas Savienības dalībvalstīm;
  2. veicināt Latvijā ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanos starp dinamiskajiem pilsētu centriem un strukturāli vājiem perifērajiem reģioniem.

Latvijas un Šveices sadarbības programmas īstenošanas progress (avots : Latvijas – Šveices sadarbības programma, mājas lapa: http://www.swiss-contribution.lv/page/69)

Šveices kompetentās iestādes ir apstiprinājušas 6 individuālos projektus, 1 programmu, 3 grantu shēmas, 1 tehniskās palīdzības, t.sk., projektu sagatavošanas fonda projektu par visu Latvijai pieejamo finansējumu, t.i., 100% apmērā. Latvijas un Šveices starpā ir noslēgti visi 11 paredzētie projektu līgumi. Uz doto brīdi ir pabeigta 9 projektu īstenošana:

  1. "Pašvaldību aktivitāšu īstenošana, lai nodrošinātu skolnieku pārvadāšanu un ar to saistītos atbalsta pasākumus";
  2. "Projektu sagatavošanas fonds";
  3. "NVO fonds"; 
  4. "Tiesu modernizācija Latvijā";
  5. "Mikrokreditēšanas programma";
  6. "Atbalsts ugunsdrošības pasākumiem pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs";
  7.  "Šveices pētnieku aktivitātes Latvijā";
  8.  "Stipendiju fonds";
  9. “Atbalsts jaunatnes iniciatīvu attīstībai attālos vai mazattīstītos reģionos”. 

SADARBĪBA KULTŪRAS, IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES JOMĀS

Izveidojusies laba sadarbība kultūrizglītības jomā. Daudzus pasākumus izglītības un kultūras jomās atbalstījis Šveices kultūras fonds "PRO HELVETIA". Pateicoties Šveices vēstniecības Rīgā atbalstam, tiek organizētas konferences, izstādes un citi kultūras pasākumi.

No 2017. gada 31. marta līdz 1. aprīlim Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde darba vizītē apmeklēja Šveici. Vizītes laikā tika parakstīta vienošanās par Rainim un Aspazijai veltītas jaunas ekspozīcijas izveidošanu jaunajās Lugāno Vēstures arhīva telpās. Ekspozīciju plānots atklāt 2018. gadā, atzīmējot Latvijas simtgadi.

Literatūra

Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī ir rezidējuši literāti no Šveices - rakstnieks Dominik Bernet, rakstnieks Urs Faes, rakstnieks Thomas Grob, dzejnieks Gilberto Isella, rakstnieks Rolf Lappert, rakstnieks Alex Gfeller, dzejnieks Alain Freudiger, rakstnieks Thomas Kadelbach, rakstniece Michele Minelli, rakstnieks Gaël Bandelier, rakstnieks Christoph Lienhard, rakstniece Ruth Loosli, rakstniece Doris Wiirth.

2015. g. 21. martā Lucernā notika LV vēstniecības Šveicē (ar rezidenci Vīnē) organizētais literārais pasākums par Raini un Aspaziju.   

Muzeji

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam ir izveidojusies sadarbība ar Roche Historical Collection and Archive (Bāzele). Sadarbības virzieni: farmaceitiskās rūpniecības vēsture (zinātniski – pētnieciskais projekts, darbs arhīvos, publikācijas), vieslekcijas Rīgā un Bāzelē, izstāde “Danse Macabre”, eksponātu deponēšana.

Mūzika

2015. gada jūnijā Valsts Akadēmiskais koris „Latvija” koncertēja Lucernas festivālā, jūlijā – Meringenas festivālā.

2015. g. 7. februārī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, pateicoties grantu shēmai „Šveices pētnieku aktivitātes Latvijā”, jau otro reizi koncertprogrammā muzicēja šveiciešu čellists Deniss Severins (Denis Severin).

2015. g.  5. februārī „Ģertrūdes ielas teātrī” šveiciešu duets „UMS n' JIP” atskaņoja elektropopa kameroperu „Einer”.

Teātris

2015. g. 13.-14. aprīlī "Schauspielhaus Zürich" Cīrihē tika izrādīta Jaunā Rīgas teātra izrāde „Melnais piens”.

Cirks

Rīgas Cirks regulāri sadarbojas ar Lugano cirka skoluScuola circo Lidia Golovkova”.

Kino

2015. g. 17. un 21. jūnijā kinoteātrī „KSuns” tika demonstrēta režisora Stefana Haupta (Stefan Haupt) biogrāfiskā drāma „Loks” („Der Kreis”).

Kultūras mantojums

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija pastarpināti sadarbojas ar Šveices Darba grupu starptautiskajai sadarbībai holokausta izglītībā, piemiņā un pētniecībā ietvaros.

Gan Latvija, gan Šveice iesaistīta kopīgos Eiropas projektos, piemēram, "European Heitiage Network – HEREIN".

Sadarbība izglītības jomā

2014.gada 17. septembrī Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija un Šveices Izglītības, pētniecības un inovāciju valsts sekretariāts parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību profesionālajā izglītībā. Memorands paredz sadarbību un pieredzes apmaiņu starp abu valstu izglītības politikas veidotājiem, īstenotājiem un sociālajiem partneriem.

Sadarbībā ar Šveici tiek veicināta Latvijas profesionālās izglītības prestiža celšana un attīstītas darba vidē balstītas mācības. Ar darba vidē balstītās izglītības pieredzi dalās uzņēmums „Bucher Municipal” SIA. Uzņēmumā tiek apmācīti Ventspils tehnikuma audzēkņi – topošie metinātāji un mašīnbūves tehniķi.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija sadarbojas ar vairākām Šveices mūzikas augstskolām un koledžām – Bāzeles Mūzikas koledžu (Hochschule für Music Basel), Lozannas Konservatoriju (Conservatoire de Musique Lausanne), Cīrihes Mūzikas un teātra koledžu (Hochschule Musik and Theater Zürich), Lucernas Mūzikas koledžu (Hochschule Luzern - Musik), Bernes Mākslas Universitāti (Bern University of the Arts).

Sadarbība zinātnes jomā

Katru gadu no Šveices tiek saņemti piedāvājumi pieteikties Šveices valdības izcilības stipendijām.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes APP “Dārzkopības institūts” sadarbojas ar Cīrihes Lietišķo Zinātņu universitātes Vides genomikas un sistēmbioloģijas grupu (Environmental Genomics & Systems Biology Research Group, Institute of Natural Resource Sciences, ZHAW Wädenswil).

Reģionālā sadarbība

Liepājas rajona Aizputes pilsētas pašvaldībai ir noslēgts sadarbības līgums ar Šveices pilsētu Švercenbahu (Schwerzenbach), kurš paredz sadarbību arī kultūras jomā. Šveicē vairākkārt ir viesojušies Aizputes deju kolektīvs „Kurzemnieks”, kā arī jauktais koris „Lira”.

Šveices dabas atbalstītājs Šahverdi Ahadovs (Shahverdi Ahadov) sava Eiropas mēroga projekta „Valriekstu koku audzēšanas veicināšana Eiropas valstīs“ ietvaros dāvināja Rīgai 10 Francijā audzētus, potētus šķirnes „Franquette“ valriekstu koku stādus, kas kalpo kā Šveices un Latvijas draudzīgas sadarbības un miera simbols. 2016. g. 19. augustā notika dāvinājuma – valriekstu kociņu svinīgā atklāšana to stādīšanas vietās: Ēbelmuižas parkā un Daugavmalas promenādē Ķengaragā/ Mazjumpravas muiža/. 

 

LATVIEŠU KOPIENA ŠVEICĒ

No 2008. gada oktobra Cīrihē darbību uzsāka latviešu valodas un kultūras skola "Auseklis", kur gan pieaugušajiem, gan bērniem tiek piedāvāts apgūt latviešu valodu.

2015. gada martā Milānā tika nodibināta Itālijas un itāļu Šveices latviešu biedrība (Associazione lettone in Italia e Svizzera italiana - ALISI), kas apvieno Itālijā un Šveices itāļu daļā dzīvojošos latviešus. Tās mērķis ir veicināt latvisko tradīciju un latviešu valodas saglabāšanu, latvisko vērtību nodošanu nākamajām paaudzēm, kā arī nacionālās identitātes stiprināšanu.  Biedrības nolūks ir arī atbalstīt Latvijas valsts un tās kultūras atpazīstamību Itālijā un Šveicē, sekmēt valstu savstarpējo draudzību un sadarbību, palīdzēt, sniedzot tautiešiem informāciju par Itālijas un Šveices likumdošanu, institūciju darbību un sadzīvi šajās valstīs. Par ALISI biedru var kļūt ikviens Itālijā vai Šveicē dzīvojošs tautietis, kā arī jebkurš, kam ir tuvi biedrības mērķi un uzdevumi. Biedrībai ir divas nodaļas – Milānā un Romā. ALISI paspārnē Milānā darbojas latviešu bērnu skola, kurā bērniem ir iespējas apgūt latviešu valodu, tautas tradīcijas, vēsturi un literatūru.

Šveices – Latvijas sadarbības organizācijas

Šveicē darbojas arī Šveices – Baltijas Palīdzības Komiteja, kas īsteno dažādus finansiālas palīdzības projektus Baltijas valstīs. Komitejas pasākumos tiek aicināti uzstāties mākslinieki no Baltijas valstīm.

Savukārt biedrības “Šveice – Latvija” (Gesellschaft Schweiz-Lettland) mērķis ir veicināt un uzturēt attiecības starp fiziskām un juridiskām personām, privātām un valsts iestādēm Latvijā un Šveicē, izglītības un zinātnes, veselības aprūpes, rūpniecības, tirdzniecības, lauksaimniecības, kā arī mākslas un kultūras jomā.

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

 

Līgumtiesiskā bāze

Latvijas Republikas vēstniecība Šveicē: http://www.am.gov.lv/austria

Šveices Konfederācijas vēstniecība Latvijā: http://www.eda.admin.ch/riga

Šveices Konfederācijas Reģionālais konsulārais centrs Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs: https://www.eda.admin.ch/countries/sweden/de/home/vertretungen/rkc-nordische-staaten.html

Šveices Konfederācijas Federālās institūcijas – http://www.admin.ch

Šveices Konfederācijas Federālais ārlietu departaments - http://www.eda.admin.ch

Šveices Konfederācijas portāls - http://www.ch.ch

Šveices Konfederācijas politikas portāls - http://www.swisspolitics.org

Šveices Konfederācijas statistikas informācija – http://www.bfs.admin.ch

LIAA sabiedriskie pārstāvji ārvalstīs - http://www.liaa.gov.lv/lv/liaa-sabiedriskie-parstavji-arvalstis