Latvijas Republikas un Somijas Republikas divpusējās attiecības

29.12.2016. 14:20

Latvijas un Somijas tradicionāli ļoti labās un ciešās attiecības ir balstītas uz kopīgām interesēm nodrošināt stabilitāti, drošību un labklājību Baltijas jūras reģionā un Eiropā kopumā. Abu valstu sadarbība ir intensīva: regulārs ir valsts augstāko amatpersonu dialogs, noturīga un sekmīga ir praktiskā sadarbība starp nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. 12. Saeimā darbojas Deputātu grupa sadarbībai ar Somijas parlamentu – Eduskuntu. 11 deputātu lielo grupu vada Lolita Čigāne.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

 

1921. gada 26. janvārī Somija de iure atzina Latvijas neatkarību. Diplomātiskās attiecības abu valstu starpā tika atjaunotas 1991. gada 29. augustā. 1991. gada 1. oktobrī Rīgā tika atvērta Somijas vēstniecība. Kopš 2014. gada 2. septembra Somijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā ir Olli Kantanens (Olli Kantanen). Pašreizējais Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Somijā ir Uģis Bambe (kopš 2013. gada 24.oktobra).

Somijā pašlaik darbojas pieci Latvijas goda konsuli: Stūre Karlsons (Sture Carlson) Ālandu salās, Tapio Aho (Tapio Aho) Satakunta reģionā, Kajs Holmbergs (Kai Holmberg) Kimenlākso un Dienvidkarēlijās reģionā, Timo Levo (Timo Levo) Ziemeļostrobotnijas un Kainū reģionā, Tapio Kankaanpā (Tapio Kankaanpää) Ziemeļsavo, Dienvidsavo un Ziemeļkarēlijas reģionā.

Latvijas sadarbība ar Somiju pamatā turpinās Baltijas jūras reģiona sadarbības programmu, ES iniciatīvu un Ziemeļu dimensijas ietvaros, kā arī nozaru līmenī, balstoties uz jau nodibinātiem kontaktiem.

SADARBĪBA IEKŠLIETU UN TIESLIETU JOMĀ

 

1996. gada 27.jūnijā tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Somijas Republikas valdības nolīgums par sadarbību noziedzības novēršanā. Valsts policijai izveidojusies intensīva sadarbība ar radniecīgajiem dienestiem Somijā narkotisko un psihotropu vielu, viltoto naudas karšu apkarošanas un “naudas atmazgāšanas” jomā.

Valsts policija, piedalās Eiropas Savienības finansētajā un Somijas policijas Nacionālā izmeklēšanas biroja iniciētajā projektā „Organizētās noziedzības struktūru darbības pārtraukšana, izmantojot organizācijas psiholoģijas metodes”.

Organizētās noziedzības apkarošanas jomā Valsts policijas amatpersonas ar Somijas tiesību aizsardzības institūciju pārstāvjiem galvenokārt sadarbojas konkrētu noziedzīgu nodarījumu atklāšanas un novēršanas, kā arī informācijas apmaiņas jomā.

Aktīva sadarbība ar Somiju notiek pieprasījumu apstrādes jomā Starptautisko kriminālpolicijas organizāciju (Interpola, Eiropola, Sirene (SIS)) ietvaros.

2013.gadā no Somijas tiesībsargājošām iestādēm tika saņemti 3 tiesiskās palīdzības lūgumi pēc procesuālajām darbībām Latvijas Republikas teritorijā saistībā ar Somijas teritorijā paveiktiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tajā pašā laikā Latvijas Valsts policijas pirmstiesas izmeklēšanas iestādes Somijas tiesībsargājošām iestādēm izpildīšanai nosūtīja 2 lūgumus pēc tiesiskās palīdzības.

2012. gadā uzsākto jauno lietu skaits pēc Somijas Interpola biroja pieprasījumiem – 49; 2013.gadā – 27.

2013.gadā SIRENE Latvijas nacionālā nodaļa organizēja un nodrošināja 3 izdodamo personu pārņemšanu un konvojēšanu no Latvijas uz Somiju.

Izmantojot Eiropola informācijas apmaiņas sistēmu SIENA, no Somijas 2012.gadā kopā saņemti un nosūtīti 263 dokumenti; 2013.gadā saņemti – 92; nosūtīti – 101; kopā – 193 dokumenti.

Latvijas Republikas Valsts robežsardzes divpusējā sadarbība ar Somijas Robežsardzi notiek, pamatojoties uz 2010.gada 14.oktobra Protokolu par sadarbību starp Latvijas Valsts robežsardzi un Somijas Valsts robežsardzi. (pirms tam – 2002.gada 27.novembra Protokols par sadarbību). Saskaņā ar minēto protokolu Latvijas un Somijas robežapsardzības iestāžu vadītāji tiekas reizi gadā, tiek organizētas ekspertu vizītes riska analīzes, kriminālizmeklēšanas, informācijas tehnoloģiju, kinoloģijas un citās jomās, kā arī notiek informācijas apmaiņa. Latvijas un Somijas robežapsardzības iestāžu sadarbība tiek turpināta arī Eiropas Komisijas pilotprojektu ietvaros, kā arī Baltijas jūras reģiona Robežapsardzības iestāžu sadarbības konferences (BSRBCC), FRONTEX un citu starptautisko forumu ietvaros. 2013.gadā Somija bija BSRBCC prezidējošā valsts.

Pēdējā Latvijas Republikas Valsts robežsardzes priekšnieka un Somijas Robežsardzes priekšnieka tikšanās notika 2013.gada 23.-24.aprīlī Somijā.

Somijas Robežsardzes priekšniekam ģenerālleitnantam Jaakko Kaukanenam par ilgstošo un ievērojamo ieguldījumu Latvijas un Somijas robežapsardzības iestāžu sadarbības attīstībā, kā arī sniegto atbalstu nelegālās migrācijas apkarošanas jautājumos, cīņā ar pārrobežu noziedzību Latvijas Republikas Valsts robežsardzes priekšnieka un Somijas Robežsardzes priekšnieka tikšanās laikā 19.-20.10.2011. Latvijā tika pasniegta Valsts robežsardzes apbalvojuma zīme „Par nopelniem Valsts robežsardzes attīstībā”.

Latvijas Valsts robežsardze ir ieinteresēta kopīgi ar Somijas Robežsardzi piedalīties attīstības palīdzības projektos Vidusāzijas reģionā robežas pārvaldības, kinoloģijas, dokumentu drošības, kā arī personāla profesionālās sagatavošanas jomās.

Latvijas un Somijas tiesībsargājošo iestāžu sadarbība notiek arī kriminālistikas jomā: saskaņā ar Prīmes lēmumiem ir uzsākta DNS datu apmaiņa tiešsaistes režīmā.

2014.gada laikā Valsts robežsardzes pārstāvji piedalījās divos BSRBCC un BSTF forumu ietvaros realizētā „BALANCE” projekta pasākumos, kas norisinājās Igaunijā. Projekta galvenais mērķis ir tiesībsargājošo iestāžu kopīgo procesu un informācijas apmaiņas struktūras attīstība. Saskaņā ar izvirzīto mērķi, Baltijas jūras reģiona robežsardzes, policijas un muitas iestāžu ciešākas sadarbības izveide ļaus nodrošināt augstāku drošības līmeni reģionā. Projektā piedalās visas BSRBCC dalībvalstis (Dānija, Igaunija, Krievija, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Somija, Vācija, Zviedrija).

Ar partneriem Somijā sadarbojas arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Valsts tiesu ekspertīžu birojs, Valsts zemes dienests.

Regulāra sadarbība norit ar Somijas Iekšlietu ministrijas Imigrācijas departamentu. Ir notikušas gan Somijas Imigrācijas departamenta, gan Pārvaldes vadības un Pārvaldes speciālistu un ekspertu pieredzes apmaiņas vizītes, kurās pārrunātas dažādas migrācijas un patvēruma problēmas un to risinājumu veidi. Sadarbība turpinās arī Eiropas Bēgļu fonda programmas projektu „Pārvaldes administratīvās kapacitātes paaugstināšana un sadarbības stiprināšana starp institūcijām patvēruma jomā” ietvaros. 2013.gada jūnijā Pārvaldes speciālisti devās uz Somijas Iekšlietu ministrijas Imigrācijas dienestu, kur iepazinās ar patvēruma procedūru un robežkontroli Helsinku–Vantaa lidostā, kā arī ar galvenajām darbībām, kuras patvēruma procedūras ietvaros veic Imigrācijas dienests, kas ir vadošā institūcija patvēruma procedūrās Eiropas Savienības tiesību aktu izpratnē.

Sadarbība ar Somijas radniecīgajiem dienestiem notiek, pamatojoties uz 2009.gada 26.februāra Padomes Pamatlēmumu 2009/315/TI par organizatoriskiem pasākumiem un saturu no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm

2011.gadā tika noslēgts savstarpējās saprašanās memorands starp Valsts zemes dienestu un Somijas Nacionālo zemes pārvaldi (National Land Survey of Finland - NLS).

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

 

2001. gada 9. jūnijā parakstīts divpusējās sadarbības līgums aizsardzības jomā.

Abu valstu Aizsardzības ministrijām ir notikušas konsultācijas par tādiem jautājumiem kā krīzes vadība un mobilizācija, sadarbība aizsardzības industrijas jomā, nodrošinājuma politika. Abas valstis kopīgi piedalās Baltijas valstu - Ziemeļvalstu iniciatīvā par reģionālo aizsardzības sadarbību, kuras mērķis ir atbalstīt aizsardzības sektora reformu procesu Ukrainā un Rietumbalkānu valstīs. Latvijas un Somijas turpmāko sadarbību plānots attīstīt sekojošos virzienos: konsultācijas un viedokļu apmaiņa par Kopējās Eiropas drošības un aizsardzības politiku, NATO, vides aizsardzības, civili-militārās sadarbības un mobilizācijas jautājumiem.

Daudzpusējās sadarbības ietvaros Somija piedalās kā dalībvalsts vai novērotājas statusā vairākos Baltijas valstu projektos. Kā nozīmīgākais no projektiem minams BALTDEFCOL (Baltijas valstu aizsardzības koledža), kuru Somija aktīvi atbalsta. Kopš 2011.gada BALTDEFCOL strādā divi somu instruktori (pasniedzēji). Šobrīd Somiju pārstāv plt. Mika Juha Kertunens (Mika Juha Kerttunen) un atvaļinātais plkv. Risto Gabrielsons (Risto Gabrielsson).

2001. gada augustā tika akreditēts pirmais Latvijas aizsardzības atašejs Somijā ar rezidenci Stokholmā. Kopš 2013 gada decembra Latvijas aizsardzības atašeja pienākumus pilda majors Māris Kaldavs (ar rezidenci Rīgā).

Kopš 2011.gada augusta Somijas aizsardzības atašejs Latvijā ar rezidenci Tallinā ir pltn. Pekka Sviili.

2012.gada 15.-16.februārī notika Somijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Arto Räty vizīte Latvijā.

2012.gada 22.-23.februārī notika Somijas Bruņoto spēku komandiera ģenerāļa Ari Puheloinen vizīte Latvijā.

2012.gada 6.augustā notika aizsardzības ministra A. Pabrika dalība Somijas ārlietu ministra E. Tuomiojas neformālajā politiķu sanāksmē.

2012.gada 25.oktobrī aizsardzības ministrs Artis Pabriks piedalījās Eiropas institūta (Pan-European Institute) rīkotajā seminārā Turku, Somijā par Baltijas jūras reģiona valstu drošības izaicinājumiem. 2012. gada 15.–16. februāris – Somijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Arto Reti (Arto Räty) vizīte Latvijā.

2013. gada 26.–27. jūnijā notika Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Jāņa Sārta vizīte Helsinkos.

2014. gada 13. augustā. Aizsardzības ministrs apmeklēja Somiju divpusējā vizītē. Savukārt 2015.gada jūnijā Latvijas NBS un Robežsardzes delegācija apmeklēja Somiju, lai iepazītos ar tās Aizsardzības spēku un Robežsardzes veiksmīgo sadarbības modeli.

2015.gada 26.-28. augustā Somijas Aizsardzības ministrijas Politikas direktors Esa Pulkkinens viesojās Latvijā, bet 2015. gada 9.-10. oktobrī Somiju apmeklēja NBS komandieris ģenerālleitnants R.Graube.

SADARBĪBA VIDES AIZARDZĪBAS UN REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS JOMĀ

 

Vides ministrijas Investīciju departaments sadarbojas ar Somijas Vides ministriju Tehniskās palīdzības līguma ietvaros par palīdzību Vides ministrijai ES Kohēzijas fonda un strukturālo fondu līdzfinansēto projektu ieviešanā. Pateicoties Somijas atbalstam, minētā līguma ietvaros Vides ministrijas un citu institūciju speciālisti ir devušies pieredzes apmaiņas vizītēs uz Somiju un iepazinušies klātienē ar Somijas pieredzi ES direktīvu prasību ieviešanā ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas sfērā. Bez tam tiek nodrošinātas regulāras apmācību programmas Vides ministrijas personālam, kas ir iesaistīts ES fondu līdzfinansēto projektu plānošanā un realizācijā.

Vides aizsardzības jomā šobrīd VARAM sadarbība ar Somiju notiek galvenokārt Helsinku konvencijas ietvaros, ar mērķi uzlabot Baltijas jūras vides stāvokli. Cieša divpusējā sadarbība ar Somiju ir izveidojusies VARAM pakļautībā esošajai Dabas aizsardzības pārvaldei, kas 2010.gada jūnijā noslēdza sadarbības līgumu ar Metsahallitus dabas mantojuma dienestu par sadarbību dabas aizsardzības, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, sabiedrības vides apziņas, kā arī dabas izglītības jomā.

2015. gada 28. - 29. janvārī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards devās vizītē uz Somiju Valsts prezidenta Andra Bērziņa valsts vizītes ietvaros. Tās ietvaros ministrs tikās arī ar Somijas vides ministri Sanni Garhn – Laasonen, lai pārrunātu jautājumus saistībā ar klimata politiku un vidējās jaudas sadedzināšanas iekārtām.

2015. gada 18. septembrī VARAM pārstāvji Helsinkos piedalījās pieredzes apmaiņas vizītē, lai pārrunātu jautājumus, kas sasitīti ar bēgļu uzņemšanu un integrāciju, kā arī iespējamo problēmsituāciju risināšanu.

Vizītes laikā Somijas Pašvaldību asociācijas Starptautisko sakaru direktors Heikki Telakivi, vadītāja ES jautājumos Erja Horttanainen, vecākā padomniece Anu Wikman-Immonen iepazīstināja ar bēgļu jautājumu risināšanu pašvaldībās un pašvaldību lomu imigrantu integrācijā. Vantaa pilsētas pašvaldības vadītāja starpkultūru jautājumos Hannele Lautiola iepazīstināja ar Vantaa pilsētas stratēģiju integrācijas jautājumos, savukārt Helsinku pilsētas pašvaldības komunikācijas vadītāja Susanne Julin – ar multilingvālu informācijas lapu www.infopankki.fi,  kur interesenti var atrast informāciju tulkotu 12 valodās par brīvajām darba vietām Somijā, valodu kursiem u.c.

2015. gada 14. - 15. decembrī VARAM pārstāvji devās vizītē uz Somiju, lai iepazītos ar Somijas pieredzi reģionālās politikas izstrādē un īstenošanā, lai to izmantotu Rīgas starptautiskās konkurētspējas veicināšanai Latvijas reģionālās politikas ietvaros, īpaši ES fondu izmantošanā vietējās un reģionālās attīstības veicināšanā, tai skaitā jaunā ES fondu instrumenta – integrēto teritoriālo investīciju – pielietošanā. Vizītes laikā notika tikšanās ar Somijas Nodarbinātības un ekonomikas ministrijas speciālistiem, kas atbildīgi par reģionālās attīstības veicināšanu Somijā, un Finanšu ministrijas speciālistu, lai diskutētu par Somijas labo praksi reģionālās politikas un ES fondu plānošanā un ieviešanā teritoriju līdzsvarotas attīstības veicināšanai.

Vizītes ietvaros VARAM pārstāvji kopā ar Dienvidsavo reģiona padomes un reģiona Ekonomikas attīstības, transporta un vides centra pārstāvjiem devās arī uz Mikkeli pilsētā, izzinot Somijas pieredzi pašvaldības izmantoto pieeju attīstības un konkurētspējas veicināšanā, t.sk. ES fondu atbalsta instrumentu izmantošanā vietējās attīstības un uzņēmējdarbības sekmēšanā. Iegūtā informācija tiks izmantota, sagatavojot Reģionālās politikas pamatnostādņu 2013. - 2019. gadam vidus posma izvērtējumu, kā arī 2014. - 2020. gada plānošanas perioda ES fondu darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” vidus posma izvērtējuma ietvaros pārskatot VARAM pārziņā esošos reģionālās politikas atbalsta pasākumus, kas finansēti no ES fondiem.

Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014. - 2020. gadam ietvaros 2015. gadā dalībvalstis uzsākušas pirmo kopīgo projektu ieviešanu. Pēc pirmā projektu pieteikumu atlases konkursa tiek īstenoti 19 kopīgi sadarbības projekti ar Somijas partneriem.

Projektu ietvaros Latvijas partneri uzsākuši aktivitāšu ieviešanu projektos ar Somiju šādās jomās kā pārrobežu sadarbība starp uzņēmumiem, attīstot uzņēmumu kapacitāti un reģionu kopumā, uzņēmējdarbības veicināšana jauniešu vidū, pakalpojumus un produktu attīstīšana jauniem tirgiem, kopīgu tūrisma pakalpojumu izveide, pilsētvides plānošanas uzlabošana, transporta u pasažieru plūsmas veicināšanas risinājumi, izglītības programmu izveide un kopienu attīstīšana, kā arī mazo ostu pakalpojumi.

Sadarbība veidota galvenokārt starp universitātēm un citām izglītības iestādēm, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, kā arī privātajiem uzņēmumiem. Plašāka informācija: www.centralbaltic.eu.

INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmā 2014. - 2020. gadam 2015. gadā dalībvalstis uzsākušas pirmo kopīgo projektu ieviešanu. Pēc pirmā projektu pieteikumu atlases konkursa tiek īstenoti vairāki sadarbības projekti ar Somijas partneriem.

Projektu ietvaros Latvijas partneri uzsākuši aktivitāšu ieviešanu projektos ar Somiju šādās jomās: Baltijas jūras ostu sadarbība , Baltijas jūras ūdeņu piesārņojuma mazināšana un ūdens resursus pārvaldība, biotehnoloģiju attīstība, jūras telpiskās plānošana, pētniecības un inovāciju veicināšanā uzņēmējdarbībā, jaunie energoefektivitātes risinājumi un sociālās sfēras infrastruktūras attīstība visā reģionā. Plašāka informācija: http://www.interreg-baltic.eu/.

ES strukturālo un investīciju fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā plānota sadarbība starp Latvijas un Somijas institūcijām norisinās arī šādās Eiropas starpreģionu sadarbības programmās:

  • Starpreģionu sadarbības programmā INTERREG EUROPE partnervalstis vienojušās veicināt pieredzes apmaiņu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju jomā, mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanā, pārejā uz ekonomiku, radot mazas oglekļa emisijas, vides aizsardzības un efektīvā resursu izmantošanā visā ES, uzlabojot mērķu – „Ieguldījumi izaugsmē un nodarbinātībā” un „Eiropas teritoriālā sadarbība” – ieviešanu;
  • Pilsētvides attīstības programmā URBACT III partnervalstis vienojušās veicināt ilgtspējīgu pilsētu attīstību, uzlabojot pilsētu kapacitāti pārvaldīt ilgtspējīgu pilsētu politiku un praksi, uzlabojot ilgtspējīgu pilsētu stratēģiju un rīcības plānu kvalitāti, pilsētu stratēģiju un darbību īstenošanu, zināšanu pieejamību speciālistiem un lēmumu pieņēmējiem pilsētu politiku uzlabošanai visos līmeņos.

Abas starpreģionu sadarbības programmas ir apstiprinātas EK. Pirmie atklātie projektu konkursi tika izsludināti 2015. gadā, lēmumi par programmas finansējuma piešķiršanu tiks pieņemti 2016. gadā.

 SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

 

1996.gada 9.septembrī tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Somijas Republikas valdības līgums par sadarbību kultūrā, izglītībā un zinātnē.

Lielu lomu sadarbībā spēlē mūsu reģionālā piederība, vēsturiskā pieredze un ciešie kontakti starp mūsu tautām, kas veidojušies vairāku gadsimtu garumā. Kopīgas demokrātiskās vērtības nosaka mūsu veiksmīgu sadarbību Baltijas jūras reģiona un Eiropas Savienības ietvaros.

Sadarbība ar Somiju kultūrā ir plaša un daudzveidīga literatūras, mākslas, mūzikas, arhīvu, kino, muzeju un bibliotēku sadarbības jomā. Vairākas kultūrizglītības iestādes, piemēram, Liepājas mākslas vidusskola, Rīgas Doma kora skola, Valmieras mākslas vidusskola, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola sadarbojas ar Somijas kultūrizglītības iestādēm. Tāpat studentu un pasniedzēju apmaiņa ar Somiju notiek Latvijas augstskolām: Latvijas Kultūras akadēmijai un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai.

Helsinkos kopš 1999. gada darbojas Rozentāla biedrība, ko vada Helena Johanssone. 2008.gada 18.novembrī Helsinkos tika atklāta piemiņas plāksne Janim Rozentālam un viņa dzīvesbiedrei, somu dziedātājai Ellijai Forselei-Rozentālei - vietā, kur mākslinieku pāris dzīvoja 1915. un 1916. gados. Plāksni ir plānojis latviešu mākslinieks Jānis Strupulis un tās veidošana notika ar LR Ārlietu ministrijas un Rīgas Domes atbalstu.

2014. gada 23. aprīlī un 19. maijā notika Kultūras ministres vizītes Helsinkos.

Somijas kultūras institūcijas piedalījās vairākos Rīgas - 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas projektos (LNB izstādes izstāde Ex Bibliotheca Ducis Curlandiae”, LNM izstādē „1914”, 7 kori piedalījās World Chior Games).

2014. gada 19. maijā kultūras ministre D.Melbārde devās uz Helsinkiem darba vizītē kopā ar ekonomikas ministru V.Dombrovski. Vizītes mērķis - Alto universitātes un radošo industriju centru VTT Technical research Center for Finland un Design Forum Finland apmeklējums, kā arī tikšanās ar Somijas Kultūras un izglītības ministrijas valsts sekretāru. Tiekoties ar valsts sekretāru Kari Anttila, tika pārrunāti jautājumi saistībā ar ES Struktūrfondu plānošanu.

2015. gadā no 28. līdz 29. janvārim Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde piedalījās Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizītes Somijā norisēs Helsinkos. Ministrei notika divpusēja tikšanās ar Somijas kultūras un mājokļu ministri Piu Vītanenu un Somijas izglītības, zinātnes un komunikāciju ministri Kristu Kiuru, kā arī tikšanās ar Somijas Neatkarības Simtgades ģenerālsekretāru Pekka Timonnenu.

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ

 

Divpusējā sadarbība ar Somiju pamatojas uz 1996. gadā noslēgto Latvijas Republikas valdības un Somijas Republikas valdības līgumu par sadarbību kultūrā, izglītībā un zinātnē. Latvijas augstskolas aktīvi sadarbojas ar Somijas augstskolām Eiropas Kopienas izglītības programmas Socrates/Erasmus ietvaros. Vairāk nekā 20 Latvijas augstskolas sadarbojas ar Somijas partneriem Eiropas Savienības Mūžizglītības programmu un projektu ietvaros. Latvijas aktīvi sadarbojas ar Somiju Ziemeļvalstu Ministru padomes ietvaros. Aktīva ir Latvijas Zinātņu akadēmijas sadarbība ar Somijas Zinātņu akadēmiju, kas izpaužas gan sarakstes veidā, gan kopīgos projektos un individuālās zinātnieku vizītēs, sadarbība īstenojas arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Zinātņu akadēmiju daudzpusējas sadarbības ietvaros.

Saskaņā ar Pārskatu par Latvijas augstāko izglītību 2014./2015. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs (turpmāk – AII) studēja 113 studenti no Somijas,  no tiem 82 Rīgas Stradiņa Universitātē un  20  Latvijas Universitātē. Somu valodu vidējās izglītības līmenī var apgūt Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijā. 2015./2016. mācību gadā to mācās 26 10.-12.klašu skolēni.

LU Humanitāro zinātņu fakultātes Somugru valodu bakalaura studiju programmas ietvaros 2015./2016. akadēmiskajā gadā somu valodu studē 41 students, no tiem par valsts budžeta  līdzekļiem – 33 studenti. Somu valodu kā izvēlēs C kursu var apgūt arī citu fakultāšu studenti LU valodu centrā.

Vispārējās un profesionālās izglītības institūcijas aktīvi sadarbojas ar partnerinstitūcijām Somijā gan Eiropas Savienības Mūžizglītības programmu Comenius un Leonardo da Vinci, gan Ziemeļvalstu Ministru padomes izglītības ietvarprogrammas Nordplus ietvaros. Aktīva ir arī Valsts izglītības satura centra speciālistu sadarbība ar Somijas vides izglītības, mācību satura, izglītības kvalitātes, skolotāju tālākizglītības un citu jomu speciālistiem.

SADARBĪBA LABKLĀJĪBAS UN VESELĪBAS JOMĀ

 

Sadarbība ar Somijas partneriem ir izveidojusies tādām iestādēm kā Veselības veicināšanas valsts aģentūra, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte (Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedra, Anatomijas un antropoloģijas institūts, Stomatoloģijas fakultāte) Narkoloģijas valsts aģentūra, Katastrofu medicīnas centrs, Sporta medicīnas valsts aģentūra, Valsts asinsdonoru centrs, Valsts medicīniskās ģenētikas centrs, Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži", AIDS profilakses centrs.

Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji regulāri piedalās Somijas Nodarbinātības un Ekonomikas attīstības centra Eiropas Sociālā fonda projekta „Darbs Somijas rietumos” ietvaros organizētajās Satakuntas nodarbinātības dienās un studiju vizītēs.

Sociālās integrācijas valsts aģentūra kopā ar partneriem no Somijas piedalās Leonardo da Vinci apakšprogrammas „Social Return Tool” projektā, kura ietvaros tiek adaptēta daudzfunkcionālā un holistiskā invalīdu rehabilitācijas metode.

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija sadarbībā ar partneriem no Somijas īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana”, kura rezultātā plānots izveidot invaliditātes noteikšanas sistēmu, kas balstīta uz darbspēju, funkcionālo traucējumu un individuālo vajadzību novērtēšanu, tādejādi mazinot risku kļūt par invalīdiem vai personām ar prognozējamu invaliditāti.

PAŠVALDĪBU SADARBĪBA

 

Pašvaldības

Ļoti plaša un daudzveidīga ir Latvijas un Somijas pašvaldību sadarbība. To veicina ES reģionālās attīstības un sadarbības programmu atbalsts. Ir noslēgti daudzi sadarbības līgumi starp atsevišķām rajonu, pilsētu un pagastu pašvaldībām, uz kuru pamata notiek aktīva pieredzes un informācijas apmaiņa. Sadarbība notiek tādās jomās kā izglītība, sports, kultūra, tūrisms, uzņēmējdarbība, ekoloģija, reģionālā attīstība, sociālā un veselības aprūpe, NVO jautājumi.

Vairākām Latvijas pašvaldībām ir sadarbības pašvaldības Somijā: Jūrmala - Pietarsaari – Jakobstad, Alūksnes novads – Kuopio, Balvu novads -Lieksa, Kandavas novads – Sund, Kocēnu novads – Vammala, Olaines novads – Riihimäki.

Bez tam virkne pašvaldību vēlas atrast sadarbības partnerus Somijā: Aizkraukles novads, Aizputes novads, Alūksnes novads, Amatas novads, Dagdas novads, Engures novads, Grobiņas novads, Jaunpiebalgas novads, Kandavas novads, Kārsavas novads, Ludzas novads, Pļaviņu novads, Priekules novads, Rēzeknes novads, Rojas novads, Ropažu novads, Skrundas novads, Strenču novads. Kā vēlamās sadarbības jomas minētas ekonomiskās attīstības veicināšana, sadarbība kultūras un sporta jautājumos, pašvaldību pakalpojumi un vides jautājumi.

Rīga - Pori

Rīgas senākā sadraudzības pilsēta ir Pori (kopš 1964.gada). Pori ir kļuvusi par uzticamu partneri izglītības, kultūras, ekonomiskos projektos, un sadarbība tiek turpināta arī pie jaunu projektu izstrādes.

2014. gads

03.07.2014. Pori pilsētas delegācija apmeklēja Rīgu, lai atzīmētu abu pilsētu 50 gadu sadarbību. Rīgā ieradās Pori pilsētas vadītāja Aino Maija Lūkonena (Aino-Maija Luukkonen), Pori pilsētas valdes priekšsēdētāja Jāna Laitinena-Pesola (Jaana Laitinen-Pesola) un citas Pori amatpersonas

17-19.01.2014. Pori pilsētas vadītāja Aino Maija Lūkonena (Aino-Maija Luukkonen) piedalījās Eiropas kultūras galvaspilsētas „Rīga 2014” atklāšanas pasākumā.

Rīga - Helsinki

Rīga un Helsinki sadarbojas dažādu starptautisko organizāciju ietvaros (METREX Eiropas Sociālo iestāžu tīkls, BaltMet).

Rīga un Helsinki sadarbojas starptautisku projektu ietvaros.

INTERREG IVA programmas projekts „Centrālā Baltijas reģiona valstu galvaspilsētu ieguldījums Pilsētu mēru pakta īstenošanā” (COMBAT)

BaltMet Promo projekts, kurā Rīgas pilsēta ir kā projekta partneris, bet Helsinki - vadošais partneris, ir divus gadus ilgs projekts, kas tiek līdzfinansēts no Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas. Projekta mērķis ir Baltijas metropoļu kopīgi veidots mārketinga aktivitāšu kopums, lai veicinātu Baltijas jūras reģiona atpazīstamību. Projekta ietvaros tiek realizēti trīs pilotprojekti – investīciju, talantu, kā arī tūrisma jomā. Tūrisma pilotprojektu koordinē Rīgas pilsēta.

Dalība Central Baltic INTERREG IV A programmas projektā „Music for All - mūzikas izglītības pieejamības uzlabošana cilvēkiem ar īpašam vajadzībām”, kur Rīga ir vadošais partneris.

18.–20.07.2013. Rīgas domes Ārlietu pārvaldes Starptautiskās sadarbības un koordinācijas nodaļas projekta koordinatores L.Puķītes dalība Starptautiskās burukuģu regates "The Tall Ships Races 2013" pasākumos Helsinkos.

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Galvenās eksporta preces uz Somiju sadalījumā pa preču veidiem 2016. gada 1. pusgadā, EUR

Preču veids EUR Īpatsvars kopējā eksportā
Kopā 86 744 314 100%

Metāli un to izstrādājumi:

-          Ferosakausējumi 36,44%

-          Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi ar platumu 600 mm vai vairāk, karsti velmēti, neplaķēti, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma 9,43%

-          Metālkonstrukcijas 9,16%

-          Dzelzs atkritumi un lūžņi; dzelzs vai tērauda lietņi lūžņu pārliešanai 6,19%

-          Citādi dzelzs vai tērauda cauruļvadi, caurules, un dobie profili 6,11%

-          Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi ar platumu 600 mm vai vairāk, auksti velmēti (presēti aukstā stāvoklī), neplaķēti, bez galvaniska vai cita pārklājuma 5,40%

25 382 877 29,26%

Koksne un tās izstrādājumi:

-          Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas 24,59%

-          Kokskaidu plātnes, orientētās kokskaidu plātnes (OSB) un tamlīdzīgas plātnes 23,82%

-          Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā 20,19%

-          Saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli 14,54%

15 594 324 17,98%

Minerālie produkti:

-          Portlandcements, aluminātcements, sārņu, sulfātizturīgais un tamlīdzīgi hidrauliskie cementi 98,25%

7 409 357 8,54%

Pārtikas rūpniecības produkti:

-          Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā 40,83%

-          Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi 29,37%

-          Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas 7,28%

5 646 281 6,51%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

-          Detaļas, kas paredzētas celšanas trīšiem un cēlājiem 20,59%

-          Lauksaimniecības, dārzkopības vai mežsaimniecības tehnika augsnes sagatavošanai vai apstrādei; mauriņu vai sporta laukumu veltņi 13,43%

-          Telefonu aparāti 8,40%

-          Iespiedshēmas 7,57%

-          Krāni, vārsti, ventiļi un citi piederumi cauruļvadiem 5,89%

5 006 396 5,77%

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons:

-          Iespiestas grāmatas, brošūras, informācijas lapas (bukleti) un tamlīdzīgi iespieddarbi, brošēti vai atsevišķu lapu veidā 54,67%

-          Kastes, kārbas, kastītes, somas un citāda tara no papīra, kartona, celulozes vates vai celulozes šķiedru auduma 26,24%

4 480 279 5,16%

 

Galvenās importa preces no Somijas sadalījumā pa preču veidiem 2016. gada 1. pusgadā, EUR

Preču veids EUR Īpatsvars kopējā importā
Kopā 233 904 705 100%

Minerālie produkti:

-          Naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas 99,37%

97 082 437 41,51%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

-          Automātiskās datu apstrādes iekārtas un to bloki 19,30%

-          Telefonu aparāti 11,06%

-          Iekārtas, aparatūra un aprīkojums plašu, cilindru vai citu tipogrāfijas elementu sagatavošanai vai izgatavošanai 6,20%

42 035 013 17,97%

Transporta līdzekļi:

-          Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi, kas paredzēti galvenokārt cilvēku pārvadāšanai 57,23%

-          Traktori 25,50%

-          Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem 13,29%

20 223 790 8,65%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija:

-          Tipogrāfijas krāsas, tinte vai tuša un citas tintes 16,13%

-          Medikamenti 14,11%

-          Minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi 10,86%

-          Krāsas un lakas 7,63%

-          Insekticīdi, rodenticīdi, fungicīdi, herbicīdi, pretdīgšanas līdzekļi un augšanas regulatori, dezinficējošie līdzekļi un tamlīdzīgi produkti 6,01%

15 589 556 6,66%

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons:

-          Papīrs un kartons 32,05%

-          Tualetes papīrs un tamlīdzīgs papīrs, celulozes vate vai celulozes šķiedru papīrs, ko izmanto mājsaimniecībā vai sanitāriem un higiēnas nolūkiem 24,36%

-          Nekrītots kraftpapīrs un kartons ruļļos vai loksnēs 21,91%

-          Papīrs, kartons, celulozes vate un audums no celulozes šķiedrām 10,20%

14 559 529 6,22%

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

 

Latvijas amatpersonu vizītes Somijā

2016.gada 31.oktobris - 1.novembris Valsts prezidenta R.Vējoņa darba vizīte Somijā

2015.gada 28.-29.janvāris

Valsts prezidenta A. Bērziņa valsts vizīte Somijā

2014. gada 17.-18. jūnijs

Saeimas priekšsēdētājas S. Āboltiņas oficiālā vizīte Somijā

2014. gada 15. aprīlis

Ārlietu ministra E.Rinkēviča darba vizīte Somijā

2014. gada 16. janvāris

Ministru prezidenta V.Dombrovska darba vizīte Somijā

2013. gada 26. augusts

Ārlietu ministra E.Rinkēviča dalība ikgadējā Somijas vēstnieku sanāksmē

2013. gada 7. jūnijs

Ministru prezidenta V.Dombrovska dalība Eiropas Studiju Centra rīkotajā Ekonomisko Ideju Forumā Helsinkos

2013. gada 22.-24. marts

Ministru prezidenta V.Dombrovska vizīte Sāriselkē, Somija (dalība neformālajā Sāriselkes sanāksmē)

2012. gada 2.-4. novembris

Ministru prezidenta V. Dombrovska dalība Trīspusējās komisijas sanāksmē Helsinkos

2012. gada 29. oktobris

Ministru prezidenta V. Dombrovska dalība NB8 premjerministru sanāksmē Helsinkos

2012. gada 16.-17. augusts

Saeimas priekšsēdētājas S. Āboltiņas dalība NB8 parlamenta priekšsēdētāju konferencē Somijā

2012. gada 23. jūlijs

Valsts prezidenta A. Bērziņa darba vizīte Somijā (Turku)

2012. gada 23.-25. marts

Ministru prezidenta V.Dombrovska vizīte Sāriselkē, Somija (dalība neformālajā Sāriselkes sanāksmē)

2012. gada 10.-11. janvāris

Valsts prezidenta A. Bērziņa vizīte (dalība Araijološas grupas sanāksmē)

2012. gada 19. janvāris

Ārlietu ministra E. Rinkēviča darba vizīte Somijā

2011. gada 30. augusts

Ārlietu ministra Ģ.V. Kristovska dalība NB-8 sanāksmē Helsinkos

2011. gada 20. janvāris

Ārlietu ministra Ģ.V. Kristovska darba vizīte

2010. gada 17. februāris

Ārlietu ministra M.Riekstiņa darba vizīte

2010. gada 9. februāris

Valsts prezidenta V.Zatlera darba vizīte (dalība Baltijas jūras rīcības samitā)

2009. gada 8.- 9. oktobris

Ministru prezidenta V.Dombrovska darba vizīte

2008. gada 14.-16. jūlijs

Valsts prezidenta V.Zatlera darba vizīte (Pori)

2008. gada 6.-7. aprīlis

Ministru prezidenta I.Godmaņa darba vizīte (Ruka)

2008. gada 24.-26. februāris

Saeimas priekšsēdētāja G. Daudzes oficiālā vizīte

2007. gada 22. augusts

Valsts prezidenta V.Zatlera darba vizīte

2006. gada 7.-8. augusts

Ārlietu ministra A. Pabrika neoficiālā vizīte

2006. gada 24.- 26. aprīlis

Valsts prezidentes V. Vīķes-Freibergas valsts vizīte

Somijas amatpersonu vizītes Latvijā

2016. gada 13. janvāris Somijas ārlietu ministra T.Soini darba vizīte

2013. gada 10.-11. septembris

Somijas prezidenta S.Nīnistes valsts vizīte

2013. gada 11. februāris

Somijas ārlietu ministra E.Tuomiojas darba vizīte

2013. gada 17.-18. janvāris

Somijas parlamenta priekšsēdētāja E.Heineluoma vizīte

2011. gada 20. decembris

Somijas ārlietu ministra E. Tuomioja darba vizīte

2011. gada 16. septembris

Somijas premjerministra J. Katainena darba vizīte

2010. gada 25. septembris

Somijas premjerministres M.Kiviniemi un Ministru prezidenta V.Dombrovska neformāla tikšanās Rīgā

2010. gada 26.-27. augusts

Somijas ārlietu ministra A.Stuba dalība NB8 ārlietu ministru sanāksmē Rīgā

2010. gada 7.-8. jūnijs

Somijas prezidentes T. Halonenas valsts vizīte

2009. gada 4. februāris

Somijas ārlietu ministra A.Stuba darba vizīte

2008. gada 12.- 13. jūlijs

Somijas prezidentes T. Halonenas neformāla vizīte, Dziesmu un deju svētku koncerta apmeklējums

2008. gada 3.- 4. jūnijs

Somijas premjerministra M.Vanhanena vizīte, BJVP samita Rīgā ietvaros

2007. gada 4. septembris

Somijas premjerministra M.Vanhanena oficiālā vizīte

2007. gada 17.-18. aprīlis

Somijas ārlietu ministra E.Tuomiojas darba vizīte

2006. gada 29.-30. augusts

Somijas parlamenta priekšsēdētāja P.Liponena oficiālā vizīte

2006. gada 11. aprīlis

Somijas ārlietu ministra E.Tuomiojas darba vizīte

Datu bāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Somijas Republika

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

 

Vispārēja informācija par Somiju: http://www.virtual.finland.fi

Prezidents: http://www.president.fi

Parlaments: http://www.eduskunta.fi/

Valdība: http://valtioneuvosto.fi/etusivu/fi.jsp

Ārlietu ministrija: http://www.formin.fi

Somijas vēstniecība Rīgā: http://www.finland.lv

Tūrisma informācijas centrs: http://www.mek.fi