Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas divpusējās attiecības

13.09.2017. 16:32

Latvijas un Slovākijas sadarbība balstās kopīgās vērtībās un ārpolitikas mērķos, kas nodrošina konstruktīvu divpusējo sadarbību un ciešu partnerību ES, NATO un citu starptautisko organizāciju ietvaros. Latvija ir ieinteresēta paplašināt tirdznieciski ekonomisko sadarbību ar Slovākiju, kā arī tālāk attīstīt sadarbību izglītības, kultūras, aizsardzības un citās jomās.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Čehoslovākijas Republika nodibināja diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku 1922.gada 5.janvārī. No 1925.gada līdz 1933.gadam Bratislavā darbojās Latvijas goda vicekonsulāts, bet no 1933.gada līdz 1940.gadam - goda konsulāts.

1991.gada 9.septembrī Čehoslovākijas Federatīvā Republika atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku.

Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1993.gada 1.janvārī, kad izveidojās divas neatkarīgas valstis - Čehijas Republika un Slovākijas Republika.

No 2014.gada 15. aprīļa līdz 2017. gada 17. augustam Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Slovākijā bija Edgars Skuja (ar rezidenci Vīnē). Pirms tam Latvijas vēstnieka Slovākijā pienākumus pildīja Indulis Bērziņš.

Līdz jauna vēstnieka akreditācijai chargée d'affaires a.i. ir Inese Segliņa.

Slovākijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā kopš 2013.gada 15.oktobra ir Peters Hatjars (Peter Hatiar) ar rezidenci Rīgā. Pirms tam Slovākijas vēstnieks Latvijā bija Dušans Krištofīks (Dušan Krištofík). Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā Slovākija ir atvērusi vēstniecību. Vēstniecība tika atklāta 2000.gada 5.novembrī Slovākijas ārlietu ministra Eduarda Kukana (Eduard Kukan) oficiālās vizītes Latvijā laikā.

Kopš 2010. gada 10. novembra Latvijas goda konsuls Slovākijā, Košices reģionā, ir Miroslavs Repka (Miroslav Repka).

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

Valstu prezidenti

2013. gada 12.-13. jūnijs Latvijas prezidenta Andra Bērziņa vizīte Slovākijā, dalība 18. Centrāleiropas valstu prezidentu samitā Bratislavā

2006. gada 6.-7. jūlijs

Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Slovākijā

2006. gada 18. maijs

Slovākijas prezidenta Ivana Gašparoviča (Ivan Gašparovič) darba vizīte Latvijā

2005. gada 2.-4. marts

Slovākijas prezidenta Ivana Gašparoviča valsts vizīte Latvijā

Parlamentu priekšsēdētāji

2007. gada 24.-27. maijs

Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša vizīte Slovākijā, dalība ES dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāju sanāksmē Bratislavā

2003.gada 26.-27. novembris

Slovākijas Nacionālās Padomes priekšsēdētāja Pavola Hrušovski (Pavol Hrušovs) oficiālā vizīte Latvijā

Ministru prezidenti, to vietnieki

2015. gada 6.-8. novembrī Slovākijas premjerministra vietnieka, ārlietu un Eiropas lietu ministra Miroslava Lajčāka (Miroslav Lajčák) darba vizīte Latvijā, dalība Rīgas konferencē, divpusēja tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču
2012. gada 4.-5.oktobris Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska vizīte Slovākijā, dalība Kohēzijas draugu valstu premjeru samitā, divpusēja tikšanās ar Slovākijas premjerministru Robertu Fico (Robert Fico)

2004. gada 23.-24. maijs

Slovākijas premjerministra vietnieka ES paplašināšanās un mazākumtautību jautājumos Pāla Čaki (Pál Csaký) darba vizīte Latvijā

2001. gada 13.-14. maijs

Latvijas Ministru prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizīte Slovākijā

1999. gada 23.-24. marts

Slovākijas vicepremjera ES integrācijas jautājumos Pavola Hamžīka (Pavol Hamžík) vizīte Latvijā

1998. gada 8.-9. aprīlis

Slovākijas premjerministra Vladimira Mečiara (Vladimir Mečiar) oficiālā vizīte Latvijā

Ārlietu ministri

2017. gada 26. – 28. maijs Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Slovākijā, dalība starptautiskajā drošības forumā “GLOBSEC 2017”, divpusējā tikšanās ar Slovākijas ārlietu un Eiropas lietu ministru Miroslavu Lajčāku
2016. gada 15.- 17. aprīlī Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Slovākijā, dalība starptautiskajā drošības forumā “GLOBSEC 2016”, divpusējā tikšanās ar Slovākijas ārlietu un Eiropas lietu ministru Miroslavu Lajčāku
2015. gada 6.-8. novembrī Slovākijas premjerministra vietnieka, ārlietu un Eiropas lietu ministra Miroslava Lajčāka darba vizīte Latvijā, dalība Rīgas konferencē, divpusēja tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču
2015. gada 14. – 15. maijs Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība Višegradas grupas un Austrumu partnerības valstu ārlietu ministru sanāksmē Bratislavā
2015. gada 12. – 13. marts Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Slovākijā, dalība Višegradas grupas un Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministru sanāksmē
2014. gada 14.-15. maijs Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Slovākijā, dalība starptautiskajā drošības forumā "GLOBSEC 2014", tikšanās ar Slovākijas ārlietu un Eiropas lietu ministru Miroslavu Lajčāku

2009. gada 27. augusts

Slovākijas ārlietu ministra Miroslava Lajčāka oficiālā vizīte Latvijā

2006. gada 29. novembris

Latvijas ārlietu ministra Arta Pabrika divpusēja tikšanās ar Slovākijas ārlietu ministru Jānu Kubišu (Ján Kubiš) NATO samita ietvaros Rīgā

2005. gada 2.-3. februāris

Latvijas ārlietu ministra Arta Pabrika oficiālā vizīte Slovākijā

2000. gada 5.-6. novembris

Slovākijas ārlietu ministra Eduarda Kukana (Eduard Kukan) oficiālā vizīte Latvijā

1999. gada 11.-12. marts

Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava oficiālā vizīte Slovākijā

1996. gada 18.-19. aprīlis

Slovākijas ārlietu ministra Juraja Šenka (Juraj Schenk) oficiālā vizīte Latvijā

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Slovākijas parlamentā ir izveidota Deputātu grupa sadarbībai ar Dānijas, Somijas, Islandes, Norvēģijas, Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas parlamentiem. Grupā ir 23 deputāti.

 

KONSULĀRĀ SADARBĪBA

No 2011. gada 1. decembra Slovākija pārstāv Latviju Šengenas vīzu izsniegšanā Bukarestē (Rumānijā), Seulā (Korejas Republikā) un Mehiko (Meksikas Savienotās Valstīs). Savukārt Latvija pārstāv Slovākiju Šengenas vīzu izsniegšanā Baku (Azerbaidžānas Republikā) no 2011. gada 1. decembra un Kaļiņingradas apgabalā (Krievijas Federācijā) no 2014. gada 1. maija.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Preču tirdzniecība 2016. gadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Eksports:

  1. Lietuva – 1 703 529 975 EUR jeb 17,66% no kopējā Latvijas eksporta
  2. Igaunija – 1 103 397 863 EUR jeb 11,45%
  3. Krievija – 787 520 432 EUR jeb 8,16%

30. Slovākija – 41 834 034 EUR jeb 0,43%

Imports:

  1. Lietuva – 1 917 764 876 EUR jeb 17,24% no kopējā importa Latvijā  
  2. Vācija – 1 268 349 435 EUR jeb 11,40%
  3. Polija – 1 161 211 713 EUR jeb 10,44%

18. Slovākija – 141 632 773 EUR jeb 1,27%

 

Slovaakija preces

  • 2016. gadā kopējais preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 183,46 milj. EUR (22.vieta).
  • Eksporta apjoms uz Slovākiju sasniedza 41,83 milj. EUR, kas ir par 22,9% jeb 12,47 milj. EUR mazāk nekā 2015. gadā. 
  • Importa apjoms no Slovākijas sasniedza 141,63 milj. EUR, kas ir par 33,3% jeb 35,45 milj. EUR vairāk nekā 2015. gadā. 
  • Latvijai ar Slovākiju ir negatīva preču tirdzniecības bilance 99,8 milj. EUR apmērā.
  • Galvenās Latvijas eksporta preces uz Slovākiju: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (32,65%); metāli un to izstrādājumi (22,58%); minerālie produkti (10,45%); tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (7,18%).
  • Galvenās Latvijas importa preces no Slovākijas: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (71,82%); ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (5,41%); koksnes papīrmasa; papīrs un kartons (5,30%).

Eksporta preces uz Slovākiju sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā

Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā importa
Kopā 41 834 034 100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-          Diodes, tranzistori un citas līdzīgas pusvadītāju ierīces 22,93%

-          Telefona aparāti 20,90%

-          Monitori un projektori 10,30%

-          Automātiskās datu apstrādes iekārtas un to bloki 9,22%

-          Radiofonijas vai televīzijas raidaparatūra 8,35%

-          Rūpnīcu vai laboratoriju iekārtas ar elektrisku un neelektrisku karsēšanu 8,35%

-          Diski, kasetes, energoneatkarīgas datu uzglabāšanas ierīces 7,72%

13 658 912 32.65%

Metāli un to izstrādājumi

-          Neapstrādāts alumīnijs 43,01%

-          Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi 35,28%

-          Vara atgriezumi un lūžņi 6,66%

9 446 471 22.58%

Minerālie produkti

-          Naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas 61,72%

-          Naftas gāzes un citādi gāzveida ogļūdeņraži 30,79%

-          Aglomerēta un neaglomerēta kūdra 7,26%

4 370 379 10.45%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

-          Sintētisko pavedienu dzija 75,80%

-          Ķīmisko šķiedru atlikas 15,51%

3 005 134 7.18%
Importa preces no Slovākijas sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā
Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā importa
Kopā 141 632 773 100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-          Monitori un projektori 66,66%

-          Telefona aparāti 12,37%

-          Automātiskās datu apstrādes iekārtas un to bloki 9,34%

-          Iespiedmašīnas 5,93%

101 724 271 71.82%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija

-          Medikamenti 78,85%

-          Krāsas un lakas 12,14%

7 668 024 5.41%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi

-          Citādas plastmasas plātnes, loksnes, plēves, folijas un lentes 59,54%

-          Plastmasas izstrādājumi preču pārvadāšanai un iepakošanai 13,10%

-          Jaunas gumijas pneimatiskās riepas 12,37%

-          Etilēna polimēri pirmformās 5,94%

7 509 324 5.30%
Slovaakija pakalpojumi

Investīcijas (avots: Latvijas Banka)

Līdz 2016. gada 4. ceturkšņa beigām Latvijā tika reģistrēti Slovākijas tiešo investīciju atlikumi 1,90 milj. EUR apmērā. Latvijas uzkrātie tiešo investīciju atlikumi Slovākijā sasniedza 22,34 milj. EUR

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Latvijas – Slovākijas divpusējās sadarbības pamatu aizsardzības jomā veido 2000. gada 28.novembrī parakstītā Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Slovākijas Republikas Aizsardzības ministrijas vienošanās par militāro sadarbību.

Latvijas aizsardzības atašejs Slovākijā, Polijā, Čehijā un Ungārijā (rezidē Rīgā) ir maj. Ansis Mende.

Slovākijas aizsardzības atašejs Latvijā ir plkv. Jaroslavs Balāžs (Jaroslav Baláž).

 

SADARBĪBA FINANŠU POLITIKAS JOMĀ

Saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem – Eiropas Padomes 1977.gada 19.decembra Direktīvu 77/799/EEC par dalībvalstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo nodokļu jomā, notiek informācijas apmaiņa starp Nodokļu administrācijām.

Latvijas Republikas nodokļu administrācijas sadarbību ar Slovākijas nodokļu administrāciju PVN jomā nosaka Padomes regula Nr. 1798/2003/EK par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļu jomā. Savukārt akcīzes nodokļa jomā Padomes 2008.gada 16.decembra direktīva 2008/118/EK un Padomes Regula Nr 2073/2004/EK. Atbilstoši minēto regulu prasībām tiek nodrošināta kontrole un pareiza PVN un akcīzes nodokļa piemērošana veiktajiem darījumiem starp abām valstīm.

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES JOMĀ

Sadarbība ar Slovākiju kopumā nav aktīva, nav noslēgti divpusēji starpvaldību vai starpministriju līgumi par sadarbību izglītībā un zinātnē. Tomēr vairākām augstskolām ir sadarbības partneri Slovākijā un studentu mobilitāte notiek Erasmus+ programmas ietvaros. Ar Slovākijas augstākās izglītības iestādēm sadarbojas Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Rīgas Juridiskā augstskola, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Biznesa augstskola “Turība”, Vidzemes Augstskola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola, Transporta un sakaru institūts, Liepājas universitāte. Erasmus + projektu ietvaros ar Slovākiju sadarbojas arī vairākas Latvijas profesionālās izglītības iestādes kā Valmieras tehnikums un PIKC Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums.

Sadarbojas arī Latvijas un Slovākijas mākslas skolas:

  • Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola 2011. gada septembrī sāka īstenot Leonardo da Vinci pieredzes apmaiņas projektu „Profesionālās izglītības speciālistu profesionālo kompetenču pilnveide un attīstība”.
  • Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolai kopš 2008. gada notiek pieredzes apmaiņa pedagogiem, prakse skolas izglītojamiem līdz 2013. gadam Mūžizglītības programmas Leonardo da Vinci apakšprogrammā, no 2014.gada - Erasmus+ programmas ietvaros.

Slovākija piedāvā stipendijas Latvijas studentiem un akadēmiskajam personālam.

Latvijas Zinātņu akadēmija ir noslēgusi divpusējās sadarbības līgumu ar Slovākijas Zinātņu akadēmiju.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes APP “Dārzkopības institūtam” izveidota sadarbība pētnieciskā materiāla un informācijas apmaiņā ar Virusoloģijas institūtu, savukārt ar Augkopības institūtu (Research Institute of Plant Production Pieštany, VURV) pastāv ilgtermiņa sadarbība savstarpējā selekcijas materiāla apmaiņā.

 

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

Bibliotēkas

Starp Latvijas Nacionālo bibliotēku un Slovākijas Nacionālo bibliotēku ir noslēgts savstarpējās sadarbības līgums.

Muzeju sadarbība

Ar Slovākiju sadarbojas Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM): 

  • Slovākijas Zinātņu akadēmijas Mākslas vēstures institūta izdevumā „ARS” (Nr.47, 2014, 2) publicēts LNMM izstāžu kuratores, Dr. art. Daces Lambergas raksts „Latviešu kubisms”.
  • Eksponēti mākslas darbi no Slovākijas Nacionālās galerijas Bratislavā.
  • Konferencē „1914. Karš un modernisms” Gētes institūtā piedalījās Dr. Katarina Bajcurova (Katarina Bajcurova) no Slovākijas Nacionālās galerijas Bratislavā ar referātu „Modernisms un Pirmā pasaules kara sekas: Slovākijas piemērs”.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja speciālistiem ir regulāri zinātniski kontakti ar numismātikas speciālistiem Bratislavā.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāle Latvijas Fotogrāfijas muzejs sadarbojas ar „Central European House of Photography” Bratislavā.

Mākslas izstādes 

2016. gads

No 6. oktobra līdz 28. oktobrim Latvijas Kara muzejā apskatāma izstāde “Tautastērpu stilā”.

No 22. septembra līdz 9. oktobrim Latvijas Mākslinieku savienības muzejā bija apskatāma slovāku stikla mākslinieka Patrik Illo personālizstāde “Laikmetīgais slovāku stikla mākslas dizains”.

2015. gads 

No 19. līdz 28. februārim Bratislavas mākslas galerijā „ZOYA” bija apskatāma izstāde „Rīgas Jūgendstils. Arhitektūra un māksla.”

No 17. janvāra līdz 12. aprīlim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā bija apskatāma slovāku izcelsmes kanādiešu fotogrāfa Jurija Dojča foto izstāde „Beidzamais folio”, kura veltīta pēdējiem ebreju dzīves fragmentiem Slovākijā.

Mūzika

Latvijas Nacionālā opera ir Eiropas opernamu un festivālu asociācijas „Opera Europa” un Eiropas operas akadēmiju tīkla „enoa” biedre. Šo abu organizāciju ietvaros ar Slovākiju notiek regulāra komunikācija un sadarbība.

2015. gada 10.jūnijā Klarisieka baznīcas (Kostel Klarisiek) koncertzālē Bratislavas vecpilsētā notika Latvijas Universitātes absolventu kora „Jubilate” koncerts, noslēdzot  Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē publisko pasākumu programmu Slovākijā. Pirms koncerta viesus uzrunāja Latvijas vēstnieks Slovākijā Edgars Skuja un Slovākijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Igors Slobodnīks (Igor Slobodník).

2015. gada 2. februārī Slovākijas Filharmonijas „Reduta” zālē Bratislavā ar Ditas Krenbergas trio koncertu oficiāli tika atklāta Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Sarīkojumu atklāja Latvijas vēstnieks Slovākijā Edgars Skuja un Slovākijas Ārlietu un Eiropas lietu ministrijas valsts sekretārs Peters Javorčīks (Peter Javorčík).

Tautas māksla

Latvijas Nacionālais Kultūras centrs sadarbojas ar Slovākijas tautas mākslas centru (ULUV Ústredie ľudovej umeleckej výroby - The Centre For Folk Art Production Slovensky).

Kultūras mantojums

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sadarbojas ar Slovākiju UNESCO Pasaules mantojuma komitejas ietvaros, kura tāpat kā Latvija ir pievienojusies „Konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību”, kā arī iesaistās Eiropas Padomes projektos.

 

 

SADARBĪBA SATIKSMES JOMĀ

Sadarbība starptautisko pārvadājumu jomā starp Latviju un Slovākiju tiek īstenota atbilstoši spēkā esošajiem ES normatīvajiem aktiem - divpusējiem un tranzīta pārvadājumiem izmanto Eiropas Ekonomiskās Kopienas atļauju kopijas. Abas valstis ir Eiropas Transporta ministru konferences ETMK dalībvalstis. Latvijas pārvadātājiem Slovākijā, veicot pārvadājumus uz vai no trešajām valstīm, kas atrodas ārpus ES vai EEZ teritorijas, atļaujas nav nepieciešamas.

1998. gada 9. aprīlī Rīgā tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības nolīgums par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (stājās spēkā 1998. gada 4. novembrī), kas nosaka autopārvadājumu kārtību tādos sadarbības jautājumos, kas netiek atrunāti ES normatīvajos aktos.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir izveidojusies sadarbība ar Slovākijas uzņēmumu „COMPEL AS” (Sliežu ceļu vakuuma mašīna).

 

PAŠVALDĪBU SADARBĪBA

Vidzemes plānošanas reģions ir sadarbojies ar Prešovas (Prešov) pašvaldības reģiona reģionālās attīstības aģentūru.

Alojas novada pašvaldība sadarbojas ar Komārovces ((Komárovce) pašvaldību „Eiropas stārķu pilsētu organizācijas (ESCO)” ietvaros.

Valkas novada pašvaldība ir sadarbojusies ar Tvrdošinas (Tvrdošín) pašvaldību Dvīņu pilsētu (Twin Towns) projekta ietvaros.

INFORMĀCIJAS AVOTI

Līgumtiesiskā bāze

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Slovākija

Saites par Slovākiju

Mediji (angļu valodā)

http://spectator.sme.sk/

http://www.sktoday.com/

http://newsnow.tasr.sk/