Latvijas Republikas un Singapūras Republikas divpusējās attiecības

24.05.2016. 11:27

Singapūra atzina Latvijas neatkarību 1991. gadā. 1992. gada 9. jūnijā tika nodibinātas diplomātiskās attiecības starp Latviju un Singapūru.

 

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Singapūra atzina Latvijas neatkarību 1991. gadā. 1992. gada 9. jūnijā tika nodibinātas diplomātiskās attiecības starp Latviju un Singapūru.

2015.gada 28.janvārī Singapūrā akreditējās pirmais Latvijas Republikas nerezidējošais vēstnieks Pēteris Vaivars (rezidences vieta Korejas Republika).

Līdz 2004. gada 3. septembrim Latvijas Republikas goda konsules pienākumus Singapūras Republikā pildīja Rita Skuja-Steele. No 2011.gada Latvijas Goda konsula pienākumus Singapūrā pilda Dzengteks Lovs (Low Jeng-tek).

Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), pievienojās ES līgumiem, kas noslēgti ar Singapūru. Tirdzniecība un ekonomiskā sadarbība ar reģiona valstīm, ieskaitot Singapūru, balstās uz Sadarbības līgumu starp Eiropas Ekonomisko kopienu un Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienības/ ASEAN dalībvalstīm (01.10.1980.).

Latvijai, iestājoties ES, ir saistoša kopēja ES vīzu politika, kas nosaka, ka Singapūras pilsoņi no 2004. gada 1. maija var ieceļot un uzturēties Latvijā līdz 90 dienām bez vīzas. Singapūra noteica, ka Latvijas pilsoņi no 2004. gada 1. novembra var ieceļot un uzturēties Singapūrā līdz 90 dienām bez vīzas.

 

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

2008. gada 3.aprīlī 9. Saeimā izveidota deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Singapūras parlamentu. Par deputātu grupas priekšsēdētāju tika ievēlēts Artis Pabriks, bet par vietnieci - Ingrīda Circene (JL).

2015.gada 27.janvārī 12.Saeimā Saeimā izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Singapūras parlamentu. Deputātu grupas vadītāja – Inguna Sudraba.

 

NOZARU SADARBĪBA

2011. gada 7. jūnijā - Latvijas Goda konsula Singapūrā Dzengteka Lova (Low Jeng-tek) dalība Latvijas Ārlietu ministrijas rīkotajā paneļdiskusijā uzņēmējiem „Entering South-East Asia” („Ieejot Dienvidaustrumāzijā”)

Patentu Valdei ir ar Singapūras Patentu un preču zīmju iestādi kopš 2004. gada izveidojušās labas attiecības profesionālās domu apmaiņas preču zīmju aizsardzības jomā. Vienlaikus notiek arī apmaiņa ar atsevišķiem metodiskiem materiāliem un viedokļu apmaiņa WIPO Asamblejās, komitejās, darba grupās un citos pasākumos.

Valsts Zemes dienestam sadarbība norisinās International Cartographic asociācijas darbības ietvaros.

 

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

2006. gada 13. – 29. aprīlī Latvijas režisora Freda Klementa filma "Krišana" piedalījās Singapūras filmu festivālā.

2007. gada oktobrī Singapūras Nacionālā operas institūta lekcija un priekšnesumi Rīgā, Latvijas teātra festivāla ietvaros.

2011. gada 8. jūlijā Rīgas Motormuzejā finišē ugunsdzēsēju auto ekspedīcija Rīga – Singapūra – Rīga.

2013.gada 6.februārī Latvijas goda konsula Singapūrā padomnieks Sevs Tiams Lovs (Low Siew Thiam) piedalījās grāmatas „Singapūras stāsts” atklāšanā biznesa augstskolā „Turība”.

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

 

2015.gada. 28.janvārī Singapūrā akreditējas pirmais Latvijas Republikas nerezidējošais   vēstnieks Pēteris Vaivars.
2014.gada 16.oktobris Valsts prezidenta Andra Bērziņa tikšanās ar Singapūras ministru   prezidentu Li Sjanlunu (Lee Hsien Loong) 10.ASEM samita ietvaros Milānā, Itālijā.
2014.gada 23.jūlijā Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tiekas ar Singapūras ārlietu   ministra vietnieci Greisu Fu (Grace Fu) ES-ASEAN valstu ārlietu ministru sanāksmes ietvaros Briselē,   Beļģijā
2013.gada 12.novembris Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tiekas ar Singapūras ārlietu   ministra vietnieci Greisu Fu (Grace Fu) ASEM (Āzijas-Eiropas tikšanās) ārlietu ministru sanāksmes ietvaros Deli, Indijā.
2013.gada 5.-8.marts Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta darba vizīte Singapūrā
2012.gada 6. novembris Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tiekas ar Singapūras ārlietu   ministra vietnieci Greisu Fu (Grace Fu) 9.ASEM (Āzijas-Eiropas tikšanās) samita ietvaros Vjentjanā, Laosā.
2012.gada 1.-2.maijs Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Singapūrā
2011.gada 23.septembris Ārlietu ministra Ģ.V.Kristovska tikšanās ar Singapūras ārlietu   ministru Kasiviswanathan Shanmugam.
2011. gada 8. jūlijs Latvijas Goda konsula Singapūrā Dzengteka Lova (Low Jeng-tek) vizīte   Rīgā
2007. gada 31. maijs - 3. jūnijs Ārlietu ministra Dr. A. Pabrika oficiālā vizīte Singapūrā
2001. gads Singapūras Premjerministra Speciālo uzdevumu vēstnieka Kemala Sidika   vizīte (Kemal Siddique)
1999. gada 5. – 10. oktobris Transporta ministra A.Gorbunova darba vizīte
1998. gada jūlijs Finanšu ministra R. Zīles vizīte
1996. gads Ekonomikas ministra G. Krasta vadītā delegācija piedalās PTO   konferencē
1996. gada oktobris Saeimas priekšsēdētāja Ā. Čepāņa vizīte
1993. gada decembris Ārlietu ministra G. Andrejeva vizīte
1991.   gada decembris Ārlietu ministra J. Jurkāna vizīte Singapūrā

 

LATVIJAS UN SINGAPŪRAS STARPVALDĪBU LĪGUMI

  • Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības nolīgums par gaisa satiksmi (noslēgšanas datums: 06/10/1999, statuss: spēkā esošs: 03/01/2000, beztermiņa);
  • Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgums par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību (noslēgšanas datums: 07/07/1998, statuss: spēkā esošs: 18/03/1999, beztermiņa);
  • Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (noslēgšanas datums: 06/10/1999, statuss: spēkā esošs: 18/02/2000, beztermiņa).

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Preču tirdzniecība 2015.gadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde, sākotnējie dati 09.02.16.) 

Eksports
Procenti no kopējā Latvijas preču eksporta 2015.gadā

Imports
Procenti no kopējā Latvijas preču importa 2015.gadā

  1. Lietuva – 1 744 095 595 EUR jeb 18,30%
  2. Igaunija – 1 043 830 759 EUR jeb 10,95%
  3. Krievija – 829 890 599 EUR jeb 8,71%

42. Singapūra – 20 345 397 EUR jeb 0,21%

  1. Lietuva – 1 912 284 353 EUR jeb 17,18%
  2. Vācija – 1 205 061 975 EUR jeb 10,83%
  3. Polija – 1 192 514 217 EUR jeb 10,71%

62. Singapūra – 3 086 435 EUR jeb 0,03%

Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma 23,43 MEUR 2015. gadā Singapūra ieņēma 47.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.

Latvijas un Singapūras tirdzniecības dinamika, EUR 

Gads

Eksports

Imports

2007

2 929 975

2 490 053

2008

3 262 228

3 541 458

2009

5 867 009

1 760 118

2010

13 497 404

2 153 288

2011

6 386 109

4 550 136

2012

9 787 160

5 026 341

2013

9 947 644

5 140 102

2014 11 085 707

4 175 993

2015 20 345 397 3 086 435
    • 2015.gadā Latvijai ar Singapūru bija pozitīva preču tirdzniecības bilance – 17,26 MEUR apmērā.
    • Eksporta apjoms uz Singapūru 2015.gadā veidoja 20,35 MEUR, kas salīdzinājumā ar 2014.gadu bija par 9,29 MEUR jeb 84% vairāk. Galvenās preču eksporta nozares: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (58,49%), minerālie produkti (19,24%), kā arī pārtikas rūpniecības produkti (10,28%).
    • Importa apjoms no Singapūras 2015.gadā veidoja 3,09 MEUR. Salīdzinājumā ar 2014.gada attiecīgo periodu tas bija par 1,09 MEUR jeb 26,1% mazāk. Galvenās importēto preču nozares: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (66,89%), ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija (13%), optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti (5,48%)

Galvenās eksporta preces uz Singapūru sadalījumā pa preču veidiem 2015.gadā, EUR

Preču veids

EUR

% no kopējā eksporta

Kopā

20 345 397

100%

Mašīnas un mehānismi;   elektriskās iekārtas:

-           Telefonu aparāti 84,92%

-          Izolēti vadi 5,75%

11 899 398

58,49%

Minerālie produkti:

-           Naftas eļļas un no   bitumenminerāliem iegūtas eļļas 98,85%

3 914 652

19,24%

Pārtikas rūpniecības   produkti:

-           Nedenaturēts etilspirts   50,68%

-           Kafijas, tējas un mates   ekstrakti 23,86%

-           Desas un tamlīdzīgi   izstrādājumi no gaļas 13,05%

-          Iesala alus 9,71%

2 091 080

10,28%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi,   mūzikas instrumenti

682 944

3,36%

Dažādas rūpniecības preces

439 172

2,16%

Metāli un to izstrādājumi

402 288

1,98%

Transporta līdzekļi

378 198

1,86%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija

304 623

1,50%

Galvenās importa preces no Singapūras sadalījumā pa preču veidiem 2015.gadā, EUR

Preču veids

EUR

% no kopējā importa

Kopā

3 086 435

100%

Mašīnas un mehānismi;   elektriskās iekārtas:

-           Kalkulatori un kabatas   formāta ierīces ar skaitļošanas funkcijām 26,79%

-           Elektroniskās integrālās   shēmas 22,46%

-           Diski, energoneatkarīgas   datu uzglabāšanas ierīces 12,94%

-           Telefonu aparāti 7,97%

-           Daļas un piederumi 5,65%

-          Metālliešanas veidkastes   5,23%

2 064 496

66,89%

Ķīmiskās rūpniecības un   tās sakarnozares produkcija:

-           Medikamenti 82,63%

-          Dziedzeri un citi orgāni   ārstnieciskām vajadzībām 15,53%

401 102

13,00%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti:

-           Fizikālās vai ķīmiskās   analīzes ierīces un aparatūra 85,61%

-          Ierīces un aparatūra šķidrumu   vai gāzu patēriņa, līmeņa, spiediena vai citu mainīgo lielumu mērīšanai vai   kontrolei 5,06%

169 054

5,48%

Investīcijas

Saskaņā ar Latvijas Bankas statistikas datiem Singapūras tiešo investīciju atlikumi Latvijā 2015.gada beigās veidoja 43,23 MEUR. Latvijas tiešo investīciju atlikumi Singapūrā 2015.gada beigās bija 180 tūkst. EUR.