Latvijas Republikas un Pakistānas Islāma Republikas divpusējās attiecības

29.12.2016. 14:18

 

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBAS

Diplomātiskās attiecības starp abām valstīm tika nodibinātas 1996. gada 29. aprīlī.

Latvijas un Pakistānas attiecības raksturojamas kā labas un konstruktīvas. Politiskā dialoga tālākās attīstības veicināšanai, kā arī, radot plašākas iespējas sadarbībai ekonomikas un kultūras jomās.

Latvijas intereses Pakistānā pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Igors Apokins, kurš akreditācijas vēstules iesniedza Pakistānas Islāma Republikas prezidentam Mamnūnam Husainam (Mamnoon Hussain) 2014. gada 2. oktobrī. Vēstnieks rezidē Rīgā.

Latvijai Pakistānā ir divi goda konsuli:

  • Madžids Sultans Kvadža (Majid Sultan Khwaja), Karači, Sidas provinces konsulārais apgabals

  • Iftikhars Rasuls Gumans (Iftikhar Rasul Ghuman), Islamabadas teritorijas konsulārais apgabals

Pakistānas intereses Latvijā kopš 2014. gada 16. septembra pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Kalids Husains Memons (Dr. Khalid Hussain Memon), Vēstnieks rezidē Varšavā, Polijā.

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

2016. gada 5.-7. decembris

Valsts sekretāra Andreja Pildegoviča darba vizīte Pakistānā un dalības Latvijas un Pakistānas politiskajās konsultācijās

2015.gada 8.-9.decembris ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte Pakistānā: divpusējā tikšanās ar Pakistānas premjerministra padomnieku ārlietu jautājumos (ārlietu ministra pienākumi) Sartadžu Azizu (Sartaj Aziz), dalība starptautiskajā Afganistānas turpmākajai izaugsmei veltītajā konferencē “Āzijas sirds”, goda konsulāta Islamabadā atklāšana
2015.gada 24.-27.feburāris

vēstnieka Igora Apokina darba vizīte Pakistānā: Latvijas prezidentūras ES Padomē atklāšana Islamabadā un tikšanās ar ES delegācijas Pakistānā vadītāju Larsu-Gunnaru Vigemarku (Lars-Gunnar Wigemark). Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija Karači.

2014.gada 24.novembris 

Latvijas un Pakistānas politiskās konsultācijas. No Latvijas puses tās vadīja valsts sekretāra vietnieks - politiskais direktors Eduards Stiprais, savukārt Pakistānas Ārlietu ministrijas delegāciju vadīja valsts sekretāra vietnieks Eiropas jautājumos Nadīms Riazs (Nadeem Riyaz), pārrunājot gan divpusējos, gan starptautiski aktuālos jautājumus, tajā skaitā notikumu attīstību Afganistānā un Ukrainā 

2014.gada 30.septembris-4.oktobris

Vēstnieka Igora Apokina akreditācijas vizīte Pakistānā

2014.gada

3.-4.jūnijs

Pendžabas provinces gubernatora Mohamma Savara (Mohammad Sarwar) un gubernatora padomnieka Tarika Mahmūda Paša (Tariq Mahmood Pasha) vizīte Latvijā.

2014.gada

5.-6.aprīlis

Speciālo uzdevumu vēstnieka Igora Apokina vizīte Pakistānā (Lahore, Islamabada), kuras ietvaros 5.aprīlī notika tikšanās ar Pendžabas provinces gubernatoru Mohammadu Sarvaru (Mohammad Sarwar), federālo dzelzceļa ministru Havadžu Rafiku (Khawaja Saad Rafique), sporta un tūrisma ministru Muhamadu Šarifu (Muhammad Shahbaz Sharif), kā arī bijušo Pakistānas premjerministra vietnieku Šaudri Parvezu Elahi (Chaudhry Parvez Elahi) un bijušo provinces izglītības ministru Mianu Imranu Masūdu (Mian Imran Masood), bet 6.aprīlī Islamabadā notika divpusējās konsultācijas Pakistānas Ārlietu ministrijā. Konsultācijas no Pakistānas puses vadīja Ārlietu ministrijas ģenerāldirektors Eiropas jautājumos Zahirs Pervezs Hans (Zaheer Pervaiz Khan). Pārrunātie jautājumi: divpusējās sadarbības veicināšanas iespējas, transporta konference Rīgā, reģiona iekšpolitiskās un drošības aktualitātes.

2013. gada

24.septembris

Ārlietu ministrs E.Rinkēvičs ĢA ietvaros tikās ar Pakistānas premjera padomnieku nacionālās drošības un ārlietu jautājumos Sartadžu Azizu (Sartaj Aziz).

2011.gada

6. oktobris

Latvijas un Pakistānas ārlietu ministriju politiskās konsultācijas, kurās Latvijas delegāciju vadīja Ekonomisko un divpusējo attiecību direkcijas vadītājs Jānis Mažeiks, savukārt Pakistānas delegāciju - valsts sekretāra vietnieks Abduls Basits (Abdul Basit). Tika pārrunāti divpusējie jautājumi, Pakistānas – ES attiecības, kā arī globālie jautājumi, tai skaitā ANO reforma.

2011.gada 19.septembris

Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis Ņujorkā tikās ar Pakistānas ārlietu ministri Hinu Rabini Haru (Hina Rabbani Khar). Ģ. V. Kristovskis pauda ieinteresētību stiprināt gan Latvijas, gan Eiropas Savienības kopumā sadarbību ar Pakistānu. No Latvijas viedokļa svarīgs ir gan politiskais dialogs ar Pakistānu, gan jaunu divpusējo līgumu noslēgšana, gan arī ekonomiskās sadarbības paplašināšana, jo jaunu tirgu apgūšana no Latvijas uzņēmēju puses ļaus veicināt valsts ekonomisko izaugsmi. Arī Hina Rabanī Hara atzina nepieciešamību pilnīgāk izmantot ekonomiskās sadarbības un tirdzniecības potenciālu, piemēram, apsverot kopējas ekonomiskās sadarbības komisijas izveidi un piedaloties starptautiskajās tirdzniecības izstādēs.

2009. gada

19. februāris

Rīgā notika pirmās Latvijas Ārlietu ministrijas un Pakistānas Ārlietu ministrijas politiskās konsultācijas, kuru ietvaros Pakistānas delegācija tikās ar toreizējo ārlietu ministru Māri Riekstiņu. Politisko konsultāciju laikā tika pārrunāta Latvijas un Pakistānas divpusējā sadarbība, ES un Pakistānas attiecības, kā arī reģionālā situācija, īpašu uzmanību veltot reģiona stabilizācijas jautājumiem. Latvijas puse informēja par Latvijas civilo un militāro iesaisti Afganistānā.

2008. gada

30. oktobris

Valsts prezidents Valdis Zatlers Pasaules ekonomikas foruma ietvaros tikās ar Pakistānas premjerministru Jusafu Raza Gilani (Yousaf Raza Gillani). Sarunā lielākā uzmanība tika veltīta Afganistānai, jo abas puses ir ieinteresētas sekmēt Afganistānas politisko un ekonomisko atveseļošanu, lai tādējādi veicinātu drošību un stabilitāti visā reģionā. Valsts prezidents īpaši uzsvēra Pakistānas būtisko lomu Afganistānas stabilizācijā. V.Zatlers atzinīgi novērtēja Pakistānas un Afganistānas līderu centienus, kas apliecina pušu gatavību veidot divpusējo dialogu, kā arī norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta veicināt sadarbību ar Dienvidāzijas valstīm. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija turpinās iestāties par ES atbalstu Pakistānai, veicinot valsts ekonomisko izaugsmi, sniedzot atbalstu demokrātijas attīstībai un cīņai pret terorismu.

2008.gada

26.-28. augusts

Pakistānas vēstniecības Zviedrijā tirdzniecības padomnieka Džaveda Akbāra Bhati vizīte. Vizītes ietvaros bija tikšanās ar LIAA, LTRK, LDDK pārstāvjiem un biznesa struktūrām, lai apspriestu divpusējās ekonomiskās sadarbības iespējas.

1997.gada 25.-28. decembris

Latvijas delegācijas vizīte Pakistānā, kuru vadīja toreizējais ārlietu ministrs V. Birkavs.

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Preču tirdzniecība 2016. gada 1.-3.ceturksnī (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

 

Eksports Imports
59. Pakistāna – 8 441 257 EUR jeb 0,12% 57. Pakistāna – 2 760 372 EUR jeb 0,03%

 

Latvijas un Pakistānas tirdzniecības dinamika, EUR

Gads Eksports Imports
2009 1 612 000 1 369 000
2010 4 257 000 2 997 000
2011 2 767 000 2 732 000
2012 3 593 000 2 921 000
2013 3 948 000 3 279 000
2014 17 256 000 3 722 000
2015 16 152 000 3 320 000
2015 Q3 10 985 226 2 575 509
2016 Q3 8 441 257 2 760 372

 

  • Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma 11,20 MEUR Pakistāna ieņēma 62.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.

  • Eksporta apjoms uz Pakistānu sasniedza 8,44 MEUR, kas ir par 23,2% jeb 2,54 MEUR mazāk nekā 2015.gada 1.-3.ceturksnī. 

  • Importa apjoms no Pakistānas sasniedza 2,76 MEUR, kas ir par 7,2% jeb 184,86 tūkst. EUR vairāk nekā 2015.gada 1.-3.ceturksnī. 

  • Latvijai ar Pakistānu saglabājās pozitīva preču tirdzniecības bilance – 5,68 MEUR apmērā.

  • 2016.gada 1.-3.ceturksnī starp Latvijas eksportētājiem uz Pakistānu bija šādi uzņēmumi: SIA “Tolmets”, SIA “Ošukalns”, SIA “Agerona”, SIA “Baltic Scientific Instruments”, SIA “Mikrotīkls”, AS “Grindeks”, SIA “V.O.V.A.” u.c.

     

 

Galvenās eksporta preces uz Pakistānu sadalījumā pa preču veidiem

2016.gada 1.-3.ceturksnī, EUR

Preču veids
EUR Īpatsvars kopējā eksportā
Kopā 8 441 257 100%

Metāli un to izstrādājumi:

-         Dzelzs atkritumi un lūžņi 96,93%

3 274 578 38,79%

Koksne un tās izstrādājumi:

-         Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli 100,00%

3 216 363 38,10%

Augu valsts produkti:

-         Kaltēti lobīti pākšu dārzeņi, arī mizoti vai šķelti 98,22%

1 202 525 14,25%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas 199 293 2,36%
Transporta līdzekļi 142 383 1,69%
Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija 129 493 1,53%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi 96 854 1,15%

Galvenās importa preces no Pakistānas sadalījumā pa preču veidiem

2016.gada 1.-3.ceturksnī, EUR

Preču veids

EUR Īpatsvars kopējā importā
Kopā 2 760 372 100%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi:

-         Kokvilnas audumi, ar kokvilnas saturu 85 % no masas vai vairāk, ar virsmas blīvumu ne vairāk kā 200 g/m2 42,32%

-         Gultas, galda, tualetes un virtuves veļa 31,25%

-         Kokvilnas audumi, ar kokvilnas saturu 85 % no masas vai vairāk, ar virsmas blīvumu vairāk nekā 200 g/m2 17,82%

2 236 161 81,01%

Augu valsts produkti:

-         Rīsi 59,26%

-         Citu eļļas augu sēklas un augļi, arī sasmalcināti 26,44%

-         Dateles, vīģes, ananasi, avokado, gvajaves, mango un mangostāni 14,30%

316 616 11,47%

Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām:

-         Apģērba gabali un apģērba piederumi no ādas vai kompozītās ādas 96,83%

162 178 5,88%

Investīcijas (avots: Latvijas Banka un Lursoft)

2016.gada 1.pusgada beigās Latvijā tika reģistrēti pozitīvi Pakistānas tiešo investīciju atlikumi 140 tūkst. EUR apmērā. Latvijas tiešo investīciju atlikumi Pakistānā šī perioda beigās netika reģistrēti.

Saskaņā ar Lursoft datiem 2016.gada 21.novembrī Pakistānas tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 267,80 tūkst. EUR (72.vieta), kā arī Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 53 Pakistānas – Latvijas kopuzņēmumi.

SADARBĪBA CITĀS JOMĀS

Latvijas augstākās izglītības mācību iestādēs 2015./2016.mācību gada sākumā studēja 34 studenti no Pakistānas (2014./2015.mācību gadā 19).

 

 

LĪGUMTIESISKĀ BĀZE

ES un Pakistānas sadarbība balstās uz 2004. gada Sadarbības nolīgumu (Cooperation Agreement between the European Community and Pakistan on Partnership and Development), kā arī 2012.gadā pieņemto ES-Pakistānas Piecu gadu iesaistes plānu.

2014.gada 24.novembrī parakstīts saprašanās memorands starp Latvijas un Pakistānas Ārlietu ministrijām par regulāra divpusējo konsultāciju mehānisma izveidi.

Saskaņošanas procesā ir Latvijas un Pakistānas konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.