Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes divpusējās attiecības

26.04.2018. 08:48

Latvijas un Norvēģijas sadarbība ir plaša un daudzveidīga. Aktīvs ir abu valstu politiskais dialogs kā divpusējā un reģionālā (piemēram, NB8 formāta, Baltijas jūras valstu padomes un citu formātu ietvaros) līmenī, tā arī starptautisko organizāciju ietvaros. Augstu vērtējama sadarbība aizsardzības un militārajā jomā, ciešās kultūras un ekonomiskās saites. Aptuveni divdesmit Latvijas pašvaldības izveidojušas sadraudzības ar pašvaldībām Norvēģijā. Latvijai ļoti nozīmīgs ir Norvēģijas sniegtais atbalsts divpusējā finanšu instrumenta un Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu ietvaros. Sadarbība ar Norvēģiju notiek arī Ziemeļu Ministru padomes atbalstīto programmu ietvaros. Norvēģija ir svarīgs tirgus Latvijas uzņēmējiem.

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

1921. gada 5. februārī Norvēģija atzina Latviju un Latvijas valdību de iure. Norvēģija nekad nav atzinusi Latvijas militāro okupāciju un nelikumīgo pievienošanu Padomju Savienībai. Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 27. augustā.

Latvijas vēstniecība Oslo tika atvērta 1996. gada 6. novembrī. Savukārt Norvēģijas vēstniecība Rīgā tika atvērta 1992. gadā. Vairāk par abu valstu diplomātisko attiecību vēsturi uzziniet šeit.

Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Norvēģijas Karalistē kopš 2017. gada 7. septembra ir Judīte Dobele.

Norvēģijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā kopš 2014. gada 18. septembra ir Steiners Ēgils Hāgens (Steiner Egil Hagen).

Latvijas intereses Norvēģijā pārstāv Latvijas Goda ģenerālkonsuls Oslo Arvids Grundešēns (Arvid Grundekjøn), kurš kopš 2011. gada līdz 2015. gadam bija arī Kristiansandas pilsētas mērs.

Norvēģijā darbojas arī seši Latvijas goda konsuli: Erlins Johansens (Erling Johansen) Kristiansannā; Josteins Alvheims (Jostein Alvheim) Bergenā; Ūle Birgers Gievers (Ole Birger Giæver) Tronheimā; Kore Bjerns Kongsness (Kåre Bjørn Kongsnes) Trumsē; Hakons Tranbergs (Håkon Tranberg) Stavangerā un Rogers Arilds Hjēls (Roger Arild Kjøl) Kristiansunnā.

12. Saeimā izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Norvēģijas parlamentu. Grupu vada deputāts Aleksejs Loskutovs.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma 310,38 MEUR (1,22 % no Latvijas kopējās preču apgrozījuma vērtības) 2017. gadā Norvēģija ieņēma 19. vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Salīdzinot ar 2016. gadu, kopējais tirdzniecības apjoms pieauga par 10,50 % jeb 29,49 MEUR.

Eksporta apjoms uz Norvēģiju 2017. gadā veidoja 257,12 MEUR, kas salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo laika posmu bija par 8,35 % jeb 19,82 MEUR vairāk. 2017. gadā novērotais eksporta pieaugums bija lielākais kopš 2012. gada (+27,6 %). 2013. un 2016. gadā eksporta pieaugums bija zem 3 %, savukārt 2014. un 2015. gadā tika novērots eksporta apjoma kritums.

2017. gadā imports no Norvēģijas pieauga (+22,2 %) straujāk par eksportu, tomēr Latvijai ar Norvēģiju saglabājās pozitīva preču tirdzniecības bilance 203,86 MEUR apmērā.

Galvenās eksporta preces: koksne un tās izstrādājumi (20,31 %, lielākoties namdaru darinājumi un kokmateriāli), kā arī metāli un to izstrādājumi (19,14 %, lielākoties metālkonstrukcijas).

Galvenās importa preces: dzīvnieki un lopkopības produkcija (28,28 %, teju vienīgi svaigas un saldētas zivis), kā arī minerālie produkti (19,28 %, kuru starpā grants, drupināti akmeņi, kā arī elektroenerģija).

2017. gadā Latvijas un Norvēģijas savstarpējās pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums sasniedza 205 MEUR (samazinājums par 5,09 % jeb 11 MEUR, salīdzinot ar 2016. gadu). Latvijas pakalpojumu eksporta apjoms uz Norvēģiju sasniedza 159 MEUR (‑4,22 %), savukārt pakalpojumu imports no Norvēģijas sastādīja 46 MEUR (-8 %).

Latvijas un Norvēģijas preču tirdzniecības dinamika, EUR

LV Norvegija preces

2017. gadā Norvēģija bija Latvijas:

  • 11. lielākais preču eksporta partneris;
  • 31. lielākais preču importa partneris.

 

Pakalpojumu tirdzniecība (avots: Latvijas Banka)

2017. gadā Latvijas un Norvēģijas savstarpējās pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums sasniedza 205 MEUR. Salīdzinot ar 2016. gadu, kad savstarpējās pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums sasniedza 216 MEUR, 2017. gadā apgrozījums samazinājies par 5,09 % jeb 11 MEUR.

Latvijas pakalpojumu eksporta apjoms uz Norvēģiju 2017. gadā sasniedza 159 MEUR (‑4,22 %), savukārt pakalpojumu imports no Norvēģijas sastādīja 46 MEUR (-8 %).

2017. gadā Latvijai ar Norvēģiju bija pozitīva pakalpojumu tirdzniecības bilance 113 MEUR apmērā.

Latvijas un Norvēģijas pakalpojumu tirdzniecības dinamika, EUR

LV Norvegija pakalpojumi

Investīcijas (avots: Latvijas Banka un Lursoft)

Saskaņā ar Latvijas Bankas statistikas datiem Norvēģijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā 2017. gada beigās veidoja 209 MEUR, savukārt Latvijas tiešo investīciju atlikumi Norvēģijā sasniedza 27 MEUR.

Vēl 2017. gada 3. ceturkšņa beigās Norvēģijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā sastādīja 709 MEUR. Iemesls straujam investīciju apjoma samazinājumam ir banku „AS DNB banka” (iepriekš Norvēģijas investīcijas) un „Nordea Bank AB” (Zviedrijas/Somijas investīcijas) apvienošana, kas tika pabeigta 2017. gada 1. oktobrī.

Jaunizveidotās bankas („Luminor Bank AS”) vienīgais akcionārs ir Zviedrijas „Luminor Group AB”. Attiecīgi strauji palielinājušās Zviedrijas tiešās investīcijas Latvijā – no 2,3 mljrd. EUR 2017. gada 3. ceturkšņa beigās līdz 2,76 mljrd. EUR 2017. gada beigās.

Saskaņā ar Lursoft datiem 2018. gada 5. aprīlī Norvēģijas tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 354,97 MEUR (7. vieta starp ārvalstīm pēc tiešo investīciju apjoma), kā arī Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 318 Norvēģijas – Latvijas kopuzņēmumi.

 

LATVIJAS UN NORVĒĢIJAS SADARBĪBA EEZ/NORVĒĢIJAS FINANŠU INSTRUMENTU IETVAROS

Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līgums dod iespēju Norvēģijai, Islandei un Lihtenšteinai pilnā apmērā piedalīties ES iekšējā tirgū. Kopš līguma stāšanās spēkā 1994. gadā, EEZ/ EBTA (Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija) valstis veic savus finansiālos ieguldījumus, lai mazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā. Saskaņā ar EEZ līgumu ES dalībvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai, pieejams atbalsts divu finanšu instrumentu ietvaros: EEZ finanšu instruments un Norvēģijas divpusējais finanšu instruments.

2014. - 2021. gada periodā Latvijai pieejamais finansējums ir 102,1 milj. EUR. Finanšu instrumentu investīcijām noteiktas piecas investīciju virzieni, kuros iekļautas 23 programmas:

  • Inovācijas, pētniecība, izglītība un konkurētspēja;

  • Sociālā iekļaušana, jaunatnes bezdarbs un nabadzības samazināšana;

  • Vide, enerģija, klimata pārmaiņas un zemu izmešu ekonomika;

  • Kultūra, pilsoniskā sabiedrība, laba pārvaldība, pamattiesības un brīvības;

  • Tieslietas un iekšlietas.

Aktuālā informācija par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem pieejama mājaslapā: http://www.eeagrants.lv/

 

 

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

Kultūras saiknes starp Latviju un Norvēģiju tradicionāli ir ļoti ciešas. Sadarbība notiek starp bibliotēkām un rakstniecības organizācijām, teātriem, mūziķiem, kino veidotājiem, dizaineriem, festivālu organizatoriem, vizuālo mākslu pārstāvjiem, muzeju speciālistiem, kultūrizglītības iestādēm, un daudzu citu ar kultūras jomas profesiju pārstāvjiem.

Norvēģijā darbojas Latviešu biedrība Norvēģijā un dažādas citas latviešu diasporas kultūras organizācijas.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas “Kultūra” ietvaros piedāvātas pieredzes apmaiņas iespējas arī ar Norvēģiju. Sadarbība notiek arī Ziemeļu Dimensijas Kultūras partnerības ietvaros.

Ar EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzību atjaunots Raiņa un Aspazijas muzejs, un Jāņa Akuratera muzejs, kur sadarbības partneris bija Lillehammeres muzeju apvienība. Tāpat ar finanšu instrumenta daļēju atbalstu atjaunota arī Rēzeknes Zaļā sinagoga. 

 

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN PĒTNIECĪBAS JOMĀ

Sadarbība ar Norvēģiju izglītības jomā notiek galvenokārt daudzpusējo programmu un projektu ietvaros, gan arī atsevišķu institūciju un pašvaldību sadarbības līgumu un projektu ietvaros. Daļa Latvijas valsts un privāto augstākās izglītības iestāžu aktīvi sadarbojas ar Norvēģijas augstākās izglītības iestādēm. Ilggadīga un sekmīga ir abu valstu speciālistu sadarbība speciālās un iekļaujošās izglītības jomā.

Norvēģu valodu apgūst trīs Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēni – Ziemeļvalstu ģimnāzijā, Rīgas Ķengaraga vidusskolā un Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā.

Latvijas izglītības iestāžu un citas organizācijas sadarbojas ar Norvēģijas atbilstošām organizācijām Eiropas Savienības izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas “Erasmus+” un “Erasmus+: Jaunatne darbībā” ietvaros.

Īstenoti projekti ar EEZ/Norvēģijas (2009-2014) finanšu instrumenta atbalstu.

 

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Latviju un Norvēģiju aizsardzības jomā vieno dalība NATO. Vēsturiski Norvēģija sniegusi nozīmīgu atbalstu Latvijas aizsardzības nozares attīstībā, palīdzot modernizēt Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus (NBS), palīdzot izveidot Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas skolu un NBS Jūras spēku mācību centra Ūdenslīdēju skolu. Notiek arī pastāvīga sadarbība starp Speciālo uzdevumu vienībām (SOF). Norvēģija atbalsta ar pasniedzējiem Baltijas Jūras Spēku Starptautisko kursu Latvijā un Baltijas Aizsardzības koledžu (BALTDEFCOL). Norvēģija arī dāvinājusi Latvijai militāro ekipējumu.

Abu valstu bruņotie spēki piedalījušies mācībās gan Latvijā, gan Norvēģijā. NATO drošības stiprināšanas pasākumu ietvaros Latvijā uzturējušies Norvēģijas bruņotie spēki, kas piedalījušies arī Latvijas valsts proklamēšanas dienas parādēs.

Norvēģijas Gaisa Spēku lidmašīnas vairākkārt piedalījušās Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanā.

Norvēģija ar 200 karavīru vienību piedalās NATO paplašinātās klātbūtnes (Enhanced Forward Presence; eFP) kaujas grupā Lietuvā, kas darbojas Vācijas vadībā. Tāpat Norvēģija ir nosūtījusi 2 virsniekus uz NATO NFIU (NATO spēku integrācijas vienību), kas 2015. gada 16. novembrī atklāta Latvijā.

Latvija un Norvēģija veiksmīgi sadarbojušās starptautiskajās militārajās operācijās. Labs abu valstu praktiskās sadarbības piemērs starptautiskajā vidē ir bijusi kopīga dalība NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) operācijā Afganistānā. No 2006. līdz 2013. gadam Afganistānā abas valstis kopīgi uzturēja Farjabas provinces atjaunošanas vienību PRT Meimana.

 

SADARBĪBA TIESLIETU UN IEKŠLIETU JOMĀ

Regulāri sadarbojas Latvijas un Norvēģijas tiesībsargājošas iestādes, civilās aizsardzības un robežsardzes dienesti gan apmainoties ar informāciju, gan piedaloties pieredzes apmaiņas un apmācību programmās. EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros realizēti projekti probācijas sistēmas modernizēšanā, atkarīgo centra būvniecībā, īslaicīgās aizturēšanas vietu modernizēšanā un korekcijas iestāžu dienestu darbinieku kapacitātes stiprināšanā. Pieredzes apmaiņa īstenota arī darbā ar patvēruma meklētāju izmitināšanas centriem – starp “Muceniekiem” un Norvēģijas Gjovikas centriem.

 

SADARBĪBA TŪRISMA JOMĀ

Saskaņā ar Latvijas tūrisma mārketinga stratēģiju 2016.-2020. gadam Norvēģija ietilpst Latvijai augstu prioritāro ārvalstu mērķa tirgu vidū, kurā plānojamas mārketinga aktivitātes Latvijas kā pievilcīga tūrisma galamērķa atpazīstamības veicināšanai. Tirgus izaugsmes perspektīvas apliecina efektīvs transporta savienojumu klāsts, kā arī maksātspējīgi un reģionu apmeklēt ieinteresēti patērētāji. Tiek īstenotas kampaņas interneta vietnēs, kas saistītas ar ceļojuma plānošanu vai iegādi, kā arī dažādos laikrakstos, semināru veidā, kā arī regulāra apkārtraksta nosūtīšana Norvēģijas tūrisma industrijas un mediju pārstāvjiem.

2017. gadā Norvēģijas tūristu skaits Latvijā saglabājās teju nemainīgs, salīdzinot ar 2016. gadu. 2017. gadā Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs tika uzņemti 70 706 Norvēģijas tūristi. Norvēģija 2017. gadā ieņēma 8. vietu pēc ienākošo tūristu skaita, savukārt gadu pirms tam – 7. vietu.

Norvēģija, tāpat kā Latvija, ir Šengenas zonas dalībvalsts.

Starptautiskā lidosta “Rīga” nodrošina tiešos lidojumus uz galamērķiem Norvēģijā – Oslo, Tronheimu, Bergenu un Stavangeri. Regulārus lidojumus starp Latviju un Norvēģiju nodrošina aviouzņēmumi Air Baltic Corporation, Wizz Air, un Norwegian Air Shuttle.

Rīgas pilsēta piedalījusies Starptautiskajās Hanzas dienās (2016. gadā Bergenā), kā arī pasaules gastronomijas pilsētu asociācijas Délice ietvaros sadarbojusies ar Stavangeri.

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

No Latvijas:

2018. gada 6.-7. marta

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja O. Ē. Kalniņa un komisijas vadītāja vietnieka R. Kola darba vizīte

2017. gada 13. decembris

NBS komandiera ģenerālleitnanta Leonīda Kalniņa darba vizīte

2016. gada 30.-31. marts

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Andreja Pildegoviča darba vizīte Norvēģijā.

2015.gada 18.-19.marts Valsts prezidenta Andra Bērziņa valsts vizīte Norvēģijā.
2014. gada maijs Par godu Norvēģijas Karalistes flotes 200. gadadienas svinībām Olso ostā ieradās un svinībās piedalījās Latvijas Jūras spēku flotiles patruļkuģis „Skrunda”.
2013. gada 28. oktobris Ministru prezidenta Valda Dombrovska dalība NB-8 premjeru sanāksmē Oslo
2013. gada 11. marts NBS komandieris ģenerālleitnants R.Graube darba vizītes ietvaros Oslo tikās ar Viņa Majestāti Norvēģijas karali Haraldu V un Norvēģijas bruņoto spēku komandieri ģenerāli Haraldu Sundi. R.Graube saņēma apbalvojumu Norvēģijas Karalistes Nopelnu ordeni.
2012. gada septembris Valsts prezidenta Andra Bērziņa tikšanās ar Norvēģijas premjerministru Jensu Stoltenbergu ANO Ģenerālās asamblejas laikā, Ņujorkā, ASV.
2011.gada 7. - 8. jūnijs Ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska dalība Oslo notiekošajā 16. Baltijas jūras valstu padomes ārlietu ministru sanāksmē, kā arī Norvēģijas un Baltijas valstu diplomātisko attiecību atjaunošanas divdesmitgadei veltītā diskusijā.

2011.gada 7. - 8. jūnijs

Ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska dalība Oslo notiekošajā Baltijas jūras valstu padomes ārlietu ministru sanāksmē, kā arī Norvēģijas un Baltijas valstu diplomātisko attiecību atjaunošanas divdesmitgadei veltītā diskusijā.

2011.gada 7. aprīlis

Ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska darba vizīte Norvēģijā.

2010.gada 10. augusts

Aizsardzības ministra Imanta Lieģa darba vizīte Oslo, tikšanās ar Norvēģijas aizsardzības ministri Grēti Fāremū

2010.gada 18. maijs

Ministru prezidenta Valda Dombrovska tikšanās ar Norvēģijas premjerministru Jensu Stoltenbergu (Jens Stoltenberg) Oslo

2009.gada 25. - 27. augusts

Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes dalība NB-8 parlamentu priekšsēdētāju sanāksmē Oslo

2008. gada 16. maijs

Norvēģijas un Latvijas ārlietu ministriju politiskās konsultācijas.

2007. gada 29. oktobris

Ministru prezidenta Aigara Kalvīša vizīte Norvēģijā NB8 premjerministru sanāksmes ietvaros.

2007. gada 22. februāris

Saeimas priekšsēdētājā Induļa Emša vizīte Norvēģijā.

2006. gada 28. - 29. septembris

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Normana Penkes vizīte Norvēģijā Baltijas un Ziemeļvalstu Ārlietu ministriju valsts sekretāru tikšanās ietvaros.

2006. gada 24. - 25. augusts

Ārlietu ministra Dr. Arta Pabrika vizīte Norvēģijā NB8 ārlietu ministru tikšanās ietvaros.

2006. gada 15. - 17. maijs

Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres vizīte Norvēģijā.

2003. gada 26. oktobris

Ministru prezidenta Einara Repšes vizīte Norvēģijā Baltijas un Ziemeļvalstu premjerministru sanāksmes ietvaros.

2003. gada 12. maijs

Ārlietu ministres Sandras Kalnietes darba vizīte Norvēģijā.

2002. gada 11. novembris

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Riekstiņa vizīte Norvēģijā.

2000. gada 20. - 21. septembris

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Norvēģijā.

2000. gada 2. - 3. februāris

Ārlietu ministra Induļa Bērziņa oficiālā vizīte Norvēģijā.

No Norvēģijas:

2018. gada 23.-24. aprīlis                                                                                      Norvēģijas kroņprinča Hokona (Haakon) un kroņprinceses Metes-Māritas (Mette-Marit) oficiālā vizītē Latvijā

2017. gada 14. decembris

Norvēģijas EEZ un ES lietu valsts sekretāra Jensa Froliha Holtes (Jens Frølich Holte) darba vizīte Latvijā

2015. gada 3. marts Norvēģijas EEZ un ES lietu ministra Vidar Helgesen valsts sekretāres
Ingvild Næss Stub konsultācijas ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāra
vietnieci Eiropas lietās Ingu Skujiņu.
2014. gada 8. decembris Norvēģijas premjerministres Ernas Sūlbergas (Erna Solberg) oficiālā vizīte Latvijā
2014. gada 28. novembris Norvēģijas Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) un ES lietu ministra (vienlaikus arī Norvēģijas premjerministres biroja vadītāja) Vīdara Helgesena (Vidar Helgesen) vizīte Latvijā un tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču
2014. gada 12. - 13. septembris Norvēģijas aizsardzības ministre Īne Ēriksena Sēreide (Ine Eriksen Søreide) piedalījās Rīgas konferencē 2014
2012. gada 14. - 15. septembris Norvēģijas aizsardzības ministrs Espens Barts Eide viesojās Latvijā Rīgas konferences ietvaros.
2012. gada 28. aprīlis Norvēģijas tieslietu un policijas ministra Knuta Storbergeta vizīte Latvijā un memorandu par Norvēģijas un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu atbalstu Latvijai 2009. –2014. gadam parakstīšana ar Latvijas finanšu ministru Andri Vilku.
2010. gada 26. - 27. augusts Norvēģijas ārlietu ministrijas valsts sekretārs Ē.Lānsteina (aizstājot Norvēģijas ārlietu ministru J.Stēri) dalība Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) ārlietu ministru sanāksmē Rīgā.

2010.gada 26. - 27. augusts

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Ērika Lānsteina vizīte Rīgā ikgadējās Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministru (NB-8) sanāksmes ietvaros

2009.gada 13. - 14. janvāris

Pašreizējā EP Ģenerālsekretāra (toreizējā Norvēģijas parlamenta prezidenta) Turbjērna Jaglanna (Thorbjørn Jagland) vizīte Latvijā.

2008. gada 13.  - 14. novembris

Norvēģijas ārlietu ministra Jūnasa Gāra Stēres (Jonas Gahr Støre) darba vizīte Latvijā.

2006. gada 16. jūnijs

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Hjētila Skūgranna (Kjetil Skogrand) vizīte Latvijā Nordic Baltic Task Force against Trafficking of Human Beings sanāksmes ietvaros.

2005. gada 20. – 21. jūnijs

Ārlietu ministra Jāna Peteršena (Jan Pettersen) darba vizīte Latvijā.

2004. gada 22. jūnijs

Premjerministra Hjella Mangnes Bunnevīka (Kjell Magne Bondevik) darba vizīte Latvijā.

2002. gada 18. - 19. augusts

Premjerministra Hjella Mangnes Bunnevīka (Kjell Magne Bondevik) vizīte Latvijā Baltijas un Ziemeļvalstu premjerministru sanāksmes ietvaros.

2002. gada 22. - 24. aprīlis

Ārlietu ministra Jāna Peteršena (Jan Pettersen) oficiālā vizīte Latvijā.

INFORMĀCIJAS AVOTI

 

Datu bāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Norvēģijas Karaliste.

Vairāk par starptautiskajiem līgumiem (sadaļā „Starptautiskie līgumi): http://likumi.lv/

 

Saites par Norvēģijas Karalisti:

Norvēģijas Karalistes karaļnama mājas lapa: http://www.kongehuset.no/

Norvēģijas Karalistes parlamenta mājas lapa: http://www.stortinget.no/

Norvēģijas Karalistes valdības mājas lapa: http://www.regjeringen.no/

Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministrijas mājaslapa: http://www.regjeringen.no/en/dep/ud.html?id=833

Latvijas Republikas vēstniecības Norvēģijas Karalistē mājaslapa: http://www.mfa.gov.lv/norway/

Norvēģijas Karalistes vēstniecības Latvijā mājaslapa: http://www.norvegija.lv/

Norvēģijas ceļvedis: http://www.visitnorway.com/, http://www.norway.no