Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes divpusējās attiecības

13.09.2017. 11:12

Latvijas un Norvēģijas sadarbība ir plaša un daudzveidīga. Aktīvs ir abu valstu politiskais dialogs kā divpusējā un reģionālā (piemēram, NB8 formāta, Baltijas jūras valstu padomes un citu formātu ietvaros) līmenī, tā arī starptautisko organizāciju ietvaros. Augstu vērtējama sadarbība aizsardzības un militārajā jomā, ciešās kultūras un ekonomiskās saites. Aptuveni divdesmit Latvijas pašvaldības izveidojušas sadraudzības ar pašvaldībām Norvēģijā. Latvijai ļoti nozīmīgs ir Norvēģijas sniegtais atbalsts divpusējā finanšu instrumenta un Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu ietvaros. Sadarbība ar Norvēģiju notiek arī Ziemeļu Ministru padomes atbalstīto programmu ietvaros. Norvēģija ir svarīgs tirgus Latvijas uzņēmējiem.

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

1921. gada 5. februārī Norvēģija atzina Latviju un Latvijas valdību de iure. Norvēģija nekad nav atzinusi Latvijas militāro okupāciju un nelikumīgo pievienošanu Padomju Savienībai. Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 27. augustā.

Latvijas vēstniecība Oslo tika atvērta 1996. gada 6. novembrī. Savukārt Norvēģijas vēstniecība Rīgā tika atvērta 1992. gadā. Vairāk par abu valstu diplomātisko attiecību vēsturi uzziniet šeit.

Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Norvēģijas Karalistē kopš 2017. gada 7. septembra ir Judīte Dobele.

Norvēģijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā kopš 2014. gada 18. septembra ir Steiners Ēgils Hāgens (Steiner Egil Hagen).

Latvijas intereses Norvēģijā pārstāv Latvijas Goda ģenerālkonsuls Oslo Arvids Grundešēns (Arvid Grundekjøn), kurš kopš 2011. gada līdz 2015. gadam bija arī Kristiansandas pilsētas mērs.

Norvēģijā darbojas arī seši Latvijas goda konsuli: Erlins Johansens (Erling Johansen) Kristiansannā; Josteins Alvheims (Jostein Alvheim) Bergenā; Ūle Birgers Gievers (Ole Birger Giæver) Tronheimā; Kore Bjerns Kongsness (Kåre Bjørn Kongsnes) Trumsē; Hakons Tranbergs (Håkon Tranberg) Stavangerā un Rogers Arilds Hjēls (Roger Arild Kjøl) Kristiansunnā.

12. Saeimā izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Norvēģijas parlamentu. Grupu vada deputāts Aleksejs Loskutovs.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Norvēģija ir 17. lielākais Latvijas tirdzniecības partneris un 5. lielākais investors. Starp mūsu valstīm pastāv veiksmīga ekonomiskā sadarbība, kas balstās uz drošu investīciju vidi un atbilstošu tiesisko aizsardzību. 2016. gadā Norvēģija bija 10. lielākais Latvijas eksporta tirgus, savukārt Latvijas eksporta vērtība vairāk nekā piecas reizes pārsniedza no Norvēģijas importēto preču vērtību.

Lai veicinātu abu valstu ekonomiskās attiecības, Valsts prezidentu 2015. gada vizītē Norvēģijā pavadīja arī liels skaits (58) uzņēmēju. Vizītes ietvaros veiksmīgi tika aizvadīts biznesa forums, kurā bija novērojama pastiprināta interese no Norvēģijas uzņēmēju puses.

Atbilstoši „Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnēm 2013.-2019.gadam”, Norvēģija ir noteikta kā: augsti prioritāra valsts ārējo tiešo investīciju piesaistei metālapstrādes un mašīnbūves, veselības aprūpes, kokrūpniecības, zaļo tehnoloģiju nozarēs; prioritāra valsts: transporta un loģistikas, IT (ieskaitot globālo biznesa pakalpojumu jomu) nozarēs.

Kopš 2004. gada Oslo darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība, kas ciešā sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Norvēģijā sniedz atbalstu Latvijas uzņēmējiem, kuri vēlas paplašināt un attīstīt uzņēmējdarbību Norvēģijas tirgū un meklē sadarbības partnerus. LIAA pārstāvis sniedz atbalstu uzņēmumu līmenī – Latvijas eksportētājiem un potenciālajiem investoriem organizējot nepieciešamās tikšanās, mārketinga pasākumus, izplatot informāciju un sniedzot konsultācijas.

2013. gadā Oslo dibināta Norvēģijas-Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (Norsk – Latvisk handelskammer), ar mērķi veicināt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, sekmēt aktīvu un efektīvu organizācijas biedru uzņēmējdarbības attīstību starptautiskās tirdzniecības Latvija – Norvēģija ietvaros. Kamerā darbojas aptuveni 30 biedri.

2007. gadā izveidota Norvēģijas Tirdzniecības kamera Latvijā (Norwegian Chamber of Commerce in Latvia), kurā darbojas aptuveni 100 aktīvie biedri. Organizācija ir arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā biedrs.

Innovation Norway Baltics nodrošina finansējumu un atbalstu Norvēģijas uzņēmumiem Latvijā.

Preču tirdzniecība 2016. gadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Eksports

1. Lietuva – 1 703 529 975 EUR jeb 17,66%

2. Igaunija – 1 103 979 863 EUR jeb 11,45%

3. Krievija – 787 520 432 EUR jeb 8,16%

10. Norvēģija – 237 296 168 EUR jeb 2,46%

Imports

1. Lietuva – 1 917 764 876 EUR jeb 17,24%

2. Vācija – 1 268 349 435 EUR jeb 11,40%

2.Polija – 1 161 211 713 EUR jeb 10,44%

28. Norvēģija – 43 593 217 EUR jeb 0,39%

Latvijas un Norvēģijas tirdzniecības dinamika, EUR

Norveegija tirdzn dinamika

  • Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma 280,89 MEUR 2016. gadā (1,35 % no Latvijas kopējās preču apgrozījuma vērtības) Norvēģija ieņēma 17. vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Salīdzinot ar 2015. gadu, kopējais tirdzniecības apjoms samazinājās par 0,05 % jeb 130,28 tūkst. EUR.
  • 2016. gadā Latvijai ar Norvēģiju saglabājās pozitīva preču tirdzniecības bilance 193,70 MEUR apmērā. 2015. gadā Latvijai ar Norvēģiju bija pozitīva preču tirdzniecības bilance 181,20 MEUR apmērā.

  • Eksporta apjoms uz Norvēģiju 2016. gadā veidoja 237,30 MEUR, kas salīdzinājumā ar 2015. gadu bija par 2,68 % jeb 6,19 MEUR vairāk.

  • 2016. gadā galvenās preču eksporta nozares: koksne un tās izstrādājumi (19,96 %); metāli un to izstrādājumi (18,83 %); dažādas rūpniecības preces (13,81 %); koksnes papīrmasa; papīrs un kartons (10,18 %); mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (7,88 %); pārtikas rūpniecības produkti (6,67 %); kā arī transportlīdzekļi (5,95 %).

  • Importa apjoms no Norvēģijas 2016. gadā veidoja 43,59 MEUR. Salīdzinājumā ar 2015. gadu tas bija par 12,66 % jeb 6,32 MEUR mazāk.

  • 2016. gadā galvenās importēto preču nozares: dzīvnieki un lopkopības produkcija (38,38 %); mašīnas un mehānismi; elektroniskās iekārtas (13,45 %); minerālie produkti (12,89 %); metāli un to izstrādājumi (9,21 %); ieroči un munīcija (7,19 %); kā arī koksne un tās izstrādājumi (6,39 %).

Galvenās eksporta preces uz Norvēģiju sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā, EUR

Preču veids EUR Īpatsvars kopējā eksportā
Kopā: 237 296 168 100 %

Koksne un tās izstrādājumi:

-          Namdaru un būvgaldnieku darinājumi, ieskaitot šūnveida koka paneļus, saliktus grīdas dēļus, jumstiņus un lubas 25,25 %

-          Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli 22,33 %

-          Saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli 21,19 %

-          Kokskaidu plātnes, orientētās kokskaidu plātnes (OSB) un tamlīdzīgas plātnes no koksnes vai citiem koksnveida materiāliem 18,58 %

47 360 114 19,96 %

Metāli un to izstrādājumi:

-          Metālkonstrukcijas un to daļas no dzelzs vai tērauda 43,44 %

-          Alumīnija konstrukcijas un to daļas 22,97 %

-          Dzelzs vai tērauda centrālapkures radiatori, kuriem neizmanto elektrisko sildīšanu, kā arī to daļas 9,93 %

-          Citādi lietie dzelzs vai tērauda izstrādājumi 6,04 %

-          Citi dzelzs vai tērauda izstrādājumi 5,61 %

44 692 768 18,83 %

Dažādas rūpniecības preces:

-          Saliekamās būvkonstrukcijas 74,29 %

-          Citādas mēbeles un to daļas 20,97 %

32 766 763 13,81 %

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons:

-          Iespiestas grāmatas, brošūras, informācijas lapas (bukleti) un tamlīdzīgi iespieddarbi, brošēti vai atsevišķu lapu veidā 83,75 %

-          Citādi iespieddarbi, arī iespiesti attēli un fotogrāfijas 6,80 %

24 153 157 10,18 %

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

-          Elektroaparatūra strāvas ieslēgšanai, pārtraukšanai, aizsardzībai vai pieslēgšanai elektriskajam tīklam 44,84 %

-          Elektroaparatūras daļas 10,91 %

-          Centrifūgas, arī centrbēdzes žāvētavas; šķidrumu vai gāzu filtrēšanas vai attīrīšanas ierīces un aparāti 6,49 %

18 692 577 7,88 %

Pārtikas rūpniecības produkti:

-          Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti ekstrahējot augu taukus un eļļas 69,40 %

-          Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāk nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni 9,18 %

-          Cigāri, Manilas cigāri, cigarilli un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem7,65 %

15 839 191 6,67 %

Transportlīdzekļi:

-          Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem 27,93 %

-          Mehāniskie transportlīdzekļi preču pārvadāšanai 23,46 %

-          Konteineri 20,34 %

-          Jahtas un citas izpriecu vai sporta laivas; airu laivas un kanoe laivas 8,48 %

-          Citādi kuģi, ieskaitot karakuģus un glābšanas kuģus, izņemot airu laivas 7,28 %

-          Piekabes un puspiekabes 7,17 %

14 121 979 5,95 %
 

Galvenās importa preces no Norvēģijas sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā, EUR

Preču veids EUR Īpatsvars kopējā importā
Kopā: 30 582 059 100 %

Dzīvnieki un lopkopības produkcija:

-          Saldētas zivis, izņemot zivju fileju 38,30 %

-          Svaiga, dzesināta vai saldēta zivju fileja 36,53 %

-          Svaigas vai dzesinātas zivis, izņemot zivju fileju 24,63 %

16 732 315 38,38 %

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

-          Lauksaimniecības, dārzkopības vai mežsaimniecības tehnika augsnes sagatavošanai vai apstrādei 18,81 %

-          Gaisa vai vakuumsūkņi, gaisa vai citas gāzes kompresori un ventilatori 10,44 %

-          Elektroaparatūra strāvas ieslēgšanai, pārtraukšanai, aizsardzībai vai pieslēgšanai elektriskajam tīklam 9,72 %

-          Krāni, vārsti, ventiļi un citi piederumi cauruļvadiem, katlu korpusiem, rezervuāriem, cisternām, tvertnēm un tamlīdzīgām tilpnēm 6,58 %

5 864 227 13,45 %

Minerālie produkti:

-          Oļi, grants, šķembas vai drupināti akmeņi, ko parasti izmanto betona masā ceļu šosēšanai vai dzelzceļu un tamlīdzīgam balastam 84,09 %

-          Elektroenerģija 10,92 %

5 619 657 12,89 %

Metāli un to izstrādājumi:

-          Slēdzenes, piekaramās un iekaļamās no parastā metāla 31,31 %

-          Rafinēts varš un vara sakausējumi, neapstrādāti 16,22 %

-          Pierīces, stiprinājumi un tamlīdzīgi parastā metāla izstrādājumi, kurus izmanto mēbelēs, durvīs, kāpnēs, logos, žalūzijās, transportlīdzekļu virsbūvēs 14,27 %

-          Citādi alumīnija izstrādājumi 11,93 %

-          Metālkonstrukcijas un to daļas no dzelzs vai tērauda 11,65 %

4 015 336 9,21 %

Ieroči un munīcija:

-          Bumbas, granātas, torpēdas, mīnas, raķetes un tamlīdzīga kara munīcija un tās daļas; patronas un cita munīcija un šāviņi un to daļas, ieskaitot skrotis un patronu prapjus 94,58 %

-          Daļas un piederumi ieročiem 5,42 %

3 135 185 7,19 %

Koksne un tās izstrādājumi:

-          Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas 73,53 %

-          Namdaru un būvgaldnieku darinājumi, ieskaitot šūnveida koka paneļus, saliktus grīdas dēļus, jumstiņus un lubas 13,62 %

-          Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli 8,08 %

   

Pakalpojumu tirdzniecība  (avots: Latvijas Banka)

2016. gadā Latvijas un Norvēģijas savstarpējās pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums sasniedza 194,58 MEUR. Salīdzinot ar 2015. gadu, kad savstarpējās pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums sasniedza 186,9 MEUR, 2016. gadā apgrozījums pieaudzis par 4,11 % jeb 7,68 MEUR.

Latvijas pakalpojumu eksporta apjoms uz Norvēģiju 2016. gadā sasniedza 146,15 MEUR, (salīdzinot ar 2015. gadu (145,52 MEUR), vērojams pieaugums par 0,43 % jeb 0,63 MEUR), savukārt pakalpojumu imports no Norvēģijas sastādīja 48,43 MEUR (salīdzinot ar 2015. gadu (41,38 MEUR), vērojams pieaugums par 17,04 % jeb 7,05 MEUR).

2016. gada Latvijai ar Norvēģiju bija pozitīva pakalpojumu tirdzniecības bilance 97,72 MEUR apmērā (2015. gadā – pozitīva bilance 104,14 MEUR apmērā.

Investīcijas (avots: Latvijas Banka un Lursoft)

Saskaņā ar Latvijas Bankas statistikas datiem Norvēģijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā 2016. gada beigās veidoja 702,88 MEUR. Salīdzinājumam – 2015. gada beigās investīciju apjoms sastādīja 736,67 MEUR, bet 2014. gada beigās investīcijas bija 749,31 MEUR apmērā.

Latvijas tiešo investīciju atlikumi Norvēģijā 2016. gada beigās sasniedza 11,58 MEUR. Salīdzinājumam – 2015. gada beigās investīciju apjoms sastādīja 10,24 MEUR, bet 2014. gada beigās investīcijas bija 19,12 MEUR apmērā.

Saskaņā ar Lursoft datiem 2017. gada 10. aprīlī Norvēģijas tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 529,70 MEUR (5. vieta starp ārvalstīm pēc tiešo investīciju apjoma), kā arī Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 316 Norvēģijas – Latvijas kopuzņēmumi.

 

LATVIJAS UN NORVĒĢIJAS SADARBĪBA EEZ/NORVĒĢIJAS FINANŠU INSTRUMENTU IETVAROS

Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līgums dod iespēju Norvēģijai, Islandei un Lihtenšteinai pilnā apmērā piedalīties ES iekšējā tirgū. Kopš līguma stāšanās spēkā 1994. gadā, EEZ/ EBTA (Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija) valstis veic savus finansiālos ieguldījumus, lai mazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā. Saskaņā ar EEZ līgumu ES dalībvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai, pieejams atbalsts divu finanšu instrumentu ietvaros: EEZ finanšu instruments un Norvēģijas divpusējais finanšu instruments.

2014. - 2021. gada periodā Latvijai pieejamais finansējums ir 102,1 milj. EUR. Finanšu instrumentu investīcijām noteiktas piecas investīciju virzieni, kuros iekļaujas 23 programmas:

  • Inovācijas, pētniecība, izglītība un konkurētspēja;

  • Sociālā iekļaušana, jaunatnes bezdarbs un nabadzības samazināšana;

  • Vide, enerģija, klimata pārmaiņas un zemu izmešu ekonomika;

  • Kultūra, pilsoniskā sabiedrība, laba pārvaldība, pamattiesības un brīvības;

  • Tieslietas un iekšlietas.

 

Periodā no 2009. - 2014. gadam, Latvijai bija pieejams finansējums 67,48 milj. EUR apmērā. Šis finansējums ticis ieguldīts 7 programmās ar teju 350 projektiem klimata pārmaiņu un atjaunojamās enerģijas jomās, inovācijās, valsts iestādēs strādājošo kapacitātes stiprināšanā, tieslietu un iekšlietu nozarēs, bērnu un sieviešu tiesību jomās, zināšanu pārnesē saistībā ar psihoneiroloģisko medicīnu, atbalstam NVO, pētniecībā, atbalstā modernizācijai valsts korekcijas dienestos un īslaicīgās aizturēšanas vietās, stipendijās un valsts kultūras mantojuma saglabāšanā.

Finanšu instrumentu plānošanas periodā 2004. - 2009. gadā Latvijai dažādu projektu īstenošanai bija pieejami aptuveni 50,5 milj. EUR. Ar šī finansējuma palīdzību Latvijā vairākās nozarēs realizēti 66 individuālie projekti, 6 programmas un 3 grantu shēmas. Finansējums bija pieejams attiecīgās prioritātēs – vides aizsardzība, ilgtspējīga attīstība, Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana, veselība, bērni ar īpašām vajadzībām, cilvēkresursu attīstība un izglītība, tieslietas, reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība, u.c. Ar finanšu instrumentu atbalstu darboties sākusi Grobiņas hidroelektrostacija, Kuldīgā īstenots projekts „Kuldīgas novada muzeja restaurācija”. Norvēģijas finanšu atbalsts stiprinājis Latvijas pilsonisko sabiedrību – 2007. gada pavasarī tika dibināts „NVO fonds”, kura ietvaros Latvijas nevalstiskajām organizācijām pieejamā finansējuma lielāko daļu nodrošinājusi tieši Norvēģija. Vairākās Zemgales slimnīcās īstenots e-veselības projekts; Cēsu, Jelgavas un Jēkabpils ieslodzījuma vietās uzbūvēti jauni korpusi un mācību telpas.

Aktuālā informācija par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem pieejama mājaslapā: http://www.eeagrants.lv/

 

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

Kultūras saiknes starp Latviju un Norvēģiju tradicionāli ir ļoti ciešas. Sadarbība notiek starp bibliotēkām un rakstniecības organizācijām, teātriem, mūziķiem, kino veidotājiem, dizaineriem, festivālu organizatoriem, vizuālo mākslu pārstāvjiem, muzeju speciālistiem, kultūrizglītības iestādēm, un daudzu citu ar kultūras jomas profesiju pārstāvjiem.

Norvēģijā darbojas Latviešu biedrība Norvēģijā un dažādas citas latviešu diasporas kultūras organizācijas.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas “Kultūra” ietvaros piedāvātas pieredzes apmaiņas iespējas arī ar Norvēģiju. Sadarbība notiek arī Ziemeļu Dimensijas Kultūras partnerības ietvaros.

Nozīmīgs norvēģu kultūras popularizēšanas centrs ir Latvijas Kultūras akadēmija, kurā iespējams izglītoties bakalaura studiju virzienā “Starptautiskie kultūras sakari Latvija – Ziemeļvalstis” un arī apgūt norvēģu valodu.

Ar EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzību atjaunots Raiņa un Aspazijas muzejs, un Jāņa Akuratera muzejs, kur sadarbības partneris bija Lillehammeres muzeju apvienība. Tāpat ar finanšu instrumenta daļēju atbalstu atjaunota arī Rēzeknes Zaļā sinagoga. 

 

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN PĒTNIECĪBAS JOMĀ

Sadarbība ar Norvēģiju izglītības jomā notiek galvenokārt daudzpusējo programmu un projektu ietvaros, gan arī atsevišķu institūciju un pašvaldību sadarbības līgumu un projektu ietvaros. Daļa Latvijas valsts un privāto augstākās izglītības iestāžu aktīvi sadarbojas ar Norvēģijas augstākās izglītības iestādēm. Ilggadīga un sekmīga ir abu valstu speciālistu sadarbība speciālās un iekļaujošās izglītības jomā.

Saskaņā ar Latvijas Izglītības un zinātnes rīcībā esošo informāciju, 2016./2017. akadēmiskā gada sākumā Latvijā studēja 177 studenti no Norvēģijas (2014./2015.- 155; 2015./2016.- 166), no tiem 154 studēja Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas studiju programmās. Norvēģijas augstskolās sadarbību programmu ietvaros 2016./2017. akadēmiskā gada sākumā studēja 88 Latvijas augstākās izglītības iestāžu studenti.

Norvēģu valodu apgūst trīs Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēni – Ziemeļvalstu ģimnāzijā, Rīgas Ķengaraga vidusskolā un Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā.

Latvijas izglītības iestāžu un citas organizācijas sadarbojas ar Norvēģijas atbilstošām organizācijām Eiropas Savienības izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas “Erasmus+” un “Erasmus+: Jaunatne darbībā” ietvaros.

Īstenoti projekti ar EEZ/Norvēģijas (2009-2014) finanšu instrumenta atbalstu. Piemēram, projekta “Tehnoloģiju pārnese minerālo resursu izmantošanā senākos laikos“ ietvaros tika piesaistīti norvēģu speciālisti un no tehnoloģiju pārneses skatupunkta aplūkota krama apstrāde akmens laikmetā, kā arī dzelzs ieguves tehnoloģiju attīstība Latvijas teritorijā.

Savukārt, pētniecības projekts “Inovatīvi risinājumi kailgraudu auzu, miežu un tritikāles izmantošana cilvēku veselības nodrošināšanai” tika īstenots iesaistoties četrām institūcijām no Latvijas un Norvēģijas. Projekta gaitā izstrādāta tehnoloģija diedzētu pārslu ražošanai, saglabājot bioloģiski aktīvās vielas, kā arī klīniskajā pētījumā apskatīta diedzēto pārslu ietekme cilvēku veselības nodrošināšanai.

Projekta “Zinātniskās kapacitātes veidošana farmaceitisko produktu atlikumu pārvaldei Latvijas un Norvēģijas apkārtējā vidē” ietvaros ir izstrādātas vairākas jaunas jutīgas analītiskās metodes farmaceitisko produktu detektēšanai un kvantitatīvā satura noteikšanai apkārtējā vidē un pamatojoties uz izstrādātajām metodēm, veikts vides paraugu monitorings. Projekts paredz apkārtējā vidē izplatītāko farmaceitisko produktu bioakumulācijas principu izpēti un to bionoārdīšanās iespēju novērtēšanu, lai samazinātu to nevēlamu uzkrāšanos Latvijas un Norvēģijas apkārtējā vidē.

Valsts izglītības attīstības aģentūra un Norvēģijas Zinātnes padome sadarbojas ERA-NET projektos. Pētniecības jomas ietver: klimata pārmaiņas, atjaunojamie energoresursi, veselība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, enerģētika, viedie elektroenerģijas pārvades tīkli, klīniskā onkoloģija, humanitārās zinātnes, sirds un asinsvadu slimību izpēte, diagnostika un ārstēšana, mikrobu rezistence, smadzeņu slimības un traucējumi, ilgtspējīga pilsētvides attīstība, materiālzinātnes, ilgtspējīga lopkopība, siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana, modernā biotehnoloģija, nanotehnoloģijas medicīnā un veselības aprūpē, un kvantu tehnoloģijas.

 

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Latviju un Norvēģiju aizsardzības jomā vieno dalība NATO. Vēsturiski Norvēģija sniegusi nozīmīgu atbalstu Latvijas aizsardzības nozares attīstībā, palīdzot modernizēt Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus (NBS), palīdzot izveidot Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas skolu un NBS Jūras spēku mācību centra Ūdenslīdēju skolu. Notiek arī pastāvīga sadarbība starp Speciālo uzdevumu vienībām (SOF). Norvēģija atbalsta ar pasniedzējiem Baltijas Jūras Spēku Starptautisko kursu Latvijā un Baltijas Aizsardzības koledžu (BALTDEFCOL). Norvēģija arī dāvinājusi Latvijai militāro ekipējumu. Abu valstu bruņotie spēki piedalījušies mācībās gan Latvijā, gan Norvēģijā. NATO drošības stiprināšanas pasākumu ietvaros Latvijā uzturējušies Norvēģijas bruņotie spēki, kas piedalījušies arī Latvijas valsts proklamēšanas dienas parādēs. Norvēģijas Gaisa Spēku lidmašīnas vairākkārt piedalījušās Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanā. Norvēģijas karavīri strādā arī NATO spēku integrācijas vienībā (NATO Force Integration Unit (NFIU)), kas 2015. gada 16. novembrī atklāta Latvijā.

Latvija un Norvēģija veiksmīgi sadarbojušās starptautiskajās militārajās operācijās. Labs abu valstu praktiskās sadarbības piemērs starptautiskajā vidē ir bijusi kopīga dalība NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) operācijā Afganistānā. No 2006. līdz 2013. gadam Afganistānā abas valstis kopīgi uzturēja Farjabas provinces atjaunošanas vienību PRT Meimana.

Abu valstu aizsardzības ministri divpusēji tikās Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa valsts vizītes laikā Norvēģijā 2015. gada 18. martā un Briselē 8. oktobrī. 2015. gada oktobrī abu valstu aizsardzības ministri parakstīja papildus saprašanās memorandu par sadarbību pētniecības, industrijas un iegāžu jomā.

 

SADARBĪBA TIESLIETU UN IEKŠLIETU JOMĀ

Regulāri sadarbojas Latvijas un Norvēģijas tiesībsargājošas iestādes, civilās aizsardzības un robežsardzes dienesti gan apmainoties ar informāciju, gan piedaloties pieredzes apmaiņas un apmācību programmās. EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros realizēti projekti probācijas sistēmas modernizēšanā, atkarīgo centra būvniecībā, īslaicīgās aizturēšanas vietu modernizēšanā un korekcijas iestāžu dienestu darbinieku kapacitātes stiprināšanā. Pieredzes apmaiņa īstenota arī darbā ar patvēruma meklētāju izmitināšanas centriem – starp “Muceniekiem” un Norvēģijas Gjovikas centriem.

 

SADARBĪBA TŪRISMA JOMĀ

Saskaņā ar Latvijas tūrisma mārketinga stratēģiju 2016.-2020. gadam Norvēģija ietilpst Latvijai augstu prioritāro ārvalstu mērķa tirgu vidū, kurā plānojamas mārketinga aktivitātes Latvijas kā pievilcīga tūrisma galamērķa atpazīstamības veicināšanai. Tirgus izaugsmes perspektīvas apliecina efektīvs transporta savienojumu klāsts, kā arī maksātspējīgi un reģionu apmeklēt ieinteresēti patērētāji. Tiek īstenotas kampaņas interneta vietnēs, kas saistītas ar ceļojuma plānošanu vai iegādi, kā arī dažādos laikrakstos, semināru veidā, kā arī regulāra apkārtraksta nosūtīšana Norvēģijas tūrisma industrijas un mediju pārstāvjiem.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2016. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoto ceļotāju no Norvēģijas skaits bija 70,7 tūkstoši (4,7% samazinājums, salīdzinot ar 2015. gadu). Norvēģija ir 7. lielākais ienākošā tūrisma tirgus un norvēģi veido aptuveni 5,6% no visiem ārvalstu tūristiem.

Norvēģija tāpat kā Latvija ir Šengenas zonas dalībvalsts.

Starptautiskā lidosta “Rīga” nodrošina tiešos lidojumus uz galamērķiem Norvēģijā – Oslo, Tronheimu, Bergenu un Stavangeri. Regulārus lidojumus starp Latviju un Norvēģiju nodrošina aviouzņēmumi Air Baltic Corporation, Wizz Air, un Norwegian Air Shuttle.

Rīgas pilsēta piedalījusies Starptautiskajās Hanzas dienās (2016. gadā Bergenā), kā arī pasaules gastronomijas pilsētu asociācijas Délice ietvaros sadarbojusies ar Stavangeri.

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

No Latvijas:

2015.gada 18.-19.marts Valsts prezidenta Andra Bērziņa valsts vizīte Norvēģijā.
2013. gada 28. oktobris Ministru prezidenta Valda Dombrovska dalība NB-8 premjeru sanāksmē Oslo, kur bija pirmā iespēja iepazīties ar jauno Norvēģijas premjerministri Erna Solberg.
2014. gada maijs Par godu Norvēģijas Karalistes flotes 200. gadadienas svinībām Olso ostā ieradās un svinībās piedalījās Latvijas Jūras spēku flotiles patruļkuģis „Skrunda”.
2013. gada 11. marts NBS komandieris ģenerālleitnants R.Graube darba vizītes ietvaros Oslo tikās ar Viņa Majestāti Norvēģijas karali Haraldu V un Norvēģijas bruņoto spēku komandieri ģenerāli Haraldu Sundi. R.Graube saņēma apbalvojumu Norvēģijas Karalistes Nopelnu ordeni.
2012. gada septembris Valsts prezidenta Andra Bērziņa tikšanās ar Norvēģijas premjerministru Jensu Stoltenbergu ANO Ģenerālās asamblejas laikā, Ņujorkā, ASV.
2011.gada 7. - 8. jūnijs Ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska dalība Oslo notiekošajā 16. Baltijas jūras valstu padomes ārlietu ministru sanāksmē, kā arī Norvēģijas un Baltijas valstu diplomātisko attiecību atjaunošanas divdesmitgadei veltītā diskusijā.

2011.gada 7. - 8. jūnijs

Ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska dalība Oslo notiekošajā Baltijas jūras valstu padomes ārlietu ministru sanāksmē, kā arī Norvēģijas un Baltijas valstu diplomātisko attiecību atjaunošanas divdesmitgadei veltītā diskusijā.

2011.gada 7. aprīlis

Ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska darba vizīte Norvēģijā.

2010.gada 10. augusts

Aizsardzības ministra Imanta Lieģa darba vizīte Oslo, tikšanās ar Norvēģijas aizsardzības ministri Grēti Fāremū

2010.gada 18. maijs

Ministru prezidenta Valda Dombrovska tikšanās ar Norvēģijas premjerministru Jensu Stoltenbergu (Jens Stoltenberg) Oslo

2009.gada 25. - 27. augusts

Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes dalība NB-8 parlamentu priekšsēdētāju sanāksmē Oslo

2008. gada 16. maijs

Norvēģijas un Latvijas ārlietu ministriju politiskās konsultācijas.

2007. gada 29. oktobris

Ministru prezidenta Aigara Kalvīša vizīte Norvēģijā NB8 premjerministru sanāksmes ietvaros.

2007. gada 22. februāris

Saeimas priekšsēdētājā Induļa Emša vizīte Norvēģijā.

2006. gada 28. - 29. septembris

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Normana Penkes vizīte Norvēģijā Baltijas un Ziemeļvalstu Ārlietu ministriju valsts sekretāru tikšanās ietvaros.

2006. gada 24. - 25. augusts

Ārlietu ministra Dr. Arta Pabrika vizīte Norvēģijā NB8 ārlietu ministru tikšanās ietvaros.

2006. gada 15. - 17. maijs

Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres vizīte Norvēģijā.

2003. gada 26. oktobris

Ministru prezidenta Einara Repšes vizīte Norvēģijā Baltijas un Ziemeļvalstu premjerministru sanāksmes ietvaros.

2003. gada 12. maijs

Ārlietu ministres Sandras Kalnietes darba vizīte Norvēģijā.

2002. gada 11. novembris

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Riekstiņa vizīte Norvēģijā.

2000. gada 20. - 21. septembris

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Norvēģijā.

2000. gada 2. - 3. februāris

Ārlietu ministra Induļa Bērziņa oficiālā vizīte Norvēģijā.

No Norvēģijas:

2015. gada 3. marts Norvēģijas EEZ un ES lietu ministra Vidar Helgesen valsts sekretāres
Ingvild Næss Stub konsultācijas ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāra
vietnieci Eiropas lietās Ingu Skujiņu.
2014. gada 8. decembris Norvēģijas premjerministres Ernas Sūlbergas (Erna Solberg) oficiālā vizīte Latvijā
2014. gada 28. novembris Norvēģijas Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) un ES lietu ministra (vienlaikus arī Norvēģijas premjerministres biroja vadītāja) Vīdara Helgesena (Vidar Helgesen) vizīte Latvijā un tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču
2014. gada 12. - 13. septembris Norvēģijas aizsardzības ministre Īne Ēriksena Sēreide (Ine Eriksen Søreide) piedalījās Rīgas konferencē 2014
2012. gada 14. - 15. septembris Norvēģijas aizsardzības ministrs Espens Barts Eide viesojās Latvijā Rīgas konferences ietvaros.
2012. gada 28. aprīlis Norvēģijas tieslietu un policijas ministra Knuta Storbergeta vizīte Latvijā un memorandu par Norvēģijas un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu atbalstu Latvijai 2009. –2014. gadam parakstīšana ar Latvijas finanšu ministru Andri Vilku.
2010. gada 26. - 27. augusts Norvēģijas ārlietu ministrijas valsts sekretārs Ē.Lānsteina (aizstājot Norvēģijas ārlietu ministru J.Stēri) dalība Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) ārlietu ministru sanāksmē Rīgā.

2010.gada 26. - 27. augusts

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Ērika Lānsteina vizīte Rīgā ikgadējās Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministru (NB-8) sanāksmes ietvaros

2009.gada 13. - 14. janvāris

Pašreizējā EP Ģenerālsekretāra (toreizējā Norvēģijas parlamenta prezidenta) Turbjērna Jaglanna (Thorbjørn Jagland) vizīte Latvijā.

2008. gada 13.  - 14. novembris

Norvēģijas ārlietu ministra Jūnasa Gāra Stēres (Jonas Gahr Støre) darba vizīte Latvijā.

2006. gada 16. jūnijs

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Hjētila Skūgranna (Kjetil Skogrand) vizīte Latvijā Nordic Baltic Task Force against Trafficking of Human Beings sanāksmes ietvaros.

2005. gada 20. – 21. jūnijs

Ārlietu ministra Jāna Peteršena (Jan Pettersen) darba vizīte Latvijā.

2004. gada 22. jūnijs

Premjerministra Hjella Mangnes Bunnevīka (Kjell Magne Bondevik) darba vizīte Latvijā.

2002. gada 18. - 19. augusts

Premjerministra Hjella Mangnes Bunnevīka (Kjell Magne Bondevik) vizīte Latvijā Baltijas un Ziemeļvalstu premjerministru sanāksmes ietvaros.

2002. gada 22. - 24. aprīlis

Ārlietu ministra Jāna Peteršena (Jan Pettersen) oficiālā vizīte Latvijā.

INFORMĀCIJAS AVOTI

 

Datu bāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Norvēģijas Karaliste.

Vairāk par starptautiskajiem līgumiem (sadaļā „Starptautiskie līgumi): http://likumi.lv/

 

Saites par Norvēģijas Karalisti:

Norvēģijas Karalistes karaļnama mājas lapa: http://www.kongehuset.no/

Norvēģijas Karalistes parlamenta mājas lapa: http://www.stortinget.no/

Norvēģijas Karalistes valdības mājas lapa: http://www.regjeringen.no/

Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministrijas mājaslapa: http://www.regjeringen.no/en/dep/ud.html?id=833

Latvijas Republikas vēstniecības Norvēģijas Karalistē mājaslapa: http://www.mfa.gov.lv/norway/

Norvēģijas Karalistes vēstniecības Latvijā mājaslapa: http://www.norvegija.lv/

Norvēģijas ceļvedis: http://www.visitnorway.com/, http://www.norway.no