Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes divpusējās attiecības

08.06.2018. 11:54

Latviju un Nīderlandi vieno ciešas un draudzīgas attiecības, ko raksturo regulārs politiskais dialogs, plaša un daudzveidīga sadarbība, īpaši ekonomikas, kultūras un izglītības jomās. Ir izveidojusies veiksmīga sadarbība Eiropas Savienības, NATO un citos starptautiskos ietvaros. Starp Baltijas un Beniluksa valstīm (Beļģija, Nīderlande, Luksemburga) notiek regulāras “3+3” formāta tikšanās. Latviju un Nīderlandi vieno kopīga izpratne par Eiropas vērtībām un starptautiskajiem izaicinājumiem, un mūsu attiecības turpina attīstību ar kopīgu mērķi par vienotas, drošas un ekonomiski attīstītas Eiropas nākotni.

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE  

Abu valstu diplomātiskās attiecības nodibinātas 1921. gada 5. martā. Pirmais Latvijas sūtnis Nīderlandē bija Oskars Voits (rezidēja Berlīnē, 1925.-1932. gads), savukārt no 1938. līdz 1940. gada jūlijam – Edgars Krieviņš (rezidēja Berlīnē).

Kopš 1938. gada Roterdamā tika nodibināts Latvijas ģenerālkonsulāts. Par karjeras ģenerālkonsulu Nīderlandē kļuva Bruno Pavasars. Viņa darbību 1940. gadā pārtrauca Otrais pasaules karš un Padomju okupācija.

Starpkaru periodā Nīderlandei bija sūtniecība Rīgā. Atjaunoto Latvijas Republiku Nīderlande atzina 1991. gada 27. augustā. 1997. gada oktobrī Nīderlandes ārlietu ministrs Hanss van Mierlo (Hans van Mierlo) oficiāli atklāja Nīderlandes vēstniecību, kura savu darbību bija uzsākusi jau 1996. gada decembrī. Kopš 2015. gada 25. augusta Nīderlandes vēstnieks Latvijā ir Pīters Jans Langenbergs (Pieter Jan Langenberg).

Nīderlandes vēstnieki Latvijā:
1991. – 1994. Grāfs Dansebūrs (d’Ansebourg)
1995. – 1996. Johans Basts (Johan Bast) – rezidence Stokholmā
1996. – 2000. Ludoviks van Uldens (Ludovicus van Ulden)
2000. – 2004. Nikolas Beitss (Nicolaas Beets)
2004. – 2008. Roberts Šudebūms (Robert Schuddeboom)
2008. – 2012. Juriāns Krāks (Jurriaan Kraak)
2012. - 2015. Hendriks Gerits Kornelis van den Dols (Hendrik Gerrit Cornelis van den Dool)
Kopš 2015.gada Pīters Jans Langenbergs (Pieter Jan Langenberg)

Latvijas vēstniecība Hāgā tika atvērta 1998. gada janvārī. Latvijas vēstniece Nīderlandes Karalistē kopš 2015. gada 9. septembra ir Ilze Rūse.

Latvijas vēstnieki Nīderlandē:
1993. – 1997. Juris Kanelis
1997. – 1999. Imants Lieģis
1999. – 2003. Kārlis Eihenbaums
2003. –2008. Baiba Braže
2008. –2010. Sanita Pavļuta-Deslandes
2010. - 2015. Māris Klišāns
kopš 2015.gada Ilze Rūse

Latvijai ir divi goda konsuli Nīderlandē. Groningenē darbojas Jākobs Emmelkamps (Jacob Emmelkamp), savukārt Amsterdamā – Katarina Hartgere (Katarina Hartgers).

 

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Abu valstu starpā notiek regulāra parlamentāro vizīšu apmaiņa. Veiksmīga sadarbība izveidojusies starp abu valstu Ārlietu un Eiropas lietu komisijām, tostarp Eiropas lietu komiteju konferences ietvaros (Conference of Parliamentary Committees for Union Affairs of Parliaments of the European Union – COSAC), kā arī starp Baltijas un Beniluksa Parlamentārajām asamblejām.

2018. gada 15. un 16.maijā Nīderlandē norisinājās Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ojārā Ērika Kalniņa vizīte. Tās ietvaros notika kopēja Baltijas parlamentu ārlietu komisiju priekšsēdētāju tikšanās Nīderlandes Parlamenta apakšpalātā.

12. Saeimā 2015. gada 14. janvārī tika izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Nīderlandes parlamentu, kuras vadītājs ir Aleksejs Loskutovs.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Nīderlande tradicionāli ir nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partneris. Pirmsākumi Nīderlandes un Latvijas savstarpējai sadarbībai ekonomikā rodami Hanzas pilsētu savienībā. No 13. līdz 17. gadsimtam, Hanzas savienības ietvaros, tirdzniecība starp tādām ostas pilsētām, kā Rīga, Amsterdama un Groningena veicināja abpusēju valstu ekonomisko izaugsmi.

Mūsdienās Latvija turpina pastāvīgi uzsvērt interesi attīstīt un pilnveidot ekonomiskās attiecības ar Nīderlandi, lai panāktu tirdzniecības līdzsvaru, sekmējot augstas pievienotās vērtības eksportu uz Nīderlandi. Latvija un Nīderlande ir atvērtas un dinamiskas ekonomikas, kuru sadarbību apliecina gan augoši divpusējie tirdzniecības rādītāji, gan Nīderlandes investīciju apjoms Latvijā. Nīderlande 2017.gadā ierindojās starp desmit lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem un ir viens no galvenajiem investoriem Latvijā.

Nīderlandē kopš 2004. gada marta darbojas LIAA Latvijas ārējā ekonomiskā pārstāvniecība. Savukārt Latvijā kopš 2003. gada darbojas Nīderlandes-Latvijas tirdzniecības kamera (NLCC/Netherlands Latvian Chamber of Commerce).

 

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Abu NATO un ES dalībvalstu sadarbība notiek, balstoties uz 2008. gada 19. septembrī Londonā parakstīto Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju saprašanās memorandu par sadarbību aizsardzības un militāro attiecību jomā. Saprašanās memoranda mērķis ir turpināt un padziļināt divpusējo Latvijas un Nīderlandes aizsardzības resoru sadarbību NATO un ES. Memorands nosaka abu pušu aizsardzības un militārās sadarbības vispārējos un praktiskos ietvarus, militārās sadarbības programmas īstenošanas principus, regulē jurisdikcijas īstenošanas noteikumus, finanšu noteikumus, kā arī savstarpējo atbalstu un klasificētās informācijas aizsardzību.

Nīderlande ir viena no valstīm, kas atbalsta Latvijas koordinētā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (STRATCOM) darbību Rīgā. Tāpat Nīderlande atbalsta NATO patrulēšanas misiju Baltijas valstu gaisa telpā, pēdējo reizi patrulējot no 2017. gada janvāra līdz aprīlim no Zokņu aviobāzes Lietuvā. Latvija un Nīderlande ciešāk sadarbojas Pastāvīgās strukturētās sadarbības (Permanent Structured Cooperation, PESCO) ietvaros, tostarp “Militārās mobilitātes” projektā.

 

SADARBĪBA SATIKSMES JOMĀ

Sadarbība aviācijas nozarē

Kopš 2008. gada 26. oktobra Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic veic tiešos lidojumus no Rīgas uz Amsterdamu. Tāpat uz Nīderlandes pilsētu Eindhovenu tiešos lidojumus veic aviosabiedrība “Wizz Air”. Tiek plānots, ka 2018. gada rudenī tiešos lidojumus uz Eindhovenu no Rīgas veiks arī aviosabiedrība “Ryanair”.

Sadarbība tranzīta un loģistikas nozarē

Latvijai ir veiksmīga sadarbība ar Nīderlandi transporta un loģistikas jomā. Visciešākā sadarbība Rīgas ostai ir izveidojusies ar Roterdamas ostu pateicoties regulāriem konteinerlīniju (Containerships, Unifeeder Container Service un Mann Line Multimodal) maršrutiem.

Tāpat kopš 2016.gada ir noorganizēti vairāki testa konteinervilcienu pārvadājumi starp Ķīnu un Latviju, tostarp kombinētā dzelzceļa-jūras maršrutā Urumči-Rīga-Roterdama. Latvija arī turpmāk ir ieinteresēta piedāvāt izmantot izdevīgo Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un infrastruktūru kravu pārvadājumiem starp Eiropu un Āziju.

 

Pašvaldību un REĢIONĀLĀ SADARBĪBA

Latvijai un Nīderlandei ir vairākas sadraudzības pilsētas:

Pašvaldība Nīderlandē Pašvaldība Latvijā Sadarbība
Binnenmaa Alūksnes novads Sadarbība starp Alūksnes un Binnenmaas  pašvaldībām aizsākusies 1997.gadā.
Oststelingverfa Ērgļu novads Sadarbība ar Oststelingverfas pašvaldību Nīderlandē aizsākusies 1995.gadā, kad tika parakstīts sadarbības līgums.
Hengelo Ogre novads

1993.gadā parakstīts Nodomu protokols par sadarbību vides jautājumos.

1996.gadā parakstīts sadarbības līgums, kas nosaka abu valstu pašvaldību sadarbību.

Amsterdama Rīga Sadarbība uzsākta 2003.gada 22.maijā. Sadarbību nosaka 2011.gada 12.maijā parakstītā Vienošanās par sadarbību starp Rīgas pilsētu un Amsterdamas pilsētu.
Raalte Talsu novads Sadarbības līgumu noslēgšana: 2011., 2008., 1993. gadā

Siguldai ir izveidojusies sadarbība ar Mērseni (Meersen) Eiropas pilsētu sadraudzības asociācijas „Douzelage” ietvaros.

Latvija ar Nīderlandi ir izveidojusi vairākus reģionālos kontaktus:

  • INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmā 2014. - 2020. gadam dalībvalstis uzsākušas trīs kopīgu projektu īstenošanu. To ietvaros Latvijas partneri sadarbojas ar partneriem no Nīderlandes tādās jomās kā efektīva dabas resursu pārvaldība - Baltijas jūras telpiskās plānošanas uzlabošana, kā arī transports - Baltijas jūras ostu sadarbība un jauno transporta tīklu attīstība. Sadarbība galvenokārt tiek veidota starp universitātēm, pētniecības institūtiem, nozaru ministrijām, plānošanas reģioniem, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmumiem. Plašāka informācija: www.interreg-baltic.eu/.
  • INTERREG EUROPE starpreģionu sadarbības programmā 2014. - 2020. gadam dalībvalstis uzsākušas četru kopīgu projektu īstenošanu. To ietvaros Latvijas partneri sadarbojas ar partneriem no Nīderlandes tādu politiku sekmēšanā, kas vērstas uz pētniecības un inovāciju infrastruktūras pieejamības uzlabošanu un izmantošanu mazajiem un vidējiem komersantiem, ekoinovāciju virzības nodrošināšanu starptautiskos tirgos, mazo un vidējo komersantu konkurētspējas sekmēšanu radošo industriju jomā, kā arī dabas un kultūras resursu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu. Sadarbība galvenokārt tiek veidota starp nozaru ministrijām un reģioniem. Plašāka informācija: www.interregeurope.eu.
  • URBACT III pilsētvides attīstības programmā 2014. - 2020. gadam dalībvalstis uzsākušas divu kopīgu projektu īstenošanu. To ietvaros Latvijas partneri sadarbojas ar partneriem no Nīderlandes, daloties pieredzē un izstrādājot pašvaldību darbības plānus šādās jomās: iekļaujoša sabiedrība (Change projekts par sabiedrības līdzdalību sociālo pakalpojumu dizainā) un pārvaldība (Refill projekts par tukšo īpašumu īslaicīgu izmantošanu sociālo inovāciju veicināšanai). Sadarbība tiek veidota galvenokārt starp pašvaldībām. Plašāka informācija: http://urbact.eu/.

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS JOMĀ

IZGLĪTĪBA

Sadarbība notiek gan starptautisku daudzpusējo projektu ietvaros, gan divpusējā pieredzes apmaiņā starp pētnieciskajām institūcijām.

Latvijai izveidojusies cieša sadarbība izglītības jomā ar tradīcijām bagātajām Nīderlandes universitātēm. Liela daļa Latvijas valsts un privāto augstākās izglītības iestāžu ir noslēgušas sadarbības līgumus ar Nīderlandes augstākās izglītības iestādēm, kas paredz studentu, mācību spēku un zinātnieku apmaiņu. Tāpat Latvijas augstskolas aktīvi sadarbojas ar Nīderlandes augstskolām ES izglītības un zinātnes programmu ietvaros. Papildus, Nīderlandes augstskolās katru gadu iestājas liels skaits Latvijas jauniešu, kas iegūst bakalaura vai maģistra grādu pilnas mācību programmas ietvaros.

Kultūrizglītība

J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai (JVLMA) ir divpusējie sadarbības līgumi ar visām lielākajām mūzikas augstskolām Nīderlandē Erasmus programmas ietvaros (Amsterdama, Hāga, Roterdama, Utrehta, Māstrihta, ArtEZ Mākslu Institūts – Arnhema, Enšede, Cvolle), kā arī ar Roterdamas Dejas un Džeza akadēmijām. Līdz ar to vislielākais JVLMA studentu skaits, kas izmantojuši Erasmus programmas iespējas mācīties ārzemēs, ir tieši uz Nīderlandi.

Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) ir apakšprogrammas “Starpkultūru sakari Latvija-Vācija/Nīderlande” un laba sadarbība ir izveidojusies ar Nederlandse Taalunie (Dutch Language Union), kas sniedz atbalstu pastāvīgajam vieslektoram, kā arī palīdz ar mācību materiāliem un vieslektoriem konkrētiem semināriem. LKA ir laba sadarbība arī ar Nīderlandes vēstniecību Rīgā. Erasmus+ programmas ietvaros LKA ir noslēgti 2 līgumi ar šādām augstskolām: Amsterdamas universitāte (Universiteit van Amsterdam); Groningenas universitāte (Rijksuniversiteit Groningen). Regulāra sadarbība Erasmus+ programmas ietvaros ir ar organizāciju Frans Brouwer Cultural Management (lekcijas LKA studentiem). Programmas “Radošā Eiropa” (projekts Platform of European Theatre Academies - PLETA) ietvaros LKA kā partnerinstitūcija sadarbojas ar vēl 6 augstskolām, tostarp Zuyd Lietišķo zinātņu augstskolas Mākslas fakultāti (Zuyd University of Applied Sciences, Zuyd Hogeschool). Programmas “Horizon 2020” (projekts CoHERE: Critical Heritages: performing and representing identities in Europe) ietvaros LKA kā partnerinstitūcija sadarbojas ar 11 augstskolām un organizācijām, tostarp Amsterdamas universitāti un Stichting National Museum Van Wereldculturen (Nīderlande).

Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) sadarbojas ar Aki/ArtEZ Academy of Visual Art and Design. Eindhovenas dizaina akadēmijā, kas ir viena no labākajām un prestižākajām dizaina augstskolām Eiropā un pasaulē, studē salīdzinoši liels Latvijas studentu skaits. Daudzi studenti no Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas turpina studijas Eindhovenā.

Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB) ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Nīderlandes Karalisko bibliotēku. Nīderlandes atmiņu institūcijas ir arī LNB sadarbības partneri starptautiskajā projektā “Europeana Sounds”. 2017. gada augustā LNB 4.stāvā notika ksilogrāfijas – kokgriezumu un kokgrebumu izstāde "Rakstot kokā". Tajā tika eksponēti holandiešu mākslinieku darbi.

2017.gadā Latvijas vēstniece Nīderlandē I.Rūse pasniedza LNB dāvinājumu Leidenes universitātes bibliotēkai – grāmatas angļu valodā par Baltijas valstu vēsturi, kultūru, politiku.

Gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, cikla “Latvijas pēdas pasaulē” ietvaros 2016.gada novembrī vēstniecībā Hāgā notika tikšanās ar  kultūrvēsturnieku Jāni Krēsliņu. J.Krēsliņš uzrunāja klātesošos par tēmu “Ceļā uz valstiskumu: Latvija Eiropā cauri gadsimtiem”.

Par godu Nīderlandes Karaļa Vilhelma-Aleksandra un Karalienes Maksimas vizītei 2018. gada 11. jūnijā un viņu dāvinājumam Tautas grāmatu plauktam, LNB  apskatāma izstāde “Rembranta ēnā” – holandiešu oforti no LNB kolekcijas. 

KULTŪRA

Abu valstu sadarbība šajā jomā ir ļoti aktīva, jo tā pamatojas uz kultūrvēsturiskajām saitēm un profesionālo ieinteresētību. Tā tiek īstenota gan divpusējas sadarbības, gan starptautisku daudzpusējo projektu ietvaros.

Radošās industrijas

Nīderlandes radošo industriju eksperti piedalās radošās darbības nedēļās „Radi!”.

2017. gada 7. oktobrī, Latvijas vēstniecībā Nīderlandē notika seminārs “Diasporas loma radošo industriju eksporta veicināšanā Beniluksa valstīs”, kas pulcēja virkni radošo industriju pārstāvju, kuri par savām mājām šobrīd sauc Nīderlandi, Beļģiju vai Luksemburgu.

Mūzika

No 2004.-2015.gadam Amsterdamas Koncertzāles orķestri (Royal Concertgebouw Orchestra- RCO) diriģēja Mariss Jansons. Šobrīd viņam ir piešķirts emeritētā RCO diriģenta nosaukums. M.Jansona koncerts 2018.gada nogalē Amsterdamā, diriģējot RCO tiks veltīts Latvijas simtgadei. Paralēli RCO savas Eiropas koncertturnejas ietvaros muzicēs Rīgā 2018.gada nogalē.

2017. gada 30. jūnijā Latvijas Radio koris uzstājies Hārlemas koru biennālē (Haarlem Koorbiennale).

PIKC Nacionālās Mākslu vidusskolas Rīgas Doma kora skola sadarbojas ar Rijn IJssel koledžu (Arnema, Nīderlande). Rīgas Doma kora skola sadarbojas ar Nīderlandi Erasmus + programmas ietvaros:

  • Music across Europe projekts, kas noslēdzās šā gada maijā;
  • MusicXchain. Šis projekts noslēgsies 2020. gadā.

Muzeji

Gatavojoties Latvijas Republikas 100. gadskārtai, 2016. gada pavasarī Latvijas vēstniecība Nīderlandē uzsāka tematisku pasākumu ciklu – “Latvijas pēdas pasaulē”, iezīmējot spilgtus periodus Latvijas vēsturē, kas saistīti ar Nīderlandi. Projekta ietvaros 2016. gada 9. aprīlī vēstniecības telpās tika atklāta izstāde “Latvijas – Nīderlandes saiknes cauri gadsimtiem” un organizēta Rundāles pils direktora Imanta Lancmaņa lekcija par 17. gadsimta kultūrvēstures saitēm starp Latviju un Nīderlandi.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiālei „Mencendorfa nams” ir ilgstoša sadarbība ar Nīderlandes muzejiem. Šobrīd muzejs veido kopīgu projektu ar Nīderlandes Fēndamas Fēnkoloniālo muzeju – Latvijas simtgadei veltītu izstādi “Nīderlandes un Latvijas sakari. 1900–1939”, kas Mencendorfa namā tiks atvērta 2018. gada novembrī. Ar Fēndamas Fēnkoloniālo muzeju Nīderlandē Mencendorfa namam ir jau vairāk kā 10 gadus ilga sadarbība.

Māksla

No 2017. gada 9. decembra līdz 2018. gada 4. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē notika izstāde "Tev ir pienākušas 1243 ziņas. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze". No Nīderlandes puses partnerinstitūcija bija Eindhovenas laikmetīgās mākslas muzejs Van Abbemuseum, kuratore Diana Franssen.

Kino

Nacionālais Kino centrs atbalsta Latvijas vēstniecības Nīderlandē iniciatīvas – dalību “Eiropas Savienības filmu dienās” kā arī organizējot Latvijas filmu seansus diasporai un lūgtiem viesiem. 2017. gadā demonstrēta filma “Dotais lielums: mana māte”.

Sadarbībā ar Nīderlandi Latvijā tiks filmēts Nīderlandes TV seriāls. Daudzsēriju TV filma  „Nakts mantinieki” (oriģinālā - Heirs of the Night), kuras filmēšanai tiks izmantota  Nacionālā kino centra līdzfinansējuma sistēma. Projekta režisors ir Diederik van Rooijen Filmas darbība norisinās 19. gs, tās pamatā ir populārs jauniešu literatūras darbs. Filmas mērķauditorija – jaunieši.

Teātris

Latvijas Jaunā teātra institūta (LJTI) sadarbība ar Nīderlandi notiek ES programmas “Radošā Eiropa” atbalstīto starpvalstu sadarbības projektu ietvaros:

  • no 2014. līdz 2018. gadam sadarbības projekts [DNA], kur viens no partneriem ir laikmetīgās skatuves mākslu festivāls SPRING (Utrehta);
  • 2015. līdz 2018. gadam sadarbības projekts Urban Heat, kur viens no partneriem ir laikmetīgās skatuves mākslu festivāls SPRING (Utrehta);
  • no 2015. līdz 2019. gadam sadarbības projekts Imagine 2020, kur viens no partneriem ir teātris Rotterdamse Schouwburg (Roterdama).

LJTI pasākumi 2017. gadā:

  • no 11. – 13. maijam Rīgā norisinājās dramaturģijas darbnīca “Kolektīvā dramaturģija” laikmetīgās dejas horeogrāfiem nīderlandiešu dramaturģes Aukjes Ferhūgas (Amsterdama) vadībā.
  • 2. un 3. septembrī Rīgā, Starptautiskajā jaunā teātra festivālā Homo Novus notika režisores Samiras Elagozas (Amsterdama) viesizrāde “Cock, cock...who's there”un filmas “Craiglist Allstars”seanss.
  • 7. un 8. septembrī Rīgā notika ES programmas “Radošā Eiropa” atbalstītā starpvalstu sadarbības projekta [DNA] partneru tikšanās, kurā piedalījās arī laikmetīgās skatuves mākslu festivāla SPRING (Utrehta) direktors Rainers Hofmans.
  • 23. un 24. novembrī Rīgā, projekta “Hall06” TAAT (Theatre As Architecture, Architecture as Theatre) ietvaros notika arhitektu Gert Jana Stēma un Brega Horemansa meistarklase Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem. TAAT ir organizācijas, kas darbojas gan Nīderlandē, gan Vācijā.

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

Valsts vadītāji
   
2018. gada 11-12.jūnijs Nīderlandes Karaļa Vilhelma-Aleksandra (Willem-Alexander) un Karalienes Maksimas (Máxima) valsts vizīte Latvijā
2006. gada 22.-24. maijs Nīderlandes Karalienes Beatrikses (Beatrix) valsts vizīte Latvijā
2005. gada 18.-19. janvāris Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālā vizīte Nīderlandē
Parlamenta priekšsēdētāji
2014. gada 16. marts Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas tikšanās ar Nīderlandes parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Anauhku van Miltenburgu (Anouchka van Miltenburg) Starpparlamentu Savienības sesijas ietvaros Ženēvā
2006. gada 21. augusts Nīderlandes Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Fransa Veisglāsa (Frans Weisglas) darba vizīte Latvijā
2006. gada 16.-19. februāris Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres darba vizīte Nīderlandē
2004. gada 3.-5. jūnijs Nīderlandes Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Fransa Veisglasa (Frans Weisglas) darba vizīte Latvijā
2001. gada 23.-26. septembris Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes oficiālā vizīte Nīderlandē
Ministru prezidenti
2017.gada 26.-27.septembris Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska vizīte Nīderlandē.
2015. gada 21.-22. maijs Nīderlandes premjera Marka Rutes (Mark Rutte) dalība Austrumu partnerības samitā, Rīgā
2004. gada 26. aprīlis Nīderlandes premjera Jana Petera Balkenendes (Jan Peter Balkenende) darba vizīte Latvijā
2001. gada 29. oktobris Nīderlandes premjerministra Vima Koka (Wim Kok) oficiālā vizīte Latvijā
2000. gada 22.-24. oktobris Latvijas Ministru prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizīte Nīderlandē
1994. gada 14.-16. marts Latvijas Ministru prezidenta Valda Birkava oficiālā vizīte Nīderlandē
Ārlietu ministri
2015. gada 15. novembris Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru tikšanās Briselē. No Nīderlandes piedalījās ārlietu ministrs Berts Kūnderss (Bert Koenders)
2015. gada 17. aprīlis Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās ar Nīderlandes ārlietu ministru Bertu Kūndersu (Bert Koenders) Globālās kibertelpas konferences ietvaros Hāgā
2015. gada 3.-4. februāris Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru sanāksme Tallinā. No Nīderlandes piedalījās ārlietu ministrs Berts Kūnderss (Bert Koenders)
2015. gada 3. februāris Nīderlandes ārlietu ministra Berta Kūndersa (Bert Koenders) darba vizīte Latvijā
2013.gada 9.-10.oktobris Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru sanāksme Rīgā. Divpusēja Nīderlandes ārlietu ministra Fransa Timmermansa (Frans Timmermans) tikšanās ar ārlietu ministru E.Rinkēviču.
2012.gada 10.decembris Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru sanāksme Briselē
2011.gada 9.-10.septembris Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru sanāksme Igaunijā
2010.gada 21.novembris Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru sanāksme Briselē
2009. gada 12. oktobris Nīderlandes ārlietu ministra Maksima Ferhāgena (Maxime Verhagen) vizīte Latvijā
2009. gada 26. aprīlis Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru sanāksme Luksemburgā
2009. gada 31. marts Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa darba vizīte Nīderlandē, dalība Starptautiskajā Afganistānas konferencē
2008. gada 1.-2. oktobris Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru sanāksme Igaunijā
2007. gada 2.-3. oktobris Nīderlandes ārlietu ministra Maksima Ferhāgena (Maxime Verhagen) vizīte Latvijā. [Dalība 3+3 (Baltijas un Beniluksa valstu) ārlietu ministru sanāksmē Jūrmalā; divpusējā tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Dr. Arti Pabriku.]
2006. gada 22.-24. maijs Nīderlandes ārlietu ministra Bernarda Rudolfa (Bena) Bota (Bernard Rudolf (Ben) Bot) vizīte Latvijā Nīderlandes Karalienes Beatrises (Beatrix) valsts vizītes ietvaros
2005. gada 8. marts Nīderlandes ārlietu ministra Bernarda Rudolfa (Bena) Bota (Bernard Rudolf (Ben) Bot) darba vizīte Latvijā
2003. gada 9. septembris Nīderlandes ārlietu ministra Jāpa de Hopa Shēfera (Jaap de Hoop Scheffer) darba vizīte Latvijā
2003. gada 10.-12. marts Latvijas ārlietu ministres Sandras Kalnietes vizīte Nīderlandē [Starptautiskās Krimināltiesas inaugurācijas ietvaros]
2001. gada 13. jūnijs Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa darba vizīte Nīderlandē
1997. gada oktobris Nīderlandes ārlietu ministra Hansa van Mierlo (Hans van Mierlo) vizīte Latvijā. [Tika oficiāli atklāta Nīderlandes vēstniecības Latvijā.]
1993. gada 15.-16. aprīlis Nīderlandes ārlietu ministra Pētera Hendrika Koimansa (Pieter Hendrick Kooijmans) oficiālā vizīte Latvijā
1991. gada 11. februāris Latvijas ārlietu ministra Jāņa Jurkāna vizīte Nīderlandē

 

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Noslēgtie līgumi

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Nīderlandes Karaliste.

Svarīgas saites internetā

Karaļnams: http://www.koninklijkhuis.nl/

Parlamenta Deputātu palāta: http://www.eerstekamer.nl/

Parlamenta Senāts: http://www.tweedekamer.nl/

Nīderlandes valdība: http://www.government.nl/

Nīderlandes Ārlietu ministrija: http://www.minbuza.nl/

Nīderlandes statistikas centrs: http://www.cbs.nl/en-GB/menu/home/default.htm