Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes divpusējās attiecības

20.06.2016. 13:23

Latviju un Nīderlandi vieno ciešas un draudzīgas attiecības, ko raksturo regulārs politiskais dialogs, veiksmīga sadarbība Eiropas Savienības, NATO un citos starptautiskos ietvaros. Starp Baltijas un Beniluksa valstīm (Beļģija, Nīderlande, Luksemburga) notiek regulāras “3+3” formāta tikšanās. Izveidojusies laba Latvijas un Nīderlandes starpnozaru sadarbība, īpaši ekonomikas, kultūras un izglītības jomās.

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Abu valstu diplomātiskās attiecības nodibinātas 1921. gada 5. martā. Pirmais Latvijas sūtnis Nīderlandē bija Oskars Voits (rezidēja Berlīnē, 1925.-1932. gads), savukārt no 1938. līdz 1940. gada jūlijam – Edgars Krieviņš (rezidēja Berlīnē).

Starpkaru periodā Nīderlandei bija sūtniecība Rīgā. Atjaunoto Latvijas Republiku Nīderlande atzina 1991. gada 27. augustā. 1997. gada oktobrī Nīderlandes ārlietu ministrs Hanss van Mierlo (Hans van Mierlo) oficiāli atklāja Nīderlandes vēstniecību, kura savu darbību bija uzsākusi jau 1996. gada decembrī. Kopš 2015. gada 25. augusta Nīderlandes vēstnieks Latvijā ir Pīters Jans Langenbergs (Pieter Jan Langenberg).

Nīderlandes vēstnieki Latvijā:

1991. – 1994.

Grāfs Dansebūrs (d’Ansebourg)

1995. – 1996.

Johans Basts (Johan Bast) – rezidence Stokholmā

1996. – 2000.

Ludoviks van Uldens (Ludovicus van Ulden)

2000. – 2004.

Nikolas Beitss (Nicolaas Beets)

2004. – 2008.

Roberts Šudebūms (Robert Schuddeboom)

2008. – 2012.

Juriāns Krāks (Jurriaan Kraak)

2012. - 2015. Hendriks Gerits Kornelis van den Dols (Hendrik Gerrit Cornelis van den Dool)
Kopš 2015. Pīters Jans Langenbergs (Pieter Jan Langenberg)

Latvijas vēstniecība Hāgā tika atvērta 1998. gada janvārī. Latvijas vēstniece Nīderlandes Karalistē kopš 2015. gada 9. septembra ir Ilze Rūse.

Latvijas vēstnieki Nīderlandē:

1993. – 1997.

Juris Kanelis

1997. – 1999.

Imants Lieģis

1999. – 2003.

Kārlis Eihenbaums

2003. –2008.

Baiba Braže

2008. –2010.

Sanita Pavļuta-Deslandes

2010. - 2015.

Māris Klišāns

kopš 2015. Ilze Rūse

Latvijai ir divi goda konsuli Nīderlandē - Groningenē - Jākobs Emmelkamps (Jacob Emmelkamp) un Amsterdamā - Nikolass Šoltens (Nicolaas Scholtens).

 

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Abu valstu starpā notiek regulāra parlamentāro vizīšu apmaiņa. Veiksmīga sadarbība izveidojusies starp abu valstu Ārlietu un Eiropas lietu komisijām, tostarp Eiropas lietu komiteju konferences ietvaros (Conference of Parliamentary Committees for Union Affairs of Parliaments of the European Union – COSAC), kā arī starp Baltijas un Beniluksa Parlamentārajām asamblejām.

12. Saeimā 2015. gada 14. janvārī tika izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Nīderlandes parlamentu, kuras vadītājs ir Aleksejs Loskutovs.

  

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Nīderlande tradicionāli ir nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partneris. Pirmsākumi Nīderlandes un Latvijas savstarpējai sadarbībai ekonomikā rodami Hanzas pilsētu savienībā. No 13. līdz 17. gadsimtam, Hanzas savienības ietvaros, tirdzniecība starp tādām ostas pilsētām, kā Rīga, Amsterdama un Groningena veicināja abpusēju valstu ekonomisko izaugsmi.

Mūsdienās Latvija turpina pastāvīgi uzsvērt interesi attīstīt un pilnveidot ekonomiskās attiecības ar Nīderlandi, lai panāktu tirdzniecības līdzsvaru, sekmējot augstas pievienotās vērtības eksportu uz Nīderlandi. Latvijas vēstniecībā Nīderlandē kopš 2004. gada marta darbojas Latvijas ārējā ekonomiskā pārstāvniecība, LIAA. Savukārt Latvijā kopš 2003. gada darbojas Nīderlandes-Latvijas tirdzniecības kamera, NLCC.

2015. gada beigās preču tirdzniecības apgrozījums starp Nīderlandi un Latviju pieauga par 13,16%, sasniedzot 646,94 MEUR. Nīderlande ierindojas 9. vietā starp Latvijas eksporta partneru valstīm. Latvijas eksports uz Nīderlandi veidoja 2,53% no kopējā Latvijas eksporta, sasniedzot 241,466 795 EUR. Salīdzinājumā ar 2014. gadu Latvijas eksporta apjoms uz Nīderlandi pieauga par 33,34% jeb 60,38 miljoni EUR. 2015. gada beigās Nīderlande bija 8. vietā starp Latvijas importa partneru valstīm. Latvijas imports no Nīderlandes veidoja 3,64% no Latvijas kopējā importa, sasniedzot 405,479 905 EUR. Salīdzinājumā ar 2014. gadu Latvijas importa apjoms no Nīderlandes pieauga par 3,80% jeb 14,84 miljoni EUR. Tādējādi Latvijai ar Nīderlandi ir negatīva preču tirdzniecības bilance 164,01 miljonu EUR apmērā.

Galvenās Latvijas eksporta preces uz Nīderlandi: koksne un tās izstrādājumi (30,99%); augu valsts produkti (16,10%); dzīvnieki un lopkopības produkcija (14,72%); mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (17,53%); minerālie produkti (6,51%).

Galvenās eksporta preces uz Nīderlandi sadalījumā pa preču veidiem 2015. gadā

Koksne un tās izstrādājumi

-            Garumā   sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli

-            Saplāksnis,   finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli

-            Koka   lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara

-            Kokskaidu   plātnes

Augu valsts produkti

-            Rapšu   vai ripšu sēklas, arī šķeltas

-            Kvieši   un kviešu un rudzu maisījums

-            Mieži  

Dzīvnieki un lopkopības produkcija

-            Svaiga   vai atdzesēta liellopu gaļa

-            Siers   un biezpiens

-            Piens   un krējums, iebiezināts vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

-            Sviests   un citi piena tauki; piena tauku pastas

-            Dzīvi   liellopi

Mašīnas un mehānismi; elektriskās   iekārtas

-            Telefonu   aparāti

-            Iekārtas   grāmatu iesiešanai, ieskaitot brošēšanas mašīnas

-            Centrifūgas,   arī centrbēdzes žāvētavas; šķidrumu vai gāzu filtrēšanas vai attīrīšanas   ierīces un aparāti

-            Automātiskās   datu apstrādes iekārtas un to bloki

Minerālie produkti

-            Neapstrādātas   naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas

-            Aglomerēta   un neaglomerēta kūdra

 

Galvenās Latvijas importa precesno Nīderlandes: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (30,22%); augu valsts produkti (15,22%); ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (12,17%); pārtikas rūpniecības produkti (9,77%); plastmasas un izstrādājumi no tām (6,15%).

Galvenās importa preces no Nīderlandes sadalījumā pa preču veidiem 2015. gadā

Mašīnas   un mehānismi; elektriskās iekārtas

-            Telefonu aparāti

-            Automātiskās datu apstrādes iekārtas un to bloki

-            Elektroniskās integrālās shēmas

Augu   valsts produkti

-            Citi veģetējoši augi

-            Svaigi vai atdzesēti tomāti

-            Pušķiem vai dekoratīviem nolūkiem nogriezti svaigi, kaltēti, krāsoti,   balināti, piesūcināti vai citādi apstrādāti griezti ziedi un ziedpumpuri

-            Svaigi āboli, bumbieri un cidonijas

-            Dateles, vīģes, ananasi, avokado, gvajaves, mango un mangostāni, svaigi   vai žāvēti

-            Citi svaigi vai atdzesēti dārzeņi

Ķīmiskās   rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija

-            Medikamenti

-            Cilvēka asinis; dzīvnieku asinis, kas sagatavotas ārstniecības,   profilakses vai diagnostikas vajadzībām

-            Gatavi antidetonatori, oksidācijas inhibitori, pārsveķošanās   inhibitori, biezinātāji

Pārtikas   rūpniecības produkti

-            Iesala ekstrakts

-            Cigāri, Manilas cigāri, cigarillas un cigaretes no tabakas vai tabakas   aizstājējiem

-            Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti,   kas iegūti, ekstrahējot sojas pupu eļļu

-            Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur

-            Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā

-            Nedenaturēts etilspirts

Plastmasas   un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi

-            Amīnsveķi, fenolsveķi un poliuretāni pirmformās

-            Citādas plastmasas plātnes, loksnes, plēves, folijas un lentes, bez   porām, un kas nav stiegrotas, kārtainas

-            Etilēna polimēri pirmformās

-            Jaunas gumijas pneimatiskās riepas

-            Plastmasas izstrādājumi preču pārvadāšanai un iepakošanai

-            Citādi plastmasas izstrādājumi un izstrādājumi no citiem materiāliem

-            Poliacetāli, citādi poliēteri un epoksīdsveķi pirmformās; polikarbonāti,   alkīdsveķi, polialilesteri un citādi poliesteri pirmformās

Ņemot vērā Latvijas sekmīgās strukturālās reformas pēc pasaules finanšu krīzes izraisītās ekonomikas lejupslīdes, kā arī valsts ilglaicīgo apņēmību sasniegt Eiropas augstākos labklājības un ekonomisko rādītāju standartus, Latvija ir izdevīgs biznesa partneris. Pasaules Bankas Doing Business 2015 pētījumā189 valstu konkurencē Latvija ierindota augstajā 23. vietā. Uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā Latvija starp ES dalībvalstīm atrodas 9. vietā.

Tradicionāli Nīderlande veido vienu no lielākajiem ārvalstu tiešo investīciju īpatsvariem Latvijā, veidojot vērā ņemamu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. 2015. gada 2. ceturkšņa beigās Nīderlandes investīcijas sasniedza 1 miljardu EUR. Līdz šim lielākās Nīderlandes investīcijas ir veiktas: būvmateriālu ražošanā, nekustamā īpašuma pārvaldīšanā, automobiļu tirdzniecībā, mazumtirdzniecībā, degvielas mazumtirdzniecībā, kā arī naftas un gāzes ieguvē.

 

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Abu NATO un ES dalībvalstu sadarbība notiek, balstoties uz 2008. gada 19. septembrī Londonā parakstīto Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju saprašanās memorandu par sadarbību aizsardzības un militāro attiecību jomā. Saprašanās memoranda mērķis ir turpināt un padziļināt divpusējo Latvijas un Nīderlandes aizsardzības resoru sadarbību NATO un ES. Memorands nosaka abu pušu aizsardzības un militārās sadarbības vispārējos un praktiskos ietvarus, militārās sadarbības programmas īstenošanas principus, regulē jurisdikcijas īstenošanas noteikumus, finanšu noteikumus, kā arī savstarpējo atbalstu un klasificētās informācijas aizsardzību.

No 2016. gada Latvijā akreditēts Nīderlandes aizsardzības atašejs pulkvežleitnants Benediktuss Reinenbergs (Benedictus Rijnenberg), kurš rezidē Hāgā. Nīderlandes aizsardzības atašejs ir augstākā militāro aprindu kontaktpersona Latvijas drošības un aizsardzības institūcijām. Attiecīgi pulkvežleitnants Benediktuss Reinenbergs Latvijā pārstāv Nīderlandes Aizsardzības ministriju, Karalisko jūras floti, nacionālos bruņotos un gaisa spēkus, kā arī, Militāro policiju (Marechaussee). Tāpat kopš 2003. gada pulkvežleitnants Vitauts Mihailovskis, rezidējot Londonā, pilda Latvijas Republikas 1. ranga aizsardzības atašeja pienākumus Nīderlandē.

Latvija un Nīderlande ilglaicīgi sadarbojas starptautiskajās miera uzturēšanas misijās un operācijās NATO un ES kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) ietvaros. Kopš 2016. gada karavīri no Latvijas, Nīderlandes vadībā, piedalās ANO miera atbalsta operācijā Mali (MINUSMA). Šī ir pirmā ANO miera uzturēšanas misija, kurā Latvija nosūtījusi Nacionālos bruņotos spēkus. Papildus starptautiskajām miera atbalsta misijām, Latvija un Nīderlande sadarbojas arī NATO un ES daudznacionālo drošības spēku attīstības, nostiprināšanas un sagatavošanas (tostarp mācību) pasākumos.

Nīderlande ir viena no valstīm, kas atbalsta Latvijas koordinētā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (STRATCOM) darbību Rīgā. 2015. gada novembrī Nīderlandes aizsardzības ministrija STRATCOM centrā sekondēja ekspertu, kas atbalsta centra darbību, sabiedrisko un diplomātisko attiecību jomā.

 

SADARBĪBA SATIKSMES JOMĀ

Starp Latvijas un Nīderlandes pilsētām (Utrehta, Amsterdama, Roterdama, Breda) notiek regulāri pasažieru pārvadājumi. Kopš 2008. gada 26. oktobra Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic veic tiešos lidojumus no Rīgas uz Amsterdamu. 

 

PAŠVALDĪBU REĢIONĀLĀ SADARBĪBA

Latvija ar Nīderlandi ir izveidojusi vairākus reģionālos kontaktus. Latvijai izveidojušās ilggadējas attiecības ar Overijsselas (Overijssel) provinci Nīderlandē, kuru ietvarā, Latvijas un Nīderlandes dažādu nozaru pārstāvji veicina sadarbību un labas prakses apmaiņu tieslietu, vides aizsardzības, atkritumu apsaimniekošanas, ekotūrisma un pašvaldību jomās. 

Latvijai un Nīderlandei ir vairākas sadraudzības pilsētas: Rīgai ar Amsterdamu, Ērgļu novadam ar Oststellingverfas (Ooststellingverf) pašvaldību, Talsu novadam ar Rāltes (Raalte) pašvaldību, Ogres novadam ar Hengelo (Hengelo), un Siguldai ar Mērseni (Meersen) ES Douzelage pilsētu sadraudzības programmas ietvaros.  

 

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS JOMĀ

IZGLĪTĪBA

Sadarbība notiek gan starptautisku daudzpusējo projektu ietvaros, gan divpusējā pieredzes apmaiņā starp pētnieciskajām institūcijām.

Latvijai izveidojusies cieša sadarbība izglītības jomā ar tradīcijām bagātajām Nīderlandes universitātēm. Liela daļa Latvijas valsts un privāto augstākās izglītības iestāžu ir noslēgušas sadarbības līgumus ar Nīderlandes augstākās izglītības iestādēm, kas paredz studentu, mācību spēku un zinātnieku apmaiņu. Studentu apmaiņas programmu ietvaros, laika posmā no 2014. līdz 2015. mācību gadam Nīderlandē studēja 64 Latvijas augstskolu studenti, savukārt Latvijas augstskolās studēja 45 Nīderlandes studenti.  Tāpat Latvijas augstskolas aktīvi sadarbojas ar Nīderlandes augstskolām ES izglītības un zinātnes programmu ietvaros. Papildus, Nīderlandes augstskolās katru gadu iestājas liels skaits Latvijas jauniešu, kas iegūst bakalaura vai maģistra grādu pilnas mācību programmas ietvaros.

Kultūrizglītība

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai (JVLMA) ir divpusējie sadarbības līgumi ar visām lielākajām mūzikas augstskolām Nīderlandē Erasmus programmas ietvaros (Amsterdama, Hāga, Roterdama, Utrehta, Māstrihta, ArtEZ Mākslu Institūts – Arnhema, Enšede, Cvolle), kā arī ar Roterdamas Dejas un Džeza akadēmijām. Līdz ar to vislielākais JVLMA studentu skaits, kas izmantojuši Erasmus programmas iespējas mācīties ārzemēs, ir tieši Nīderlandē (2016. gadā ap 70).

Kopš 2013. gada septembra Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) piedāvā studentiem (bakalaura studiju programmās) iespēju apgūt nīderlandiešu valodu un kultūru. Reflektantiem bez nīderlandiešu valodas priekšzināšanām tiek piedāvāta „Starpkultūru sakaru” apakšprogramma, kurā studenti apgūst nīderlandiešu valodas pamatus un iegūst zināšanas par nīderlandiešu valodā runājošo reģionu ģeogrāfiju un vēsturi. Savukārt Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) sadarbojas ar Nīderlandes Aki/ArtEZ Academy of Visual Art and Design, Enšedē (Enschede) un Eindhovenas Dizaina akadēmiju (Design Academy Eindhoven). 2014. gada 22. oktobrī bijušais Latvijas vēstnieks Nīderlandē - Māris Klišāns - tikās ar Eindhovenas Dizaina akadēmijā studējošiem latviešiem, lai pārrunātu kopīgās un atšķirīgās iezīmes Latvijas un Nīderlandes izglītību sistēmās, kā arī, apskatītu bakalauru programmas absolventu Jasmīnas Grases, Mārča Ziemiņa un Beātes Šņukas diplomdarbu izstādes Nīderlandes dizaina nedēļas ietvaros.

KULTŪRA

Nīderlandes un Latvijas sadarbība kultūras jomā balstās uz valstu kultūrvēsturiskajām saitēm un abpusēju profesionālo ieinteresētību. Tā tiek īstenota, gan divpusējas sadarbības, gan starptautisku daudzpusējo projektu ietvaros.

Radošās industrijas

2016. gada janvārī Groningenā norisinājās 30. ikgadējais festivāls un lielākā mūzikas industrijas konference Eiropā, kas ietver 175 diskusiju paneļus par radošajām industrijām – Eurosonic Noorderslag. Pasākums pulcēja ap 4000 mūzikas industriju pārstāvjus, to skaitā arī Latvijas pārstāvjus. Festivālā piedalījās Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja - “Live Riga” - mārketinga projektu vadītāja Ieva Lasmane, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) starptautisko datu apstrādes speciālists Raitis Zgirskis u.c.

No 2015. gada 11. līdz 12. martam, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā, tika organizēta starptautiska konference par kultūras un radošo industriju ietekmi uz citiem sektoriem – “Cultural and Creative Crossovers: Partnering culture with other sectors to maximise creativity, growth and innovation.” Konferencē piedalījās vairāki Nīderlandes eksperti un konferences panelī uzstājās Nīderlandes Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas ģenerāldirektore Marjana Hammersma (Marjan Hammersma).

2015. gada 11. martā, Hāgā, Eiropola mītnē, tika atklāta Arņa Kalniņa un Jura Kalniņa fotogrāfiju izstāde „Brīnišķā Latvija.” Savukārt 20. februārī Eiropas Mājā, Hāgā, tika atklāta arhitekta Jāņa Dripes, pilota Jāņa Andersona un fotogrāfa Jura Kalniņa kopīgi veidotā fotoizstāde „Rīga no augšas.” Papildus, 19. martā Amsterdamas Franču institūta telpās (French institute) tika atklāta izstāde „Jūgendstils: Rīga”, bet decembrī Latvijas vēstniecības telpās Nīderlandē tika izstādīti latviešu bērnu zīmējumi, mākslas konkursa „Trejdeviņas saules lec” ietvaros. 

Mūzika

2016. gada 25. februārī pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (Brass Band)  viesojās Groningenas (Groningen) filharmoniskā orķestra (KamerFilharmonie Der Aa) virsdiriģents Josts Smēts (Joost Smeets). Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) 2015. gada 25. maijā ir noslēdzis līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) par projekta „Latviešu simfoniskās mūzikas eksporta veicināšanas ārzemju tirgos” īstenošanu, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Attiecīgā projekta ietvaros, 2016. gadā LSO uzsācis sadarbību ar Nīderlandes māksliniekiem pie kopprojekta izveides.

Savukārt 2016. gada 13. janvārī Eurosonic Noorderslag mūzikas konferences un festivāla ietvaros Groningenā, Nīderlandē, Eiropas Komisijas pirmais viceprezidents - Frans Timmermans - pasniedza prestižo European Border Breakers Awards (EBBA) balvu latviešu grupai “Carnival Youth”, ierindojot mūziķus 10 labāko Eiropas grupu starpā. Turklāt grupa ieguva arī skatītāju augstāko atzinību (Public choice award). 2015. gadā Latvijas vēstniecība Nīderlandē “Mūsu glābēja” baznīcā Hāgā organizēja  koncertu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmas laikā. Koncertā, kas ir t.s. “trio” prezidentūru – Itālijas, Latvijas un Luksemburgas – vēstniecību kopīgs pasākums, muzicēja  ansamblis „Trio Colorato”. Savukārt Amsterdamā, Karaliskajā Koncertzālē (Royal Concertgebouw) Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros notika koncerts, kurā uzstājās pasaulslavenais Amsterdamas Karaliskais orķestris (Royal Concertgebouw Orchestra) latviešu diriģenta maestro Marisa Jansona vadībā.

Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 96. gadadienu, un atzīmējot Rīgas 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, kā arī gaidot Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, 2015. gadā Latvijas vēstniecība Nīderlandē organizēja pasaulslavenās latviešu operdziedātājas Ineses Galantes solokoncertu.

Papildus 2015. gadā Latvijas Radio koris Nīderlandē sniedza 6 koncertus – Tilburgā, Amsterdamā, Roterdamā, Groningenā, Eindhovenā un Limburgā. Koris bieži koncertē Nīderlandē - 2014. gada martā, Latvijas Radio koris uzstājās Cvolle un Hertogenbosā ar koncertu „KARA DABA”, bet septembrī – Māstrihtas Sakrālās mūzikas festivālā.

Muzeji

Gatavojoties Latvijas Republikas 100. gadskārtai, 2016. gada pavasarī Latvijas vēstniecība Nīderlandē uzsāka tematisku pasākumu ciklu – “Latvijas pēdas pasaulē”, iezīmējot spilgtus periodus Latvijas vēsturē, kas saistīti ar Nīderlandi. Projekta ietvaros 2016. gada 9. aprīlī vēstniecības telpās tika atklāta izstāde “Latvijas – Nīderlandes saiknes cauri gadsimtiem” un organizēta Rundāles pils direktora Imanta Lancmaņa lekcija par 17. gadsimta kultūrvēstures saitēm starp Latviju un Nīderlandi.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiālei „Mencendorfa nams” (MN) ir ilgstoša sadarbība ar Nīderlandes muzejiem. 2014. gadā MN notika izstāde un konference “Nīderlandiešu flīzes Latvijā”, kurā piedalījās partneri no Nīderlandes Fēndamas, Apingedamas un Arnheimas muzejiem. 2016. gadā MN paredzēta izstāde un konference “Tulpes dārzā, mākslā un dizainā”.

Arhīvi

No 2006. līdz 2007. gadam Nīderlandes nacionālais arhīvs iniciēja, vadīja un finansēja Baltijas jūras reģiona valstu kopprojektu Baltic Connections, kurā piedalījās arī Latvijas valsts vēstures arhīvs. Projekta rezultātā tika izveidota arhīvu datubāze par Baltijas jūras reģiona valstu attiecībām laika posmā no 1450. līdz 1800. gadam, ieskaitot Latvijas un Nīderlandes tirdzniecības vēsturi. Apkopotais 2320 lappušu ceļvedis ir pieejams ne tikai iespieddarba formā, bet arī projekta ietvaros izveidotajā mājaslapā.

2006. gadā Latvijas Valsts vēstures arhīvs sadarbībā ar Nīderlandes vēstniecību Latvijā sagatavoja izdevumu Beyond Traditional Borders: Eight Centuries of Latvia Dutch Relations par abu valstu diplomātisko attiecību vēsturi. Izdevums tika veidots, lai atzīmētu Nīderlandes Karalistes un Latvijas Republikas diplomātisko attiecību 85. gadadienu un Viņas Majestātes Nīderlandes karalienes Beatrises (Beatrix) vizīti Latvijā.

Bibliotēkas

Nīderlandes Karaliskās bibliotēkas (NKB) direktors Vims van Drimmelens (Vim van Drimmelen) ir viens no UNESCO Starptautiskās ekspertu komisijas biedriem Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) - “Gaismas pils” - projekta metodoloģiskai vadībai, uzraudzībai un pilnveidošanai. LNB un NKB sadarbības ietvaros LNB ir organizējusi izstādi Hāgā, saņēmusi konsultācijas saistībā ar bibliotēkas jauno ēku, digitalizācijas procesiem u.c. veida profesionālo informāciju. 

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

Valsts vadītāji

2006. gada 22.-24. maijs

Nīderlandes Karalienes Beatrikses (Beatrix) valsts vizīte Latvijā

2005. gada 18.-19. janvāris

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālā vizīte Nīderlandē

Parlamenta priekšsēdētāji

2014. gada 16. marts Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas tikšanās ar Nīderlandes parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Anauhku van Miltenburgu (Anouchka van Miltenburg) Starpparlamentu Savienības sesijas ietvaros Ženēvā

2006. gada 21. augusts

Nīderlandes Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Fransa Veisglāsa (Frans Weisglas) darba vizīte Latvijā

2006. gada 16.-19. februāris

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres darba vizīte Nīderlandē

2004. gada 3.-5. jūnijs

Nīderlandes Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Fransa Veisglasa (Frans Weisglas) darba vizīte Latvijā

2001. gada 23.-26. septembris

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes oficiālā vizīte Nīderlandē

Ministru prezidenti

2015. gada 21.-22. maijs Nīderlandes premjera Marka Rutes (Mark Rutte) dalība Austrumu partnerības samitā, Rīgā

2004. gada 26. aprīlis

Nīderlandes premjera Jana Petera Balkenendes (Jan Peter Balkenende) darba vizīte Latvijā

2001. gada 29. oktobris

Nīderlandes premjerministra Vima Koka (Wim Kok) oficiālā vizīte Latvijā

2000. gada 22.-24. oktobris

Latvijas Ministru prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizīte Nīderlandē

1994. gada 14.-16. marts

Latvijas Ministru prezidenta Valda Birkava oficiālā vizīte Nīderlandē

Ārlietu ministri

2015. gada 15. novembris Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru tikšanās Briselē. No Nīderlandes piedalījās ārlietu ministrs Berts Kūnderss (Bert Koenders)
2015. gada 17. aprīlis

Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās ar Nīderlandes ārlietu ministru Bertu Kūndersu (Bert Koenders) Globālās kibertelpas konferences ietvaros Hāgā

2015. gada 3.-4. februāris

Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru sanāksme Tallinā. No Nīderlandes piedalījās ārlietu ministrs Berts Kūnderss (Bert Koenders)

2015. gada 3. februāris

Nīderlandes ārlietu ministra Berta Kūndersa (Bert Koenders) darba vizīte Latvijā

2013.gada 9.-10.oktobris

Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru sanāksme Rīgā. Divpusēja Nīderlandes ārlietu ministra Fransa Timmermansa (Frans Timmermans) tikšanās ar ārlietu ministru E.Rinkēviču.

2012.gada 10.decembris Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru sanāksme Briselē
2011.gada 9.-10.septembris Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru sanāksme Igaunijā
2010.gada 21.novembris Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru sanāksme Briselē

2009. gada 12. oktobris

Nīderlandes ārlietu ministra Maksima Ferhāgena (Maxime Verhagen) vizīte Latvijā

2009. gada 26. aprīlis

Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru sanāksme Luksemburgā

2009. gada 31. marts

Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa darba vizīte Nīderlandē, dalība Starptautiskajā Afganistānas konferencē

2008. gada 1.-2. oktobris

Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru sanāksme Igaunijā

2007. gada 2.-3. oktobris

Nīderlandes ārlietu ministra Maksima Ferhāgena (Maxime Verhagen) vizīte Latvijā. [Dalība 3+3 (Baltijas un Beniluksa valstu) ārlietu ministru sanāksmē Jūrmalā; divpusējā tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Dr. Arti Pabriku.]

2006. gada 22.-24. maijs

Nīderlandes ārlietu ministra Bernarda Rudolfa (Bena) Bota (Bernard Rudolf (Ben) Bot) vizīte Latvijā Nīderlandes Karalienes Beatrises (Beatrix) valsts vizītes ietvaros

2005. gada 8. marts

Nīderlandes ārlietu ministra Bernarda Rudolfa (Bena) Bota (Bernard Rudolf (Ben) Bot) darba vizīte Latvijā

2003. gada 9. septembris

Nīderlandes ārlietu ministra Jāpa de Hopa Shēfera (Jaap de Hoop Scheffer) darba vizīte Latvijā

2003. gada 10.-12. marts

Latvijas ārlietu ministres Sandras Kalnietes vizīte Nīderlandē [Starptautiskās Krimināltiesas inaugurācijas ietvaros]

2001. gada 13. jūnijs

Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa darba vizīte Nīderlandē

1997. gada oktobris

Nīderlandes ārlietu ministra Hansa van Mierlo (Hans van Mierlo) vizīte Latvijā. [Tika oficiāli atklāta Nīderlandes vēstniecības Latvijā.]

1993. gada 15.-16. aprīlis

Nīderlandes ārlietu ministra Pētera Hendrika Koimansa (Pieter Hendrick Kooijmans) oficiālā vizīte Latvijā

1991. gada 11. februāris

Latvijas ārlietu ministra Jāņa Jurkāna vizīte Nīderlandē

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Noslēgtie līgumi

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Nīderlandes Karaliste.

Svarīgas saites internetā

Karaļnams: http://www.koninklijkhuis.nl/

Parlamenta Deputātu palāta: http://www.eerstekamer.nl/

Parlamenta Senāts: http://www.tweedekamer.nl/

Nīderlandes valdība: http://www.government.nl/

Nīderlandes Ārlietu ministrija: http://www.minbuza.nl/

Nīderlandes statistikas centrs: http://www.cbs.nl/en-GB/menu/home/default.htm