Latvijas Republikas un Mongolijas Valsts divpusējās attiecības

21.04.2017. 14:38

 

 DIPLOMĀTISKĀS ATTIECĪBAS

Mongolija atzina Latvijas neatkarību 1991. gada 29. augustā, diplomātiskās attiecības nodibinātas 1991. gada 15. oktobrī.

2016. gada 20. aprīlī Ulanbatorā, Mongolijā, svinīgā ceremonijā Latvijas vēstnieks Māris Selga iesniedza akreditācijas vēstules Mongolijas prezidentam Cahjagīnam Elbegdoržam (Tsakhiagiin Elbegdorj).

2016. gada 19. aprīlī Rīgā tika akreditēts Mongolijas vēstnieks Latvijā Nemehs Batā (Nemekh Bataa), kurš rezidē Polijā.

Ulanbatorā darbojas Latvijas goda konsuls Čoimpogs Bats (Choimpog Bat).

  

KONSULĀRĀ INFORMĀCIJA

Latvijas diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētāji var ieceļot Mongolijā bez vīzas un uzturēties tās teritorijā līdz 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, saskaņā ar starpvaldību līgumu. Latvijas pilsoņa un nepilsoņa pasu turētājiem ieceļošanai Mongolijā ir nepieciešama vīza.

Mongolijas diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētāji var ieceļot Latvijā bez vīzas un uzturēties tās teritorijā līdz 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, saskaņā ar starpvaldību līgumu. Mongolijas pilsoņa pasu turētājiem ieceļošanai Latvijā ir nepieciešama vīza.

Papildu informācija pieejama šeit.

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Latvija ir ieinteresēta paplašināt ekonomiskās sadarbības saites starp abām valstīm, kā arī nostiprināt mūsu eksportētāju pozīcijas Mongolijas tirgū. Šobrīd Latvijas preču eksports uz Mongoliju ir neliels, taču daudzveidīgs (dažādas iekārtas un mehānismi, zivju konservi, dārzeņi un augļi, arī medikamenti un tekstilizstrādājumi). Latvija ir ieinteresēta stiprināt pastāvošās ekonomiskās saiknes pārtikas produktu ražošanā un mašīnbūves nozarē. Visperspektīvākās nākotnes sadarbības nozares ir farmācija, kā arī tranzīts un loģistika. Ņemot vērā Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko atrašanās vietu un attīstīto transporta infrastruktūru, vēlamies piedāvāt mūsu transporta infrastruktūru, īpaši ostas, kravu transportēšanai no Mongolijas pa zemes ceļu uz Ziemeļeiropas un Rietumeiropas tirgiem. Tiecoties veicināt sadarbību autotransporta jomā, valstis ir parakstījušas arī nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu.

Preču tirdzniecība 2016. gadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Eksports Imports
Procenti no kopējā Latvijas preču eksporta 2016.gadā Procenti no kopējā Latvijas preču importa 2016.gadā
  1. Lietuva – 1 703 529 975 EUR jeb 17,66%
  2. Igaunija – 1 103 979 863 EUR jeb 11,45%
  3. Krievija – 787 520 432 EUR jeb 8,16%

...

107. Mongolija – 986 884 EUR jeb 0,01%

  1. Lietuva – 1 917 764 876 EUR jeb 17,24%
  2. Vācija – 1 268 349 435 EUR jeb 11,40%
  3. Polija – 1 161 211 713 EUR jeb 10,44%

...

117. Mongolija – 30 949 EUR jeb 0,00%

Latvijas un Mongolijas tirdzniecības dinamika, EUR

Gads

Eksports

Imports

2009

154 130

0

2010

246 626

1 267

2011

846 321

104 238

2012

3 616 147

39 812

2013

1 428 979

36 004

2014

792 972

65 395

2015

700 979

1 542

2016 986 884 30 949
  • Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma 1,02 MEUR Mongolija ieņēma 113.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.

  • 2016. gadā Latvijai ar Mongoliju bija pozitīva preču tirdzniecības bilance – 955,94 tūkst. EUR apmērā. Latvijas preču eksports uz Mongoliju salīdzinājumā ar 2015. gadu pieaudzis par 31,9%.

Galvenās eksporta preces uz Mongoliju sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā, EUR

Preču veids EUR Īpatsvars kopējā eksportā
Kopā 986 884 100%

Pārtikas rūpniecības produkti:

-         Sagatavotas vai konservētas zivis 83,74%

-        Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti citi dārzeņi 15,04%

508 730 51,55%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija:

-         Medikamenti 100,00%

234 573 23,77%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

-         Telefonu aparāti 78,31%

-        Daļas un piederumi mašīnām 14,64%

201 598 20,43%
Galvenās importa preces no Mongolijas sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā, EUR
Preču veids EUR Īpatsvars kopējā importā
Kopā 30 949 100%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi:

-         Svīteri, puloveri, kardiganjakas, vestes 43,94%

-         Sieviešu vai meiteņu mēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci, anoraki 17,12%

-         Šalles, lakati, kaklauti, mantiļas, plīvuri 14,03%

-         Sieviešu vai meiteņu kostīmi, ansambļi, žaketes, bleizeri 12,67%

-        Segas un pledi 6,80%

29 770 96,19%
  •  Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem 2016. gada beigās Mongolijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā netika reģistrēti. Arī Latvijas tiešo investīciju atlikumi Mongolijā netika reģistrēti.

 

 

SADARBĪBA CITĀS NOZARĒS

Vēlamies veicināt arī sadarbību kultūrā, izglītībā un zinātnē – Latvijai ar Mongoliju ir noslēgts līgums par sadarbību šajās jomās. Saskaņā ar līgumu tiek piedāvātas stipendijas bakalaura studentiem vai maģistrantiem pilnam mācību gadam. Informācija par stipendijām pieejama Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļa vietnē un Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) tīmekļa vietnē.

 

DIVPUSĒJIE LĪGUMI

  • Parakstīts 01.07.2003. un stājies spēkā 18.03.2004. – Latvijas Republikas valdības un Mongolijas valdības līgums par sadarbību kultūrā, izglītībā un zinātnē (šeit). 
  • Parakstīts 12.06.2014. un stājies spēkā 06.09.2014. – Latvijas Republikas valdības un Mongolijas valdības līgums par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem (šeit). 
  • Parakstīts 12.06.2014. un stājies spēkā 12.03.2015. – Latvijas Republikas valdības un Mongolijas valdības nolīgums par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (šeit).

Ārlietu ministrijas divpusējo līgumu datu bāze šeit.

 

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Latvijas amatpersonu vizītes Mongolijā

2016. gada 13.-17. jūlijā

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa dalība Āzijas – Eiropas sanāksmes (ASEM) 11. samitā Ulanbatorā, Mongolijā, kura laikā tika pārrunāti Āzijas un Eiropas savienojamības aspekti, darba metodes, nākotnes perspektīvas, kā arī diskutēts par klimata izmaiņām, ilgtspējīgu attīstību, daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, katastrofu seku novēršanu un menedžmentu, enerģijas drošību, pārtikas drošību un citiem jautājumiem.

Foruma laikā Raimonds Vējonis tikās arī ar Mongolijas prezidentu Elbegdoržu (Elbegdorj).

2014. gada 12. un 13. jūnijā

Valsts prezidents Andris Bērziņš oficiālā vizītē apmeklēja Mongoliju. Kopā ar viņu devās arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, tieslietu ministre Baiba Broka, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete.

Vizītes laikā Valsts prezidents tikās ar Mongolijas prezidentu Elbegdoržu (Elbegdorj), Mongolijas Ministru prezidentu Altanhujagu (Altankhuyag) un parlamenta priekšsēdētāja vietnieku Gončigdoržu (Gonchigdorj), bet Latvijas ārlietu ministram notika oficiālās tikšanās ar Mongolijas ceļu un transportu ministru Gansuhu (Gansukh) un Mongolijas ārlietu ministru Boldu (Bold), kuru laikā tika parakstīts nolīgums par starptautiskajiem autotransporta pārvadājumiem, līgums par vīzu prasību atcelšanu diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem, kā arī saprašanās memorands starp abu valstu ārlietu ministrijām.

2013. gada 29. aprīlī Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs piedalījās forumā “Community of Democracies” Ulanbatorā. Vizītes laikā viņam bija divpusējās tikšanās ar Mongolijas Lielā Hurāla spīkeru Enhboldu (Enkhbold) un ekonomiskās attīstības ministru Batbajaru (Batbayar).

Mongolijas amatpersonu vizītes Latvijā

2014. gada 27. janvārī Mongolijas ārlietu ministra Bolda (Bold) oficiālā vizīte, kuras laikā viņš tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu un ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Vizītes laikā notika Latvijas Ārlietu ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopīgi rīkotais seminārs par biznesa iespējām Mongolijā.
2003. gada 1. jūlijā Mongolijas prezidenta Bagadandi (Bagabandi) vizīte, kuras laikā tika parakstīts līgums par sadarbību kultūrā, izglītībā un zinātnē, kas paredz studentu un pasniedzēju apmaiņu, kā arī radio, televīzijas un tirdzniecības kameru sadarbības līgumi.

 

NODERĪGAS SAITES