Latvijas Republikas un Meksikas Savienoto Valstu divpusējās attiecības

16.05.2016. 16:53

Latvijas un Meksikas attiecības ir draudzīgas. Tuvākā nākotnē būtu nepieciešams veicināt sadarbību starp valstīm galvenokārt izglītības, tūrisma un ekonomikas jomās. Abas valstis līdz šim ir veiksmīgi sadarbojušās starptautisko organizāciju ietvaros. Starp Latviju un Meksiku pastāv bezvīzu režīms.

Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā Latvija piedalās arī Eiropas Savienības un Meksikas stratēģiskās partnerības dialogā.

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Meksika atzina Latvijas valsti 1927. gada 10. maijā. Diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Meksikas Savienotajām Valstīm (spāņu valodā Estados Unidos Mexicanos) tika atjaunotas 1991. gada 27. novembrī.

Latvijas vēstnieki Meksikā rezidē Vašingtonā, ASV. Latvijas intereses Meksikā no 1993. gada līdz 1999. gada beigām pārstāvēja Latvijas Republikas vēstnieks Ojārs Kalniņš. 2002. gada 28. maijā tika akreditēts vēstnieks Aivis Ronis, 2006. gada 22. martā vēstnieks Māris  Riekstiņš, 2008.gada 8.maijā vēstnieks Andrejs Pildegovičs. 2013.gada 3.jūlijā Meksikā akreditējies Latvijas vēstnieks ASV Andris Razāns, iesniedzot Meksikas Savienoto Valstu Prezidentam Enrikem Penam Njeto (Enrique Peña Nieto) Latvijas Republikas vēstnieka Meksikā akreditācijas vēstuli.

Latvijai kopš 1993. gada Meksikā ir Goda konsule Beatrise Āboltiņa Trueblood.

Meksiku Latvijā pārstāv Meksikas vēstniecība Stokholmā. Pirmais Meksikas vēstnieks Horhe Pinto Levi Masals (Jorge Pinto Levi Mazal) Latvijā akreditējās 1992. gada 27. februārī. 1995. gada 13. februārī Latvijā akreditēts vēstnieks Lorenzo Vijnals (Lorenzo Vignal), 2001. gada 13. oktobrī Havjers Barros Valero (Javier Barros Valero) un 2001. gada 5. jūnijā Horhe Kastro-Vaļe Kuene (Jorge Castro-Valle Kuehne), 2006. gada 31. oktobrī vēstniece Norma Berta Pensado Moreno (Norma Bertha Pensado Moreno), kura savas funkcijas beidza 2011.gada 13.aprīlī. Laika posmā no 2012.gada 4.septembra līdz 2013.gada 9.septembrim Meksikas vēstnieks Latvijā bija Horhe Lomonako (Jorge Lomonaco). 2014.gada 15.jūlijā Latvijā akreditējās jaunais Meksikas vēstnieks Agustins Gaska Pljego (Agustin Gasca Pliego)..

Meksikas puse par savu Goda konsulu Latvijā ir nozīmējusi Karlosu Arredondo Martinesu (Carlos Arredondo Martinez), kuram 2000. gada 28. aprīlī tika izsniegta ekzekvatūra.

 

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

2015. gada 27.-30. oktobrī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica piedalījās Atvērtas pārvaldības partnerības samitā Mehiko, Meksikā, kura atklāšanas ceremonijā piedalījās arī Meksikas prezidents Enrike Penja Njeto (Enrique Peña Nieto). Samita laikā Zanda Kalniņa-Lukaševica tikās ar Meksikas parlamenta priekšsēdētāju senatoru Roberto Gilu Zuartu (Roberto Gil Zuarth), pārrunājot digitālo tehnoloģiju pieejamību un izmantošanu likumdošanas un izpildvaras darbā, kā arī tikās ar Meksikas Ārlietu ministrijas Eiropas lietu direkcijas ģenerāldirektoru Alehandro Negrinu (Alejandro Negrin), pārrunājot Latvijas un Meksikas divpusējo attiecību jautājumus, īpaši sadarbību izglītības jomā. Zanda Kalniņa-Lukaševica arī iepazīstināja samita dalībniekus ar Latvijas pieredzi paneļdiskusijā par augsto tehnoloģiju izmantošanu labas un atvērtas valsts pārvaldes nodrošināšanai.
2015. gada 11. jūnijs Ministru prezidente Laimdota Straujuma ES un CELAC (Latīņamerikas un Karību valstu kopienas) valstu samita laikā tikās ar Meksikas prezidentu Enriki Penju Njeto (Enrique Peña Nieto).
2015. gada 9.jūnijs Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ES un CELAC valstu ārlietu ministru sanāksmes laikā tikās ar Meksikas ārlietu sekretāru Hosē Antonio Meadi Kuribrenju (José Antonio Meade Kuribreña).
2013.gada 14.-16.aprīlis Ārlietu ministrijas Valsts sekretārs A.Teikmanis uzturējās darba vizītē Meksikā, kuras laikā norisinājās politiskās konsultācijas Meksikas ārlietu ministrijā. A.Teikmanis tikās ar Meksikas ārlietu ministru Hosē Antonio Meadi Kuribreņu (José Antonio Meade Kuribreña), ārlietu ministra vietnieku Karlosu de Ikazu (Carlos de Ikaza), Meksikas Ārlietu ministrijas aģentūras AMEXID vadītāju Huanu Valji (Juan Valle Pereńa), Eiropas direkcijas ģenerāldirektoru, vēstnieku Alehandro Negrinu (Alejandro Negrin), kā arī Ekonomikas ministrijas ģenerāldirektoru Eiropas un Āfrikas jautājumos Manuelu Luna Kalderonu (Manuel Luna Calderon) un Meksikas Nacionālās kultūras un mākslas padomes (CONACULTA) pārstāvjiem.Vizītes mērķis bija Latvijas kandidatūras lobēšana uzņemšanai OECD, kā arī divpusējo attiecību jautājumu pārrunāšana. Vizītē Meksikā A. Teikmani pavadīja Latvijas pilnvarotais un ārkārtējais vēstnieks ASV un nerezidējošais vēstnieks Meksikā A. Razāns, Ekonomisko attiecību un attīstības sadarbības politikas departamenta vadītāja Ivita Burmistre, kā arī Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne.
2013.gada 26.janvāris VII Eiropas Savienības - Latīņamerikas un Karību valstu kopienas samita ietvaros Santjago, Čīlē notika Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Andra Teikmaņa divpusējā tikšanās ar Meksikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku, vēstnieku Karlosu Deikazu (Carlos de Icaza).
2011.gada 22.septembris ANO Ģenerālās Asamblejas Ņujorkā ietvaros Ģirts Valdis Kristovskis Ņujorkā tikās ar Meksikas Savienoto Valstu ārlietu ministri Patrīciju Espinozu (Patricia Espinosa)
2009.gada 2.-6.marts Rīgā notika II Sarunu raunds starp Latvijas un Meksikas Finanšu ministrijām par Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu slēgšanu.
2008.gada 8.maijs Meksikā akreditējās Latvijas nerezidējošais vēstnieks Andrejs Pildegovičs.
2008.gada 3.-7.marts Mehiko notika I Sarunu raunds starp Latvijas un Meksikas Finanšu ministrijām par Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu slēgšanu.
2007.gada 22.-23.oktobris Rīgā notika I Latvijas – Meksikas Apvienotā komisija kultūras, izglītības un sporta jautājumos kā rezultātā tika noslēgta sadarbības programma 2007 – 2010.
2007.gada 2.maijs Rīgā notika III Latvijas – Meksikas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas.
2006.gada decembris Viesizrādes Mehiko un Pueblas pilsētās Meksikā pirmo reizi sniedza Latvijas Nacionālā opera.
2006.gada 9.- 14. decembris Vizītē Meksikā uzturējās Latvijas Kultūras ministrijas Valsts sekretāre Solvita Zvidriņa, kura tikās ar Meksikas kultūras jomas pārstāvjiem.
2006.gada 1.decembris Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Ēriks Zunda oficiāli pārstāvēja Latviju Meksikas prezidenta Felipes Kalderona inaugurācijas ceremonijā.
2006.gada 1.septembris– 15.novembris Sadarbībā ar Spānijas Ārlietu ministriju, Latvija nosūtīja vienu savu diplomātu darbam un pieredzes iegūšanai Spānijas vēstniecībā Mehiko pilsētā Meksikā.
2006. gada 18. jūlijs Vizītē Latvijā uzturējās Meksikas Veselības ministrs Dr. Hulio Frenks Mora (Julio Frenk Mora).
2006. gada 12. maijs IV ES-Latīņamerikas samita ietvaros Vīnē, Austrijā, notika Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas divpusējā tikšanās ar Meksikas Savienoto Valstu prezidentu Visenti Foksu (Vicente Fox).
2006. gada 6. marts Mehiko notiek II Latvijas un Meksikas ārlietu ministriju politiskās konsultācijas, kurās Latviju pārstāv ĀM VSV Edgars Skuja.
2005.gada 23.- 29.jūnijs Kultūras ministre Helēna Demakova Meksikā tikās ar Meksikas kultūras un mākslas padomes prezidenti Sari Bermudez, Modernās mākslas muzeja direktoru Luis-Martin Lozano, Nacionālā antropoloģijas muzeja direktoru Felipe Solis, kā arī citiem ievērojamiem Meksikas kultūras pārstāvjiem.
2005. gada 14-15. aprīlis Latvijas Izglītības un zinātnes ministre Druviete pirmo reizi pārstāvēja Latviju Eiropas Savienības - Latīņamerikas un Karību valstu izglītības ministru sanāksmē, kura notika Meksikā. Izglītības un zinātnes ministre sanāksmes ietvaros atsevišķi tikās ar Meksikas Savienoto Valstu izglītības ministru Reyes Silvestre Tamez Guerra.
2004.gada 28.-29.maijs ES-Latīņamerikas samita Gvadalaharā ietvaros notika Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas divpusējā tikšanās ar Meksikas Savienoto Valstu prezidentu Visente Foksu (Vicente Fox).
2003. gada 27. - 30. jūnijs Meksikā darba vizītē uzturējās Ārlietu ministrijas delegācija valsts sekretāra vietnieka Pētera Vaivara vadībā.
2002. gada 13. - 14. jūnijs Notika Meksikas ārlietu ministra vietnieka Migela Marina (Miguel Marin) vizīte Latvijā un pirmās Latvijas - Meksikas politiskās konsultācijas.
2000. gada 12. septembris Ņujorkā, ANO Ģenerālās Asamblejas laikā notika Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa tikšanās ar Meksikas ārlietu ministru Rosario Grīnu (Rosario Green).
2000. gada 26. - 27. jūnijs Meksikas Ārlietu ministrijas viceministrs Ziemeļamerikas un Eiropas lietās Huans Reboljedo Gots (Juan Rebolledo Gout) apmeklēja Latviju un vizītes laikā tikās ar augsta līmeņa amatpersonām.

 

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ 

Preču tirdzniecība 2015. gadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Eksports:

  1.       Lietuva – 1 744 095 595 EUR jeb 18,30% no kopējā Latvijas eksporta
  2.       Igaunija – 1 043 830 759 EUR jeb 10,95%
  3.       Krievija – 829 890 599 EUR jeb 8,71%

72. Meksika – 5 733 377 EUR jeb 0,06%

Imports:

  1.       Lietuva – 1 912 284 353 EUR jeb 17,18% no kopējā importa Latvijā  
  2.       Vācija – 1 205 061 975 EUR jeb 10,83%
  3.       Polija – 1 192 514 217 EUR jeb 10,71%  

53. Meksika – 5 050 864 EUR jeb 0,05%

Latvijas un Meksikas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2006. gada līdz 2015. gadam, EUR

Gads

Eksports

Imports

2006

1   436 105

2 046   774

2007

1   692 218

2 714   376

2008

858   712

4 428   580

2009

1 234 891

1 457 320

2010

1 610 040

2 570 757

2011

1 618 223

2 954 745

2012

2 283 917

4 630 621

2013

2   656 390

3   568 860

2014

3 993 948

5 157 861

2015

5 733 377

5 050 864

  • 2015. gada beigās kopējais preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 10,78 MEUR (67. vieta), kas ir par      17,84% vairāk nekā 2014.gadā.
  • Eksporta apjoms uz Meksiku sasniedza 5,73 MEUR, kas irpar 43,55% jeb      1,74 MEUR vairāk nekā 2014. gadā. 
  • Importa apjoms no Meksikas sasniedza 5,05 MEUR, kas ir par 2,07% jeb 0,1 MEUR      mazāk nekā 2014. gadā. 
  • Latvijai ar Meksiku ir pozitīva preču tirdzniecības bilance 0,68 MEUR apmērā.
  • Galvenās Latvijas eksporta preces uz Meksiku:  mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (28,84%); pārtikas rūpniecības  produkti (19,96%); minerālie produkti (19,94); akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi (13,43%); koksne un tās izstrādājumi (7,69%); optiskās ierīces un aparāti (7,56%).
  • Galvenās Latvijas importa preces no Meksikas: pārtikas rūpniecības produkti (39,07%); akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi (34,06%); augu valsts produkti (12,24%); mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (6,64%).

Eksporta preces uz Meksiku sadalījumā pa preču veidiem 2015. gadā

Preču   veids

EUR

Īpatsvars no   kopējā importa

Kopā

5 733   377

100%

Mašīnas   un mehānismi; elektriskās iekārtas

-            Telefona aparāti 89,00%

1 653 248

28.84%

Pārtikas   rūpniecības produkti

-            Nedenaturēts   etilspirts 97,19%

1 144 457

19.96%

Minerālie   produkti

-            Aglomerēta   un neaglomerēta kūdra 100%

1 142 957

19.94%

Akmens,   ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi

-            Stikla   šķiedras 98,17%

769 713

13.43%

Koksne   un tās izstrādājumi

-            Kokšķiedru   vai citu koksnveida materiālu plātnes 95,84%

440 839

7.69%

Optiskās   ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

-            Optiskās   šķiedras un optisko šķiedru kūļi 45,63%

-            Citādi   elpošanas aparāti un gāzmaskas 24,73%

-            Medicīnas,   ķirurģijas, zobārstniecības vai veterinārijas instrumenti un ierīces 20,40%

-            Osciloskopi,   spektrometri un citi instrumenti un aparāti elektrisko lielumu mērīšanai vai   kontrolei 6,22%

433 218

7.56%

Importa preces no Meksikas sadalījumā pa preču veidiem 2015. gadā

Preču   veids

EUR

Īpatsvars no   kopējā importa

Kopā

5 050   864

100%

Pārtikas   rūpniecības produkti

-            Augļu   sulas (ieskaitot vīnogu misu) un dārzeņu sulas 72,49%

-            Iesala   alus 27,43%

1 973 199

39.07%

Akmens,   ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi

-            Stikla   šķiedras 97,71%

1 720 177

34.06%

Augu   valsts produkti

-            Saldēti   augļi un rieksti 50,73%

-            Piper   ģints pipari;   kaltēti, saberzti vai malti Capsicum un Pimenta ģints dārzeņi   49,27%

618 429

12.24%

Mašīnas   un mehānismi; elektriskās iekārtas

-            Radiofonijas   vai televīzijas raidaparatūra 53,88%

-            Mikrofoni   un to statīvi 13,10%

-            Speciālas   elektriskās mašīnas un iekārtas 7,79%

-            Automātiskās   datu apstrādes iekārtas un to bloki 5,53%

-            Elektroaparatūra   strāvas ieslēgšanai, pārtraukšanai, aizsardzībai vai pieslēgšanai   elektriskajam tīklam 5,32%

335 505

6.64%

 

LĪGUMTIESISKĀ BĀZE

  • 2005. gada 15. aprīlī tika parakstīts Latvijas Republikas un Meksikas Savienoto Valstu valdības līgums par sadarbību izglītībā, kultūrā un sportā.
  • 2004. gada 29. aprīlī tika noslēgts Papildprotokols ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Meksikas Savienotajām Valstīm.
  • 2003. gada 10. jūlijā tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Meksikas Savienoto Valstu valdības līgums par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līguma par konsulāro sadarbību un palīdzību piemērošanu.
  • 2002. gada 13. jūnijā noslēgts Līgums par vīzu atcelšanu diplomātisko un dienesta pasu turētājiem.
  • 2000. gada 27. jūnijā parakstīts Saprašanās memorands par konsultāciju mehānisma izveidošanu abpusēji interesējošos jautājumos starp ārlietu ministrijām.
  • 2012.gada 20.aprīlī Vašingtonā Pasaules Bankas grupas (PB) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pilnvarnieku pavasara sanāksmes laikā Vašingtonā Latvijas Republikas finanšu ministrs Andris Vilks un Meksikas finanšu un sabiedrisko kredītu ministrs Hose Antonio Meade (Jose Antonio Meade) parakstīja Latvijas Republikas valdības un Meksikas Savienoto Valstu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tās Protokolu.

 

 

ĪSA INFORMĀCIJA PAR MEKSIKU

Platība

1 972 550 km²

Iedzīvotāju skaits

112, 730,392 (2014. gads)

Galvaspilsēta

Mehiko

Valsts valoda

spāņu

Reliģija

Romas katoļu (76%), protestanti (6.3%)

Valsts iekārta

Federāla Republika, neatkarīga kopš 1810. gada.

Nacionālā svētku diena

16.septembris, Neatkarības diena

Naudas vienība

Meksikas peso

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Eiropas Savienības – Meksikas attiecības: http://eeas.europa.eu/mexico/index_en.htm

Kontaktinformācija:

Latvijas Republikas vēstniecība ASV

Meksikas Savienoto Valstu vēstniecība Zviedrijas Karalistē

Latvijas goda konsule Meksikā

Informācija ceļotājiem:

Latvijas pilsoņi bez vīzas var ieceļot un uzturēties Meksikā tūrisma nolūkos līdz pat 90 dienām 6 mēnešu laikā.