Latvijas Republikas un Libānas Republikas divpusējās attiecības

26.06.2017. 14:56

Latvijas un Libānas sadarbība attīstās pakāpeniski. Amatpersonu tikšanās un politiskais dialogs, sadarbība ar Latvijas goda ģenerālkonsulu Libānā, cilvēku kontaktu veidošanās un tirdzniecības apjomu pieaugums sniedz iespējas attīstīt un pilnveidot Latvijas un Libānas attiecības

2015. gada 24.-26. jūnijā notika pirmā oficiālā Latvijas ārlietu ministra E. Rinkēviča vizīte Libānā. Vizītes laikā ārlietu ministrs tikās ar Libānas augstākajām amatpersonām, apmeklēja Latvijas goda konsulātu Beirūtā, nelegālo Sīrijas bēgļu nometni Ketermaijas ciematā, tikās ar nevalstisko organizāciju World Vision darbinieci Mirdzu Ābeli un sniedza intervijas OTV un laikrakstam Al Joumhoria. E. Rinkēvičs piedalījās arī Eiropas kaimiņpolitikas (dienvidi) pārskata neformālajā sanāksmē Beirūtā.

2016. gada 13. – 16. jūlijā Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Libānas parlamentu vadītājs Hosams Abu Meri apmeklēja Libānu un tikās ar vairākām Libānas amatpersonām – Libānas premjerministru, ārlietu un emigrācijas lietu ministru, Ketermaijas pilsētas mēru, kā arī parlamenta un Maronītu Līgas pārstāvjiem. Arī 2015. gada janvārī H. Abu Meri vizītē Libānā tikās ar vairākām amatpersonām - Libānas parlamenta priekšsēdētāju un citiem parlamenta pārstāvjiem, premjerministru un Maronītu Līgas prezidentu, kā arī ar Eiropas Savienības Delegācijas Libānā vadītāju.

Par Eiropas Savienības sankciju piemērošanu pret Libānu

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

1991. gada 30. decembrī Libānas Republika atzina Latvijas Republikas neatkarību, un 1998. gada 16. janvārī tika nodibinātas diplomātiskās attiecības starp abām valstīm. 2000. gadā Libāna nozīmēja pirmo vēstnieku Latvijā ar rezidenci Varšavā, Polijā. No 2014. gada Libānas vēstniecību Varšavā vada pagaidu pilnvarotais lietvedis Šarbels Makarons (Charbel Macaron).

Bijušie Libānas vēstnieki Latvijā (rezidence Varšavā)

Hikmats Auads (Hikmat Aouad) 2007. gada septembris – 2009. gada augusts.

Masūds Malūfs (Massoud Maalouf) 2004. gada 26. oktobris - 2007. gada jūlijs.

Ahmads Ibrāhīms (Ahmad Ibrahim) 2000. gada 13. jūnijs - 2003. gada 15. septembris.

Latvijas goda ģenerālkonsuls

Kopš 2000. gada 7. marta Latvijas intereses Libānā pārstāv Latvijas goda konsuls Žerārs Renno (Gerard A. Renno). 2006. gada 3. oktobrī Ž. Renno tika iecelts Latvijas goda ģenerālkonsula amatā. 2016. gada 11. februārī goda ģenerālkonsulam piešķirta Latvijas pilsonība par ieguldījumu Latvijas un Libānas sadarbības veicināšanā.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Preču tirdzniecība 2016.gadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Eksports Imports
  1. Lietuva – 1 703 529 975 EUR jeb 17,66%
  2. Igaunija – 1 103 979 863 EUR jeb 11,45%
  3. Krievija – 787 520 432 EUR jeb 8,16%

 ...

73. Libāna – 5 476 545 EUR jeb 0,06%

  1. Lietuva – 1 917 764 876 EUR jeb 17,24%
  2. Vācija – 1 268 349 435 EUR jeb 11,40%
  3. Polija – 1 161 211 713EUR jeb 10,44%

   ...

  87. Libāna – 186 344 EUR jeb 0,00%

Latvijas un Libānas tirdzniecības dinamika, EUR

Gads Eksports Imports
2009 2 537 885 175 863
2010 1 748 219 15 505
2011 2 512 425 28 218
2012 12 617 025 25 250
2013 4 183 452 92 050
2014 6 560 257 45 960
2015 11 060 709 1 183 003
2016 5 476 545 186 344
  • Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma 5,66 MEUR Libāna ieņēma 82.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.

Galvenās eksporta preces uz Libānu sadalījumā pa preču veidiem

2016. gadā, EUR

Preču veids
EUR Īpatsvars kopējā eksportā
Kopā 5 476 545 100%

Dzīvnieki un lopkopības produkcija:

-         Piens un krējums 75,24%

-         Siers un biezpiens 23,88%

1 612 432 29,44%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

-         Telefonu aparāti 93,42%

1 523 710 27,82%

Pārtikas rūpniecības produkti:

-         Nedenaturēts etilspirts 99,62%

1 268 034 23,15%

Minerālie produkti:

-         Aglomerēta un neaglomerēta kūdra 65,75%

-        Naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas 34,25%

451 271 8,24%

Galvenās importa preces no Libānas sadalījumā pa preču veidiem

2016. gadā, EUR

Preču veids

EUR Īpatsvars kopējā importā
Kopā 186 344 100%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija:

-         Krāsas un lakas 53,41%

-        Pigmenti 43,74%

117 703 63,16%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

-        Trauku mazgājamās mašīnas 75,68%

32 572 17,48%

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons:

-         Citādi iespieddarbi, arī iespiesti attēli un fotogrāfijas 98,76%

24 472 13,13%

Investīcijas (avots: Latvijas Banka)

Saskaņā ar Latvijas Bankas statistikas datiem Libānas tiešo investīciju atlikumi Latvijā 2016. gada beigās veidoja 40 tūkst. EUR. Latvijas tiešo investīciju atlikumi Libānā šī paša perioda beigās nav reģistrēti.

 

SADARBĪBA KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS JOMĀS

Līdz šim aktīvākā Latvijas un Libānas sadarbība ir notikusi kultūras jomā., organizējot mākslas izstādes, atbalstot bērnu dalību Beirūtas Starptautiskajā zīmējumu konkursā, iekļaujot Latvijā notiekošo starptautisku pasākumu un festivālu programmās arī Libānas mākslinieku darbus, filmas un teātra izrādes.

Ik gadu valsts aģentūra „Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra”, kas ir Annas Lindes fonda Latvijas tīklu koordinējošā organizācija, Latvijas pilsētās rīkojot starpkultūru nedēļu, kuras mērķis ir sniegt zināšanas, palielināt interesi un veicināt izpratni par dienvidu un austrumu Vidusjūras valstu sociālo un kultūru dažādību, kā arī informēt par sadarbības iespējām ar šo reģionu. 2016. gadā no 27. marta līdz 8. aprīlim projekta “1001 stāsts starpkultūru dialogam” laikā tika īstenota pasākumu, diskusiju, darbnīcu un citu izglītojošu aktivitāšu programma.

Kopš 2005. gada aprīļa Rīgā darbojas nevalstiska organizācija Arābu Kultūras centrs, kas lielā mērā ir pārņēmis Latvijas-Libānas Kultūras biedrības funkcijas (darbojās no 2004. gada līdz 2006. gadam).

Laika posmā no 2016. gada 24. februāra līdz 28. oktobrim Arābu kultūras centrs ar Rīgas Domes līdzfinansējumu realizēja projektu „Sadarbības tilts” iecietības veicināšanai  un jebkādas diskriminācijas novēršanai, sekmējot saliedētas sabiedrības veidošanos, kurā ir augsts sabiedrības locekļu līdzdalības un sadarbības līmenis un tiek respektētas demokrātiskas vērtības.

Ar Goda ģenerālkonsula Ž. Renno atbalstu nereti arī Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja iegūt plašāku priekšstatu par reģionu un situāciju Libānā. Piemēram, 2015. gada novembrī notikusi Latvijas TV3 ziņu komandas vizīte uz Sīrijas bēgļu nometni Libānā, ar mērķi atspoguļot Sīrijas bēgļu situāciju, problēmas un Libānas pieredzi. Dokumentālā filma “Nelūgtie viesi: Sīrijas bēgļi Libānā” TV3 demonstrēta 2015. gada 24. novembrī. Savukārt 2016. gada janvārī notikusi arī Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondentes Briselē I. Strazdiņas vizīte Libānā. 2016. gada 15. un 16. martā publicēti raksti “Latvijas Avīzē”, kā arī 16. martā tapusi speciālā reportāža Latvijas Radio par Sīrijas bēgļu dzīvi un likteni Libānā.

2015./2016. mācību gadā Latvijas universitātēs mācījās 6 studenti no Libānas. Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina, ka kopš 1995. gada studentu skaits no Libānas ir būtiski samazinājies – 1995. gadā studēja 94, 2000. gadā – 54 studenti, 2005. gadā – 14 un 2010. gadā 7 studenti no Libānas.

INFORMĀCIJAS AVOTI

Kontaktinformācija

Libānas vēstniecība Polijā

Latvijas goda ģenerālkonsulāts Libānā Žerārs Renno

Arābu kultūras centrs