Latvijas Republikas un Libānas Republikas divpusējās attiecības

07.02.2017. 15:49

Latvijas un Libānas sadarbība attīstās pakāpeniski. Amatpersonu tikšanās un politiskais dialogs, sadarbība ar Latvijas goda ģenerālkonsulu Libānā, cilvēku kontaktu veidošanās un tirdzniecības apjomu pieaugums sniedz iespējas attīstīt un pilnveidot Latvijas un Libānas attiecības

2015. gada 24.-26. jūnijā notika pirmā oficiālā Latvijas ārlietu ministra E. Rinkēviča vizīte Libānā. Vizītes laikā ārlietu ministrs tikās ar Libānas augstākajām amatpersonām, apmeklēja Latvijas goda konsulātu Beirūtā, nelegālo Sīrijas bēgļu nometni Ketermaijas ciematā, tikās ar nevalstisko organizāciju World Vision darbinieci Mirdzu Ābeli un sniedza intervijas OTV un laikrakstam Al Joumhoria. E. Rinkēvičs piedalījās arī Eiropas kaimiņpolitikas (dienvidi) pārskata neformālajā sanāksmē Beirūtā.

2016. gada 13. – 16. jūlijā Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Libānas parlamentu vadītājs Hosams Abu Meri apmeklēja Libānu un tikās ar vairākām Libānas amatpersonām – Libānas premjerministru, ārlietu un emigrācijas lietu ministru, Ketermaijas pilsētas mēru, kā arī parlamenta un Maronītu Līgas pārstāvjiem. Arī 2015. gada janvārī H. Abu Meri vizītē Libānā tikās ar vairākām amatpersonām - Libānas parlamenta priekšsēdētāju un citiem parlamenta pārstāvjiem, premjerministru un Maronītu Līgas prezidentu, kā arī ar Eiropas Savienības Delegācijas Libānā vadītāju.

Par Eiropas Savienības sankciju piemērošanu pret Libānu

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

1991. gada 30. decembrī Libānas Republika atzina Latvijas Republikas neatkarību, un 1998. gada 16. janvārī tika nodibinātas diplomātiskās attiecības starp abām valstīm. 2000. gadā Libāna nozīmēja pirmo vēstnieku Latvijā ar rezidenci Varšavā, Polijā. No 2014. gada Libānas vēstniecību Varšavā vada pagaidu pilnvarotais lietvedis Šarbels Makarons (Charbel Macaron).

Bijušie Libānas vēstnieki Latvijā (rezidence Varšavā)

Hikmats Auads (Hikmat Aouad) 2007. gada septembris – 2009. gada augusts.

Masūds Malūfs (Massoud Maalouf) 2004. gada 26. oktobris - 2007. gada jūlijs.

Ahmads Ibrāhīms (Ahmad Ibrahim) 2000. gada 13. jūnijs - 2003. gada 15. septembris.

Latvijas goda ģenerālkonsuls

Kopš 2000. gada 7. marta Latvijas intereses Libānā pārstāv Latvijas goda konsuls Žerārs Renno (Gerard A. Renno). 2006. gada 3. oktobrī Ž. Renno tika iecelts Latvijas goda ģenerālkonsula amatā. 2016. gada 11. februārī goda ģenerālkonsulam piešķirta Latvijas pilsonība par ieguldījumu Latvijas un Libānas sadarbības veicināšanā.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Preču tirdzniecība 2015. gadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Eksports:
  1. Lietuva – 1 744 095 595 EUR jeb 18,30%[1]
  2. Igaunija – 1 043 830 759 EUR jeb 10,95%
  3. Krievija – 829 890 599 EUR jeb 8,71%

57. Libāna – 11 060 709 EUR jeb 0,12%

Imports:
  1. Lietuva – 1 912 284 353 EUR jeb 17,18%[2]
  2. Vācija – 1 205 061 975 EUR jeb 10,83%
  3. Polija – 1 192 514 217 EUR jeb 10,71%

70. Libāna – 1 183 003 EUR jeb 0,01%

Latvijas un Libānas tirdzniecības dinamika, EUR

Gads Eksports Imports
2008 936 783 138 096
2009 2 537 885 175 863
2010 1 748 219 15 505
2011 2 512 425 28 218
2012 12 617 025 25 250
2013 4 183 452 92 050
2014 6 560 257 45 960
2015 11 060 709 1 183 003

Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma 12,24 MEUR 2015. gadā Libāna ieņēma 63. vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.

Galvenās eksporta preces uz Libānu sadalījumā pa preču veidiem 2015. gadā, EUR

Preču veids EUR Īpatsvars kopējā eksportā
Kopā 11 060 709 100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

-         Telefonu aparāti 92,22%

2 898 247 26,20%

Augu valsts produkti:

-         Kvieši un kviešu un rudzu maisījums 100,00%

2 741 760 24,79%

Dzīvnieki un lopkopības produkcija:

-         Piens un krējums 100,00%

2 640 943 23,88%

Transporta līdzekļi:

-         Gaisa kuģu daļas 86%

1 071 689 9,69%

Pārtikas rūpniecības produkti:

-         Nedenaturēts etilspirts 95,78%

805 390 7,28%

Galvenās importa preces no Libānas sadalījumā pa preču veidiem 2015. gadā, EUR

Preču veids EUR Īpatsvars kopējā importā
Kopā 1 183 003 100%

Transporta līdzekļi:

-         Gaisa kuģu daļas 100,00%

1 004 010 84,87%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija:

-         Krāsas un lakas 52,54%

-        Pigmenti 42,68%

113 519 9,60%

Investīcijas (avots: Latvijas Banka)

Saskaņā ar Latvijas Bankas statistikas datiem Libānas tiešo investīciju atlikumi Latvijā 2015. gada beigās netika reģistrēti. Arī Latvijas tiešo investīciju atlikumi Libānā šī paša perioda beigās nav reģistrēti.


[1] Procenti no kopējā Latvijas preču eksporta 2015. gadā

[2] Procenti no kopējā Latvijas preču importa 2015. gadā

SADARBĪBA KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS JOMĀS

Līdz šim aktīvākā Latvijas un Libānas sadarbība ir notikusi kultūras jomā., organizējot mākslas izstādes, atbalstot bērnu dalību Beirūtas Starptautiskajā zīmējumu konkursā, iekļaujot Latvijā notiekošo starptautisku pasākumu un festivālu programmās arī Libānas mākslinieku darbus, filmas un teātra izrādes.

Ik gadu valsts aģentūra „Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra”, kas ir Annas Lindes fonda Latvijas tīklu koordinējošā organizācija, Latvijas pilsētās rīkojot starpkultūru nedēļu, kuras mērķis ir sniegt zināšanas, palielināt interesi un veicināt izpratni par dienvidu un austrumu Vidusjūras valstu sociālo un kultūru dažādību, kā arī informēt par sadarbības iespējām ar šo reģionu. 2016. gadā no 27. marta līdz 8. aprīlim projekta “1001 stāsts starpkultūru dialogam” laikā tika īstenota pasākumu, diskusiju, darbnīcu un citu izglītojošu aktivitāšu programma.

Kopš 2005. gada aprīļa Rīgā darbojas nevalstiska organizācija Arābu Kultūras centrs, kas lielā mērā ir pārņēmis Latvijas-Libānas Kultūras biedrības funkcijas (darbojās no 2004. gada līdz 2006. gadam).

Laika posmā no 2016. gada 24. februāra līdz 28. oktobrim Arābu kultūras centrs ar Rīgas Domes līdzfinansējumu realizēja projektu „Sadarbības tilts” iecietības veicināšanai  un jebkādas diskriminācijas novēršanai, sekmējot saliedētas sabiedrības veidošanos, kurā ir augsts sabiedrības locekļu līdzdalības un sadarbības līmenis un tiek respektētas demokrātiskas vērtības.

Ar Goda ģenerālkonsula Ž. Renno atbalstu nereti arī Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja iegūt plašāku priekšstatu par reģionu un situāciju Libānā. Piemēram, 2015. gada novembrī notikusi Latvijas TV3 ziņu komandas vizīte uz Sīrijas bēgļu nometni Libānā, ar mērķi atspoguļot Sīrijas bēgļu situāciju, problēmas un Libānas pieredzi. Dokumentālā filma “Nelūgtie viesi: Sīrijas bēgļi Libānā” TV3 demonstrēta 2015. gada 24. novembrī. Savukārt 2016. gada janvārī notikusi arī Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondentes Briselē I. Strazdiņas vizīte Libānā. 2016. gada 15. un 16. martā publicēti raksti “Latvijas Avīzē”, kā arī 16. martā tapusi speciālā reportāža Latvijas Radio par Sīrijas bēgļu dzīvi un likteni Libānā.

2015./2016. mācību gadā Latvijas universitātēs mācījās 6 studenti no Libānas. Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina, ka kopš 1995. gada studentu skaits no Libānas ir būtiski samazinājies – 1995. gadā studēja 94, 2000. gadā – 54 studenti, 2005. gadā – 14 un 2010. gadā 7 studenti no Libānas.

INFORMĀCIJAS AVOTI

Kontaktinformācija

Libānas vēstniecība Polijā

Latvijas goda ģenerālkonsulāts Libānā Žerārs Renno

Arābu kultūras centrs