Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par Latvijas un Krievijas valsts robežu

13.01.2015. 16:30

 27.03.2007.

Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas
līgums
par Latvijas un Krievijas valsts robežu*

 

Latvijas Republika un Krievijas Federācija, turpmāk sauktas par Pusēm,

savstarpēji cienot otras valsts suverenitāti un neatkarību, līdztiesību un teritoriālo vienotību,

apliecinot uzticību ANO un EDSO principiem,

atzīstot Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas līgumtiesiska noformējuma labvēlīgu ietekmi uz labu kaimiņattiecību turpmāko attīstību,

pamatojoties uz Pušu labo gribu,

ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

Šajā Līgumā termins "Latvijas-Krievijas valsts robeža"  (turpmāk  - "valsts robeža" vai "robeža") nozīmē līniju un ar šo līniju sakrītošu vertikālu virsmu, kura atdala divu suverēnu valstu - Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas teritorijas (sauszemi, ūdeņus, zemes dzīles un gaisa telpu).

2. pants

Saskaņā ar starptautisko tiesību normām un par pamatu ņemot vienošanās, kuras panāktas sarunu gaitā, Puses noteica valsts robežu starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju.

Latvijas-Krievijas valsts robeža noteikta tā, kā tas nostiprināts "Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas aprakstā" un ar sarkanu krāsu parādīts "Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas delimitācijas kartē" ar mērogu 1:50 000 (turpmāk - "delimitācijas karte").

"Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas apraksts" (1.pielikums) un delimitācijas karte (2.pielikums) ir neatņemamas šā Līguma sastāvdaļas.

3. pants

Valsts robeža pa upēm (iztaisnotām upju gultnēm) vai upju galvenajām attekām, strautiem un grāvjiem ir noteikta tiem pa vidu.

Nosakot upes galveno atteku, pamatkritērijs ir ūdens caurplūdums pie tā vidējā līmeņa.

4. pants

Jebkuras dabiskas izmaiņas, kas var notikt pierobežas upēs, strautos un grāvjos, nemaina dabā demarķēto Latvijas-Krievijas valsts robežas līniju, kā arī salu piederību, ja vien Puses nevienojas citādi.

Pēc robežas demarkācijas pierobežas upēs radušos salu piederība tiek noteikta saskaņā ar demarķēto robežas līniju, bet to salu piederība, kuras radušās tieši uz demarķētās robežas līnijas, tiek noteikta konsultācijās starp Pusēm, pamatojoties uz taisnīgumu un līdztiesību.

5. pants

Lai noteiktu un apzīmētu dabā Latvijas-Krievijas valsts robežu saskaņā ar šo Līgumu un sagatavotu demarkācijas dokumentus, Puses iespējami īsā laikā no šā Līguma spēkā stāšanās dienas pēc paritātes principa izveidos Kopīgu demarkācijas komisiju, uzdodot tai:

- izstrādāt un apstiprināt valsts robežas demarkācijas kārtību;
- noteikt dabā precīzu robežas līnijas atrašanos saskaņā ar šo Līgumu un tam pievienotajiem "Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas aprakstu" un delimitācijas karti;
- izveidot darba grupas robežas demarkācijai, vadīt to darbību;
- uzstādīt robežzīmes;
- noteikt precīzu viduslīnijas atrašanos pierobežas upēm (iztaisnotu upju gultnēm) vai upju attekām, strautiem un grāvjiem, kā arī noteikt precīzu robežlīniju atrašanos ezeros;
- precizēt salu piederību upēs;
- sagatavot robežas demarkācijas dokumentu projektus;
- risināt citus ar robežas demarkācijas darbiem saistītos jautājumus.

Komisijas sagatavotie demarkācijas dokumenti jāapstiprina katras Puses valdībai. Izdevumus, kas saistīti ar robežas demarkāciju, Puses sedz pēc paritātes principa.     

6. pants

Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas režīmu nosaka atsevišķs Līgums.

7. pants

Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Igaunijas Republikas valsts robežu saskares punktu nosaka atsevišķs Līgums starp šīm trijām valstīm.

Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punktu nosaka atsevišķs Līgums starp šīm trijām valstīm. 

8. pants

Šis Līgums tiek ratificēts un stājas spēkā ratifikācijas rakstu apmaiņas dienā.

Parakstīts 200.. . gada