Latvijas Republikas un Japānas divpusējās attiecības

11.09.2017. 10:18

Latvijas un Japānas attiecības aizsākās jau 1919. gadā. Japāna bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina tikko neatkarību ieguvušo Latviju. Japāna Latviju atzina de facto 1919. gada 10. janvārī, de iure 1921. gada 26. janvārī.

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Latvijas un Japānas attiecības aizsākās 1919. gadā. Japāna bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina tikko neatkarību ieguvušo Latviju. Japāna Latviju atzina de facto 1919. gada 10. janvārī, de iure 1921. gada 26. janvārī. Neatkarīgās Latvijas valsts pastāvēšanas gados pirms 2. Pasaules kara Japāna bija vienīgā Āzijas valsts, kurai bija pārstāvniecība Latvijā, savukārt Latvijas Republika atvēra konsulātu Tokijā. 1923. gada 31. maijs uzskatāms par Latvijas un Japānas diplomātisko attiecību reālo sākumu, jo no šī datuma Latvijā oficiāli savu darbību uzsāka Japānas valdības delegāts, diplomāts Sentaro Ueda. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gada 5. septembrī Japāna atzina Latvijas Republiku un 10. oktobrī atjaunoja divpusējās attiecības ar Latviju.

Latvijas un Japānas attiecības ir labas un vērstas uz tālāku attīstību. Šobrīd Latvijai ir svarīgi turpināt politisko dialogu ar Japānu kā vienu no pasaules politiski un ekonomiski ietekmīgākajām valstīm. Divpusējās attiecības balstās uz ekonomisko sakaru attīstīšanu un sadarbību starptautiskajās organizācijās. 2016. gads bija zīmīgs ar Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) un Japāna atbalstīja Latvijas dalību šajā organizācijā. Vienlaicīgi veiksmīgi turpina attīstīties Latvijas – Japānas divpusējā sadarbība kultūras jomā. 2016. gadā Latvija un Japāna atzīmēja diplomātisko attiecību atjaunošanas 25. gadadienu.

Lielu ieguldījumu Latvijas - Japānas attiecību pilnveidošanā ir devusi Japānas vēstniecības atvēršana Rīgā 2000. gada 8. martā. 2009. gada 17. martā akreditējās pirmais Japānas rezidējošais vēstnieks Latvijā Takaši Osanai (Takashi Osanai).

2006. gada 20. aprīlī tika atklāta pirmā Latvijas Republikas vēstniecība Japānā un 2006. gada 10. jūlijā LR pirmais Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars iesniedza akreditācijas rakstu Japānas imperatoram.

Latvijas vēstniecību Japānā vada Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Dace Treija-Masī – akreditēta 2017. gada 6. septembrī.

Japānas vēstniece Latvijā ir Mariko Fudži (Mariko Fujii) – akreditēta 2015. gada 15. decembrī.

Sadraudzības pilsētas: Rīga - Kobe un Rūjiena - Higašikava.

Latvijas vēstnieki Japānā:

Dace Treija-Masī

No 2017. gada 6. septembra

Normans Penke

04.12.2013.-22.08.2017.

Pēteris Vaivars

2006. - 2013. gads

Japānas vēstnieki Latvijā (rezidence Rīgā):

Mariko Fudži (Mariko Fuji) No 2015. gada 15. decembra
Tošijuki Taga (Toshiyuki Taga) 2012. gada 4. decembris – 2015. gada 20. novembris
Takaši Osanai (Takashi Osanai) 2009.-2012. gads

Japānas vēstnieki Latvijā (rezidence Stokholmā):

Akira Nakadžima (Akira Nakajima)

2008. gada 2. oktobris – 2009. gada 16. janvāris

Seiičiro Otsuka (Seiichiro Otsuka)

2004. gada 29. marts - 2007. gada 20. jūnijs

Tomio Učida (Tomio Uchida)

2000. gada 21. novembris - 2004. gada 2. februāris

Takeši Fujii (Takeshi Fujii)

1997. gada 28. oktobris - 2000. gada 18. oktobris

Kagečika Matano (Kagechika Matano)

1995. gads - 1997. gads
Naohiro Kumagai 1992. gads - 1995. gads

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

2017.gada janvāris Latvijas finanšu ministres Danas Reiznieces – Ozolas vizīte Japānā
2015. gada oktobris Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte Japānā
2015. gada maijs Aizsardzības ministrijas Valsts sekretāra Jāņa Sārta vizīte Japānā
2014. gada septembris Ārlietu ministrijas Valsts sekretāra Andreja Pildegoviča politiskās konsultācijas Tokijā
2014.gada 16.-19.jūlijs Japānas parlamenta Augšpalātas prezidenta Masaki Jamadzaki (Masaki Yamazaki) oficiālā vizīte
2014.gada 12-15.jūlijs Japānas – Latvijas parlamentārās sadraudzības grupas vadītāja Hirofumi Nakasone darba vizīte
2014.gada 11.-14.jūlijs Japānas biznesa federācijas KEIDANREN viceprezidenta Masajuki Oku (Masayuki Oku) darba vizīte
2013.gada 7.-12.aprīlis Ministru prezidenta Valda Dombrovska vizīte Japānā
2012.gada 3.-9.marts Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vizīte Japānā
2012. gada 27.-30.marts Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte Japānā
2012. gada 9.-16.oktobris

Finanšu ministra Andra Vilka dalība Pasaules bankas grupas un Starptautiskā valūtas

fonda ikgadējā pilnvarnieku sanāksmē. Vizītes ietvaros A. Vilks tikās ar Japānas

ekonomikas ministru Jukio Edano (Yukio Edano), Japānas parlamentāro ārlietu

viceministru Kazujuki Hamadu (Kazuyuki Hamada) un Japānas finanšu viceministru

Tsutomu Okubo (Tsutomu Okubo).

2012. gada 23.-25. oktobris

Japānas parlamentārā ārlietu viceministra Kazujuki Hamadas (Kazuyuki Hamada) vizīte

Latvijā

2011.gada 29.novembris Norisinājās politiskās konsultācijas Rīgā, kuras no Latvijas puses vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis, bet no Japānas - Ārlietu ministrijas Eiropas lietu departamenta ģenerāldirektoru Džiro Koderu (Jiro Kodera).
2011. gada 11. - 17. jūlijs Latvijas Ekonomikas ministra Arta Kampara un Latvijas uzņēmēju delegācijas darba vizīte Japānā.
2010. gada 29. janvāris-1. februāris Latvijas Kultūras ministra Inta Dāldera vizīte Japānā
2010. gada 23.-27.novembris Latvijas – Japānas politiskās konsultācijas Tokijā, no Latvijas puses vada Ārlietu ministrijas Valsts sekretārs Andris Teikmanis.
2009. gada 21. – 25. janvāris Latvijas premjerministra Ivara Godmaņa vizīte Japānā
2009. gada 2. – 7. marts Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes vizīte Japānā
2008.gada 16. - 18.janvāris LIAA direktora A.Ozola un LIAA Japānas koordinatora Toru Nagatsukas (Toru Nagatsuka) vizīte Osakā un Tokijā. Osakā notika Baltijas investīciju seminārs, kurā piedalījās aptuveni 70 Japānas kompānijas, Tokijā tika atklāta LIAA pārstāvniecība Japānā.
2008. gada 28.marts - 1.aprīlis Latvijas Mākslas akadēmijas rektora A.Naumova, Dizaina laboratorijas vadītājas G.Straustiņas un Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina katedras maģistratūras studenta R.Vēgnera Kioto apmeklējums Eiropas dizaina un mediju universitāšu un koledžu Eiropas asociācijas – CUMULUS un Kyoto Seika University organizētā pasākuma "CU - EMPTINESS" RESETTING DESIGN - A NEW BEGINNING ietvaros.
2008. gada 5. – 13.aprīlis "Grindex" vizīte Japānā. "Grindex" piedalījās starptautiskajā ķīmijas izstādē, kas norisinājās Tokijā laikā no 9. – 11. aprīlim.
2008. gada 11. – 17.maijs Nolūkā stiprināt Latvijas un Japānas sadarbību satiksmes un transporta jomā notika Satiksmes ministra Aināra Šlesera un biznesa delegācijas vizīte Japānā.
2008. gada 11. – 12. jūlijs Japānas – Latvijas parlamentārās asociācijas priekšsēdētāja Hirofumi Nakasones vizīte Latvijā
2008. gada 29. – 30. jūlijs Japānas parlamenta apakšpalātas – Okinavas un Ziemeļu teritoriju grupas pārstāvju vizīte Latvijā
2008. gada 2. decembris Vēstnieka Akira Nakadžimas (Akira Nakajima) atvadu vizīte.
2008. gada 11. decembris Norisinājās Latvijas – Japānas politiskās konsultācijas, kuras no Latvijas puses vadīja valsts sekretāra vietnieks Edgars Skuja un no Japānas puses - Ārlietu ministrijas ģenerāldirektora vietnieks Noriteru Fukušima (Noriteru Fukushima).
2009. gada 21. – 25. janvāris Latvijas premjerministra Ivara Godmaņa vizīte Japānā
2007. gada 27. - 28. marts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora Andra Ozola vizīte Japānā.
2007. gada 10. - 20. maijs notika Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra E.Rinkēviča vizīte Japānā.
2007. gada 25. - 26. maijs vēsturiskā vizītē ieradās Viņa Majestāte Japānas imperators Akihito un Japānas imperatore Mičiko.
2007. gada 4. - 10. jūnijs notika Ārlietu ministra Arta Pabrika vizīte Japānā, vizītes ietvaros ministrs piedalījās starptautiskā konferencē par robežjautājumiem.
2007. gada 16. augusts notika Japānas Finanšu viceministra Kazunori Tanaka (Kazunori Tanaka) vizīte.
2007. gada 21. augusts norisinājās Latvijas un Japānas politiskās konsultācijas, kuras no Latvijas puses vadīja politiskais direktors Ilgvars Kļava no Japānas puses Ārlietu ministrijas ģenerāldirektora vietnieks Etsuro Honda (Etsuro Honda).
2007. gada 18. – 19. oktobris Japānas vēstnieka ES Takekazu Kavamura (Takekazu Kawamura) vizīte Latvijā. Vizītes ietvaros vēstnieks 18. oktobrī sniedza priekšlasījumu LU studentiem par Japānas prioritātēm ES, kā arī 19. oktobrī apmainījās ar viedokļiem par sadarbību ES ar ĀM pārstāvjiem.
2007. gada 7. novembris Higašikavas pilsētas mēra Ičiro Matsuoka (Ichiro Matsuoka) vizīte Rīgā.
2006. gada 18. – 24. februāris

Notika ārlietu ministra Arta Pabrika oficiālā vizīte Japānā.

Vizītes laikā notika tikšanās Kioto, Nagojā, Tokijā, un noslēdzās Nahā (Okinavā)

2006. gada 20. februāris A.Pabriks tikās ar Kioto gubernatoru Kiedži Jamadu (Keiji Yamada).
2006. gada 21. februāris delegācija tikās Toyota Motor Corportation vadības pārstāvjiem Nagojā.
2006. gada 22. februāris A. Pabriks Japāna parlamentā tikās ar parlamenta Ārlietu un aizsardzības komisijas priekšēdētāju Joiči Masudzoe (Yoichi Masudzoe).
2006. gada 22. februāris Ārlietu ministra A.Pabrika tikšanās ar Japānas ārlietu ministru Taro Aso (Taro Aso).
2006. gada 23. februāris A.Pabriks tikās ar Japānas – Latvijas parlamentārās sadarbības grupas pārstāvjiem un priekšēdētāju Hirofumi Nakasoni (Hirofumi Nakasone).
2006. gada 23. februāris A.Pabriks tikās ar Nahas pilsētas mēru Takeši Onagu (Takeshi Onaga)kā arī 24. februārī apmeklēja Nahas ostas daļu.
2006. gada 18. – 22. aprīlis

notika pirmā ministru prezidenta Aigara Kalvīša vizīte Japānā.

Vizītes laikā ministru prezidents tikās ar Japānas premjerministru Džuničiro Koizumi (Junichiro Koizumi), ārlietu ministru Taro Aso (Taro Aso). Vizītes laikā premjerministrs oficiāli atklāja pirmo LR vēstniecību Japānā.

2006. gada 2. – 4. maijs Japānas - Latvijas Parlamentārās asociācijas priekšsēdētāja Hirofumi Nakasones (Hirofumi Nakasone).vizīte Latvijā.
2006. gada 20. -22. jūlijs Japānas premjerministra īpašā sūtņa Administratīvo lietu ministra Koki Čuma (Koki Chuma) vizīte Latvijā. Vizītes laikā Koki Čuma tikās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi Freibergu, Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti un ārlietu ministru Arti Pabriku
2006. gada 26. – 28. oktobris Japānas Ārlietu ministrijas viceministra Takeši Ivaja (Takeshi Iwaya) vizīte Latvijā.

 

 

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

1996. gada vasarā Japānas parlamentā tika nodibināta Japānas un Latvijas Parlamentārā asociācija. Viens no Japānas - Latvijas Parlamentārās Asociācijas dibināšanas iniciatoriem bija Japānas vēstnieks Latvijā Kagečika Matano (Kagechika Matano) (1995. g. - 1997. g.). Kopumā Japānas parlamentārieši Latvijā ir viesojušies trīs reizes (1996. gada septembrī, 1997. gada jūlijā un 1998. gada aprīlī).

1997. gada 16. – 17. jūlijā Japānas parlamentārās delegācijas sastāvā Latviju apmeklēja Japānas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs M. Murakami.

2006. gada 2. – 4. maijā notika Japānas – Latvijas Parlamentārās asociācijas priekšsēdētāja Hirofumi Nakasones (Hirofumi Nakasone) vizīte Latvijā. Vizītes laikā notika tikšanās ar ministru prezidentu, ārlietu ministru, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, kā arī ar Saeimas Latvijas - Japānas sadarbības grupas pārstāvjiem.

2006. gada jūlijā notika Japānas parlamenta pārstāvju palātas locekles un Veselības, darba un labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Kjoko Nišikavas (Kyoko Nishikawa) vizīte Latvijā.

2006. gada 7. decembrī 9. Saeimā tika izveidota Latvijas - Japānas parlamentu sadarbības grupa 20 dalībnieku sastāvā. Sadarbības grupas priekšsēdētājs ir Jānis Porietis (TP), bet vietnieks - Artūrs Rubiks (SC).

2007. gada 4. - 6. augustā Latvijā uzturējās Japānas parlamentārās asociācijas priekšsēdētāja vietnieks Tošitsugu Saito (Toshitsugu Saito), kas vizītes ietvaros 4. augustā tikās ar Jāni Porieti, Latvijas parlamentārās sadarbības grupas ar Japānu priekšsēdētāju.

2008. gada 22. aprīlī ar jauno Japānas pilnvaroto lietvedi Latvijā tikās Artis Pabriks.

2008. gadā par Latvijas Japānas parlamentārās sadarbības grupas vadītāju tika iecelts Artis Pabriks.

Laikā no 2008. gada 11. līdz 12. jūlijam nolūkā stiprināt Latvijas un Japānas starpparlamentāro sadarbību, vizītē ieradās Japānas – Latvijas parlamentārās asociācijas priekšsēdētājs Hirofumi Nakasone.

2014.gada jūlijā notika Japānas – Latvijas parlamentārās sadraudzības grupas vadītāja Hirofumi Nakasones (Hirofumi Nakasone) vizīte Latvijā. 

Latvijas Republikas 12. Saeimā kopš 2014.gada 4.decembra Latvijas-Japānas parlamentārās sadraudzības grupas vadītājs ir Aleksejs Loskutovs; grupā darbojas 24 deputāti.

2015. gada 10. jūlijā notika Japānas parlamentāro ārlietu viceministra Kentaro Sonouras vizīte Latvijā. 

 

GODA KONSULI

Japānā ir divi Latvijas goda konsuli:

Jošimitsu Onaga (Yoshimitsu Onaga) – Nahā

Tamio Išibaši (Tamio Ishibashi) – Osakā. 

 

RĪGAS UN KOBES SADARBĪBA

Kopš 1974. gada Rīgai ir sadarbības līgums ar Japānas pilsētu Kobi. Sadarbība norisinās galvenokārt izglītības, kultūras un sociālajā jomā.

1996. gadā Rīgas Zooloģiskais dārzs apmaiņā pret ziloņmeiteni Zuzi saņēma Japānas dzērvju kolekciju, kas ir liels retums Eiropā.

2004. gadā Rīga un Kobe atzīmēja 30. sadarbības gadu jubileju, kuras ietvaros notika oficiālo delegāciju un izstāžu apmaiņa.

2005. gadā Rīgas domes pārstāvji tikušies ar Hyogo (Kobes pilsēta) prefektūras Ārstu asociācijas pārstāvjiem.

2007. gada 21. maijā notika Kobes amatierkora vizīte Rīgas domē, kam 22. maijā sekoja Rīgas koru "Atvasara" un "Daugavas Vanadzes" un Kobes amatierkora kopīgs koncerts VEF kultūras pilī.

No 2007. gada 7. līdz 13. augustam Rīgā bija ieradušies viesi no Japānas, sadraudzības pilsētas Kobes. Tie bija Kobes Kendo līgas pārstāvji Masao Jošida (Masao Yoshida),7. dans , kendo skolotājs, un Kensaku Kobajaši (Kensaku Kobayashi), 4. dans. Pasākums tika organizēts sadraudzības pilsētu sporta delegāciju apmaiņas braucienu programmas ietvaros.

2008. gada 5. - 10. novembrī norisinājās Rīgas dienas Kobē, Osakā un Tokijā. J. Birks piedalījās seminārā "Latvijas galvaspilsēta - Rīga: vārti uz Ziemeļeiropu un NVS valstu tirgu". Rīgas dienu laikā Kobē Latvijas tautas daiļamatniecības studijas meistares Valda Kesnere un Dagmara Priberga demonstrēja latviešu rokdarbu un lietišķās mākslas izstrādājumus

Atzīmējot 2009. gadā apritējušo sadraudzības pilsētu sadarbības 35. gadadienu, Rīgu apmeklē Kobes delegācija, kuru vada pilsētas mērs Tatsuo Jada (Tatsuo Yada).

Kobes dienu laikā tūrisma aģentūra „TAS Baltics” ar Japānas vēstniecības atbalstu Rīgā iestādīja 20 sakuras (japāņu ķiršu) kokus, kuri atrodas Kronvalda parkā, Vērmanes dārzā un citviet Rīgā.

2014.g. jūnijā Rīgā notika Japānas kultūras dienas, kas bija veltītas 40.gadu jubilejai starp sadraudzības pilsētām Rīgu un Kobi. Festivālu apmeklēja 50 cilvēku delegācija no Japānas.  

 

RŪJIENAS UN HIGAŠIKAVAS SADARBĪBA

2007. gada 12. novembrī notika Higašikavas pilsētas mēra vizīte Latvijā, lai veidotu pilsētu sadarbības saites.

2008. gada jūlijā notika Rūjienas pilsētas delegācijas vizīte Japānā, kuras ietvaros 17. jūlijā tika parakstīts sadarbības līgums starp Rūjienu un Higašikavu.

2009. gada maijā Rūjienā ieradās 36 cilvēku delegācija no Higašikavas. Delegācijas vizītes mērķis bija izpētīt ekonomiskās apmaiņas iespējas, kā arī īstenot dažus apmaiņas projektus Japānas kultūras tradīciju jomā. Pilsētas parkā tika iestādītas 42 sakuras, kā arī atklāts Japānas muzejs.

2012.gada 14.-16.jūlijā Rūjienā viesojās sadraudzības pilsētas Japānā Higašikavas delegācija. Viesu galvenā interese šajā reizē viesojoties Latvijā un Rūjienā bija atjaunojamā enerģija, kādas iespējas un tehnoloģijas pašreiz tiek izmantotas Latvijā, kā arī turpmākas sadarbības iespējas.

2013.gada vasarā norisinājās Higašikavas un Rūjienas vidusskolēnu apmaiņas programma.

No 2013.g. 11. – 19. Jūlijā Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju delegācijas vizīte Higašikavā, lai atzīmētu sadraudzības 20gadi. 

2013.g. novembrī ir plānots, ka 2014.g. martā Rūjienas sadraudzības pilsētā Higašikavā izdos latviešu tautas pasakas "Zvēri un abras taisītājs" bilžu grāmatu japāņu, angļu un latviešu valodā. 

2014.gada jūlijā notika Higašikavas pašvaldības  darbinieku un uzņēmēju vizīte Rūjienā. 

2014.gada jūlijā norisinājās Higašikavas un Rūjienas vidusskolēnu apmaiņas programma mēneša garumā.

2015. gadā Higašikavā tika izdota otrā latviešu tautas pasaku sērijas grāmata "Par stirnu pārvērstā princese". 

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

2007. gada 15. - 17. septembris - Japānas ekonomiskās misijas FEC (International Friendship Exchange Council) uzņēmēju vizīte Latvijā.

2008. gada 17. janvārī Osakā norisinājās Baltijas Biznesa un investīciju seminārs, kuru organizēja LIAA sadarbībā ar "Enterprise Estonia" un Kansai Ekonomisko federāciju, kā arī Osakas, Kyoto un Kobes Rūpniecības un Tirdzniecības kameru.

2008. gada janvārī darbu uzsāka LIAA pārstāvniecība Japānā. Pārstāvniecību vada Alīna Aščepkova.

2010. gada jūlijā otrā pusē Tokijā durvis vēra Latvijas preču veikals „Riga Collection”, kurš piedāvā saviem apmeklētājiem gan apskatīt, gan iegādāties tādas preces kā lins un tā izstrādājumi, trikotāžas izstrādājumi, rotaļlietas, stikla dizaina priekšmeti, medus, šokolāde, aromātiskās sveces un eko-kosmētika..

2011. gada jūlijā Latvijas vēstniecība Japānā Eiropas Savienības eksporta veicināšanas programmas "EU Gateway" ietvaros aicināja Latvijas uzņēmumus piedalīties izpētes braucienā uz Japānu un Dienvidkoreju, lai prezentētu savus produktus potenciālajiem partneriem.

2011. gada 26. augustā Latvijas vēstniecībā Japānā notika Latvijai veltīts tūrisma seminārs.

2012.gada oktobrī Japānā savu filiāli atver IT kompānija “Zabbix”.

No 2013.gada 18-19.jūlijam, Latviju darba vizītē apmeklēja Japānas biznesa asociācijas KEIDANREN augsta līmeņa delegācija. Tikšanās ar Valsts prezidentu, ekonomikas ministru, Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, Rīgas Universālā termināla pārstāvjiem, LIAA un LDDK.

2014.gada 9.jūnijā notika 10 Japānas tūroperatoru vizīte Latvijā, lai pārrunātu sadarbības iespējas. Notika darba seminārs  un ekskursijas pa Latviju.

Latvijas un Japānas preču tirdzniecība 2016.gadā (Centrālās statistikas pārvalde)

  • Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma 66,07 milj. EUR Japāna ieņēma 33.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.

  • 2016.gadā Latvijai ar Japānu bija pozitīva preču tirdzniecības bilance 28,19 milj. EUR apmērā.

  • Eksporta apjoms uz Japānu 2016.gadā veidoja 47,13 milj. EUR, kas salīdzinājumā ar 2015.gadu bija par 7,54 milj. EUR jeb 19% vairāk.

  • Importa apjoms no Japānas 2016.gadā veidoja 18,94 milj. EUR. Salīdzinājumā ar 2015.gadu tas bija par 1,46 milj. EUR jeb 7,2% mazāk.

2016.gadā starp eksportētājiem uz Japānu bija šādi Latvijas uzņēmumi: SIA “AKZ”, SIA “Austrumu koku eksports”, SIA “BSW LATVIA”, SIA “KUREKSS”, SIA “Pata”, SIA “Vika Wood”, SIA “Silviko”, SIA “Lameko Impex”, SIA “Laflora”, SIA “Nordtorf”, SIA “Pindstrup Latvia”, SIA “Silu kudra”, SIA “Ringla plus”,  AS “Latvijas Finieris”, u.c.

 

Eksporta preces uz Japānu sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā, EUR

Preču veids EUR Īpatsvars kopējā eksportā
Kopā 47 130 879 100%

Koksne un tās izstrādājumi:

-         Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli 95,69%

29 073 024 61,69%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti:

-         Medicīnas, ķirurģijas, zobārstniecības vai veterinārijas instrumenti un ierīces 81,51%

-         Rokas pulksteņi, kabatas pulksteņi un citi pulksteņi 5,66%

-        Osciloskopi, spektrometri un citi instrumenti un aparāti 5,65%

4 425 769 9,39%

Minerālie produkti:

-         Aglomerēta un neaglomerēta kūdra 100,00%

3 585 723 7,61%
Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija 1 810 539 3,84%
Pārtikas rūpniecības produkti 1 671 987 3,55%
Dažādas rūpniecības preces 1 490 388 3,16%
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi 1 403 941 2,98%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas 1 306 315 2,77%
Augu valsts produkti 765 588 1,62%
Dzīvnieki un lopkopības produkcija 590 399 1,25%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi 533 575 1,13%

Importa preces no Japānas sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā, EUR

Preču veids EUR Īpatsvars kopējā importā
Kopā 18 942 380 100%

Transporta līdzekļi:

-         Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi 63,12%

-        Mehāniskie transportlīdzekļi preču pārvadāšanai 31,80%

6 638 125 35,04%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi:

-         Jaunas gumijas pneimatiskās riepas 74,05%

-        No eļļām iegūtais sintētiskais kaučuks un faktiss 23,93%

3 783 130 19,97%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

-         Pašgājēji buldozeri ar maināmu vērstuvi, autogreideri, planētāji 27,65%

-         Lodīšu vai rullīšu gultņi 11,10%

-         Kompresijaizdedzes iekšdedzes virzuļdzinēji 8,11%

-        Adāmmašīnas, ķetelēšanas mašīnas 5,15%

2 667 868 14,08%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija:

-         Cilvēka asinis; dzīvnieku asinis 82,27%

1 751 313 9,25%

Dažādas rūpniecības preces:

-         Smaržu un tamlīdzīgi ķermeņa kopšanas līdzekļu izsmidzinātāji 70,80%

-        Makšķeres, āķi un citi makšķerēšanas rīki 19,37%

1 570 300 8,29%

Latvijas un Japānas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2009. līdz 2016. gadam, EUR

Gads Eksports Imports
2009 25 035 000 8 667 000
2010 33 634 000 7 463 000
2011 34 792 000 16 975 000
2012 34 615 000 14 050 000
2013 44 091 000 12 044 000
2014 32 989 000 13 418 000
2015 39 592 000 20 405 000
2016 47 130 879 18 942 380

Investīcijas (Latvijas Banka un Lursoft)

Saskaņā ar Lursoft datiem, 2017.gada 17.martā Japānas tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 881,47 tūkst. EUR (62.vieta), kā arī Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 12 Japānas – Latvijas kopuzņēmumi.

 

SADARBĪBA ZINĀTNES JOMĀ

1999. gadā, sadarbojoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un Japānas starptautiskās sadarbības aģentūrai (JICA), darbojās Japānas tehniskās palīdzības projekts Pētījums Lubānas mitrāju kompleksa dabas aizsardzības plānam. Projekta mērķis bija izpētīt mitrāju un izstrādāt tā apsaimniekošanas plānu. Japānas speciālisti izstrādāja minētās teritorijas apsaimniekošanas projektu, piedāvājot Lubānas mitrāju teritorijā izveidot atpūtas bāzi un zivju audzētavu. Projekta ietvaros tika paredzēts izveidot pastaigas takas purvā, uzstādīt putnu novērošanas torņus un informācijas zīmes.

Jau ilgus gadus Latvijas Organiskās sintēzes institūts zāļu izstrādes jomā sadarbojas ar Japānas farmaceitiskajiem uzņēmumiem, un notiek regulāras vizītes uz dažādām Japānas universitātēm.

LU Cietvielu fizikas institūts sadarbojas ar Japānas kolēģiem par tēmu "Optiskajiem gaismas vadiem, ultravioletajai un lieljaudas optikai lietoto stiklu pētījumi".

1965. gadā Grindex aizsākās sadarbība ar Taiho Pharmaceutical un Iskra Industry, bet jau 1972. gadā parakstīts līgums par Grindeks oriģinālā pretvēža preparāta-aktīvās farmaceitiskās vielas - Ftorafūrs® piegādi. Šo gadu laikā Latvijas uzņēmums ieguvis atzinību kvalitātes ziņā prasīgajā Japānas tirgū. Uz Japānu ik mēnesi tiek eksportēti simts kilogrami aktīvās vielas Ftorafūrs®, kas veido apmēram 5% no Grindeks kopējā apgrozījuma.

 

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ

Kopš 1993. gada Rīgā darbojās Japāņu valodas un kultūras vidusskola, kas ir svarīgs Japānas kultūras mantojuma un valodas popularizēšanas elements Latvijā. 2001.gada septembrī Japāņu valodas un kultūras vidusskola tika apvienota ar Kristīgo vidusskolu un pārdēvēta par Rīgas Kultūru vidusskolu. Japāņu valoda ir iekļauta mācību programmā, un to pasniedz pedagogs no Japānas.

Rīgā darbojas Izglītības un zinātnes ministrijas akreditēta Japāņu valodas un kultūras studija ‘GENGO’, kurā tiek piedāvāta japāņu valodas apmācība dažāda vecuma interesentiem. Studijā tiek izdoti arī japāņu valodas mācību līdzekļi un vārdnīcas.

Latvijas Universitātē Humanitāro zinātņu fakultātē Āzijas studiju programmā ir Japānas studiju apakšprogramma. 2015./2016. akadēmiskajā mācību gadā, Āzijas studijas ar specializāciju japāņu valodā un kultūrā absolvēja 14 studenti, savukārt orientālistikas maģistra studijas absolvēja 8 studenti. Japānas studenti var pieteikties uz stipendijām mācībām Latvijā gan balstoties uz augstskolu noslēgtajiem sadarbības līgumiem, gan individuāli. 2015.g. Latvijā mācījās 16 studenti no Japānas, taču 2016.g. vairs tikai 10 (3 RTU un 7 LU).

Vairāki Latvijas Universitātes studenti turpina savas studijas maģistratūrā Japānas universitātēs, kā arī dodas uz šo zemi, lai papildinātu LU iegūtās japāņu valodas zināšanas.

LU ir noslēgti sadarbības un studentu apmaiņas līgumi ar vairākām Japānas universitātēm – Vasedas Universitāti, Kansai svešvalodu Universitāti, Tsukubas Universitāti, Jamagatas Universitāti un Kvansei Universitāti. Saskaņā ar universitāšu sadarbības līgumiem Japānas universitātēs katru gadu ir iespēja stažēties 2-6 studentiem.

Latvijas jauniešu delegācija vairākkārt ir uzturējusies Japānā, kur tā piedalījās Japānas valdības, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un valsts aģentūras "Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra" (JSPA) īstenotajā Starptautiskajā jauniešu apmaiņas programmā. Japānā šīs programmas patrons ir Japānas kroņprincis. Tāpat šīs programmas ietvaros Latvijā tika uzņemti Japānas jaunieši, kas apmeklēja dažādas Latvijas valsts un pašvaldību iestādes, piedalīties brīvprātīgā darba pasākumos un iepazina Latvijas kultūru un vēsturi. Vizītes ietvaros ar Japānas jauniešu delegāciju ir ticies Valsts prezidents un vairāki ministri, kā arī citas augstas valsts amatpersonas. 

 

SADARBĪBA SPORTA JOMĀ

Vairākkārtējais pasaules čempions hokejā Helmuts Balderis laikā no 1985. - 1989. gadam trenēja Japānas hokejistus.

2005. gada 8. oktobrī Latvijā norisinājās Latvijas - Japānas sadraudzības spēle futbolā, uz kuru akreditācijas pieteikumus bija izsūtījuši 150 japāņu žurnālisti, kas bija līdz šim lielākais ārzemju žurnālistu skaits. Sadraudzības spēles rezultāts 2:2.

Laikā no 2007. gada 25. augusta - 2. septembrim Latvijas vieglatlēti piedalījās pasaules vieglatlētikas čempionātā Osakā.

2012.gada 23.aprīlī Japānas vēstnieks Latvijā apmeklēja Vsevoloda Zeļonija džudo skolu, lai atklātu projektu „Uz Japānu Latvijā”. Projekta mērķis ir aktīvi un lietderīgi nodarbināt jauniešus, piedāvājot iesaistīties dažādās aktivitātēs: tikšanās ar japāņu cīņas mākslu kendo, aikido un karatē pārstāvjiem; iepazīšanās ar japāņu virtuvi; japāņu filmas skatīšanās; vizīte uz Japānas vēstniecību; japāņu mūzikai veltīts pasākums; muzeju apmeklējums; japāņu glezniecības kursi; origami kursi.

 

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

Latvijai ir svarīgi turpināt veiksmīgu sadarbību ar Japānu kā valsti, kas godā kultūras tradīcijas.

Ņemot vērā to, ka gan Latvijai, gan Japānai ir bagāts kultūras mantojums, tiek veidotas sadarbības un apmaiņas programmas starp abu valstu kultūras un izglītības iestādēm. Piemēram, Latvijas mākslinieki regulāri viesojas dažādos Japānā rīkotajos festivālos un konkursos vai arī dodas koncertturnejās uz šo valsti.

2005.gads

  • 9. un 10. septembrī Latvijā norisinājās Japāņu modernās mūzikas festivāls, kura ietvaros 9.septembrī Latvijas Nacionāla bibliotēka Mūzikas un Fonotēkas nodaļās tika atklāta izstāde "Japāņu modernā mūzika''. Ekspozīciju veidoja no Japānas komponistu federācijas saziedotiem materiāliem un no Joširo Irino (viens no pēckara laika posma lielākajiem Japānas komponistiem) Mūzikas Institūta dāvinājumiem. Septembrī Latvijas komponistu savienībā bija iespēja iepazīties ar dažiem Joširo Irino skaņdarbiem un noklausīties nelielu koncertu.

2006.gads

  • 3. aprīlī Latvijas Dabas muzejā tika izdota jaunākā Japāņu – Latviešu kandži (japāņu rakstu zīme) vārdnīca. Tā ir pirmā visaptverošā vārdnīca, kurā iekļauti hieroglifu skaidrojumi (1000 lpp.). Iepriekšējā Japāņu – Latviešu vārdnīcā tika iekļauti 10 000 vārdu skaidrojumi (200 lpp.) un tā tika izdota 2000.gadā.

2007.gads

2008.gads

  • 11. maijā Ārzemju mākslas muzejs preses konferencē iepazīstināja ar Japāņu mākslinieka Mikihiko Kjobaši  dāvinātajām fotogrāfijām, kas plašākai publikas apskatei tiks izrādītas 2009. gada pavasarī.

  • No 16.- 19. jūnijam Latvijā uzturējās Japānas televīzijas TV Asahi Cooperation pārstāvji, kas plāno izveidot dokumentālo filmu "See the World by Train" par dzelzceļu un vilcieniem Baltijā, Krievijā un Baltkrievijā.

  • 3. jūlijā Māra Sirmā izveidotā projekta "Pasaules saules dziesmas" ietvaros LU aulā tika atskaņota Japānas komponista Ko Matsušita radītais skaņdarbs saulei.

2010.gads

  • 25. maijā Latvijas Nacionālajā operā varēja vērot Japānas kimono šovu.

  • 27. maijā Latvijas Nacionālajā operā notika operas „Madamme Butterfly” pirmizrāde.

  • 23. septembrī Rīgas Kongresu namā notika ikebanas mākslai veltītā demonstrācija.

  • 26. septembrī rīdziniekiem un pilsētas viesiem bija iespēja apmeklēt Japānas vadaiko bundzinieka Ičitaro solo koncertu

2011.gads

  • 2011. gada 3.-6.martā – grāmatas par Japānu tika prezentētas Starptautiskajā Baltijas grāmatu izstādē.
  • 2011. gada 16.-20. maijs – origami mākslas meistarklases Latvijas skolās un augstskolās.

2012.gads

  • 27. janvāris – 11. marts Rīgas biržā ukijoe (kokgriezumu māksla) izstāde.
  • 8. -11. marts Japāņu valodas runas konkurss Latvijas Universitātē.
  • 19. maijs – 17. jūnijs “Amata māksla. Tradīcijas un tehnikas.” (Japānas tradicionālās amatniecības izstāde). Organizē Japānas vēstniecība Rīgā un Japānas fonds.
  • 9. decembris -  Otrais latviešu valodas runas konkurss Latvijas vēstniecībā Japānā.

2013.gads

  • 1.-7. jūlijs Japānas-Latvijas mūzikas asociācijas un kora „Gaisma” dalība Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos.

  • 11. – 15. septembris Šizuokas prefektūras Numadzu pilsētā notika Latvijas nedēļas pasākumi, kuros pilsētas iedzīvotāji iepazinās ar Latviešu Dziesmu un deju svētkiem veltītu fotoizstādi, Latvijas bērnu zīmējumiem un dažādām latviešu tautas tradīcijām.

  • 18. – 25. septembris "Rietumu bankas" mākslas galerijā Rīgā notika Hinas Aojamas un sešu citu kiri-e jeb japāņu papīra griešanas mākslas autoru darbu izstāde.

2014.gads

  • 5. – 9. jūnijs Otrās Japānas kultūras dienas Rīgā. Festivāla laikā notika semināri, paraugdemonstrējumi.

  • 6. jūnijs Latvijas vēstniecībā Japānā notika Rīgai veltītas grāmatas "Diary of Three Dresses. MEME Trip to Riga" atklāšana.

  • 12. -18. jūnijs notika starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls "Laiks dejot 2014", kas bija veltīts Japānas buto un laikmetīgajai dejai.

  • 27. jūnijs – 20. jūlijs Papīra festivāls Pārdaugavā, kurš ir tapis sadarbībā ar ES – Japānas festivālu komiteju.

2015.gads

  • 30. aprīlis pirmizrāde Ināras Kolmanes dokumentālajai filmai “Ručs un Norie”. Filma stāsta par japāņu studentes draudzību ar suitu vecmāmiņu. Šī filma ir demonstrēta arī Tokijā.

2016.gads

  • 2016.gadā pabeigts darbs pie trešās latviešu pasaku grāmatas izdošanas japāņu valodā - “Vilks un puisis”.

  • 4.–8. februāris Latvijas mākslinieki Kārlis Īle, Maija Puncule un Mintauts Buškevics ieguva galveno balvu Saporo sniega un ledus skulptūru festivālā, kas ir viens no senākajiem un prestižākajiem šāda veida festivāliem.

  • Vasara – koris “Kamēr” un vokālā grupa “Latvian Voices” piedalījās divos starptautiskos festivālos Japānā, gūstot labus panākumus (“Kamēr” ieguva galveno balvu).

  • 18. oktobris vijolnieks un diriģents Gidons Krēmers Tokijā notiekošajā starptautiskajā balvu pasniegšanas ceremonijā “Praemium Imperiale”, ieguva prestižo apbalvojumu kategorijā “Mūzika”, par mūža ieguldījumu.

2017.gads

  • 6.-12. februāris Latvijas mākslinieki – Kārlis Īle, Maija Puncule, Mintauts Buškevics, ieguva godpilno otro vietu Saporo sniega un ledus skulptūru festivālā, kas ir viens no senākajiem un prestižākajiem šāda veida festivāliem.

  • Rudens – plānota filmas “Maģiskais kimono”pirmizrāde. Šī filma ir Latvijas un Japānas kopprojekts, kuras veidošanā piedalījās latviešu kino režisors Māris Martinsos un slaveni Japānas un Latvijas aktieri. 

 

 

JAPĀNAS TEHNISKĀS PALĪDZĪBAS PROJEKTI LATVIJĀ

Sadarbība saista Japānas valdību un Liepājas Simfonisko orķestri, kā arī Japānas valdību un Latvijas Nacionālo operu. Piemēram, Japānas valdība piešķīra Liepājas Simfoniskajam orķestrim un Latvijas Nacionālajai operai attiecīgi 1998. un 2001. gados neatmaksājamo tehnisko palīdzību mūzikas instrumentu iegādei.

2002. gada 26. septembrī tika parakstīts starpvaldību līgums par Japānas valdības

neatmaksājamo tehnisko palīdzību (Grant) Latvijai kultūras jomā, kas ir būtisks atbalsts Latvijas Simfoniskajam orķestrim 2002.gadā 252 000 LVL (aptuveni 358563€) apmērā.

2003. gada 20 novembrī parakstīts līgums par neatmaksājamo tehnisko palīdzību Latvijas Kinofotofonodokumentu arhīvam 124 000 LVL (aptuveni 176436€) apmērā.

2004. gada 30. novembrī tika parakstīts starpvaldību līgums par Japānas valdības neatmaksājamo tehnisko palīdzību (Grant) Latvijai kultūras jomā Latvijas vēstures muzejam 155 000 LVL (aptuveni 220545€) apmērā. 

 

LATVIJAS ATBALSTS JAPĀNAI SAKARĀ AR ZEMESTRĪCI 2011.GADA MARTĀ

2011. gada 11. martā notikusī 8,9 balles spēcīgā zemestrīce un cunami Japānā ir prasījusi vairāku simtu cilvēku dzīvības, tūkstošiem japāņu palika bez pajumtes.

2011. gada martā pēc ārlietu ministrs Ģ. V. Kristovskis ziņojuma par stāvokli zemestrīcē un no cunami cietušajā Japānā, valdība lēma piešķirt finansiālu palīdzību seku likvidācijai 100 000 latu ( aptuveni 142287€) apmērā.

Kopumā ar Latvijas Sarkana krusta starpniecību Japānai tika saziedoti vairāk nekā 11 000Ls (apm. 15 651 EUR), saplāksnis no Latvijas Finiera EUR 45 000 vērtībā un 40 konteineri ar vairāk nekā 18 144 litru ūdens no AS Gutta. 

 

KONTAKTI

Latvijas goda konsulu Japānā kontakti