Latvijas Republikas un Itālijas Republikas divpusējās attiecības

24.07.2018. 17:14

Latvijas Republikas un Itālijas Republikas attiecības

Latvijas un Itālijas divpusējās attiecības ir labas, politiskais dialogs notiek dažādos līmeņos. Latvija un Itālija kopā ar Luksemburgu veidoja trio ES prezidentūru (01.07.2014.-31.12.2015.). Gatavojoties trio prezidentūrai, notika intensīvs Latvijas un Itālijas politiskais dialogs par ES dienaskārtības aktuālajiem jautājumiem, kā arī abu valstu ES prezidentūru laikā tika īstenota sekmīga sadarbība ES jautājumos, kas deva pozitīvu impulsu turpmākai Latvijas un Itālijas divpusējo attiecību attīstībai.

Diplomātiskās attiecības  

Itālija kopā ar citām Sabiedrotajām valstīm atzina Latvijas valsti 1921. gada 26. janvārī un oficiāli nekad nav atzinusi Baltijas valstu aneksiju PSRS. Latvijas neatkarības atjaunošanu Itālija reizē ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991. gada 27. augustā. Diplomātiskās attiecības starp abām valstīm tika atjaunotas 1991. gada 30. augustā.
Itālija bija starp pirmajām valstīm, kas jau 1991. gadā atklāja vēstniecību Rīgā. Pašreizējais Itālijas vēstnieks Latvijā Sebastjāno Fulči (Sebastiano Fulci) akreditēts 2015. gada 16. oktobrī.
1995. gadā tika atklāta Latvijas vēstniecība Itālijā un nozīmēts pagaidu pilnvarotais lietvedis. Latvijas Republikas vēstnieki Itālijā:

  • 09.08.2013 – vēstnieks Artis Bērtulis
  • 17.01.2012 – 08.08.2013 vēstniece Elita Kuzma
  • 20.09.2006 – 31.08.2011 vēstniece Astra Kurme
  • 08.10.2002 – 30.06.2006 vēstnieks Jānis Lūsis
  • 1997. – 2002. vēstnieks Mārtiņš Perts

Latvijai ir divi goda ģenerālkonsuli un četri goda konsuli Itālijā:
Goda ģenerālkonsuls Nikolo Rozitāni Sukerts (Niccolo Rositani Suckert) Florencē ar konsulāro apgabalu Toskānā (kopš 1996. gada);
Goda ģenerālkonsule Patrīcija Siņorīni (Patrizia Signorini) Milānā ar konsulāro apgabalu Lombardijā (kopš 2004. gada);
Goda konsuls Kanio Trione (Canio Trione) Bari ar konsulāro apgabalu Apūlijā, Kalabrijā, Bazilikātā un Molīzē (kopš 2002. gada);
Goda konsuls Paolo Nikolusi (Paolo Nicolussi) Venēcijā ar konsulāro apgabalu Veneto reģionā (kopš 2009. gada);
Goda konsuls Prof. Roberto Berni Canani (Prof. Roberto Berni Canani) Neapole ar konsulāro apgabalu Kampānijas reģionā (kopš 2011. gada);
Goda konsuls Alberto Bankero (Alberto Banchero) Dženovā ar konsulāro apgabalu Ligūrijā (kopš 2017. gada).

Parlamentu sadarbība 
12. Saeimā tika izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Itālijas parlamentu, priekšsēdētāja I. Lībiņa-Egnere. Itālijas parlamentā izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Baltijas valstīm. Tās vadītāja A. Terrosi.

Ekonomiskā sadarbība 
2017. gadā kopējais preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 640,36 milj. eiro (11. vieta), kas ir par 40,5% vairāk nekā 2016.gadā, eksports (14.vieta) sasniedza 180,65 milj. eiro, kas ir par 35,4% jeb 47,2 milj. eiro vairāk nekā 2016. gadā, savukārt importa apjoms (8.vieta) sasniedza 459,71 milj. eiro, kas ir par 42,7% jeb 137,53 milj. eiro vairāk nekā 2016. gadā.
LIAA pārstāvniecība Itālijā (Milānā) fokusējās uz kokrūpniecību, mašīnbūvi, pārtikas rūpniecību, tūrismu, IKT, farmāciju un dizaina un modes industriju.

Preču tirdzniecība 2018. gada 1. ceturksnī (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

  • Eksports:
    1. Lietuva – 453 100 379 EUR jeb 15,85 % no kopējā Latvijas eksporta
    2. Igaunija – 324 468 456 EUR jeb 11,35 %
    3. Krievija – 225 480 973 EUR jeb 7,89 %
    14. Itālija – 48 129 284 EUR jeb 1,68%
  • Imports:
    1. Lietuva – 593 195 312 EUR jeb 17,46 % no kopējā importa Latvijā
    2. Vācija – 364 246 715 EUR jeb 10,72 %
    3. Polija – 321 574 775 EUR jeb 9,46 %
    8. Itālija – 97 206 646 EUR jeb 2,86%

3

  • 2018. gada 1. ceturksnī kopējais preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 145,34 milj. EUR (13. vieta).
  • Eksporta apjoms uz Itāliju sasniedza 48,13 milj. EUR, kas ir par 14,76% jeb 6,19 milj. EUR vairāk nekā 2017. gada 1. ceturksnī
  • Importa apjoms no Itālijas sasniedza 97,21 milj. EUR, kas ir par 0,69 % jeb 665 tūkst. EUR vairāk nekā 2017. gada 1. ceturksnī.
  • Latvijai ar Itāliju ir negatīva preču tirdzniecības bilance 49,08 milj. EUR apmērā.
  • Galvenās Latvijas eksporta preces uz Itāliju: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (31,46%); koksne un tās izstrādājumi (19,39%); minerālie produkti (11,48%); ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (11,20%). akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi (6,93%); kā arī transporta līdzekļi (5,30%);
  • Galvenās Latvijas importa preces no Itāliju: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (17,61%); pārtikas rūpniecības produkti (14,39%); tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (12,63%); metāli un to izstrādājumi (9,01%); ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (8,05%); augu valsts produkti (6,48%); dažādas rūpniecības preces (5,73%).

Eksporta preces uz Itāliju sadalījumā pa preču veidiem 2018. gada 1. ceturksnī, EUR

Pakalpojumu tirdzniecība 2017. gadā (avots: Latvijas Banka)

4

 

Investīcijas
Līdz 2018. gada 30. maijam Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēti 1139 uzņēmumi ar Itālijas kapitālu (21. vieta). Itālija Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ir veikusi ieguldījumus tikai 27, 87 milj. eiro apmērā.

Tūrisms
Pēdējos gados ir būtiski pieaudzis tūristu skaists no Itālijas, tomēr Itālija vēl joprojām ir sekundārais ārvalstu tūrisma galamērķis.
Tūristu skaits no Itālijas 2017.gadā sasniedza 45 909 tūkst. cilvēku, kas ir par 6% vairāk nekā 2016.gadā, salīdzinot 2017.gadu ar 2015.gadu, tad tūristu skaits ir palielinājies par 16,8%. Tūristi no Itālijas ieņem 10.vietu ārvalstu ceļotāju vidū Latvijā.

Sadarbība kultūrā un izglītībā

Līgumtiesiskā bāze
1996.gada 23.oktobrī tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības līgums par sadarbību kultūrā, zinātnē un tehnoloģijā (Līgums).
Līgums paredzēja sadarbības programmas izstrādi, tomēr dažādu apstākļu dēļ programma netika parakstīta līdz šim šī gada pavasarim. 2016. gadā atsākās darbs pie Latvijas – Itālijas sadarbības programmas un 2018.gada 26.aprīlī tā tika parakstīta.

Mūzika un deja

2017. gadā no 5. - 8. jūlijam Rīgā un Rundālē notika 23. Starptautiskais senās mūzikas festivāls, kurā spēlēja itāļu baroka orķestris “Coin du Roi” ar vadītāju Kristiānu Fratimu. Orķestris “Coin du Roi” 2017. gadā Latvijā uzstājās četros koncertos.

Latvijas Nacionālās operas un baleta teātrī (LNOB):
16.09.2017. Džakomo Pučīni operas “Madama Butterfly” izrādē pie diriģenta pults stājās ievērojamais itāliešu maestro Alberto Veronēzi.
14.01.2018. Džuzepes Verdi operas “Ernani” koncertuzvedumā viesojās itāļu baritons Franko Vasallo.
Valsts akadēmiskajam korim „Latvija” ir izveidojusies sadarbība ar Fondazione Haydn di Bolzano e Trento. No 31.01. līdz 01.02.2017. kopā ar Haidna orķestri Trento un Bolzano pilsētās diriģenta Arvo Volmera vadībā atskaņoja Gabriela Forē Rekviēmu.

Māksla un muzeji
No 2017. gada 30. maija līdz 1. jūnijam Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā („Rīgas Birža” ) atradās pastāvīga ekspozīcija “Stradivāri, Gvarnēri, Amati. Leģendārie Itālijas stīgu instrumenti”.

Kultūrizglītība
Notiek aktīva sadarbība kultūrizglītības jomā, ir noslēgti vairāki augstskolu sadarbības līgumi ar Itālijas augstākās izglītības iestādēm Eiropas Savienības programmu ietvaros. Vienlaikus Itālijas valdība nodrošina stipendijas Latvijas studentiem studijām Itālijā.
Aktīva sadarbība ar Itālijas izglītības iestādēm ir Latvijas Kultūras akadēmijai (LKA) Latvijas Mākslas akadēmijai (LMA) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai (JVLMA).
Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) ir atvērta studiju programmas Starptautiskie kultūras sakari apakšprogramma Starpkultūru sakari Latvija-Itālija kopš 2005.gada.
Latvijas Kultūras akadēmijā jau kopš 2005. gada ir specializācija „Starpkultūru sakari Latvija-Itālija”. Akadēmija sadarbojas ar Itālijas vēstniecību, Itāļu valodas pasniedzēju asociāciju Latvijā un ITALII.
LKA ir noslēgta virkne sadarbības līgumu ar Itālijas augstskolām Erasmus+ programmas ietvaros un notiek regulāra studentu apmaiņa ar augstskolām: Kaljāri universitāte (Università degli Studi di Cagliari); Turīnas universitāte (Università degli Studi di Torino); Bari Aldo Moro universitāte (Università degli Studi di Bari Aldo Moro); Mačeratas universitāte (Università degli Studi di Macerata); Sjēnas universitāte (Università per Stranieri di Siena); Ennas universitāte „Kore” (Università degli Studi di Enna „Kore”); Trento universitāte (Università degli Studi di Trento); Romas „Tre” universitāte (Universita’ degli Studi Roma Tre), Valodu augstskolu "Akadēmijas skola" Neapolē (Scuola Superiore per Mediatori Linguistici “Academy School” di Napoli).
Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) cieši sadarbojas ar Itāliju kopš Mūžizglītības programmas Erasmus pirmsākumiem 2007. gadā.
Savukārt, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) ik gadu notiek Itālijas pasniedzēju meistarklases un koncerti, kā arī Latvijas pasniedzēji ik gadu sniedz vairākas meistarklases un koncertus Itālijā.
Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola sadarbojas ar Itāliju Erasmus+ apmaiņas programmas ietvaros:
1. Trīs audzēkņi un pavadošais pedagogs devās Erasmus apmaiņas programmā uz Romu 2016.gada oktobra beigās – novembra sākumā.
2. 2017./2018. mācību gadā apmaiņas programmas ietvaros Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas 1.kursā mācās divi studenti no Itālijas.

Teātris
Jaunais Rīgas teātris: no 2016. gada 9. līdz 11. jūnijam Alvja Hermaņa iestudējums “Melnais piens” tika izrādīts Itālijā XXI starptautiskajā izstādē Milānas Triennāle. Starptautiskā izstāde XXI Milānas Triennāle skatītājiem piedāvāja daudzveidīgus kultūras pasākumus no šī gada aprīlim līdz pat septembrim, kas notika dažādās Milānas vietās. Izrāde “Melnais piens” tika spēlēta Mākslas teātrī (Teatro dell’Arte), kas ir radoša telpa inovatīvām mākslinieciskām izpausmēm, kur tiek meklēti jauni formāti attiecībām starp aktieri un skatītāju.
Rīgas Krievu teātra repertuārā ir divi darbi: “1900 Leģenda par pianistu” (pēc A. Bariko lugas) un “Skrandaiņi un augstmaņi” (pēc E. Skarpetas lugas).

Kino
Latvijas filmas tiek regulāri pieteiktas nozīmīgākajos festivālos Itālijā: Venice IFF, Rome IFF, Trento IFF, Trieste IFF, Torino IFF.
Nacionālajam kino centram ir sadarbība ar Triestes festivālu (Itālija) pasākuma „When East Meet West” ietvaros. 2017.gadā pasniegta pirmā Baltijas balva (sadarbībā ar Lietuvu un Igauniju) šī pasākuma ietvaros.

Literatūra
Starptautiskajai rakstnieku un tulkotāju mājai Ventspilī ar Itāliju ir neliela, bet ļoti produktīva sadarbība. Kopš 2016. gada rakstnieku un tulkotāju mājā viesojās Silvia Pozzi, Margherita Carbonaro, Giovanna Caridei, Claudio Pozzani. Plāno ierasties Margherita Carbonaro, Giovanna Caridei, Roberto Veracini.

Bibliotēkas
2017.gadā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Emilio Salgāri grāmatu ilustrāciju izstāde (Izstādes materiālus nodrošināja kolekcionārs no Itālijas. Praktisko atbalstu sniedza Itālijas vēstniecība Latvijā).

Sadarbība aizsardzības jomā

1998. gadā tika parakstīta Latvijas un Itālijas Aizsardzības ministriju Vienošanās par attiecību un kontaktu attīstīšanu militārās sadarbības jomā. Pamatojoties uz Vienošanos, katru gadu tiek izstrādāts sadarbības plāns.
Itālija ir sniegusi nozīmīgu atbalstu Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā. Itāļi patrulēja 2015.gadā un arī šogad (2018.gada janvāris līdz aprīlis). Izteikuši nodomu patrulēt arī 2020.gadā.
2014.gada pavasarī Itālija nolēma piedalīties NATO STRATCOM CoE kā sponsorējošā valsts. Šobrīd Itālija tiek pārstāvēta STRATCOM centrā ar vienu personu apmācību jomā – pulkvedi Alfredo Crocco.
Sadarbība ar Itāliju pagājušā gada laikā kļuvusi ievērojami ciešāka, jo Itālija piedalās NATO Kanādas kaujas grupas sastāvā Latvijā (eFP). Itālijas dalība: 160 kājnieki no mehanizētā kājnieku pulka un kalnu pulka, un dažāda veida militārā tehnika.
Sakarā ar itāļu dalību eFP Latvijā ir notikušas vairākas augsta līmeņa gan politiska, gan militāra līmeņa Itālijas pārstāvju vizītes, ieskaitot Itālijas aizsardzības ministres divpusējo vizīti Latvijā. Arī NBS komandieris ģlt.L.Kalniņš 2017.gadā bija divpusējā vizītē Itālijā.
Itāļi eFP sastāvā pagājušajā gadā piedalījās mācībās Saber Strike 2017 un Silver Arrow 2017 Latvijā.
Saprotot, Itālijas un Eiropas dienvidu valstu izaicinājumus saistībā ar imigrāciju caur Vidusjūru, Latvija piedalās EUNAVFOR operācijā Itālijā, kur rotācijas kārtībā no 2015.gada ik pus gadu uzturas NBS Jūras spēku pārstāvis, lai pildītu apvienotā operāciju centra operatīvā dežūrvirsnieka pienākumus.

Nozīmīgākās vizītes
Latvijas amatpersonu vizītes Itālijā

2018. Valsts sekretāra Andreja Pildegoviča politiskās konsultācijas Romā no 27.-29.06.
2017.

Ārlietu ministra E. Rinkēviča tikšanās ar Itālijas ārlietu un starptautiskās sadarbības ministru Andželino Alfano (Angelino Alfano) Gymnich sanāksmes laikā Tallinā 8. septembrī

Ministru prezidenta M. Kučinska dalība Romas līgumu 60. gadadienas sanāksmēs Romā 25. martā

2016. Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Itālijā 14.-15. jūnijā
2015.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa darba vizīte Itālijā 2015. gada 1. aprīlī, tikšanās ar Itālijas Republikas prezidentu Serdžo Matarellu (Sergio Matarella)

2014. Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Itālijā 30. jūnijā. Tikšanās ar Itālijas ārlietu ministri Federiku Mogerīni (Federica Mogherini), darba pusdienas ar trio prezidentūras ārlietu ministriem un tikšanās ar Itālijas valdības valsts sekretāru ES lietās Sandro Goci (Sandro Gozi)
2013.

Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas oficiālā vizīte Itālijā 16.-17. decembrī. Tikšanās ar Deputātu palātas prezidenti Lauru Boldrini (Laura Boldrini) un Senāta prezidentu Pjetro Grasso (Pietro Grasso)

Ministru prezidenta Valda Dombrovska darba vizīte Romā 10.-11.jūlijā. Tikšanās ar Itālijas Republikas premjerministru Enriko Lettu (Enrico Letta) un Itālijas Senāta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Pjēru Ferdinando Kazini (Pier Ferdinando Casini)

2012.

 

Ministru prezidenta Valda Dombrovska darba tikšanās ar Itālijas Eiropas lietu ministru Enzo Muavero Milanesi 20.jūnijā Romā

2008. Ārlietu ministra M. Riekstiņa darba vizīte Itālijā 23.-25. janvārī

2007. 

 

 

 

 

 

Saeimas priekšsēdētāja I. Emša vizīte Itālijā 21.-23. martā

Valsts prezidentes V. Vīķes-Freibergas darba vizīte Itālijā (delegācijas sastāvā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A. Štokenbergs un zemkopības ministrs M. Roze) 28.–30. martā

2006. 

 

Valsts prezidentes V. Vīķes – Freibergas un Ministru prezidenta Aigara Kalvīša dalība XX Ziemas Olimpisko spēļu pasākumos Turīnā februārī
2005. Valsts prezidentes V. Vīķes – Freibergas valsts vizīte Itālijā 27.–30. jūnijā
2003.

Ministru prezidenta E. Repšes darba vizīte Romā 10. jūlijā

Ministru prezidenta E. Repšes tikšanās ar S.Berluskoni Romā 26. novembrī

2000.

Saeimas priekšsēdētāja J. Straumes vizīte Itālijā 21.-23. februārī

Ārlietu ministra I. Bērziņa darba vizīte Itālijā 3.–6. decembrī

1999. Ministru prezidenta biedra ES lietās G. Krasta vizīte Itālijā 30. maijā - 2. jūnijā
1998. Valsts prezidenta G. Ulmaņa valsts vizīte Itālijā 27.-30. aprīlī

Itālijas amatpersonu vizītes Latvijā

2018. Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa divpusējā tikšanās ar Itālijas Republikas prezidentu Serdžo Matarellu (Sergio Matarella) 3.jūlijā (IT prezidents atradās valsts vizītē LV no 2.-4.07.), S.Matarella tikās arī ar Ministru prezidentu Māri Kučinski. Vizītes ietvaros notika arī ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās ar Itālijas ārlietu un starptautiskās sadarbības ministru Enco Moavero-Milanēzi (Enzo Moavero Milanesi).
2017. Itālijas ārlietu un starptautiskās sadarbības ministra vietnieka Vinčenco Amendolas (Vincenzo Amendola) darba vizīte Latvijā 6. septembrī
2014. Itālijas ārlietu ministra Paolo Džentiloni (Paolo Gentiloni) vizīte Latvijā 22. decembrī
2009.

Itālijas ārlietu ministra Franko Fratīni darba vizīte Latvijā 7.-8. septembrī

Itālijas ārlietu ministra vietnieka Alfredo Mantikas darba vizīte Latvijā 23.-24. janvārī

2007. Valsts prezidenta Dž. Napolitāno vizīte Latvijā, "Araijološas" ES dalībvalstu prezidentu tikšanās ietvaros 10.–11. aprīlī
2006. Itālijas premjerministra R. Prodi, ārlietu ministra M. D`Alemas un aizsardzības ministra A. Parisi vizīte Latvijā NATO Rīgas samita ietvaros 28.-29. novembrī
2004.

Ministru prezidenta vietnieka Dž. Fini darba vizīte Latvijā 22.–23. martā

Valsts prezidenta K.A. Čampi valsts vizīte Latvijā 21.–22. aprīlī

2002. Parlamenta Baltijas valstu sadraudzības grupas vadītāja R. Miļjori vizīte 15. - 16. maijā
1998. Ministru padomes prezidenta R. Prodi oficiālā vizīte Latvijā 2.-3. februārī
1997. Valsts prezidenta O.L. Skalfaro valsts vizīte Latvijā 21.- 22. maijā

 

Svarīgākie līgumi

Datubāzes ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Itālijas Republika

 

Saites par Itālijas Republiku

Itālijas Republikas Ārlietu ministrija: http://www.esteri.it

Itālijas Republikas prezidenta mājas lapa: http://www.quirinale.it/

Itālijas Republikas Parlaments: http://www.parlamento.it/home

Itālijas Republikas valdība: http://www.governo.it/