Latvijas Republikas un Itālijas Republikas divpusējās attiecības

17.10.2017. 17:56

Latvijas un Itālijas divpusējās attiecības ir labas, notiek politiskais dialogs dažādos līmeņos. Latvija un Itālija kopā ar Luksemburgu veidoja trio ES prezidentūru (01.07.2014.-31.12.2015.). Gatavojoties trio prezidentūrai, notika intensīvs Latvijas un Itālijas politiskais dialogs par ES dienaskārtības aktuālajiem jautājumiem, kā arī abu valstu ES prezidentūru laikā tika īstenota sekmīga sadarbība ES jautājumos, kas deva pozitīvu impulsu turpmākai Latvijas un Itālijas divpusējo attiecību attīstībai.

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Itālija kopā ar citām Sabiedrotajām valstīm atzina Latvijas valsti 1921. gada 26. janvārī un oficiāli nekad nav atzinusi Baltijas valstu aneksiju PSRS. Latvijas neatkarības atjaunošanu Itālija reizē ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991. gada 27. augustā. Diplomātiskās attiecības starp abām valstīm tika atjaunotas 1991. gada 30. augustā.

Itālija bija starp pirmajām valstīm, kas jau 1991. gadā atklāja vēstniecību Rīgā. Pašreizējais Itālijas vēstnieks Latvijā Sebastjāno Fulči (Sebastiano Fulci) akreditēts 2015. gada 16. oktobrī.

1995. gadā tika atklāta Latvijas vēstniecība Itālijā un nozīmēts pagaidu pilnvarotais lietvedis. Latvijas Republikas vēstnieki Itālijā:

  • 09.08.2013 – vēstnieks Artis Bērtulis
  • 17.01.2012 – 08.08.2013 vēstniece Elita Kuzma
  • 20.09.2006 – 31.08.2011 vēstniece Astra Kurme
  • 08.10.2002 – 30.06.2006 vēstnieks Jānis Lūsis
  • 1997. – 2002. vēstnieks Mārtiņš Perts

Latvijai ir divi goda ģenerālkonsuli un četri goda konsuli Itālijā:

  • Goda ģenerālkonsuls Nikolo Rozitāni Sukerts (Niccolo Rositani Suckert) Florencē ar konsulāro apgabalu Toskānā (kopš 1996. gada);
  • Goda ģenerālkonsule Patrīcija Siņorīni (Patrizia Signorini) Milānā ar konsulāro apgabalu Lombardijā (kopš 2004. gada);
  • Goda konsuls Kanio Trione (Canio Trione) Bari ar konsulāro apgabalu Apūlijā, Kalabrijā, Bazilikātā un Molīzē (kopš 2002. gada);
  • Goda konsuls Paolo Nikolusi (Paolo Nicolussi) Venēcijā ar konsulāro apgabalu Veneto reģionā (kopš 2009. gada);
  • Goda konsuls Prof. Roberto Berni Canani (Prof. Roberto Berni Canani) Neapole ar konsulāro apgabalu Kampānijas reģionā (kopš 2011. gada). 
  • Goda konsuls Alberto Bankero (Alberto Banchero) Dženovā ar konsulāro apgabalu Ligūrijā (kopš 2017. gada).

 

PARLAMENTU SADARBĪBA

12. Saeimā tika izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Itālijas parlamentu, priekšsēdētāja I.Lībiņa-Egnere. Itālijas parlamentā izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Baltijas valstīm. Tās vadītāja A. Terrosi. 

 

EKONOMISKĀ SADARBĪBA

Itālija ir vērtējama kā nozīmīgs Latvijas ārējās tirdzniecības partneris. Latvija ir gandarīta par abu valstu savstarpējās tirdzniecības attīstību un vienmēr uzsvērusi interesi veicināt un pilnveidot ekonomiskās attiecības ar Itāliju. Sadarbības potenciāls starp abām valstīm nav pilnībā izmantots, un tam ir attīstības iespējas.

2016. gada 12.-17. aprīlī Milānā, Itālijā izstādes "Salone Internazionale del Mobile 2016" laikā un Dizaina nedēļas aktivitāšu “FUORISALONE” ietvaros notika Latvijas interjera priekšmetu ražotāju tirdzniecības misija un produktu ekspozīcija, kurā pārstāvēti uzņēmumu Wispool, Gravtex, Vaidava Ceramics, Flow Design un Ply Collection produkti. Ekspozīcijas atklāšanā piedalījās Milānas pašvaldības Nodarbinātības, ekonomikas politikas, izglītības un zinātnes ministre Kristina Tajani (Cristina Tajani), kā arī Itālijas Lombardijas reģiona Mazo un vidējo uzņēmumu amatniecības konfederācijas (CNA) ģenerālsekretārs Džuzeppe  Vivače (Giuseppe Vivace)  un CNA Milānas un Monzas – Briancas prezidente Daniela Kavanja (Daniela Cavagna). Ekspozīcijas vietā 13. un 14. aprīlī norisinājās uzņēmēju kontaktbirža.

2015. gada nogalē ar mērķi veicināt ekonomisko sadarbību starp Latviju un Itāliju, Romā notika Latvijas dienas.  2. decembrī Latvijas vēstniecībā Itālijas tūrisma un biznesa nozares žurnālistiem norisinājās seminārs “Atklāj Rīgu 360”, kura laikā klātesošie tika iepazīstināti ar Latviju kā investīcijām un tūrismam pievilcīgu valsti. Vēstnieks Artis Bērtulis uzsvēra, ka Latvija ir kļuvusi par atpazīstamu tūrisma galamērķi Itālijā un Latvijai Itālija ir prioritārs tūrisma tirgus. Rīgas Tūrisma attīstības biroja vadītāja Vita Jermoloviča iepazīstināja ar tūrisma iespējām Rīgā, īpaši orientējoties uz Itālijas tūrisma tirgus pieprasījumu.

LIAA pārstāvniecības vadītāja Itālijā Andra Minkeviča žurnālistus iepazīstināja ar Latvijas biznesa vidi un ekonomiskās izaugsmes potenciālu.

2015. gada 3. decembrī Latvijas vēstniecība Itālijā sadarbībā ar LIAA pārstāvniecību Romā organizēja biznesa forumu “Latvija: jaunas biznesa iespējas Itālijas uzņēmējiem”. Seminārs tika rīkots ar mērķi veicināt Latvijas atpazīstamību darījumu vidē, piesaistīt Itālijas uzņēmēju interesi biznesa attīstīšanai Latvijā un iespējamām investīcijām. Seminārā piedalījās vairāk nekā 70 Itālijas uzņēmumu pārstāvji.

Tāpat 3. decembrī vēstniecībā tika rīkots pasākums “Latvija uzaicina vakariņās Itāliju”, kurā piedalījās ievērojamākie Itālijas gastronomijas žurnālisti un blogeri. Pasākuma laikā Itālijas gastronomijas žurnālisti tika iepazīstināti ar Latvijas produktiem, ar tradicionālajām un mūsdienu ēdienu receptēm, kā arī ar Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumiem un to produkciju. Vakariņu laikā tika popularizēta Rīga - gastronomijas tūrisma galamērķis un Rīga-Eiropas gastronomijas reģions 2017.

2015. gada 10.-12. jūnijā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola vizītes laikā Neapolē un Milānā atklāja Latvijas dienas Itālijā. Vizītes laikā Neapolē ministre tikās ar Neapoles mēru Dr. Luidži de Maģistru (Dr. Luigi de Magistris), lai pārrunātu iespējas veicināt ekonomisko sadarbību un attīstīt savstarpējos kontaktus. Neapolē ministre atklāja Latvijas – Kampānijas reģiona biznesa forumu, kurā piedalījās Latvijas un Kampānijas reģiona uzņēmēji.

11. jūnijā Milānā ministre D.Reizniece-Ozola Itālijas lielākajā tirdzniecības centrā Eataly atklāja Latvijas dienas Itālijā: Taste Latvia-Assapora la Lettonia. Tāpat 11. jūnijā ministre atklāja biznesa semināru, kas tika organizēts sadarbībā ar Lombardijas reģiona lielāko darba devēju organizāciju Assolombardia. Latvijas dienas Milānā norisinājās 11.-17. jūnijā, to laikā apmeklētājiem bija iespējams gan iepazīties ar Latvijas tradicionālajiem produktiem (Laimas un Pūres šokolādes, šprotes, uzņēmumu „Mottra”, „Lāči” un „Rasa” produkciju), gan tos nobaudīt Latvijas šefpavāru Mārtiņa Sirmā un Ērika Dreinbanta sniegumā. Latvijas dienas Itālijā tika organizētas ar mērķi veicināt Latvijas atpazīstamību, uzņēmēju kontaktus un ekonomisko sadarbību starp Latviju un Itāliju. Tās tika rīkotas sadarbībā ar LIAA pārstāvniecību Itālijā, Latvijas goda konsula Neapolē Berni Kanani (Berni Canani) un Latvijas goda ģenerālkonsules Milānā Patrīcijas Siņorīni (Patrizia Signorini) atbalstu.

Preču tirdzniecība 2016. g. (avots: Centrālā statistikas pārvaldes sākotnējie dati)

 

  • Eksports:
  1. Lietuva – 1 703 529 975 EUR jeb 17,66% no kopējā Latvijas eksporta
  2. Igaunija – 1 103 979 863 EUR jeb 11,45%
  3. Krievija – 787 520 432 EUR jeb 8,16%

     15. Itālija – 133 453 975 EUR jeb 1,38%

  • Imports:
  1. Lietuva – 1 917 764 876 EUR jeb 17,24%  no kopējā importa Latvijā
  2. Vācija – 1 268 349 435 EUR jeb 11,40%
  3. Polija – 1 161 211 713 EUR jeb 10,44%

    10. Itālija – 322 177 820 EUR jeb 2,90%

 

LV IT precu tirdzn

  • 2016. gada beigās kopējais preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 455,63 milj. EUR (12. vieta).
  • Eksporta apjoms uz Itāliju sasniedza 133,45 milj. EUR, kas ir par 0,09% jeb 123 tūkst. EUR mazāk nekā 2015. gadā.
  • Importa apjoms no Itālijas sasniedza 322,18 milj. EUR, kas ir par 4,21% jeb 14,18 milj. EUR mazāk nekā 2015. gadā.
  • Latvijai ar Itāliju ir negatīva preču tirdzniecības bilance 188,72 milj. EUR apmērā.
  • Galvenās Latvijas eksporta preces uz Itāliju: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (27,92%); koksne un tās izstrādājumi (22,94%); minerālie produkti (14,43%); akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi (10,32%); ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (7,97%).
  • Galvenās Latvijas importa preces no Itāliju: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (18,45%); pārtikas rūpniecības produkti (13,92%); tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (12,57%); metāli un to izstrādājumi (7,58), transporta līdzekļi (7,37%); augu valsts produkti (6,91%); dažādas rūpniecības preces (6,25%); Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (5,18%).

Eksporta preces uz Itāliju sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā

 
Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā importa
Kopā 133 453 975 100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-          Telefona aparāti 45,21%

-          Monitori un projektori 28,14%

-          Automātiskās datu apstrādes iekārtas un to bloki 8,80%

37 254 781 27.92%

Koksne un tās izstrādājumi

-          Saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli 26,48%

-          Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā; koksnes šķeldas vai skaidas 26,31%

-          Namdaru un būvgaldnieku darinājumi 16,38%

-          Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli 12,68%

-          Koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara; koka kabeļu spoles 11,29%

30 615 740 22.94%

Minerālie produkti

-          Aglomerēta un neaglomerēta kūdra 99,99%

19 261 996 14.43%

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi

-          Stikla šķiedras 94,92%

13 770 999 10.32%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija

-          Diazosavienojumi, azosavienojumi vai azoksisavienojumi 44,87%

-          Diagnostikas vai  laboratorijas reaģenti 7,45%

-          Pigmenti, disperģēti neūdens vidē, šķidruma vai pastas veidā, ko izmanto krāsu ražošanā 6,34%

-          Citur neminēti ķīmijas un saskarnozaru rūpniecības atlikumi 6,16%

-          Savienojumi, kas satur nitrila funkcionālo grupu 5,44%

10 641 285 7.97%

 

Importa preces no Itālijas sadalījumā pa preču veidiem 2016.

Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā importa
Kopā 322 177 820 100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-          Autokrāvēji ar dakšu; citi kravas transportētāji ar celšanas un takelāžas ierīcēm 6,55%

-          Krāni, vārsti, ventiļi un citi piederumi cauruļvadiem, katlu korpusiem 6,35%

-          Trauku mazgājamās mašīnas 6,23%

-          Šķidruma sūkņi ar caurplūduma mērītāju vai bez tā; šķidrumu cēlāji 5,53%

59 449 494 18.45%

Pārtikas rūpniecības produkti

-          Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus 55,28%

-          Vermuts un citi svaigo vīnogu vīni 11,84%

-          Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu 8,32%

44 848 693 13.92%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

-          Sieviešu vai meiteņu mēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci, anoraki 11,76%

-          Svīteri, puloveri, kardiganjakas, vestes un tamlīdzīgi izstrādājumi, trikotāžas 11,27%

-          Sieviešu vai meiteņu mēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci, anoraki 6,16%

-          Krūšturi, zeķturi, korsetes, bikšturi, prievītes un tamlīdzīgi izstrādājumi un to daļas 5,50%

40 495 895 12.57%

Metāli un to izstrādājumi

-          Citādi dzelzs vai tērauda cauruļvadi, caurules, un dobie profili 16,27%

-          Pierīces, stiprinājumi un tamlīdzīgi parastā metāla izstrādājumi, kurus izmanto mēbelēs, durvīs, kāpnēs, logos, žalūzijās 7,78%

-          Dzelzs vai tērauda savienotājelementi caurulēm 5,84%

-          Dzelzs vai tērauda apkures un virtuves krāsnis, kamīni un plītis 5,29%

-          Citi dzelzs vai tērauda izstrādājumi 5,08%

24 419 138 7.58%

Transporta līdzekļi

-          Traktori 51,63%

-          Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem 26,24%

-          Piekabes un puspiekabes 6,68%

23 742 576 7.37%

Augu valsts produkti

-          Kafija, grauzdēta vai negrauzdēta 16,18%

-          Citrusaugļi, svaigi vai žāvēti 10,32%

-          Svaigi āboli, bumbieri un cidonijas 10,24%

-          Vīnogas, svaigas vai žāvētas 8,98%

-          Burkāni, galda rāceņi un kāļi, galda bietes, auzu saknes 7,05%

-          Citi svaigi augļi un ogas 6,25%

-          Svaigas aprikozes, ķirši, persiki 5,97%

-          Citi svaigi vai atdzesēti dārzeņi 5,30%

-          Citi veģetējoši augi 5,20%

22 247 037 6.91%

Dažādas rūpniecības preces

-          Citādas mēbeles un to daļas 57,44%

-          Lampas un apgaismes piederumi 16,51%

-          Sēdekļi 11,65%

-          Vingrošanas, vieglatlētikas, smagatlētikas, citu sporta veidu (ieskaitot galda tenisu), brīvā dabā spēlējamo spēļu rīki un inventārs 5,87%

20 134 163 6.25%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija

-          Medikamenti 33,97%

-          Krāsas un lakas 9,09%

-          Insekticīdi, rodenticīdi, fungicīdi, herbicīdi 8,31%

-          Matu kopšanas līdzekļi 6,25%

16 692 813 5.18%

 

LT IT precu pakalpojumi 

 

 

Investīcijas (avots: Latvijas Banka)

Līdz 2016. gada beigām Latvijā tika reģistrēti Itālijas tiešo investīciju atlikumi 60,71 milj. EUR apmērā. Latvijas tiešo investīciju atlikumi Itālijā sasniedza
0,26 milj. EUR.

 

Tūrisms

Ir vērojama pozitīva attīstība tūrisma jomā. 2016.gadā, salīdzinājumā ar 2015.gadu itāļu tūristu skaits Latvijā pieauga par 10,29%, sasniedzot 43,32 tūkstošus, līdz ar to Itālija ir kļuvusi par 10. lielāko Latvijas tūrisma valsti, un 2. lielāko tūrisma valsti ārpus mūsu reģiona.

Tūrisms

2016. gada 16.-20. maijā vēstniecība sadarbība ar LiveRiga organizēja septiņu vadošo Itālijas mediju žurnālistu vizīti uz Latviju. Vizītes laikā tika popularizēts Rīgas-Gaujas reģions kā Eiropas gastronomijas reģions 2017. Vizītei sekoja daudzas ļoti pozitīvas publikācijas par tūrisma iespējām Latvijā.

2015. gada 28. maijā Florencē, atzīmējot 15. gadadienu kopš sadraudzības līguma parakstīšanas starp Rīgu un Florenci, notika Rīgas diena Florencē.  Svinību laikā, Rīgas Domes delegācijas vadītājs, Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs tikās ar Florences mēra vietnieci starptautiskās sadarbības jautājumos Nikoletu Mantovani (Nicoletta Mantovani), lai pārrunātu iespējas stiprināt pašvaldību institūciju kontaktus, gan arī attīstīt kultūras un tūrisma programmas starp abām pilsētām. Rīgas dienas svinību laikā, apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar Ulda Cekula un Stefano Tealdi (Stefano Tealdi) uzņemtajām dokumentālajām filmām par Rīgas un Florences centrāltirgiem, kā arī noklausīties folkloras kopas „Grodi” priekšnesumu.

2014. gada 15. aprīlī, lai popularizētu Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu, Latvijas vēstniecība Itālijā sadarbībā ar Venēcijas pilsētas domi un nodibinājumu „Rīga 2014” organizēja semināru „Venēcija iepazīst Latviju”. Informatīvā semināra galvenais mērķis bija popularizēt „Rīga 2014” kultūras pasākumu programmu, prezentējot arī tūrisma iespējas Latvijā. Pasākuma laikā tika prezentēta Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) izdotā Latvijas tūrisma brošūra, kas itāļu valodā tika izdota pirmo reizi. 

 

SADARBĪBA KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS JOMĀ

Kopumā sadarbība starp Latviju un Itāliju kultūras un izglītības jomā ir plaša un daudzpusīga.

1996. gadā noslēgts starpvalstu līgums par sadarbību kultūrā, zinātnē un tehnoloģijās. Pašlaik turpinās šī līguma izpildprogrammas projekta saskaņošana.

Rīga bija Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014. gadā, un „Rīga 2014” programmā tika iekļauti vairāki kultūras pasākumi, kas saistīti ar Itāliju vai tās kultūru. Itālijas pilsēta Matera būs Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2019. gadā.

 

Kultūrizglītība

Notiek aktīva sadarbība informācijas un zinātnieku apmaiņas jomā, ir noslēgti vairāki augstskolu sadarbības līgumi ar Itālijas augstākās izglītības iestādēm Eiropas Savienības programmu ietvaros. Vienlaikus Itālijas valdība nodrošina stipendijas Latvijas studentiem studijām Itālijā.

Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) 2005.gadā tika atvērta studiju programma „Starptautiskie kultūras sakari: Latvija – Itālija”. LKA, Latvijas Mākslas akadēmijai (LMA), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai (JVLMA) un Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolai ir aktīva sadarbība ar Itālijas izglītības iestādēm.

 

Teātris

2013. gada maijā Jaunais Rīgas teātris (JRT) piedalījās divos Itālijas festivālos. Florencē notiekošajā festivālā „Fabbrica Europa 2013” JRT piedalījās ar izrādi „Soņa”, savukārt Modēnā notiekošā festivāla „Vie Scena Contemporanea” bija skatāma izrāde „Oņegins”.

 

Mūzika

Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvarā Itālijā tika īstenota plaša Latvijas prezidentūras kultūras programma, Latvijas mūziķu koncerti tika organizēti Romā, Milānā un Neapolē.

2015. gada 20. aprīlī Latvijas prezidentūras kultūras programmas ietvarā pasaulslavenais orķestris Kremerata Baltica diriģenta Gidona Krēmera vadībā uzstājās ar koncertprogrammu Milānas konservatorijā. Koncerta programma tika īpaši veidota, atzīmējot Latvijas prezidentūru ES Padomē. Koncertā tika atskaņots latviešu komponista Georga Pelēča skaņdarbs „Ziedošais jasmīns” un ārvalstu komponistu darbi.

2015. gada 8. jūnijā Romā notika sieviešu vokālās grupas Latvian Voices koncerts. Koncerta programmā bija iekļautas latviešu tautasdziesmas un viduslaiku Eiropas autoru skaņdarbi. Latvian Voicesuzstāšanās ieguva lielu klausītāju atzinību un augstu novērtējumu. 

2015. gada 10. jūnijā Neapoles Karaliskajā teātrī notika Latvijas pianista Georgija Osokina koncerts. Pianista G.Osokina uzstāšanās bija pirmais Latvijas mūziķu koncerts Neapolē un tika rīkots Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmas ietvarā. Pianists izpildīja Latvijas klasiķu Pētera Vaska un Ādolfa Skultes skaņdarbus.

 

Māksla un muzeji

 

2016. gada 26.-29. maijā ar Latvijas vēstniecības Itālijā atbalstu tika rīkota Latvijas kultūras ministres Daces Melbārdes vizīte Venēcijas arhitektūras biennāles atklāšanā. Pirmo reizi tika atklāts kopīgs triju Baltijas valstu paviljons. Savukārt 2017. gada 10.-13. maijā kultūras ministres Daces Melbārdes vizītes laikā Venēcijas biennālē tika atklāts Latvijas paviljons. Latviju pārstāvēja mākslinieka Miķeļa Fišera darbi no ekspozīcijas ”Kas slikts var notikt”. Latvijas paviljons biennālē radīja lielu interesi un ekspertu vērtējumā tika ierindots kā viens no desmit interesantākajiem biennāles notikumiem.

No 2015. gada 7. februāra līdz 19. aprīlim Mākslas muzejā „Rīgas Birža” notika izstāde „Itāļu portreta glezniecības divi gadsimti. 1580–1780”. Tajā bija skatāma Boloņas Nacionālas pinakotēkas kolekcija. Izstāde bija iekļauta Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmā.

2015. gada 27. februārī Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) saņēma vērtīgu dāvinājumu – desmit apjomīgus un krāšņus mākslas albumus, kas atspoguļo Itālijas mākslas vēsturi 20. gadsimtā. Klātesot Itālijas vēstniekam Latvijā Džovanni Polici (Giovanni Polizzi), dāvinājumu LNB pasniedza itāļu grāmatu izdevējs Daniels Brandani (Daniele Brandani).

 

 

Literatūra

2016. gada 19. maijā Latvijas vēstniecība Itālijā rīkoja zinātnisku  konferenci, kas tika veltīta Latvijas un Itālijas kultūras sakariem “Latvijas literatūra itāliešu valodas tulkojumos”. Konferencē uzstājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktors Andris Vilks, kurš klātesošos informēja par vērtīgākajām Itālijā publicētajām grāmatām  un dokumentiem, kas glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. LNB bibliogrāfe Astra Šmite konferencē uzstājās ar referātu izcilās latviešu tulkotājas par Martas Rasupes ieguldījumu latviešu literatūras tulkošanā popularizēšanā Itālijā. Konferences ietvaros LNB direktors Andris Vilks tikās ar Romas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andrea de Paskvāli (Andrea De Pasquale) un pārrunāja sadarbības stiprināšanu starp abu valstu nacionālajām bibliotēkām.

2016. gada 4-5. aprīlīar Latvijas vēstniecības Itālijā atbalstu tika atklāts Latvijas stends Boloņas bērnu grāmatu gadatirgū, kur piedalījās visas vadošās Latvijas izdevniecības.

 

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

1998. gadā tika parakstīta Latvijas un Itālijas Aizsardzības ministriju Vienošanās par attiecību un kontaktu attīstīšanu militārās sadarbības jomā. Pamatojoties uz Vienošanos, katru gadu tiek izstrādāts sadarbības plāns.

Itālija veica NATO Gaisa telpas patrulēšanas operāciju Baltijas valstīs 2015. gadā, no janvāra līdz aprīlim tika nodrošināta pamatrotācija, savukārt līdz augustam – pastiprinājums. Dalībai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Itālija uz Latviju nosūtījusi mehanizēto kājnieku rotu ar bruņumašīnām 160 karavīru sastāvā.

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

Latvijas amatpersonu vizītes Itālijā

2017.

 

2016.

Ārlietu ministra E. Rinkēviča tikšanās ar Itālijas ārlietu un starptautiskās sadarbības ministru Andželino Alfano (Angelino AlfanoGymnich sanāksmes laikā Tallinā 8. septembrī

Ministru prezidenta M. Kučinska dalība Romas līgumu 60. gadadienas

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Itālijā 14.-15. jūnijā

2015.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa darba vizīte Itālijā 2015. gada 1. aprīlī, tikšanās ar Itālijas Republikas prezidentu Serdžo Matarellu (Sergio Matarella

Ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas darba vizīte   Itālijā, Neapolē un Milānā 10.-12. jūnijs  

2014.

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Itālijā   30. jūnijā. Tikšanās ar Itālijas ārlietu ministri Federiku Mogerīni (Federica Mogherini), darba pusdienas   ar trio prezidentūras ārlietu ministriem un tikšanās ar Itālijas valdības   valsts sekretāru ES lietās Sandro Goci (Sandro   Gozi)

2013.

Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas oficiālā   vizīte Itālijā 16.-17. decembrī. Tikšanās ar Deputātu palātas prezidenti   Lauru Boldrini (Laura Boldrini) un   Senāta prezidentu Pjetro Grasso (Pietro   Grasso)

Ministru prezidenta Valda Dombrovska darba vizīte Romā   10.-11.jūlijā. Tikšanās ar Itālijas Republikas premjerministru Enriko Lettu (Enrico Letta) un Itālijas Senāta   Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Pjēru Ferdinando Kazini (Pier Ferdinando Casini)

2012.

Ministru prezidenta Valda Dombrovska darba tikšanās ar IT Itālijas Eiropas lietu ministru Enzo Muavero Milanesi 20.jūnijā Romā

 

 

2008.

Ārlietu   ministra M. Riekstiņa darba vizīte Itālijā 23.-25. janvārī

 

2007. 

 

 

 

 

 

 

Saeimas   priekšsēdētāja I. Emša vizīte Itālijā 21.-23. martā

Valsts   prezidentes V. Vīķes-Freibergas darba vizīte Itālijā (delegācijas sastāvā   reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A. Štokenbergs un   zemkopības ministrs M. Roze) 28.–30. martā

 

2006. 

 

Valsts   prezidentes V.Vīķes -Freibergas un Ministru prezidenta Aigara Kalvīša dalība XX Ziemas Olimpisko spēļu pasākumos   Turīnā februārī

 

2005.

Valsts   prezidentes V. Vīķes-Freibergas valsts vizīte Itālijā 27.–30. jūnijā

 

 

2003.

Ministru   prezidenta E. Repšes darba vizīte Romā 10. jūlijā

Ministru   prezidenta E. Repšes tikšanās ar S.Berluskoni Romā 26. novembrī

2000.

Saeimas   priekšsēdētāja J. Straumes vizīte Itālijā 21.-23. februārī

Ārlietu   ministra I. Bērziņa darba vizīte Itālijā 3.–6. decembrī

1999.

Ministru   prezidenta biedra ES lietās G. Krasta vizīte Itālijā 30. maijā - 2. jūnijā

1998.

Valsts   prezidenta G. Ulmaņa valsts vizīte Itālijā 27.-30. Aprīlī

 Itālijas amatpersonu vizītes Latvijā

 

2017

2014.

Itālijas ārlietu un starptautiskās sadarbības ministra vietnieka Vinčenco Amendolas (Vincenzo Amendola) darba vizīte Latvijā 6. septembrī

Itālijas ārlietu ministra Paolo Džentiloni (Paolo Gentiloni) vizīte Latvijā 22.   decembrī

 

 

2009.

Itālijas   ārlietu ministra Franko Fratīni darba vizīte Latvijā 7.-8. septembrī.

Itālijas   ārlietu ministra vietnieka Alfredo Mantikas darba vizīte Latvijā 23.-24.   janvārī

2007.

Valsts   prezidenta Dž. Napolitāno vizīte Latvijā, "Araijološas" ES   dalībvalstu prezidentu tikšanās ietvaros 10.–11. aprīlī

2006.

Itālijas   premjerministra R. Prodi, ārlietu ministra M. D`Alemas un aizsardzības   ministra A. Parisi vizīte Latvijā NATO Rīgas samita ietvaros 28.-29. novembrī

 

 

2004.

Ministru   prezidenta vietnieka Dž. Fini darba vizīte Latvijā 22.–23. martā

Valsts   prezidenta K.A. Čampi valsts vizīte Latvijā 21.–22. aprīlī

2002

Parlamenta Baltijas valstu sadraudzības grupas vadītāja R. Miļjori vizīte 15. - 16. maijā 

 

 

1998.

Ministru   padomes prezidenta R. Prodi oficiālā vizīte Latvijā 2.-3. februārī

1997.

Valsts   prezidenta O.L. Skalfaro valsts vizīte Latvijā 21.- 22. maijā

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Svarīgākie līgumi

Datubāzes ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Itālijas Republika

Saites par Itālijas Republiku

Itālijas Republikas Ārlietu ministrija: http://www.esteri.it

Itālijas Republikas prezidenta mājas lapa: http://www.quirinale.it/

Itālijas Republikas Parlaments: http://www.parlamento.it/home

Itālijas Republikas valdība: http://www.governo.it/