Latvijas Republikas un Islandes Republikas divpusējās attiecības

23.04.2018. 09:14

Latvijas un Islandes divpusējās attiecības tradicionāli ir ļoti labas. Abu valstu sadarbība balstās uz reģionālo piederību, kopīgu vērtību izpratni un interesēm Eiropas ekonomiskās integrācijas un drošības jautājumos.

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Islande bija pirmā valsts, kas 1991. gada 22. augustā atzina Latvijas un pārējo Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu.

2011. gada 22. augustā, godinot Islandes vēsturisko lomu Latvijas neatkarības atjaunošanā, Rīgā, Ķīpsalā, tika atklāts Islandes skvērs.

2018. gada 27. martā Islandē tika akreditēta Latvijas vēstniece Judīte Dobele. Vēstniece rezidē Oslo, Norvēģijā.

2018. gada 17. aprīlī Latvija tika akreditēts Islandes vēstnieks Arni Pors Sigurdson (Árni Þór Sigurðsson). Vēstnieks rezidē Helsinkos, Somijā.

Latvijas goda konsuls Islandē, Reikjavīkā, ir Jons Snorasons (Jon Snorrason). Islandes goda konsule Latvijā ir Ineta Rudzīte.

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

12. Saeimā deputātu grupa sadarbībai ar Islandes parlamentu izveidota 2015. gada 29. janvārī. Desmit deputātu lielo grupu vada Inguna Sudraba.

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Preču tirdzniecība 2017. gadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Eksports Imports
42. Islande – 24 941 987 EUR jeb 0,22 % 57. Islande – 4 895 898 EUR jeb 0,03 %

 

Latvijas un Islandes preču tirdzniecības dinamika, EU

  • Precu tirdznieciba Islande
  • Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma 29,84 MEUR (0,12 % no Latvijas kopējās preču apgrozījuma vērtības) 2017. gadā Islande ieņēma 49. vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Salīdzinot ar 2016. gadu, kopējais tirdzniecības apjoms palielinājās par 42,15 % jeb 8,85 MEUR.
  • 2017. gadā Latvijai ar Islandi saglabājās pozitīva preču tirdzniecības bilance 20,05 MEUR apmērā. 2016. gadā Latvijai ar Islandi bija pozitīva preču tirdzniecības bilance 11,30 MEUR apmērā.
  • Eksporta apjoms uz Islandi 2017. gadā veidoja 24,94 MEUR, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu bija par 54,48 % jeb 8,80 MEUR vairāk.
  • 2017. gadā galvenās preču eksporta nozares: koksne un tās izstrādājumi (33,16 %, lielākoties kokmateriāli un namdaru darinājumi); tekstilizstrādājumi (17,76 %), kā arī dažādas rūpniecības preces (13,51 %, lielākoties saliekamās būvkonstrukcijas).
  • Importa apjoms no Islandes 2017. gadā veidoja 4,90 MEUR. Salīdzinājumā ar 2016. gadu tas bija par 1,05 % jeb 50,79 tūkst. EUR vairāk.
  • 2017. gadā galvenās importēto preču nozares: dzīvnieki un lopkopības produkcija (68,89 %, teju vienīgi svaigi vai saldēti zivju produkti); kā arī elektriskās iekārtas (16,81 %, lielākoties iekārtas pārtikas rūpniecībai).
  • Galvenās eksporta preces uz Islandi sadalījumā pa preču veidiem 2017. gadā, EUR

    Preču veids
    EUR Īpatsvars kopējā eksportā
    Kopā: 24 941 987 100 %

    Koksne un tās izstrādājumi:

    -          Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli 46,78 %

    -          Namdaru un būvgaldnieku darinājumi, ieskaitot šūnveida koka paneļus, salikti grīdas dēļi, jumstiņus un lubas 42,37 %

    -          Kokskaidu plātnes, orientētās kokskaidu plātnes (OSB) un tamlīdzīgas plātnes no koksnes 5,10 %

    8 270 841 33,16 %

    Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi:

    -          Apģērba gabali 14,97 %

    -          Vīriešu vai zēnu uzvalki, ansambļi, žaketes, bleizeri, bikses no trikotāžas 11,35 %

    -          Vīriešu vai zēnu mēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci, anoraki, vējjakas un tamlīdzīgi izstrādājumi 11,15 %

    4 429 831 17,76 %

    Dažādas rūpniecības preces:

    -          Saliekamās būvkonstrukcijas 89,42 %

    -          Mēbeles un to daļas 6,03 %

    3 368 867 13,51 %

    Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

    -          Telefonu aparāti un citādi aparāti balss, attēlu vai citu datu pārraidei vai uztveršanai 91,63 %

    3 050 266 12,23 %

    Metāli un to izstrādājumi:

    -          Metālkonstrukcijas un to daļas no dzelzs vai tērauda 47,64 %

    -          Alumīnija konstrukcijas un to daļas 36,13 %

    -          Dzelzs un neleģētā tērauda leņķi, fasonprofili 6,46 %

    2 446 002 9,81 %

    Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi:

    -          Izstrādājumi no ģipša vai no maisījumiem uz ģipša bāzes 60,72 %

    -          Keramikas plātnes bruģēšanai un ceļa noklāšanai 20,36 %

    1 436 933 5,76 %

    Galvenās importa preces no Islandes sadalījumā pa preču veidiem 2017. gadā, EUR

    Preču veids

    EUR Īpatsvars kopējā importā
    Kopā: 4 895 898 100 %

    Dzīvnieki un lopkopības produkcija:

    -          Saldētas zivis, izņemot zivju fileju 64,69 %

    -          Svaiga, dzesināta vai saldēta zivju fileja 31,44 %

    3 372 663 68,89 %

    Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

    -          Iekārtas pārtikas rūpniecībai, dzērieniem 75,28 %

    -          Telefonu aparāti un citādi aparāti balss, attēlu vai citu datu pārraidei vai uztveršanai 14,84 %

    823 133 16,81 %

    Pārtikas rūpniecības produkti;

    -          Sagatavotas vai konservētas zivis 70,20 %

    -          Pārtikas izstrādājumi 17,30 %

    -          Gatavi izstrādājumi vai konservi no vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem 12,51 %

    467 853 9,56 %

    Pakalpojumu tirdzniecība (avots: Latvijas Banka)

    2017. gadā Latvijas un Islandes savstarpējās pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums sasniedza 133 MEUR. Salīdzinot ar 2016. gadu, kad savstarpējās pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums bija 128 MEUR, 2017. gadā apgrozījums pieaudzis par 3,91 % jeb 5 MEUR.

    Latvijas pakalpojumu eksporta apjoms uz Islandi 2017. gadā sasniedza 78 MEUR (samazinājums par 1,27 % jeb 1 MEUR), savukārt pakalpojumu imports no Islandes sastādīja 55 MEUR (pieaugums par 12,24 % jeb 6 MEUR).

    2017. gadā Latvijai ar Islandi saglabājās pozitīva pakalpojumu tirdzniecības bilance 23 MEUR apmērā.

 

Precu tirdznieciba Islande

 Investīcijas (avots: Lursoft)

Saskaņā ar Lursoft datiem 2018. gada 22. martā Islandes tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 17,71 MEUR (27. vieta starp ārvalstīm pēc tiešo investīciju apjoma), kā arī Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 70 Islandes – Latvijas kopuzņēmumi.

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS   

2017. gada 28.-30. novembris

2016. gada 26. septembrī

Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces dalība “Pasaules sieviešu politisko līderu samitā” Reikjavīkā, Islandē

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte Islandē

2016. gada 25.-26. augusts Islandes ārlietu ministres Liljas Alfredsdoutiras (Lilja Alfreðsdóttir) dalība NB8 sanāksmē Rīgā
2016. gada 22. augusts Islandes parlamenta (Altinga) priekšsēdētāja Einara K. Gudfinnsona (Einar K. Guðfinnsson) dalība NB8 parlamenta priekšsēdētāju gadskārtējā sanāksmē Rīgā

2016. gada 21.-22. aprīlis

Islandes ārlietu ministres Liljas Alfredsdoutiras (Lilja   Alfreðsdóttir) dalība Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Višegradas grupas   valstu ārlietu ministru sanāksmē Jūrmalā

2013. gada 28. februāris

Islandes premjerministres Johannas Sigurdardotiras (Johanna   Sigurðardóttir) dalība Ziemeļu nākotnes forumā Rīgā.

2011. gada 22. augusts

Islandes ārlietu ministra Ossura Skarphedinsona (Össur   Skarphéðinsson) darba vizīte Latvijā. Islandes skvēra atklāšana Rīgā.

2010. gada 27. augusts

Islandes ārlietu ministra Ossura Skarphedinsona (Össur   Skarphéðinsson) dalība NB8 ārlietu ministru sanāksmē Rīgā.

2008. gada 8. septembris

Islandes ārlietu ministres Ingibjorgas Sūlrunas   Gisladotiras (Ingibjörg Sólrún Gísladóttir) darba vizīte Latvijā.

2006. gada 7. - 8. jūnijs

Ministru prezidenta Aigara Kalvīša vizīte Islandē   (dalība 7. Baltijas jūras valstu padomes samitā).

2005. gada 24.  oktobris

Ministru prezidenta Aigara Kalvīša vizīte Islandē   (dalība Baltijas un Ziemeļvalstu premjerministru sanāksmē).

2002. gada 11. - 13. augusts

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts   vizīte Islandē.

2002. gada 6. - 9. jūnijs

Ministru prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizīte   Islandē.

2001. gada 24. - 26. augusts

Ārlietu ministra Induļa Bērziņa vizīte Islandē   (Baltijas valstu ārlietu ministru dalība svinīgajos pasākumos par godu   diplomātisko attiecību atjaunošanas desmitgadei).

2000. gada 30. jūnijs - 3. jūlijs

Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes vizīte Islandē   (dalība Kristietības tūkstošgades svinībās).

2000. gada 24. - 27. maijs

Islandes premjerministra Dāvida Odsona (Davíð   Oddsson) oficiālā vizīte Latvijā.

1999. gada 8. - 10. oktobris

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte   Islandē (dalība Islandes un ASV valdību rīkotajā konferencē „Sievietes un   demokrātija nākamā gadu tūkstoša rītausmā”).

1999. gada 19. - 21. aprīlis

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizīte   Islandē.

1998. gada 11. - 13. jūnijs

Islandes Prezidenta Olafura Ragnara Grimsona (Ólafur   Ragnar Grímsson) valsts vizīte Latvijā.

1996. gada 13. - 16. oktobris

Ārlietu ministra Valda Birkava oficiālā vizīte   Islandē.

1996. gada 18. - 20. septembris

Ministru prezidenta Andra Šķēles oficiālā vizīte   Islandē.

1991. gada 26. augusts

Ārlietu ministra Jāņa Jurkāna vizīte Islandē   (protokola parakstīšana par diplomātisko attiecību nodibināšanu).

INFORMĀCIJAS AVOTI

Datu bāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Islandes Republika

Noderīgas saites:

Islandes valdība: http://www.government.is/

Islandes Ārlietu ministrija: http://www.mfa.is/  

Islandes parlaments: http://www.althingi.is/

Oficiālais ceļvedis - http://www.iceland.is/