Latvijas Republikas un Irānas Islāma Republikas divpusējās attiecības

26.04.2017. 10:41

Par Eiropas Savienības sankcijām pret Irānu

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Irāna (toreiz vēl Persija) 1921. gada 10. februārī atzina de jure jauno Latvijas valsti. 1929. gada 15. janvārī tika parakstīts Draudzības (faktiski diplomātisko attiecību dibināšanas) līgums. Līdz 1940. gadam Latvijas intereses Irānā pārstāvēja Francija. Irāna bija to valstu vidū, kas neatzina Latvijas inkorporāciju PSRS.

Latvijas neatkarību Irāna atzina 1991. gada 10. septembrī. Valstis diplomātiskās attiecības atjaunoja 1992. gada 7. jūlijā. Pirmais Irānas vēstnieks Latvijā akreditējās 1993. gada 2. februārī.

2014. gada 24. februārī Irānā akreditējās pirmais Latvijas vēstnieks Atis Sjanīts ar rezidenci Ankarā, Turcijā.

Kopš 2016.gada 5.aprīļa Irānas Islāma Republikas vēstnieks Latvijā (ar rezidences vietu Stokholmā, Zviedrijā) ir Abdolrasūls Mohādžers Hedžāzī (Abdolrasool Mohajer Hejazi).

Irānas vēstnieki Latvijā (rezidence - Stokholma):

  • Hossein Panabiazar - akreditēts 01.02.1993.
  • Abdollah Norouzi - akreditēts 14.04.1998.
  • Mahmoud Bayat - akreditēts 10.04.2001.
  • Hassan Ghashghavi - akreditēts 26.04.2005.
  • Rasoul Eslami – akreditēts 10.03.2009.
  • Hamid Shakeri Niasar – akreditēts 15.01.2013.
  • Abdolrasool Mohajer Hejazi – akreditēts 05.04.2016.

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

Latvijas amatpersonu vizītes Irānā

2017.gada 3-4. aprīlis Valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs uzturējās darba vizītē Teherānā, Irānā. Vizītes laikā notika tikšanās ar Irānas ārlietu ministru Mohamadu Džavadu Zarifu (Mohammad Javad Zarif), Irānas ārlietu ministra vietnieku Eiropas un Amerikas jautājumos Madžidu Taktu Ravanči (Majid Takht Ravanchi), Irānas zinātnes, pētniecības un tehnoloģiju ministra vietnieku starptautiskās sadarbības jautājumos Prof. Hoseinu Salaru Amoli (Prof. Dr. Hossein Salar Amoli) un Irānas lauksaimniecības ministra vietnieku Khodakaramu Jalali (Khodakaram Jalali). Sadarbībā ar Irānas Tirdzniecības, rūpniecības, kalnrūpniecības un lauksaimniecības kameru tika organizēts Latvijas un Irānas seminārs, lai iepazīstinātu ar Latviju un pārrunātu sadarbības iespējas tranzīta, loģistikas un mežsaimniecības nozarē.
2015.gada 11.-13. aprīlis Valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs uzturējās darba vizītē Teherānā, Irānā. Vizītes laikā notika tikšanās ar Irānas ārlietu ministru Mohamadu Džavadu Zarifu (Mohammad Javad Zarif), Irānas ārlietu ministra vietnieku Eiropas un Amerikas jautājumos Madžidu Taktu Ravanči (Majid Takht Ravanchi), Mohamadu Hasanu Abutorabi Fardu (Mohammad-Hassan Aboutorabi Fard), Irānas parlamenta spīkera vietnieku un Davudu Kešavarzianu (Davood Keshavarzian), Transporta ministrijas vietnieku ceļu uzturēšanas un transporta organizācijas jautājumos

2014.gada 22.-24. aprīlis

Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs uzturējās oficiālā vizītē Irānas Islāma Republikā. Ministrs tikās ar Irānas prezidentu Hasanu Rohani (Hassan Rouhani), ārlietu ministru Mohamadu Džavadu Zarifu (Mohammad Javad Zarif), parlamenta priekšsēdētāju Ali Laridžani (Ali Larijani) un augstākā līdera padomnieku Ali Akbaru Velajati (Ali Akbar Velayati). Ministram vizītē pievienojās arī Latvijas uzņēmēju delegācija.

2002.gada februāris Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Pētera Vaivara vizīte Irānā.
1996. gada maijs

Pēc Irānas Ceļu un transporta ministra ielūguma Irānu apmeklēja Satiksmes ministrijas Valsts sekretārs U.Pētersons un Satiksmes ministrijas Ārējo sakaru departamenta direktors A. Caunītis.

1995. gada februāris Privatizācijas ministra D. Skultes vizīte.
 

Irānas amatpersonu vizītes Latvijā

2016.g. 2.jūnijs Irānas ārlietu ministra Mohamada Džavāda Zarīfa (Mohammad Javad Zarif) oficiālā vizīte Latvijā. Irānas ārlietu ministrs tikās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču un zemkopības ministru Jāni Dūklavu. Vizītes laikā tika parakstīts abu valstu Ārlietu ministriju saprašanās memorands par divpusējām konsultācijām. Abu valstu ārlietu ministri piedalījās Latvijas – Irānas biznesa foruma atklāšanā, kurā piedalījās vairāk nekā 70 lielāko Irānas uzņēmumu vadītāju, kuri pārstāv kokrūpniecības, metālapstrādes, naftas pārstrādes, mašīnbūves, transporta un loģistikas, ieguves rūpniecības, plastmasas ražošanas, finanšu un banku sektora, veselības aprūpes, pārtikas, lauksaimniecības, IT un citas jomas.

2015.gada 8.-11.novembris

Irānas parlamenta sadarbības grupas ar Latviju delegācijas vizīte Rīgā. Vizītes laikā notika tikšanās ar Saeimas priekšsēdētājas biedri Inesi Lībiņu-Egneri, Saeimas Deputātu grupas sadarbībai ar Irānas parlamentu vadītāju Mārtiņu Šicu, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Ojāru Ēriku Kalniņu, Latvijas Universitātes rektoru Indriķi Muižnieku, kā arī ar Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras prezidentu Aigaru Rostovski
2013. gada 28.-29. novembris Latvijā vizītē ieradās Irānas ārlietu ministra vietnieks Madžids Takts Ravanči (Majid Takht Ravanchi). Irānas ārlietu ministra vietnieks tikās ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Andreju Pildegoviču, Kultūras ministri Daci Melbārdi un Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Viktoru Valaini
2000.gada 22.maijs Irānas Transporta ministra vietnieka Masuda Hansari (Masud Hansari) vizīte Latvijā.
1996.gada 1.-3.oktobris Irānas celtniecības ministra vietnieks un Irānas zvejniecības organizācijas direktora vizīte Latvijā.

 

LĪGUMTIESISKĀ BĀZE  

  • Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas un Irānas Islāma Republikas Ārlietu ministrijas saprašanās memorands par divpusējām konsultācijām – spēkā no 02.06.2016.
  • Latvijas Republikas valdības un Irānas Islāma Republikas valdības nolīgums par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu – spēkā no 09.01.2016.
  • Saprašanās memorands starp Latvijas Satiksmes ministriju un Irānas Aviācijas pārvaldi – spēkā no 26.01.2010. 

 

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

2015. gada 4. februārī Saeimā ir izveidota sadarbības grupa ar Irānas parlamentu.

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ  

Preču tirdzniecība 2016. gadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Eksports

Procenti no kopējā Latvijas preču eksporta 2016.gadā

Imports

 Procenti no kopējā Latvijas preču importa 2016.gadā

  1. Lietuva – 1703 529 975 EUR jeb 17,66%
  2. Igaunija –1 103 979 863 EUR jeb 11,45%
  3. Krievija – 787 520 432 EUR jeb 8,16%

 …

98. Irāna – 2 449 345 EUR jeb 0,03%

    1. Lietuva – 1 917 764 876 EUR jeb 17,24%
    2. Vācija – 1 268 349 435 EUR jeb 11,40%
    3. Polija – 1 161 211 713 EUR jeb 10,44%

...

89. Irāna – 137 293 EUR jeb 0,00%

Latvijas un Irānas tirdzniecības dinamika, EUR

Gads Eksports Imports
2009 7 063 364 287 497
2010 985 497 928 884
2011 845 428 579 536
2012 78 879 312 420 793
2013 88 801 676 384 820
2014 83 902 974 252 166
2015 5 014 970 307 525
2016 2 449 345 137 293
  • Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma tūkst. 2,59 MEUR 2016.gadā Irāna ieņēma 102.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.

  • Latvijai ar Irānu saglabājās pozitīva preču tirdzniecības bilance – 2,31 MEUR apmērā.

  • Eksporta apjoms uz Irānu salīdzinājumā ar 2015.gadu kritās par 2,57 MEUR (-51,2%). Savukārt importa apjoms no Irānas salīdzinājumā ar 2015.gadu kritās par 170,23 tūkst. EUR (-55,4%).

Galvenās eksporta preces uz Irānu sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā, EUR

Preču veids
EUR Īpatsvars kopējā eksportā
Kopā 2 449 345 100%

Dažādas rūpniecības preces:

-         Karuseļi, šūpoles, šautuves un citas atrakcijas 100,00%

1 723 556 70,37%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

-         Radiofonijas vai televīzijas raidaparatūra 32,25%

-         Rūpnīcu vai laboratoriju iekārtas 21,21%

-         Pašgājēji buldozeri ar maināmu vērstuvi, autogreideri 18,35%

-        Mikrofoni un to statīvi 17,55%

288 790 11,79%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija:

-         Medikamenti 44,30%

-         Diazosavienojumi, azosavienojumi vai azoksisavienojumi 37,86%

-        Dabiskie vai sintezētie hormoni, prostaglandīni, tromboksāni un leikotrīni 14,75%

281 431 11,49%
Minerālie produkti 87 312 3,56%
Dzīvnieki un lopkopības produkcija 46 256 1,89%

Galvenās importa preces no Irānas sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā, EUR

Preču veids
EUR Īpatsvars kopējā importā
Kopā 137 293 100%

Augu valsts produkti:

-         Vīnogas, svaigas vai žāvētas 61,46%

-        Dateles, vīģes, ananasi, avokado, gvajaves, mango un mangostāni 38,12%

107 548 78,33%

Dzīvnieki un lopkopības produkcija:

-         Dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā vēžveidīgie, čaulā vai bez tās u.c. 100,00%

29 745 21,67%
  • Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem 2016.gada beigās Irānas tiešo investīciju atlikumi Latvijā veidoja 330 tūkst. EUR. Latvijas tiešo investīciju atlikumi Irānā netika reģistrēti.

  • Saskaņā ar Lursoft datiem 2017.gada 6.martā Irānas tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 340,66 tūkst. EUR (72.vieta), kā arī Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 11 Irānas – Latvijas kopuzņēmumi.

    Irānas lielākie investori Latvijā (avots: Lursoft)

    1. Ghayedi Mohammad Reza – investīcijas 239,76 tūkst. EUR apmērā (62,41% SIA „Inserviss Credit” – citur neklasificētas finanšu pakalpojumu darbības);

    2. Shadram Morteza Omidali – investīcijas 55 tūkst. EUR apmērā (12,94% SIA “Sorento” – sava nekustama īpašuma pirkšana un pārdošana);

    3. Azodi Alireza – investīcijas 35,57 tūkst. EUR apmērā (92,59% SIA „Riga Property Group” – būvniecības projektu izstrādāšana).

 

INFORMĀCIJAS AVOTI 

Irānas Islāma Republikas vēstniecība Zviedrijā