Latvijas Republikas un Horvātijas Republikas divpusējās attiecības

20.04.2017. 15:33

Latvijas un Horvātijas attiecības ir ļoti labas un draudzīgas. Valstīm ir aktīvs politiskais dialogs. Izveidojusies laba sadarbība starp parlamentiem. Abām valstīm ir plaša divpusējā līgumtiesiskā bāze.

Par vienu no prioritātēm uzskatāma tirdznieciski ekonomisko sakaru veicināšana, kam vēl ir ievērojams potenciāls. Nozīmīgu lomu abu valstu attiecībās ieņem sadarbība kultūrā.

Horvātija ir pilntiesīga NATO dalībvalsts kopš 2009. gada 1. aprīļa un ES dalībvalsts kopš 2013. gada 1. jūlija. 

 DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma lēmumu par Horvātijas Republikas neatkarības atzīšanu 1991. gada 9. oktobrī. Horvātija atzina Latvijas neatkarību 1991. gada 14. decembrī. Latvijas Republikas un Horvātijas Republikas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1992. gada 14. februārī.

Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Horvātijā līdz 2016. gada februārim bija Imants Viesturs Lieģis ar rezidenci Budapeštā.

Horvātijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā kopš 2014. gada 9. decembra ir Anica Djamiča (Anica Djamić) ar rezidenci Stokholmā.

2005. gada 22. jūlijā Latvijas ministru prezidenta Aigara Kalvīša oficiālās vizītes Horvātijā laikā tika atklāts pirmais Latvijas goda konsulāts Horvātijā, Zagrebā, goda konsula Davora Šarina (Davor Šarin) vadībā.

 PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

2015. gada 15. janvārī Latvijas Saeima nodibināja Latvijas – Horvātijas parlamentu sadarbības grupu. Grupas priekšsēdētāja ir Inese Lībiņa-Egnere (Vienotība), grupas priekšsēdētājas vietnieks ir Gundars Daudze (ZZS).

Horvātijas parlamenta (Sabor) 8.sasaukumā 2016. gadā maijā izveidota Horvātijas un Latvijas parlamentārās sadarbības grupa, kuru vada Željko Glasnovičs (Željko Glasnović) (Horvātijas Demokrātiskā savienība). 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Preču tirdzniecība 2016. g. (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Eksports:

  1. Lietuva – 1 703 529 975 EUR jeb 17,66% no kopējā Latvijas eksporta
  2. Igaunija – 1 103 397 863 EUR jeb 11,45%
  3. Krievija – 787 520 432 EUR jeb 8,16%

85. Horvātija – 3 705 989 EUR jeb 0,04%

 

Imports:

  1. Lietuva – 1 917 764 876 EUR jeb 17,24% no kopējā importa Latvijā  
  2. Vācija– 1 268 349 435 EUR jeb 11,40%
  3. Polija – 1 161 211 713 EUR jeb 10,44%

43. Horvātija – 8 777 079 EUR jeb 0,08%

Latvijas un Horvātijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2009. gada līdz 2016. gada beigām, EUR (milj.)

Gads Eksports Imports
2009 1 32 6 44
2010 4 28 4 92
2011 2 30 5 03
2012 3 70 5 00
2013 3 45 4 35
2014 4 55 7 43
2015 2 34 8 74
2016 3 70 8 78
  • 2016. gadā kopējais preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 12,48 milj. EUR (66. vieta).
  • Eksporta apjoms uz Horvātiju sasniedza 3,70 milj. EUR, kas ir par 58,1% jeb 1,36 milj. EUR vairāk nekā 2015. gadā.
  • Importa apjoms no Horvātijas sasniedza 8,77milj. EUR, kas ir par 0,34% jeb 0,03 tūkst. EUR vairāk nekā 2015. gadā.
  • Latvijai ar Horvātiju ir negatīva preču tirdzniecības bilance 5,07 milj. EUR apmērā.
  • Galvenās Latvijas eksporta preces uz Horvātiju: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (49,23%); ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija (19,93%).
  • Galvenās Latvijas importa preces no Horvātijas: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas: (63,83%); transporta līdzekļi (13,22%); pārtīkas rūpniecības produkti (8,72%); transporta līdzekļi (6,73%).

Galvenās eksporta preces uz Horvātiju sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā

Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā eksporta
Kopā 3 705 989 100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-          Telefonu aparāti 59,15%

-          Detaļas, kas paredzētas galvenokārt celšanas trīšiem 12,10%

-          Radiofonijas vai televīzijas raidaparatūra 10.75%

-          Centrifūgas 6,25%

1 824 439 49.23%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija

-          Gatavi pretaizsalšanas līdzekļi 35,94%

-          Diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes 20,41%

-          Medikamenti 14,37%

-          Mutes dobuma vai zobu higiēnas līdzekļi 11,08%

-          Kosmētikas vai dekoratīvās kosmētikas līdzekļi 10,39%

738 536 19.93%

Koksne un tās izstrādājumi

-          Saplāksnis, finierētas plātnes 77,76%

-          Malka apaļkoku, pagaļu, zaru 13,52%

-          Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli 6,19%

239 796 6.47%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

-          Šujamie diegi no ķīmiskajiem pavedieniem 53,57%

-          Sintētisko pavedienu dzija 39,53%

188 188 5.08%

 Galvenās importa preces no Horvātijas sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā

Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā importa
Kopā 8 777 079 100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-          Elektrības transformatori 27,96%

-          Detaļas, kas paredzētas elektroģeneratoriem 26,03%

-          Mašīnas lauksaimniecības kultūru novākšanai 18,57%

-          Lauksaimniecības, dārzkopības vai mežsaimniecības tehnika 11,03%

5 602 018 63.83%

Transporta līdzekļi

-          Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem 37,40%

-          Piekabes un puspiekabes 35,86%

-          Speciālie mehāniskie transportlīdzekļi 23,80%

1 160 341 13.22%

Pārtikas rūpniecības produkti

-          Gatavas mērces un produkti to gatavošanai 78,70%

-          Gatavas zupas un buljoni 21,30%

765 162 8.72%

Metāli un to izstrādājumi

-          Dzelzs vai tērauda apkures un virtuves krāsnis 96,84%

479 411 5.46%

 

 SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

Latvijas un Horvātijas divpusējās attiecības raksturo aktīva sadarbība kultūras jomā. Ir notikušas vairākas Latvijas kultūras ministru vizītes Horvātijā, operas un baleta viesizrādes.

2007. gada 4. oktobrī – 4. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika eksponēta Horvātijas Nacionālās un universitātes bibliotēkas sagatavotā izstāde „Grāmatu māksla Horvātijā”. 2007. gada novembrī – decembrī Horvātijā, Zagrebas universitātes bibliotēkā bija apskatāma izstāde par grāmatu mākslu Latvijā.

2008. gada 5. septembrī Valsts prezidenta Valda Zatlera valsts vizītes Horvātijā ietvaros Zagrebas muzejā Mimara tika atklāta Latvijas deviņdesmitgadei veltītā fotoizstāde „Viena diena Latvijā”. Zagrebas universitātes bibliotēkā tika atklāta izstāde, veltīta Dziesmu svētkiem.

2010. gada 13. – 16. maijā „Swedbank” koris piedalījās starptautiskā koru festivālā Horvātijas pilsētā Zadarā un 19. koru konkurencē izcīnīja pirmo vietu un festivāla „Grand Prix”. 

2011. gada 6. oktobrī – 6. novembrī Latvijas Fotogrāfijas vēstures muzejā notika Horvātijas fotogrāfes Sandras Vitaļičas (Sandra Vitalić) darbu izstāde „Neauglīgā zeme” (Infertile Grounds) par karadarbību bijušajā Dienvidslāvijā. 

Latvijas Rakstnieku savienības locekļu vidū ir tulkotāji un atdzejotāji no horvātu valodas – D. Dreika un K. Skujenieks, kas atdzejojuši horvātu dzejnieku A.G. Matoša, T.A. Ujeviča, V. Nazora, P. Preradovičas u.c. darbus.


NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

2017. gada 18. februāris Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa tikšanās ar Horvātijas prezidenti Kolindu Grabaru Kitaroviču, Minhenes drošības samita laikā
2015. gada 9. – 11. jūlijs Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība Horvātijas forumā Dubrovnikos
2013. gada 3. -4.  oktobris Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība Horvātijas forumā Dubrovnikos
2013.gada 6.-7.septembris Horvātijas ministru prezidenta Zorana Milanoviča oficiāla vizīte Rīgā, Rīgas konferences ietvaros.
2013.gada 30.jūnijs Ministru prezidenta Valda Dombrovska un ES direkcijas vadītāja Arta Bērtuļa dalība svinībās Zagrebā par godu Horvātijas uzņemšanai ES.
2012.gada 14.-15.septembris Horvātijas ārlietu ministres Vesnas Pusičas dalība Rīgas Konferencē
2012.gada 7.jūlijs Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība Horvātijas samitā
2012. gada 2. – 3. aprīlis Horvātijas prezidenta Ivo Josipoviča (Ivo Josipović) valsts vizīte Latvijā
2011.gada 08.-09.jūlijs Ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska dalība Horvātijas samitā Dubrovnikā, tikšanās ar Horvātijas ārlietu ministru Gordanu Jandrokoviču

2010. gada 24. - 26. marts

Latvijas parlamenta priekšsēdētāja Gundara Daudzes oficiālā vizīte Horvātijā

2009. gada 25. marts

Horvātijas ārlietu ministra Gordana Jandrokoviča oficiālā vizīte Latvijā

2009. gada 24. marts

Horvātijas ārlietu ministra Gordana Jandrokoviča (Gordan Jandroković) dalība Baltijas – Adrijas – Atlantijas ārlietu ministru sanāksmē Rīgā.

2008. gada

21. – 23. septembris

Horvātijas parlamenta priekšsēdētāja Lukas Bebiča (Luka Bebić) oficiālā vizīte Latvijā

2008. gada 3. – 6. septembris

Valsts prezidenta Valda Zatlera valsts vizīte Horvātijā

2008. gada

19. – 20. februāris

Ārlietu ministra Māra Riekstiņa oficiālā vizīte Horvātijā

2007. gada 6. – 7. jūlijs

Ministru prezidenta Aigara Kalvīša dalība Horvātijas samitā Dubrovnikā

2006. gada 9. – 12. aprīlis

Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres oficiālā vizīte Horvātijā

2005. gada 5. – 6. decembris

Horvātijas premjerministra Ivo Sanadera oficiālā vizīte Latvijā

2005. gada 20. – 25. jūlijs

Ministru prezidenta Aigara Kalvīša oficiālā vizīte Horvātijā

2004. gada 26. – 28. jūlijs

Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas darba vizīte Horvātijā

2003. gada 4. – 6. aprīlis

Horvātijas prezidenta Stjepana Mesiča (Stjepan Mesić) oficiālā vizīte Latvijā

2002. gada 4. – 5. aprīlis

Horvātijas ārlietu ministra Tonino Piculas (Tonino Picula) oficiālā vizīte Latvijā

2001. gada 21. – 24. jūnijs

Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes vizīte Horvātijā

2001. gada 27. februāris – 1. marts

Horvātijas parlamenta priekšsēdētāja Zlatko Tomčiča (Zlatko Tomčić) vizīte Latvijā

2001. gada 22. – 24. februāris

Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa oficiālā vizīte Horvātijā

1991. gada 14. decembris

Horvātijas ārlietu ministra Zvonimira Šeparoviča (Zvonimir Šeparović) oficiālā vizīte Latvijā

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Divpusējie līgumi:

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Horvātijas Republika

Saites:

Horvātijas Republikas Ārlietu ministrija

Horvātijas Republikas valdība

Horvātijas Republikas parlaments

ES – Horvātijas attiecības (EK mājas lapa)

http://www.mvep.hr/en/

http://www.vlada.hr

http://www. sabor.hr

http://ec.europa.eu/enlargement/candidate-countries/croatia/index_en.htm