Latvijas Republikas un Francijas Republikas divpusējās attiecības

26.06.2017. 16:33

Latvijas un Francijas sadarbība sekmīgi attīstās gan divpusēji, gan Eiropas Savienības un NATO ietvaros. Starp abām valstīm ir izveidojies aktīvs politiskais dialogs. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992. gada 15. maijā Francijas prezidents Fransuā Miterāns (François Mitterand) bija pirmais rietumvalstu vadītājs, kas ieradās Latvijā valsts vizītē, kuras laikā tika atklāta Francijas vēstniecība Rīgā.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Pateicoties Francijas Republikas prezidenta Aleksandra Milerāna (Alexandre Millerand) atbalstam un aktīvai ārlietu ministra Aristīda Briāna (Aristide Briand) iesaistei, Sabiedroto valstu konferencē Parīzē 1921. gada 26. janvārī jaunā Latvijas valsts tika atzīta de iure.

Francija nekad nav atzinusi Latvijas aneksiju PSRS sastāvā. Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu Francija kopā ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991. gada 27. augustā. Abu valstu diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 30. augustā.

2016. gadā apritēja 95 gadi kopš Francija atzina Latvijas valsti de iure un 25 gadi kopš abu valstu diplomātisko attiecību atjaunošanas.

Latvijas un Francijas sadarbība sekmīgi attīstās gan divpusēji, gan Eiropas Savienības un NATO ietvaros. Starp abām valstīm ir izveidojies aktīvs politiskais dialogs. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992. gada 15. maijā Francijas prezidents Fransuā Miterāns (François Mitterand) bija pirmais rietumvalstu vadītājs, kas ieradās Latvijā valsts vizītē, kuras laikā tika atklāta Francijas vēstniecība Rīgā.

2008. gada 23. maijā Latvijas un Francijas premjerministri Ivars Godmanis un Fransuā Fijons (François Fillon) parakstīja Politisku deklarāciju par Latvijas un Francijas stratēģisko partnerību, kas pārskata abu valstu attiecības pēc Latvijas pievienošanās ES un NATO un nosaka galvenās vadlīnijas turpmākai divpusējai sadarbībai. Savukārt 2012. gada 21. februārī Parīzē Latvijas un Francijas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Alēns Žipē (Alain Juppé) parakstīja Politisko deklarāciju papildinošu Rīcības plānu. Tas detalizē divpusējās attiecības un nosaka Latvijas un Francijas sadarbību politikas, ekonomikas, zemkopības, transporta, enerģētikas, iekšējās un ārējās drošības, kultūras un zinātnes jomās, kā arī sadarbību Frankofonijas ietvaros.

Latvijas vēstnieki Francijā

Šobrīd Latvijas vēstniecību Francijā vada Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Imants Viesturs Lieģis.

Bijušie Latvijas vēstnieki Francijā:

  • Sanita Pavļuta-Deslandes – akreditēta 2010. gada 3. decembrī
  • Jānis Kārkliņš – akreditēts 2008. gada 19. februārī
  • Rolands Lappuķe – akreditēts 2003. gada 1. aprīlī
  • Sandra Kalniete – akreditēta 1997. gada 10. jūnijā
  • Aina Nagobads–Ābols – akreditēta 1992. gada 18. martā

Francijas vēstnieki Latvijā

Šobrīd Francijas vēstniece Latvijā ir Odile Supizona (Odile Soupison) – akreditēta 2016. gada 7. novembrī.

Bijušie vēstnieki Latvijā:

  • Stefans Viskonti (Stéphane Visconti) – akreditēts 2013. gada 12. martā

  • Šantāla Puarē (Chantal Poiret) - akreditēta 2010. gada 30. aprīlī
  • Paskāls Fieskī (Pascal Fieschi) – akreditēts 2008. gada 17. jūnijā.
  • Andrē Žans Liburels (André-Jean Libourel) – akreditēts 2006. gada 31. janvārī
  • Mišels Fušē (Michel Foucher) – akreditēts 2002. gada 5. novembrī
  • Luīze Avona (Louise Avon) – akreditēts 1999. gada 18. maijā
  • Bernards Ponsē (Bernard Poncet) – akreditēts 1996. gada 21. maijā
  • Žanna Debenē (Jane Debenest) – akreditēta 1993. gada 3. jūnijā
  • Žaks de Boss (Jacques de Beausse) tika akreditēts 1991. gada 27. septembrī

Francijā darbojas astoņi Latvijas goda konsuli :

  • Žans de Peliso (Jean de Pelissot), ar rezidenci Marseļā, no 1996. gada;
  • Alēns Menils (Alain Mesnil), ar rezidenci Kalē, no 1997. gada;
  • Alēns Pelfrēns (Alain Pelfrène), ar rezidenci Lionā, no 2000. gada;
  • Klēra Gotro (Claire Gauthrot), ar rezidenci Nansī, no 2001. gada;
  • Boduēns Tirī (Baudouin Thiry), ar rezidenci Bordo, no 2001. gada;
  • Mišels Anrī Vandesmets (Michel-Henry Vandesmet), ar rezidenci Nantē, no 2006. gada;
  • Rišārs Burgštālers (Richard Burgstahler), ar rezidenci Strazbūrā, no 2006. gada;
  • Silvija R. Rozenfelde (Sylvie R. Rosenfeld), ar rezidenci Tulūzā, no 2006. gada.

 PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Saeima. Abu valstu parlamentos tradicionāli darbojas sadarbības grupas. Latvijas un Francijas parlamentārās sadarbības grupa Saeimā tika izveidota 1996. gada 30. janvārī (6. Saeima). 12. Saeimas darbības laikā tā tika atjaunota 2014. gada 17. decembrī. Sadarbības grupas vadītājs ir Edvards Smiltēns (Vienotība), grupas vadītāja vietnieks – Raimonds Rubiks (Saskaņa). Sadarbības grupā ietilpst 23 deputāti

Francijas parlaments. Pēc 2012. gada 10. un 17. jūnijā notikušajām Francijas Nacionālās Asamblejas vēlēšanām ir izveidota Nacionālās Asamblejas Francijas – Latvijas parlamentārās draudzības grupa, to vada Eduards Kurtjāls (Édouard Courtial).

Senāta Francijas – Baltijas valstu draudzības grupas deleģētais prezidents sadarbībai ar Latviju kopš 2009. gada 10. februāra ir senators Žaks Ležandrs (Jacques Legendre), savukārt, Francijas – Baltijas valstu draudzības grupu kopš 2015. gada 3. februāra vada senators Žans Marī Bokels (Jean-Marie Bockel).

Vizīšu apmaiņa. 

Regulāri notiek parlamentu dažādu komisiju un draudzības grupu vizītes. Tā piemēram 2014. gada 22. maijā Latvijā uzturējās Francijas Nacionālās asamblejas Ekonomikas lietu komisijas priekšsēdētājs Fransuā Brots (François Brottes) un piedalījās Latvijas-Francijas ekonomikas forumā, kas norisinājās Rīgā. 2014. gada 18.-21. jūnijā vizītē Latvijā uzturējās Francijas Senāta Francijas–Baltijas valstu parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētājs Žans Desesārs (Jean Desessard), Francijas – Latvijas parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētājs Žaks Ležandrs (Jacques Legendre) un Francijas – Latvijas sadarbības grupas deputāti. 2013. gada 18.-19. septembrī vizītē Latvijā uzturējās Francijas Republikas Senāta senators Finistērā (Bretaņa), Senāta Finanšu komisijas ziņotājs Fransuā Marks (François Marc).

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Francija ir nozīmīga Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalsts. Latvija vienmēr uzsvērusi interesi attīstīt un pilnveidot ekonomiskās attiecības ar Franciju.  Francijā darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība.

2014. gada 22. maijā Rīgā norisinājās Latvijas-Francijas ekonomikas forums, kurā piedalījās vairāk nekā 150 uzņēmumi no Latvijas un Francijas.

Preču tirdzniecība 2016. g. (avots: Centrālā statistikas pārvalde sākotnējie dati)

Eksports:

1. Lietuva – 1 703 529 975 EUR jeb 17,66% no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija – 1 103 397 863 EUR jeb 11,45%

3. Krievija – 787 520 432 EUR jeb 8,16%

12. Francija – 161 748 562 EUR jeb 1,68%

Imports:

1. Lietuva – 1 917 764 876 EUR jeb 17,24% no kopējā importa Latvijā

2. Vācija – 1 268 349 435 EUR jeb 11,40%

3. Polija – 1 161 211 713 EUR jeb 10,44%

13. Francija – 212 480 817 EUR jeb 1,91%

  • 2016. gada beigās kopējais preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 374,22 milj. EUR (13. vieta), salīdzinot ar 2015.gadu tas ir samazinājies par 4,22%.

  • Eksporta apjoms uz Franciju sasniedza 161,78 milj. EUR, kas ir par 3,44% jeb 5,77 milj. EUR mazāk nekā 2015. gadā. 

  • Importa apjoms no Francijas sasniedza 212,48 milj. EUR, kas ir par 4,81% jeb 10,74 milj. EUR mazāk nekā 2015. gadā. 

  • Latvijai ar Franciju ir negatīva preču tirdzniecības bilance 50,74 milj. EUR apmērā.

  • Galvenās Latvijas eksporta preces uz Franciju: koksne un tās izstrādājumi (27,89%); augu valsts produkti (22.41%); mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (18,10%); dažādas rūpniecības preces (7,20%); transporta līdzekļi (6,10%).

  • Galvenās Latvijas importa preces no Francijas: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (32,91%); ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (16,83%); pārtikas rūpniecības produkti (15,61%); transporta līdzekļi 8,78%).

    Galvenās eksporta preces uz Franciju sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā

Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā eksporta
Kopā 161 748 562 100%

Koksne un tās izstrādājumi

-          Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli 30,04

-          Saplāksnis, finierētas plātnes 28,54%

-          Koka lādes, kastes, redeļkastes 12,35%

-          Citi koka izstrādājumi 10,86%

-          Aglomerētas vai neaglomerētas kokogles 7,33%

-          Kokskaidu plātnes 5,67%

52 945 888 32.73%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-          Izolēti vadi 22,89%

-          Telefona aparāti 22,32%

-          Elektroaparatūra strāvas ieslēgšanai 16,34%

-          Daļas elektroaparatūrai 7,63%

37 834 920 23.39%

Dažādas rūpniecības preces

-          Citādas mēbeles un to daļas 59,58%

-          Saliekamās būvkonstrukcijas 32,08%

13 265 572 8.20%

Augu valsts produkti

-          Kvieši un kviešu un rudzu maisījums 93,04%

10 187 400 6.30%

Transporta līdzekļi

-          Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem 41,93%

-          Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi 23,53%

-          Piekabes un puspiekabes 23,39%

-          Virsbūves (ieskaitot kabīnes) mehāniskajiem transportlīdzekļiem 8,73%

9 184 066 5.68%

Galvenās importa preces no Francijas sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā

Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā importa
Kopā 212 480 817 100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-          Elektroaparatūra strāvas ieslēgšanai 10,46%

-          Autokrāvēji ar dakšu 9,27%

-          Daļas, kas piemērotas lietošanai vienīgi ar elektroaparatūru strāvas pārslēgšanai 9,11%

-          Izolēti vadi 8,52%

-          Telefona aparāti 6,15%

66 583 803 31.34%

Pārtikas rūpniecības produkti

-          Nedenaturēts etilspirts 49,50%

-          Svaigu vīnogu vīns 26,53%

-          Gatavas mērces un produkti to gatavošanai 6,48%

37 759 328 17.77%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija

-          Medikamenti 43,48%

-          Cilvēka asinis 13,88%

-          Kosmētikas vai dekoratīvās kosmētikas līdzekļi 10,86%

-          Smaržas 7,12%

30 977 189 14.58%

Transporta līdzekļi

-          Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi 72,39%

-          Traktori 9,71%

-          Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem 6,26%

-          Citādi gaisa kuģi 5,72%

22 215 899 10.46%

 Investīcijas (avots: Latvijas Banka)

Līdz 2016. gada 4. ceturkšņa beigām Latvijā tika reģistrēti pozitīvi Francijas tiešo investīciju atlikumi – 79,55 milj. EUR apmērā. Latvijas uzkrātie tiešo investīciju atlikumi Francijā sasniedza 7,03 milj. EUR.

 

SADARBĪBA KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS JOMĀ

1997. gada 14. aprīlī tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības kultūras, izglītības, zinātnes un tehnoloģijas sadarbības līgums. Pēdējos gados veiksmīgi iedibinātā sadarbība gandrīz visās kultūras jomās, kā arī aktivizējas kultūras un mākslas apmaiņa starp abām valstīm. Jāuzsver Francijas vēstniecības Latvijā un vēstniecības Kultūras un sadarbības dienesta, Francijas institūta Latvijā būtiskā loma kultūras sakaru veicināšanā un nostiprināšanā.

2005. gada festivāla “Pārsteidzošā Latvija” ietvaros sadarbība ar Franciju notika gan Latvijas muzejiem, gan teātriem, koriem, bibliotēkām, Latvijas Nacionālajai operai, utt. Francijas atbildes festivāls „Francijas pavasaris Latvijā 2007. gadā” bija lielākais Francijas kultūras pasākums, kāds jebkad organizēts Ziemeļeiropā. Festivāls deva iespēju Latvijā iepazīt Francijas mākslu, sabiedrību un tradīcijas, kā arī veicināt Latvijas un Francijas sadarbību dažādās jomās.

Par godu Latvijas simtgadei 2018. gadā Francijā plānota īpaša Latvijas kultūras programma. Centrālais Latvijas simtgades pasākums Francijā būs Latvijas organizētā Baltijas valstu mākslas izstāde “Simbolisma laikmets Baltijā” 2018. gada 9. aprīlī – 15. jūlijā Parīzes Orsē muzejā.

Latvijas māksla tiek pārstāvēta arī ikgadējā Ziemeļu mākslas un literatūras festivālā „Les Boréales” Kānā, kas iepazīstina Francijas publiku ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kultūru un mākslu.

Katru gadu martā Francija kopā ar pārējām frankofonajām valstīm Rīgā un Latvijas pilsētās rīko Frankofonijas dienas ar plašu pasākumu programmu - koncertiem, filmām, izrādēm, lekcijām. Tās ar nolūku veicināt interesi par franču valodu un kultūru tiek rīkotas ap 20. martu, kad visā pasaulē atzīmē Starptautisko Frankofonijas dienu.

2016. gadā Elīna Garanča uzstājas Parīzes operā, Vineta Sareika ar Quartuor Artemis uzstājas Parīzes Filharmonijā (Philharmonie de Paris) un notika Vestarda Šimkus koncerts festivāla Nuits oxygene laikā Parīzē. Slavenais latviešu diriģents Mariss Jansons Théâtre des Champs ElyséesParīzēuzstājās ar Bavārijas radio simfonisko orķestri. Savukārt Parīzes grāmatu salona laikā Latvijas vēstniecībā Francijā norisinājās Jāņa Joņeva “Jelgava 94” tulkojuma “METAL” grāmatas atvēršanas svētki. Mākslinieka Oskara Pavlovska personālizstādes bija apskatāma galerijā La Lanterne, Parīzē.

Francijas valdība katru gadu piešķir Latvijas studentiem stipendijas maģistratūras un doktorantūras programmās, kā arī katru gadu Francija piedāvā stipendijas franču valodas skolotājiem valodas vai pedagoģisko prasmju paaugstināšanai īslaicīgos vasaras kursos Francijā.

Franču valodu apgūst aptuveni 4000 Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēni 63 izglītības iestādēs visos Latvijas reģionos un lielākajās pilsētās. Skolēnu skaits, kas apgūst franču valodu, ir stabils pēdējo 10 gadu laikā, kaut arī kopējais skolēnu skaits ievērojami samazinājies.

Rīgā darbojas Žila Verna Rīgas Franču skola, kuras pirmsskolas izglītības programma ir licencēta gan no Latvijas, gan no Francijas puses un darbojas pēc Latvijā nodrošinātas pirmsskolas izglītības programmas, kas dod iespēju pēc tam uzsākt mācības jebkurā Latvijas skolā. Žila Verna Rīgas Franču skola ir aktīvi turpinājusi attīstību paplašinoties un akreditējot arī pamatizglītības 1.līmeņa izglītības programmas (1.-6.klase). Žila Verna Rīgas Franču skola ietilpst starptautiskajā Francijas skolu, pamatskolu un liceju tīklā.

 

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Francija ir viena no pirmajām valstīm, ar kuru Aizsardzības ministrija uzsāka sadarbību. Tāpat Francijas Aizsardzības ministrs Pjērs Žoks (Pierre Joxe) bija viens no pirmajiem ārvalstu aizsardzības ministriem, kurš apmeklēja Latviju jau 1993. gada janvārī.

2017. gada 7. februārī Aizsardzības ministra R. Bergmaņa vizītes laikā Francijā tika parakstīta Latvijas  un Francijas starpvaldību vienošanās aizsardzības jomā, kura stājas spēkā 2017. gada 1. jūlijā. Jaunā vienošanās papildina juridisko ietvaru divpusējās sadarbības aizsardzības jomā. Līdz šim Latvijas un Francijas divpusējo sadarbību aizsardzības jomā regulēja starp abu valstu Aizsardzības ministrijām 1994. gada 11. maijā Parīzē parakstītā "Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Francijas Republikas Aizsardzības ministrijas vienošanās par savstarpējo sadarbību aizsardzības jomā".

Katru gadu notiek Latvijas - Francijas divpusējās konsultācijas, kuru laikā tiek apspriesti aktuālie Eiropas un transatlantiskās drošības, kā arī divpusējās sadarbības jautājumi.

2016. gada 1.-2. decembrī Viļņā notika 10. Baltijas–Francijas aizsardzības un drošības politikas seminārs, kurā piedalījās Baltijas valstu un Francijas ārlietu un aizsardzības ministru pārstāvji.

Abu valstu sadarbība notiek arī personāla sagatavošanā, t.sk. NBS pārstāvjiem piedaloties kursos Francijas Apvienotajā aizsardzības koledžā.

No 2016. gada septembra līdz 2017. gada janvārim Francija jau sesto reizi veica NATO Gaisa telpas patrulēšanas misiju Baltijas valstīs.

SADARBĪBU IEKŠLIETU JOMĀ

Latvijas Valsts policijai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Drošības policijai, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram ir izveidojusies laba sadarbība ar Francijas radniecīgajiem dienestiem. Tās ietvaros notiek savstarpēja informācijas un pieredzes apmaiņa, kā arī franču valodas mācības kursi Valsts robežsardzes darbiniekiem.

KONSULĀRĀ SADARBĪBA

Latvijai ar Franciju veiksmīga sadarbība vīzu jomā pastāv jau no 2008. gada 1. janvāra, kad Francija uzsāka Latvijas pārstāvību vīzu jomā Erevānā (Armēnijā). No 2010. gada 15. maija Francija Latviju vīzu jomā pārstāv vēl papildus septiņās vietās - Kotonu (Benina), Gaborone (Botsvāna), Nidžamena (Čada), Juanda (Kamerūna), Abidžana (Kotdivuāra), Bamako (Mali), Nuakšota (Mauritānija). No 2013. gada 1. jūlijā Francija Latvijas vārdā izsniedz vīzas arī Kalkātā, Bengalūru un Pudučerri (Indijas Republikā), Librevilā (Gabonas Republikā), Dāresalāmā (Tanzānijas Apvienotajā Republikā).

2015. gada 14. decembrī stājās spēkā grozījumi Latvijas Republikas un Francijas Republikas līgumā par vīzu pārstāvību, saskaņā ar kuriem Francijas Republikas vēstniecības Pnompeņā (Kambodžas Karalistē), Vjenčanā (Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā) un Jangonā (Mjanmas Savienības Republikā) uzsāka vienoto īstermiņa vīzu izsniegšanu Latvijas vārdā.

Latvija savukārt Franciju vīzu izsniegšanā pārstāv no 2009. gada 1. septembra - konsulātā Pleskavā (Krievijā), no 2010. gada 15. maija – konsulātā Vitebskā (Baltkrievijā).

SADARBĪBA TRANSPORTA JOMĀ

Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības līgums par starptautiskajiem kravu pārvadājumiem ar autotransportu tika noslēgts Parīzē 1992. gada 26. novembrī. Kopš līguma noslēgšanas ir notikušas astoņas Latvijas – Francijas Kopējās komisijas sanāksmes par starptautisko autopārvadājumu jautājumiem, no kurām pēdējā notika 2006. gada 2. jūnijā Parīzē. Šajā sanāksmē tika panākta vienošanās par atļauju režīma atcelšanu kravu autopārvadājumiem uz/no trešajām valstīm sākot ar 2006. gada 1. jūliju.

Pašlaik aviokompānija ”Air Baltic Corporation” nodrošina regulārus gaisa pārvadājumus katru dienu maršrutā Rīga – Parīze – Rīga.

Sadarbība ar Franciju norisinās arī tranzīta un dzelzceļa jomās, kā arī elektronisko sakaru un pasta nozarē, notiekot kopīgam darbam daudzpusējos formātos un Eiropas Savienības institūciju ietvaros. Piemēram, sadarbība ar Francijas pasta operatoriem notiek pasta nozares starptautisko organizāciju ietvaros – Pasaules Pasta savienība, PostEurop un Starptautiskā Pasta korporācija.

SADARBĪBA SOCIĀLAJĀ JOMĀ

Nozīmīgs ir Francijas ieguldījums Grašu bērnunama – skolas izveidē, piedaloties Francijas bezpeļņas organizācijai “Cap d’Espérance”.

Eiropas Sociālā fonda apakšaktivitātes „Sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos” ietvaros tika realizēts projekts „Vidzemes reģiona alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības programmas izstrāde”. Tā ietvaros 2009. gadā notikusi pieredzes apmaiņas vizīte un ekspertu piesaiste no Francijas. Projekta rezultātā tika izstrādāta „Vidzemes reģiona alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības programma 2010. - 2017. gadam”.

SADARBĪBA AR REĢIONIEM

Tūrismā sadarbība starp Baltijas valstīm un Franciju aizsākās 2000. gadā programmas “Baltijas tūrisma industrijas projektēšana 2010. gadam, stiprinot un pielāgojot Eiropas praksei tūrisma apmācības un izglītošanas sistēmu” ietvaros.

Ir notikušas vairākas franču delegāciju vizītes uz Latviju. Visos gadījumos tas ir veicinājis dažādu projektu attīstību, piemēram, tūrisma projekti starp Francijas ziemeļu krastu un Rīgas reģionu.

Izveidojusies laba sadarbība starp abu valstu reģioniem un pilsētām, piemēram:

  • Vidzeme, Alūksnes novads, Ogres novads, Smiltenes novads, Valkas novads, Valkas pilsēta un Valmieras pilsēta / Lejasreina (Bas-Rhin), Marsanēlakota (Marsannay la Cote), Žuēletūra (Joué lès Tours), Donerī (Donnery), Lejasreina (Bas-Rhin), Elzasa (Alsace) un Marlī (Marly);
  • Madonas novads un Ērgļu novads / Kulēna (Coulaines);
  • Zemgale, Jelgavas novads, Saldus novads un Jelgavas pilsēta / Dižona (Dijon) (Burgundija, Bourgogne), Ruāna (Rouen), Vilebonsūrivete (Villebon-sur-Yvette) un Ruelmalmezona (Rueil-Malmaison);
  • Kurzeme un Ventspils pilsēta / Lejasnormandija (Basse-Normandie) Kāna (Caen) un Lorjēna (Lorient);
  • Latgale / Lotringa (Lorraine), Mozele (Moselle), Meca (Metz);
  • Rīga / Bordo (Bordeaux), Liona (Lyon), Parīze (Paris), Kalē (Calais), Marseļa (Marseille);
  • Jūrmala / Kabūra (Cabourg).

 SADARBĪBA ZINĀTNES JOMĀ

Sadarbība zinātnē ir aktīva, un to regulē 1997. gada 14. aprīļa Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības kultūras, izglītības, tehnikas, zinātnes un tehnoloģijas sadarbības līgums.

Zinātnes jomā veiksmīgi tiek īstenota arī Francijas un Latvijas sadarbības programma zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā “Osmoze”. Šīs divpusējās sadarbības programmas mērķis ir veicināt Latvijas un Francijas zinātnisko centru un laboratoriju, kā arī universitāšu sadarbību zinātniskās izpētes un tehnoloģiju attīstības jomās. Programmas darbību no Francijas puses koordinē Ārlietu ministrija un no Latvijas puses Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi.

1994. gada martā Parīzē tika parakstīts Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un Francijas Zinātņu akadēmijas sadarbības līgums. Starp akadēmijām notiek regulāra informācijas apmaiņa. Par LZA ārzemju locekļiem ir ievēlēti divi Francijas zinātnieki: Renē Moro (René Moreau, mehānika) un Žans Simons (Jacques Simon, fizika).

Gandrīz 20 gadus veiksmīgi norit Latvijas un Francijas zinātniskā sadarbība magnētisko parādību pētījumos. Magnētisko nanomateriālu fizikā ir sekmīga sadarbība starp Parīzes D. Diderot un P.M. Kirī universitātēm un LU Fizikas institūtu. Šiem pētījumiem ir interesantas pielietošanas iespējas dažādās bio- un nanotehnoloģijās.

PĒDĒJĀS NOZĪMĪGĀKĀS VALSTS AMATPERSONU VIZĪTES

2016. gada 16. novembrī Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās ar Francijas ārlietu ministru Žanu Marku Ero (Jean-Marc Ayrault), Baltijas valstu ārlietu ministru tikšanās ar Francijas ārlietu ministru Žanu Marku Ero un dalība konferencē par godu Baltijas valstu un Francijas diplomātisko attiecību atjaunošanas 25. gadadienai Francijas Ārlietu un starptautiskās attīstības ministrijā Parīzē.
2016. gada 8. jūlijā Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās ar Francijas ārlietu ministru Žanu Marku Ero (Jean-Marc Ayrault) NATO samita laikā Varšavā.
2016. gada 19. maijā Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās ar Francijas ārlietu ministru Žanu Marku Ero (Jean-Marc Ayrault) NATO ministru sanāksmes laikā Briselē.
2015. gada 29. novembrī – 1.
decembrī

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa dalība ANO Klimata konferencē Parīzē.

2015. gada 21.-22. maijs Francijas prezidenta Fransuā Olanda (François Hollande) dalība Austrumu partnerības samitā Rīgā

2015. gada 26.-27. aprīlis

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vizīte Francijā.

2015. gada 11. janvāris Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas kā ES Padomē prezidējošās valsts Ministru prezidentes dalība nacionālās vienotības manifestācijā Parīzē.

2014. gada 10.   novembris

Francijas Ārlietu un starptautiskās attīstības ministrijas valsts sekretāra Eiropas lietās Arlema Dezīra (Harlem Désir) vizīte Latvijā.

2014. gada 22. maijs

Francijas Nacionālās asamblejas Ekonomikas lietu komisijas priekšsēdētāja Fransuā Brota (François Brottes) dalība Latvijas-Francijas ekonomikas forumā Rīgā.

2014. gada 5. maijs

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās ar Francijas ārlietu ministru Lorānu Fabiusu (Laurent Fabius) OECD Ministru padomes ietvaros Parīzē.

2013. gada 11.-13.   novembris

Ministru prezidenta Valda Dombrovska vizīte Francijā un tikšanās Nacionālajā Asamblejā.

2013. gada 26.-27.   novembris

Ministru prezidenta Valda Dombrovska dalība „EuropaNova” konferencē Parīzē.

2013. gada 17.-20.   aprīlis

Ministru prezidenta Valda Dombrovska vizīte Francijā.

2012. gada 14.   septembris

Francijas Eiropas lietu ministra Bernāra Kazenēva (Bernard Cazeneuve) vizīte Latvijā un dalība 7. Rīgas konferencē.

2012. gada 21.-22.   februāris

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Francijā.

2009. gada   8. septembrī

Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes dalība „Baltijas ceļa” atceres pasākumos Francijas Senātā; tikšanās ar Nacionālās Asamblejas prezidentu Bernāru Akoijē (Bernard Accoyer).

2008. gada 23.   maijs

Premjerministra Fransuā Fijona (François Fillon) vizīte Latvijā; Politiskās deklarācijas par   Latvijas un Francijas stratēģisko partnerību parakstīšana.

 

INFORMĀCIJAS AVOTI      

Noslēgtie līgumi

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem Francija

Saites:

Francijas Republikas Ārlietu ministrija: http://www.france.diplomatie.fr

Francijas Republikas vēstniecība Latvijas Republikā: http://www.ambafrance-lv.org

Latvijas Republikas vēstniecība Francijas Republikā: http://www.paris.am.gov.lv/