Latvijas Republikas un Dānijas Karalistes divpusējās attiecības

08.09.2017. 11:27

Latvijas un Dānijas ciešās attiecības ir balstītas uz kopīgām interesēm nodrošināt stabilitāti, drošību un labklājību Baltijas jūras reģionā, Eiropā un pasaulē kopumā. Abas valstis uztur aktīvu politisko dialogu gan divpusējā, gan reģionālā līmenī, kā arī ES, NATO un citu starptautisku organizāciju ietvaros. 12. Saeimā darbojas deputātu grupa sadarbībai ar Dānijas parlamentu – Folketingu. Deviņu deputātu lielo grupu vada Anrijs Matīss.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Latvijas un Dānijas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1921. gada 7. februārī. 1991. gada 24. augustā Dānijas ārlietu ministrs Ufe Elemans-Jensens (Uffe Ellemann-Jensen) nosūtīja Latvijas Republikas ārlietu ministram vēstuli par gatavību atjaunot diplomātiskās attiecības. Šī paša gada 26. augustā tika parakstīts četru valstu kopīgais komunikē par diplomātisko attiecību atjaunošanu starp Dāniju un katru no trim Baltijas valstīm. 1991. gada 27. augustā kā pirmais ārvalstu vēstnieks Latvijā akreditējās Dānijas vēstnieks Oto Borhs (Otto Borch).

Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Dānijas Karalistē kopš 2013. gada 8. oktobra ir Kaspars Ozoliņš. Dānijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā kopš 2015. gada 8. septembra ir Hanss Brasks (Hans Brask).

Latvijas Republikas goda ģenerālkonsuls Fīnē un Jitlandē ir Franks Ūrenholts (Frank Uhrenholt). Tāpat Latvijas intereses Dānijā pārstāv 3 Latvijas goda konsuli: Kārena Melsone (Karen Melson) Ziemeļjitlandē; Ivars Sīlis Grenlandē un Pols Frīs Hansens ( Poul Friis Hansen) Bornholmā.

 

EKONOMISKĀ SADARBĪBA

Dānija jau tradicionāli ir bijusi viena no Latvijai nozīmīgākajiem ekonomiskās sadarbības partneriem. Dānija ir Latvijas 10. lielākais ārējās tirdzniecības partneris un 10. lielākais ārvalstu investors. Latvijas eksporta uz Dāniju preču vērtība ir teju divreiz lielāka nekā no Dānijas importēto preču vērtība, lielā mērā pateicoties Latvijas kokrūpniecības un metāla industrijas uzņēmumu eksporta aktivitātei.

Pateicoties Dānijas ekonomiskajai labklājībai un augstajai pirktspējai, Latvijas uzņēmēji Dāniju uzskata par vienu no pievilcīgākajiem eksporta tirgiem Eiropā. Par augošo interesi liecina regulārie pasākumi par biznesa iespējām šajā Skandināvijas valstī. Nākotnē sadarbību vēlamies sekmēt, īpaši piesaistot Dānijas investīcijas ražošanā un nozarēs ar augstu pievienoto vērtību.

Preču tirdzniecība 2016. gadā (avots: Centrālā statistikas pārvaldes sākotnējie dati)

Eksports

Imports

  1. Lietuva – 1 703 529 975 EUR jeb 17,66%
  2. Igaunija –1 103 979 863 EUR jeb 11,45%
  3. Krievija - 787 520 432 EUR jeb 8,16%

...

8. Dānija – 450 328 037 EUR jeb 4,67%

  1. Lietuva – 1 917 764 876 EUR jeb 17,24%
  2. Vācija –1 268 349 435 EUR jeb 11,40%
  3. Polija – 1 161 211 713 EUR jeb 10,44%

...

11. Dānija – 239 656 165 EUR jeb 2,15%

Latvijas un Dānijas tirdzniecības dinamika, EUR

Danija tirdzn dinamika

 
  • Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma 689,98 MEUR (3,32 % no Latvijas kopējā preču apgrozījuma) 2016. gadā Dānija ieņēma 10. vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Salīdzinot ar 2015. gadu, kopējais tirdzniecības apjoms palielinājās par 11,50 % jeb 71,16 MEUR.

  • 2016. gadā Latvijai ar Dāniju saglabājās pozitīva preču tirdzniecības bilance 210,67 MEUR apmērā. 2015. gadā Latvijai ar Dāniju bija pozitīva preču tirdzniecības bilance 161,71 MEUR apmērā.

  • Eksporta apjoms uz Dāniju 2016. gadā veidoja 450,33 MEUR, kas salīdzinājumā ar 2015. gadu bija par 15,39 % jeb 60,06 MEUR vairāk.

  • 2016. gadā galvenās preču eksporta nozares: koksne un tās izstrādājumi (24,82 %); metāli un to izstrādājumi (19,74 %); mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (13,96 %); dažādas rūpniecības preces (8,37 %); tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (6,40 %); kā arī augu valsts produkti (5,14 %).

  • Importa apjoms no Dānijas 2016. gadā veidoja 239,66 MEUR. Salīdzinājumā ar 2015. gadu tas bija par 4,85 % jeb 11,09 MEUR vairāk.

  • 2016. gadā galvenās importēto preču nozares: ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija (26,27 %); mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (15,14 %), metāli un to izstrādājumi (11,15 %); dzīvnieki un lopkopības produkcija (10,76 %); pārtikas rūpniecības produkti (9,18 %); kā arī transportlīdzekļi (5,88 %).

Galvenās eksporta preces uz Dāniju sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā, EUR

Preču veids
EUR Īpatsvars kopējā eksportā
Kopā:
450 328 037
100 %

Koksne un tās izstrādājumi:

-          Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā 63,99 %

-          Kokmateriāli ar nepārtrauktu profilu kādā no malām vai virsmām 6,07 %

-          Kokskaidu plātnes, orientētās kokskaidu plātnes (OSB) un tamlīdzīgas plātnes 5,92 %

-          Namdaru un būvgaldnieku darinājumi, ieskaitot šūnveida koka paneļus, saliktus grīdas dēļus, jumstiņus un lubas 5,81 %

-          Saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli 5,37 %

111 777 572 24,82 %

Metāli un to izstrādājumi:

-          Citi dzelzs vai tērauda izstrādājumi 50,73 %

-          Metālkonstrukcijas un to daļas no dzelzs vai tērauda 20,71 %

-          Dzelzs vai tērauda rievkonstrukcijas 14,67 %

-          Pierīces, stiprinājumi un tamlīdzīgi parastā metāla izstrādājumi, kurus izmanto mēbelēs, durvīs, kāpnēs, logos, žalūzijās, transportlīdzekļu virsbūvēs 10,75 %

88 910 444 19,74 %

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

-          Elektriskai kontrolei vai elektrības sadalei paredzētas pultis, paneļi, konsoles, stendi, korpusi 38,35 %

-          Daļas un piederumi automātiskās datu apstrādes iekārtām un citādām biroja iekārtām 14,76 %

-          Automātiskās datu apstrādes iekārtas un to bloki 13,14 %

-          Radiofonijas vai televīzijas raidaparatūra; televīzijas kameras, digitālās fotokameras un videokameras 5,39 %

62 863 753 13,96 %

Dažādas rūpniecības preces:

-          Citādas mēbeles un to daļas 87,34 %

-          Saliekamās būvkonstrukcijas 6,18 %

37 682 432 8,37 %

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi:

-          Sieviešu vai meiteņu kostīmi, ansambļi, žaketes, bleizeri, kleitas, svārki, garās bikses, pusgarās bikses un īsās bikses 22,46 %

-          Svīteri, puloveri, kardiganjakas, vestes un tamlīdzīgi izstrādājumi, trikotāžas 11,39 %

-          Vīriešu vai zēnu mēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci, anoraki, vējjakas un tamlīdzīgi trikotāžas izstrādājumi 9,62 %

-          Sieviešu vai meiteņu blūzes, krekli un kreklblūzes, trikotāžas 7,51 %

-          Sieviešu vai meiteņu kostīmi, ansambļi, žaketes, bleizeri, kleitas, svārki, pusgarās bikses un īsās bikses no trikotāžas 6,94 %

-          Sieviešu vai meiteņu blūzes, krekli un kreklblūzes 6,80 %

-          Vīriešu vai zēnu uzvalki, ansambļi, žaketes, bleizeri, garās bikses, kombinezoni, pusgarās bikses un īsās bikses 5,66 %

-          Sieviešu vai meiteņu mēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci, vējjakas un tamlīdzīgi izstrādājumi, trikotāžas 5,29 %

28 801 425 6,40 %

Augu valsts produkti:

-          Rapšu vai ripšu sēklas, arī šķeltas 42,57 %

-          Kvieši un kviešu un rudzu maisījums 20,41 %

-          Kukurūza 13,71 %

-          Kaltēti lobīti pākšu dārzeņi, arī mizoti vai šķelti 7,62 %

23 152 571 5,14 %
Galvenās importa preces no Dānijas sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā, EUR 
Preču veids
EUR
Īpatsvars kopējā importā
Kopā: 239 656 165 100 %

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija:

-          Medikamenti 37,61 %

-          Insekticīdi, rodenticīdi, fungicīdi, herbicīdi, pretdīgšanas līdzekļi, dezinficējošie līdzekļi un tamlīdzīgi produkti 29,40 %

-          Cilvēka asinis; dzīvnieku asinis, kas sagatavotas ārstniecības, profilakses vai diagnostikas vajadzībām 6,76 %

-          Minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi 6,06 %

62 954 208 26,27 %

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

-          Elektroaparatūra strāvas ieslēgšanai, pārtraukšanai, aizsardzībai vai pieslēgšanai elektriskajam tīklam 17,18 %

-          Mašīnas sēklu, graudu vai kaltētu pākšu dārzeņu tīrīšanai, šķirošanai vai sijāšanai 10,14 %

-          Automātiskās datu apstrādes iekārtas un to bloki 9,81 %

-          Detaļas, kas paredzētas celtņiem, autokrāvējiem, buldozeriem, ekskavatoriem 5,90 %

-          Lauksaimniecības, dārzkopības vai mežsaimniecības tehnika augsnes sagatavošanai vai apstrādei 5,11 %

36 274 885 15,14 %

Metāli un to izstrādājumi:

-          Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi ar platumu 600 mm vai vairāk, karsti velmēti 13,09 %

-          Dzelzs vai tērauda cisternas, mucas, cilindri, kannas, kastes un tamlīdzīgas tilpnes jebkura materiāla glabāšanai 10,20 %

-          Citādi dzelzs vai tērauda cauruļvadi, caurules, un dobie profili 10,13 %

-          Dzelzs atkritumi un lūžņi; dzelzs vai tērauda lietņi lūžņu pārliešanai 10,00 %

-          Plakani dzelzs un neleģētā tērauda velmējumi ar platumu 600 mm vai vairāk, plaķēti, ar elektrolītisku vai citu pārklājumu 8,84 %

-          Metālkonstrukcijas un to daļas no dzelzs vai tērauda 7,69 %

-          Citi dzelzs vai tērauda izstrādājumi 6,48 %

26 711 141 11,15 %

Dzīvnieki un lopkopības produkcija:

-          Svaigas vai dzesinātas zivis, izņemot zivju fileju 49,21 %

-          Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa 32,85 %

-          Dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā vēžveidīgie 6,63 %

25 777 205 10,76 %

Pārtikas rūpniecības produkti:

-          Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze cietā veidā 44,99 %

-          Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā 13,72 %

-          Sagatavotas vai konservētas zivis; kaviārs un kaviāra aizstājēji 12,07 %

-          Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāk nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni 11,21 %

22 000 614 9,18 %

Transportlīdzekļi:

-          Piekabes un puspiekabes 39,14 %

-          Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem 26,97 %

-          Traktori 24,42 %

14 090 253 5,88 %
Pakalpojumu tirdzniecība (avots: Latvijas Banka)

2016. gadā Latvijas un Dānijas savstarpējās pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums sasniedza 144,74 MEUR. Salīdzinot ar 2015. gadu, kad savstarpējās pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums sasniedza 134,27 MEUR, 2016. gadā apgrozījums pieaudzis par 7,8 % jeb 10,47 MEUR.

Latvijas pakalpojumu eksporta apjoms uz Dāniju 2016. gadā sasniedza 98,34 MEUR (salīdzinot ar 2015. gadu (98,4 MEUR), vērojams samazinājums par 0,06 % jeb 0,06 MEUR), savukārt pakalpojumu imports no Dānijas sastādīja 46,4 MEUR (salīdzinot ar 2015. gadu (35,87 MEUR), vērojams pieaugums par 29,36 % jeb 10,53 MEUR).

2016. gadā Latvijai ar Dāniju bija pozitīva pakalpojumu tirdzniecības bilance 51,94 MEUR apmērā (2015. gadā – pozitīva bilance 62,53 MEUR apmērā).

Investīcijas (avots: Latvijas Banka un Lursoft)

Saskaņā ar Latvijas Bankas statistikas datiem Dānijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā 2016. gada beigās veidoja 633,51 MEUR. Salīdzinājumam – 2015. gada beigās investīciju apjoms sastādīja 586,31 MEUR, bet 2014. gada beigās investīcijas bija 580,45 MEUR apmērā.

Latvijas tiešo investīciju atlikumi Dānijā 2016. gada beigās sasniedza 10,38 MEUR. Salīdzinājumam – 2015. gada beigās investīciju apjoms sastādīja 9,99 MEUR, bet 2014. gada beigās investīcijas bija 2,62 MEUR apmērā.

Saskaņā ar Lursoft datiem 2017. gada 10. aprīlī Dānijas tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 282,08 MEUR (10. vieta starp ārvalstīm pēc tiešo investīciju apjoma), kā arī Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 619 Dānijas – Latvijas kopuzņēmumi

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Latvijas un Dānijas divpusējās sadarbības pamatus aizsardzības jomā nosaka 1994. gada 3. janvārī parakstītais līgums par militārās sadarbības veicināšanu starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Dānijas Karalistes Aizsardzības ministriju. 2015. gada 5. februārī Latvijas un Dānijas aizsardzības ministri parakstīja politisko vīziju un saprašanās memorandu turpmākai sadarbībai aizsardzības jomā. Atjaunotais memorands paredz sadarbības paplašināšanu – regulāras politiskā līmeņa konsultācijas, ciešāku sadarbību izglītības un militāro mācību jomā, iespējas kopīgi doties uz starptautiskajām operācijām, kā arī sadarbību kopīgos iepirkumos.

Abās valstīs ir akreditēti aizsardzības atašeji. Dānijas aizsardzības atašeja (ar rezidenci Lietuvā) pienākumus kopš 2012. gada pilda pulkvedis Sērens Frausigs (Søren Frausig).  Savukārt Latvijas aizsardzības atašeja Dānijā pienākumus kopš 2016. gada augusta pilda komandleitnante Ruta Ceple (rezidences vieta – Rīga, Aizsardzības ministrija).

Dānijai ir bijusi liela loma Latvijas bruņoto spēku attīstībā un tā ir bijusi viena no vadošajām Ziemeļvalstīm politiskā atbalsta un praktiskās palīdzības sniegšanā Latvijai. Sadarbība ar Dāniju notikusi vairāku projektu ietvaros, piemēram, aizsardzības plānošanas, personāla vadības un apmācības, NATO drošības investīciju programmas, inženieru apmācības, militārās medicīnas, vides aizsardzības, glābšanas un meklēšanas u.c. jomās.

Kopā ar Dānijas kontingentu Latvijas karavīri ir dienējuši Bosnijā un Hercegovinā, un Kosovā KFOR misijā. Gatavojoties dalībai misijās, Latvijas karavīri ir piedalījušies pirmsmisijas apmācībās Dānijā. Ar 2016. gadu tika uzsākta kopīga dalība pret-ISIL operācijā Irākā. Tāpat Dānija regulāri piedalās Baltijas gaisa telpas patrulēšanā.

SADARBĪBA IZGLĪTĪBĀ

Sadarbība ar Dāniju izglītības jomā tiek īstenota galvenokārt Eiropas Savienības mūžizglītības programmu, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izglītības programmas Nordplus 2012-2016, kā arī atsevišķu izglītības un zinātnes institūciju savstarpējo sadarbības līgumu ietvaros. Daudzas Latvijas augstākās un profesionālās izglītības institūcijas ir noslēgušas sadarbības līgumus ar partneriem Dānijā, kas paredz studentu un mācībspēku apmaiņu mācību un prakses nolūkos, kopīgu projektu īstenošanu, iepazīšanos ar labas prakses piemēriem un kopīgu projektu īstenošanu.

Dānija ir viena no Nordplus programmas dalībvalstīm un Latvijas sadarbības partneris šīs programmas ietvaros. Dažāda veida institūcijas Dānijā un Latvijā sadarbojas visu Nordplus apakšprogrammu ietvaros, nodrošinot veiksmīgu sadarbību izglītības jomā.

Ilgstoša un stabila sadarbība ar Dāniju izveidojusies Latvijas Kultūras akadēmijai un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai. Latvijas Kultūras akadēmija piedāvā studiju programmu "Starpkultūru sakari Latvija-Dānija", kas ir viena no pirmajām starptautisko sakaru programmām Latvijā. Studentiem, piesakoties studentu apmaiņas vai stipendijas programmās, ir iespēja mācīties Dānijas augstskolās un tautas augstskolās. Līdz 2014. gadam LKA bija noslēgts Erasmus programmas divpusējais līgums ar Orhusas universitāti (Aarhus universitet). Savukārt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas
akadēmijai Erasmus programmas ietvaros ir noslēgti līgumi par studentu un pasniedzēju apmaiņu ar vairākām Dānijas mūzikas augstskolām (Dānijas Karalisko Mūzikas akadēmiju Kopenhāgenā, Ritmisko Konservatoriju Kopenhāgenā, Orhusas un Odenses Mūzikas akadēmijām).

2016./2017. akadēmiskajā gadā Latvijas augstskolās studēja 18 Dānijas studenti. Ziemeļvalstu ģimnāzijā 2016./2017. mācību gadā dāņu valodu apguva 49 skolēni.

Nozīmīgs ir Dānijas atbalsts Ziemeļvalstu ģimnāzijas materiālās bāzes pilnveidošanā, kā arī mācībspēku nosūtīšanā darbam Latvijas Universitātē.

SADARBĪBA KULTŪRĀ

Sadarbība kultūras jomā ar Dāniju norit tiešu apmaiņu veidā starp radošajām personām, kolektīviem un studentiem. Organizāciju līmenī tā notiek uz līgumu pamata starp tiešajiem partneriem. Dānijas Kultūras institūtam Latvijā ir būtiska loma abu valstu sadarbības veicināšanā kultūras jomā. Abpusēja apmaiņa kultūras jomā notiek arī ar Dānijas Mākslas muzeju asociācijas un privātpersonu līdzdalību.

Dānijā (apgāds Husets Forlag) iznākušas divas latviešu autoru grāmatas – Ingas Ābeles romāns „Uguns nemodina” („Ilden vækker ingen”) un Daces Rukšānes „Romāniņš” („En lille affære”). Abas grāmatas no latviešu valodas tulkojis Karstens Lomholts.

2015. un 2016. gadā vairāki pasākumi norisinājās mūzikas jomā, piemēram, Latvijas Radio kora koncerts Latvijas vēstniecībā Dānijā, Liepājas Simfoniskā orķestra rīkotās diriģentu meistarklases, kuras apmeklēja arī jaunie un topošie Dānijas diriģenti, dāņu ērģelnieka Jakoba Lorentsena (Jakob  Lorentzen) koncerts Rīgas Domā, kā arī Latvijas Radio kora un Hotel Pro forma kopprojekta pirmizrāde Dānijā. Koris Kopenhāgenā sniedza koncertu ar nosaukumu „Neoarctic” diriģenta Kaspara Putniņa vadībā. Plānots, ka 2017. gada novembrī notiks vēl pieci „Neoarctic” koncerti Dānijā. Tautas mūzikas nozares jomā ar Dāniju kultūras apmaiņa pēdējos gados kļūst aktīvāka.

Vizuālās mākslas jomā 2015. gadā Bilundas (Billund) lidostā Dānijā bija apskatāma fotoizstāde “Rīgas jūgendstila arhitektūra”. Šī pati izstāde pēc tam tika atklāta Olborgas (Aalborg) “Nordkraft” kultūras centrā. Mākslas muzejā “Rīgas Birža” 2015. gada rudenī bija skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Ar septiņjūdžu zābakiem. Pirmā pietura – Dānija”, kas skatītājiem ļāva iepazīt Tenderas Mākslas muzeja kolekciju (Kunstmuseet i Tønder). 2016. gada 21. aprīlī Dānijas Karalistes vēstniecība un Dānijas Kultūras institūts rīkoja foto izstādes “Monumentālā kustība” atklāšanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas Oranžērijā. Izstāde norisinājās Eiropas Riteņbraukšanas festivāla ietvaros un notika par godu V.E. Dānijas Ārlietu ministra Kristiana Jensena darba vizītei Latvijā.

V/A „Nacionālā Kino centra” sadarbība ar Dāniju kino jomā galvenokārt izpaužas kā Latvijas filmu dalība kinofestivālos sadarbībā ar European Documentary Network (Dānija), kā arī Rīgas Kinomuzeja sadarbībā ar Dānijas Kultūras institūtu Latvijā. Šīs sadarbības rezultātā Kinomuzeja sinematēkā nonāca dāņu kino izlase, sniedzot pārskatu par visas Dānijas kino vēstures dažādiem attīstības posmiem. Katru gadu Dānijas Kultūras institūts organizē bērnu filmu dienas kinoteātrī “K.Suns”, kā arī Baltijas jūras valstu dokumentālā kino forums norisinās Nacionālajam Kino centram sadarbojoties ar European Documentary Network. 2016. gada aprīlī kinoteātris “Splendid Palace” sadarbībā ar Dānijas Kultūras institūtu rīkoja filmu pasākumu - “Dāņu humora dienas”.

Starp Latvijas Nacionālo bibliotēku  un Dānijas Karalisko bibliotēku ir izveidojušies un pastāv stabili kontakti, nodrošinot motivētus profesionālā darba un prioritāšu risinājumus. Dānijas Karaliskās bibliotēkas direktors Erlands Koldings Nilsens (Erland Kolding Nielsen) ir LNB UNESCO Starptautiskās ekspertu padomes loceklis un aktīvs LNB projekta atbalstītājs. Atzīmējot viņa ieguldījumu LNB projekta attīstībā, E.K.Nilsens tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Tāpat Dānija ir dalījusies savā ilggadējā un veiksmīgajā pieredzē radošo industriju jomā. Dānijas Kultūras institūts aktīvi piedalās un atbalsta radošās darbības “Radi!” nedēļu un 2015. gadā līdzorganizēja diskusiju seminārus “Mijiedarbība un sadarbība (Rīgas) arhitektūrā” un “Nakts kompetenču tirgus”. 2015. gadā ar Dāniju noritēja sadarbība Ziemeļu-Baltijas Dziesmu svētku veidošanā.

Sadarbība noris arī mediju politikas jomā. 2016. gada februārī Saeimā notika Kultūras ministrijas un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas rīkota diskusija par sabiedrisko raidorganizāciju lomu demokrātiskā sabiedrībā. Uzmanības centrā bija Dānijas sabiedriskās raidorganizācijas vadītāja Ulrika Hāgerupa (Ulrik Haagerup) izstrādātais konstruktīvo ziņu koncepts, kuru prezentēja pats autors. Viņa vizītes Latvijā ietvaros Baltijas Mediju izcilības centrs organizēja semināru žurnālistiem. 2016. gada septembrī tika panākta sadarbības vienošanās un Dānijas Filmu institūta atbalsts sadarbībai medijpratības jomā, jo sevišķi, sadarbības projektos ar NORDEN un Dānijas Kultūras institūtu Latvijā.

REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS SADARBĪBA

Latvija sadarbojas ar Dāniju ES Strukturālo un investīciju fondu 2014.-2020. gadam “Eiropas teritoriālā sadarbība” mērķa transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmu ietvaros.

Latvijas partneri sadarbībā ar Dānijas partneriem īsteno 18 kopīgus projektus Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas ietvaros tādās jomās kā inovācijas, efektīva dabas resursu pārvaldība un ilgtspējīgs transports. Sadarbība notiek starp reģionāla, nacionāla un vietēja līmeņa iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, pētnieciskām institūcijām, nozaru aģentūrām un asociācijām, uzņēmumiem.

Starpreģionu sadarbības programmā INTERREG EUROPE Latvijas partneri sadarbībā ar partneriem no Dānijas īsteno divus kopīgus projektus pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju jomā, kā arī mazo un vidējo komersantu konkurētspējas veicināšanā. Sadarbība notiek starp nacionāla, reģionāla un vietēja līmeņa iestādēm, kā arī nevalstiskajām organizācijām.

Savukārt starpreģionu sadarbības programmā URBACT III Latvijas partneri sadarbībā ar partneriem no Dānijas īsteno divus kopīgus projektus, kas veicina ilgtspējīgu pilsētu attīstību. Vienā no projektiem tiek pētītas un veicinātas digitālo industriju attīstīšanas iespējas nelielās pilsētās, savukārt otrā projektā tiek strādāts pie mazo un vidējo komersantu sapratnes uzlabošanas par ekoloģiski ilgtspējīgu inovāciju nozīmi uzņēmuma attīstībā.

 

PAŠVALDĪBU SADARBĪBA

Sadarbība notiek starp dažādām Latvijas un Dānijas pašvaldībām un starp vairākām ir noslēgti sadarbības līgumi, piemēram, Olborgas un Rīgas pilsētas sadarbību nosaka 1990. gadā noslēgtais līgums par sadarbību un pieredzes apmaiņu uzņēmējdarbības un tirdzniecības, vides aizsardzības, pilsētas plānošanas, tūrisma, kultūras, izglītības un sporta jomās. 2015. gadā norisinājās Rīgas un Olborgas sadarbības 25 gadu jubilejas pasākumi.

Sadarbības līgumi noslēgti vēl starp 10 Latvijas un Dānijas pašvaldībām.

SADARBĪBA SATIKSMES JOMĀ

Valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts ceļi” ir izveidojusies cieša sadarbība ar Dānijas ceļu direktorātu. Regulāri tiek atjaunoti līgumi par segumu vadības sistēmas elementu (programmnodrošinājums, iekārtas) atjaunošanu un kalibrēšanu.  Aviācijas jomā Latvijas sadarbība ar Dāniju notiek saskaņā ar ES iekšējo regulējumu. Aviokompānija „Air Baltic Corporation” veic regulārus pārvadājumus uz Dāniju. Reisus no Latvijas uz Dāniju izpilda arī „Norwegian Air Shuttle”.Sakaru jomā sadarbība ar Dāniju notiek Pasaules Pasta savienības (UPU) un Starptautiskās Telesakaru savienības (ITU) ietvaros. VAS „Latvijas Dzelzceļš”, sadarbojoties ar Dānijas dzelzceļa nozares uzņēmumiem, veic dažādu attīstības projektu realizāciju.

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

No Latvijas:

2017. gada 22.-23. maijs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa oficiālā vizīte
2014. gada 2. novembris Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība Kopenhāgenas enerģētikas drošības dialogu konferencē
2012. gada 15.-16. aprīlis Ministru prezidenta Valda Dombrovska darba vizīte
2011.gada 28.augusts

Ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska dalība Dānijas kroņprinča Frederika sniegtajās vakariņās par godu Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas divdesmitgadei

2011. gada 19. janvāris

Ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska darba vizīte

2009. gada 30. aprīlis

Valsts prezidenta Valda Zatlera darba vizīte

2007. gada 29.-30. maijs

Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša darba vizīte

2006. gada 23. – 25. augusts

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālā vizīte

2004. gada 25. oktobris

Ārlietu ministra Arta Pabrika oficiālā vizīte

2004. gada 26. augusts

Ministru prezidenta Induļa Emša darba vizīte

2004. gada 5. aprīlis

Ārlietu ministra Riharda Pīka darba vizīte

2003. gada 13.-15. marts

Ministru prezidenta Einara Repšes darba vizīte

2002. gada 27. novembris

Ārlietu ministres Sandras Kalnietes darba vizīte

2001. gada 20.–21. septembris

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte

2001. gada 28.–30. marts

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālā vizīte

2000. gada 1.–3. oktobris

Ārlietu ministra Induļa Bērziņa oficiālā vizīte

No Dānijas 

2016. gada 25.-26. augusts Dānijas ārlietu ministra Kristiana Jensena (Kristian Jensen) vizīte Latvijā, dalība NB8 ārlietu ministru sanāksmē
2016. gada 21. aprīlis Dānijas ārlietu ministra Kristiana Jensena (Kristian Jensen) darba vizīte
2013. gada 29.- 30. maijs Eiropas lietu ministra Nikolaja Vammena (Nicolai Wammen) darba vizīte, dalība Baltijas attīstības forumā
2012.gada 27.augusts       ārlietu ministra Villi Sevndāla (Villy Søvndal) darba vizīte

2011. gada 28. oktobris

Dānijas premjerministres Helles Torningas-Šmitas (Helle Thorning-Schmidt) darba vizīte

2011.gada 19.augusts

Dānijas ārlietu ministres Lenes Espersenas (Lene Espersen) darba vizīte

2008. gada 3. – 4. jūnijs

Premjerministra Andersa Foga Rasmusena (Anders Fogh Rasmussen) darba vizīte. Dalība Baltijas jūras valstu valdību vadītāju samitā

2008. gada 10. aprīlis

Premjerministra Andersa Foga Rasmusena (Anders Fogh Rasmussen) darba vizīte

2005. gada 25.-26. augusts

Dānijas kroņprinceses Mērijas vizīte

2005. gada 3. maijs

Premjerministra Andersa Foga Rasmusena (Anders Fogh Rasmussen) darba vizīte

2003. gada 18. decembris

Ārlietu ministra Pēra Stīga Mellera (Per Stig Møller) darba vizīte

2002. gada 27. jūnijs

Ārlietu ministra Pēra Stīga Mellera (Per Stig Møller) darba vizīte

2002. gada 27.-28. februāris

Premjerministra Andersa Foga Rasmusena (Anders Fogh Rasmussen) darba vizīte

2001. gada 5.-8. septembris

Dānijas Prinča Konsorta Henrika vizīte

2001. gada 26.-27. augusts

Ārlietu ministra Mogena Liketofta (Mogens Lykketoft) oficiālā vizīte

2000. gada 10.-12. marts

Premjerministra Pola Nīrupa Rasmusena (Poul Nyrup Rasmussen) darba vizīte

Līgumtiesiskā bāze

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Dānijas Karaliste 

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Interneta saites par Dānijas Karalisti

Dānijas karaliskā ģimene: http://www.kongehuset.dk/

Folketings: http://www.folketinget.dk/

Valdība: http://www.stm.dk

Ārlietu ministrija: http://www.um.dk/da

Dānijas Karalistes vēstniecība Latvijā: http://letland.um.dk/lv-lv/