Latvijas Republikas un Dānijas Karalistes divpusējās attiecības

06.10.2016. 08:30

Latvijas un Dānijas ciešās attiecības ir balstītas uz kopīgām interesēm nodrošināt stabilitāti, drošību un labklājību Baltijas jūras reģionā, Eiropā un pasaulē kopumā. Abas valstis uztur aktīvu politisko dialogu gan divpusējā, gan reģionālā līmenī, kā arī ES, NATO un citu starptautisku organizāciju ietvaros. 12. Saeimā darbojas deputātu grupa sadarbībai ar Dānijas parlamentu – Folketingu. Deviņu deputātu lielo grupu vada Anrijs Matīss.

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Latvijas un Dānijas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1921. gada 7. februārī. 1991. gada 24. augustā Dānijas ārlietu ministrs Ufe Elemans-Jensens (Uffe Ellemann-Jensen) nosūtīja Latvijas Republikas ārlietu ministram vēstuli par gatavību atjaunot diplomātiskās attiecības. Šī paša gada 26. augustā tika parakstīts četru valstu kopīgais komunikē par diplomātisko attiecību atjaunošanu starp Dāniju un katru no trim Baltijas valstīm. 1991. gada 27. augustā kā pirmais ārvalstu vēstnieks Latvijā akreditējās Dānijas vēstnieks Oto Borhs (Otto Borch).

Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Dānijas Karalistē kopš 2013. gada 8. oktobra ir Kaspars Ozoliņš. Dānijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā kopš 2015. gada 8. septembra ir Hanss Brasks (Hans Brask).

Latvijas Republikas goda ģenerālkonsuls Fīnē un Jitlandē ir Franks Ūrenholts (Frank Uhrenholt). Tāpat Latvijas intereses Dānijā pārstāv 3 Latvijas goda konsuli: Kārena Melsone (Karen Melson) Ziemeļjitlandē; Ivars Sīlis Grenlandē un Pols Frīs Hansens ( Poul Friis Hansen) Bornholmā.

 

 

EKONOMISKĀ SADARBĪBA

Preču tirdzniecība 2015. gadā (avots: Centrālā statistikas pārvaldes sākotnējie dati)

Eksports

Imports

  1. Lietuva – 1 744 095 595 EUR jeb 18,30%
  2. Igaunija – 1 043 830 759 EUR jeb 10,95%
  3. Krievija - 829 890 599 EUR   jeb 8,71%

...

8. Dānija – 390 266 941 EUR jeb 4,10%

  1. Lietuva – 1 912 284 353 EUR jeb 17,18%
  2. Vācija – 1 205 061 975 EUR jeb 10,83%
  3. Polija – 1 192 514 217 EUR jeb 10,71%

...

12. Dānija – 228 561 780 jeb 2,05%

Latvijas un Dānijas tirdzniecības dinamika, EUR

Gads

Eksports

Imports

2007

211 274 077

267 452 283

2008

267 686 558

282 656 286

2009

197 803 833

152 416 445

2010

247 555 883

160 074 250

2011

265 912 061

210 559 087

2012

351 547 102

243 561 629

2013

374 194 722

233 906 168

2014

          344 508 435

239 786 603

2015

390 266 941

228 561 780

  •  Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma 618,82 MEUR 2015. gadā Dānija ieņēma 10. vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū, kas ir par 5,91% vairāk nekā 2014. gadā
  • 2015. gadā Latvijai ar Dāniju saglabājās pozitīva preču tirdzniecības bilance ir 161,7 MEUR apmērā.
  • Eksporta apjoms uz Dāniju 2015. gadā veidoja 390,26 MEUR, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu attiecīgo periodu bija par 45,76 MEUR jeb 13,38% vairāk. Galvenās preču eksporta nozares: koksne un tās izstrādājumi (28,20%), metāli un to izstrādājumi (19,24%), kā arī mašīnas un mehānismi (11,07%).
  • Importa apjoms no Dānijas 2015. gadā veidoja 228,56 MEUR. Salīdzinājumā ar 2014. gadu tas bija par 11,22 MEUR jeb 4,68% mazāk. Galvenās importēto preču nozares: ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija (24,50%), mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (16,60%), kā arī metāli un to izstrādājumi (13,90%).
  • 2015. gada 4.ceturkšņa beigās pakalpojumu eksports tika reģistrēts 86,41 MEUR apmērā, savukārt imports - 30,61 MEUR.

Galvenās eksporta preces uz Dāniju sadalījumā pa preču veidiem 2015. gadā, EUR

Preču veids

EUR

Īpatsvars kopējā eksportā

Kopā

390 266 941

100%

Koksne un tās izstrādājumi

-            Malka apaļkoku 69,07%

-            Namdaru un būvgaldnieku darinājumi 6,74%

-            Kokskaidu plātnes, orientētās kokskaidu plātnes 5,70%

110 070 646

28.20%

Metāli un to izstrādājumi

-            Citi dzelzs vai tērauda izstrādājumi 54,78%

-            Dzelzs vai tērauda rievkonstrukcijas 23,39%

-            Pierīces, stiprinājumi un tamlīdzīgi parastā metāla   izstrādājumi 15,46%

75 104 620

19.24%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās   iekārtas

-            Elektriskai kontrolei vai   elektrības sadalei paredzētas pultis 48,99%

-            Citas mašīnas celšanai, pārvietošanai, iekraušanai vai izkraušana 18,26%

-            Elektroaparatūra strāvas ieslēgšanai 5,48%

-            Mikrofoni un to statīvi 5,44%

-            Automātiskās datu apstrādes iekārtas un to bloke 5,41%

43 196 102

11.07%

Tekstilmateriāli un   tekstilizstrādājumi

-            Treniņtērpi, slēpošanas kostīmi un peldkostīmi; citādi   apģērba gabali 24,85%

-            Svīteri, puloveri,   kardiganjakas, vestes un tamlīdzīgi izstrādājumi 11,25%

-            Sieviešu vai meiteņu kostīmi, ansambļi, žaketes,   bleizeri, kleitas, svārki, bikšusvārki 10,01%

-            Sieviešu vai meiteņu kostīmi, ansambļi, žaketes 8,79%

-            Sieviešu vai meiteņu blūzes, krekli un kreklblūzes,   trikotāžas 8,72%

-            Vīriešu vai zēnu mēteļi, pusmēteļi, apmetņi 6,33%

29 840 472

7.65%

Dažādas rūpniecības preces

-            Citādas mēbeles un to daļas   92,83%

24 404 147

6.25%

Ķīmiskās rūpniecības un tās   sakarnozares produkcija

-            Sveces, svecītes un   tamlīdzīgi izstrādājumi 86,45%

19 581 941

5.02%

Galvenās importa preces no Dānijas sadalījumā pa preču veidiem 2015. gadā, EUR

Preču   veids

EUR

Īpatsvars kopējā importā

Kopā

228 561 780

100%

Ķīmiskās rūpniecības un tās   sakarnozares produkcija

-            Medikamenti 40,85%

-            Insekticīdi, rodenticīdi, fungicīdi, herbicīdi,   pretdīgšanas līdzekļi un augšanas regulatori 28,50%

-            Cilvēka asinis; dzīvnieku asinis, kas sagatavotas   ārstniecības, profilakses vai diagnostikas vajadzībām 7,90%

-            Minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi 5,21%

56 001 241

24.50%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās   iekārtas

-            Elektroaparatūra strāvas ieslēgšanai, pārtraukšanai, aizsardzībai vai pieslēgšanai elektriskajam tīklam 15,88%

-            Detaļas celšanas trīšiem 9,03%

-            Mašīnas sēklu, graudu vai kaltētu pākšu dārzeņu   tīrīšanai 6,09%

-            Centrifūgas, arī centrbēdzes žāvētavas 6,04%

-            Citādas iekārtas pārtikas rūpniecībai, dzērieniem 5,38%

-            Krāni, vārsti, ventiļi un   citi piederumi cauruļvadiem 5,33%

37 952 038

16.60%

Metāli un to izstrādājumi

-            Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi ar   platumu 600 mm vai vairāk 17,90%

-            Citādi dzelzs vai tērauda   cauruļvadi, caurules, un dobie profile 11,47%

-            Metālkonstrukcijas 10,87%

-            Dzelzs atkritumi un lūžņi 6,56%

-            Maināmie instrumenti (ar mehānisku piedziņu vai bez   tās) rokas darbarīkiem vai darbmašīnām 5,19%

31 758 720

13.90%

Dzīvnieki un lopkopības produkcija

-            Svaigas vai dzesinātas zivis 44,35%

-            Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa 31,97%

-            Dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, žāvēti, sālīti vai   sālījumā vēžveidīgie, čaulā vai bez tās 6,53%

-            Putnu olas čaumalās, svaigas,   konservētas vai pagatavotas 5,19%

21 716 172

9.50%

Pārtikas rūpniecības produkti

-            Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs 50,31%

-            Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā 13,90%

-            Nedenaturēts etilspirts 7,51%

18 519 107

8.10%

Investīcijas (avots: Latvijas Banka un Lursoft)

Saskaņā ar Latvijas Bankas statistikas datiem Dānijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā 2015. gada beigās veidoja 510,29 MEUR. Latvijas tiešo investīciju atlikumi Dānijā 2015. gada beigās sasniedza 2,52 MEUR.

 

 

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Latvijas un Dānijas divpusējās sadarbības pamatus aizsardzības jomā nosaka 1994. gada 3. janvārī parakstītais līgums par militārās sadarbības veicināšanu starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Dānijas Karalistes Aizsardzības ministriju. 2015. gada 5. februārī Latvijas un Dānijas aizsardzības ministri parakstīja politisko vīziju un saprašanās memorandu turpmākai sadarbībai aizsardzības jomā. Atjaunotais memorands paredz sadarbības paplašināšanu – regulāras politiskā līmeņa konsultācijas, ciešāku sadarbību izglītības un militāro mācību jomā, iespējas kopīgi doties uz starptautiskajām operācijām, kā arī sadarbību kopīgos iepirkumos.

Abās valstīs ir akreditēti aizsardzības atašeji. Dānijas aizsardzības atašeja (ar rezidenci Lietuvā) pienākumus kopš 2012. gada pilda pulkvedis Sērens Frausigs (Søren Frausig).  Savukārt Latvijas aizsardzības atašeja Dānijā pienākumus kopš 2016. gada pilda komandleitnante Ruta Ceple (rezidences vieta – Rīga, Aizsardzības ministrija).

Dānijai ir bijusi liela loma Latvijas bruņoto spēku attīstībā. Galvenie divpusējās sadarbības virzieni ir aizsardzības vadība, personāla apmācība, sadarbība starp sauszemes, jūras un gaisa spēkiem, zemessardzes sadarbība, medicīnas, celtniecības dienestu sadarbība, militārās mācības. NBS Sauszemes spēku Kājnieku brigādei ir intensīva sadarbība ar Dānijas divīziju. Dānijas karavīri piedalās dažādās mācībās Latvijā.

 

SADARBĪBA IZGLĪTĪBĀ

Sadarbība ar Dāniju izglītības jomā tiek īstenota galvenokārt Eiropas Savienības mūžizglītības programmu, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izglītības programmas Nordplus 2012-2016, kā arī atsevišķu izglītības un zinātnes institūciju savstarpējo sadarbības līgumu ietvaros. Daudzas Latvijas augstākās un profesionālās izglītības institūcijas ir noslēgušas sadarbības līgumus ar partneriem Dānijā, kas paredz studentu un mācībspēku apmaiņu mācību un prakses nolūkos, kopīgu projektu īstenošanu, iepazīšanos ar labas prakses piemēriem un kopīgu projektu īstenošanu.

Dānija ir viena no Nordplus programmas dalībvalstīm un Latvijas sadarbības partneris šīs programmas ietvaros. Dažāda veida institūcijas Dānijā un Latvijā sadarbojas visu Nordplus apakšprogrammu ietvaros, nodrošinot veiksmīgu sadarbību izglītības jomā.

Ilgstoša un stabila sadarbība ar Dāniju izveidojusies Latvijas Kultūras akadēmijai un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai. Latvijas Kultūras akadēmija piedāvā studiju programmu "Starpkultūru sakari Latvija-Dānija", kas ir viena no pirmajām starptautisko sakaru programmām Latvijā. Studentiem, piesakoties studentu apmaiņas vai stipendijas programmās, ir iespēja mācīties Dānijas augstskolās un tautas augstskolās. Līdz 2014. gadam LKA bija noslēgts Erasmus programmas divpusējais līgums ar Orhusas universitāti (Aarhus universitet). Savukārt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas
akadēmijai Erasmus programmas ietvaros ir noslēgti līgumi par studentu un pasniedzēju apmaiņu ar vairākām Dānijas mūzikas augstskolām (Dānijas Karalisko Mūzikas akadēmiju Kopenhāgenā, Ritmisko Konservatoriju Kopenhāgenā, Orhusas un Odenses Mūzikas akadēmijām).

2015./2016. akadēmiskajā gadā Latvijas augstskolās studēja 15 Dānijas studenti, savukārt apmaiņas programmu ietvaros Dānijā studēja 44 studenti no 10 Latvijas augstskolām. Ziemeļvalstu ģimnāzijā 2014./2015. mācību gadā dāņu valodu apguva 45 skolēni.

Nozīmīgs ir Dānijas atbalsts Ziemeļvalstu ģimnāzijas materiālās bāzes pilnveidošanā, kā arī mācībspēku nosūtīšanā darbam Latvijas Universitātē.

 

SADARBĪBA KULTŪRĀ

Sadarbība kultūras jomā ar Dāniju norit tiešu apmaiņu veidā starp radošajām personām, kolektīviem un studentiem. Organizāciju līmenī tā notiek uz līgumu pamata starp tiešajiem partneriem. Dānijas Kultūras institūtam Latvijā ir būtiska loma abu valstu sadarbības veicināšanā kultūras jomā. Abpusēja apmaiņa kultūras jomā notiek arī ar Dānijas Mākslas muzeju asociācijas un privātpersonu līdzdalību.

Dānijā (apgāds Husets Forlag) iznākušas divas latviešu autoru grāmatas – Ingas Ābeles romāns „Uguns nemodina” („Ilden vækker ingen”) un Daces Rukšānes „Romāniņš” („En lille affære”). Abas grāmatas no latviešu valodas tulkojis Karstens Lomholts.

2015. gadā vairāki pasākumi norisinājušies mūzikas jomā, piemēram, Latvijas Radio kora koncerts Latvijas vēstniecībā Dānijā, kā arī Liepājas Simfoniskā orķestra rīkotās diriģentu meistarklases, kuras apmeklēja arī jaunie un topošie Dānijas diriģenti. Savukārt vizuālās mākslās jomā 2015. gadā Bilundas (Billund) lidostā Dānijā bija apskatāma fotoizstāde “Rīgas jūgendstila arhitektūra”. Šī pati izstāde pēc tam tika atklāta Olborgas (Aalborg) “Nordkraft” kultūras centrā. Mākslas muzejā “Rīgas Birža” 2015. gada rudenī bija skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Ar septiņjūdžu zābakiem. Pirmā pietura – Dānija”, kas skatītājiem ļāva iepazīt Tenderas Mākslas muzeja kolekciju (Kunstmuseet i Tønder).

V/A „Nacionālā Kino centra” sadarbība ar Dāniju kino jomā galvenokārt izpaužas kā Latvijas filmu dalība kinofestivālos sadarbībā ar European Documentary Network (Dānija), kā arī Rīgas Kinomuzeja sadarbībā ar Dānijas Kultūras institūtu Latvijā. Šīs sadarbības rezultātā Kinomuzeja sinematēkā nonāca dāņu kino izlase, sniedzot pārskatu par visas Dānijas kino vēstures dažādiem attīstības posmiem. Katru gadu Dānijas Kultūras institūts organizē bērnu filmu dienas kinoteātrī “K.Suns”, kā arī Baltijas jūras valstu dokumentālā kino forums norisinās Nacionālajam Kino centram sadarbojoties ar European Documentary Network.

 

Starp Latvijas Nacionālo bibliotēku  un Dānijas Karalisko bibliotēku ir izveidojušies un pastāv stabili kontakti, nodrošinot motivētus profesionālā darba un prioritāšu risinājumus. 2015. gadā Latvijas vēstniecība Dānijā nodeva grāmatu dāvinājumu Dānijas Karaliskajai bibliotēkai. Grāmatu kolekcijā ir iekļautas grāmatas angļu valodā par Latvijas vēsturi, latviešu tautas kultūras mantojumu un valodu.

Tāpat Dānija ir dalījusies savā ilggadējā un veiksmīgajā pieredzē radošo industriju jomā. Dānijas Kultūras institūts aktīvi piedalās un atbalsta radošās darbības “Radi!” nedēļu un 2015. gadā līdzorganizēja diskusiju seminārus “Mijiedarbība un sadarbība (Rīgas) arhitektūrā” un “Nakts kompetenču tirgus”. 2015. gadā ar Dāniju noritēja sadarbība Ziemeļu-Baltijas Dziesmu svētku veidošanā.

 

REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS SADARBĪBA

Eiropas Savienības strukturālo un investīciju fondu 2014. līdz 2020. gada plānošanas periodā plānota sadarbība starp Latvijas un Dānijas institūcijām šādās programmās:

  • INTERREG Baltijas jūras reģiona programmā partnervalstis vienojušās sniegt atbalstu ieguldījumiem inovāciju infrastruktūrā, veicināt efektīvu dabas resursu pārvaldību Baltijas jūras reģionā, kā arī attīstīt transporta tīklu un mezglu attīstību;
  • Starpreģionu sadarbības programmā INTERREG EUROPE partnervalstis vienojušās veicināt pieredzes apmaiņu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju jomā, mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanā, pārejā uz ekonomiku, radot mazas oglekļa emisijas, vides aizsardzības un efektīvā resursu izmantošanā visā ES, uzlabojot mērķu – „Ieguldījumi izaugsmē un nodarbinātībā” un „Eiropas teritoriālā sadarbība” – ieviešanu;
  • Pilsētvides attīstības programmā URBACT III partnervalstis vienojušās veicināt ilgtspējīgu pilsētu attīstību, uzlabojot pilsētu kapacitāti pārvaldīt ilgtspējīgu pilsētu politiku un praksi, uzlabojot ilgtspējīgu pilsētu stratēģiju un rīcības plānu kvalitāti, pilsētu stratēģiju un darbību īstenošanu, zināšanu pieejamību speciālistiem un lēmumu pieņēmējiem pilsētu politiku uzlabošanai visos līmeņos.

 

 

PAŠVALDĪBU SADARBĪBA

Sadarbība notiek starp dažādām Latvijas un Dānijas pašvaldībām un starp vairākām ir noslēgti sadarbības līgumi, piemēram, Olborgas un Rīgas pilsētas sadarbību nosaka 1990. gadā noslēgtais līgums par sadarbību un pieredzes apmaiņu uzņēmējdarbības un tirdzniecības, vides aizsardzības, pilsētas plānošanas, tūrisma, kultūras, izglītības un sporta jomās. 2015. gadā norisinājās Rīgas un Olborgas sadarbības 25 gadu jubilejas pasākumi.

Sadarbības līgumi noslēgti vēl starp 10 Latvijas un Dānijas pašvaldībām.

 

SADARBĪBA SATIKSMES JOMĀ

Valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts ceļi” ir izveidojusies cieša sadarbība ar Dānijas ceļu direktorātu. Regulāri tiek atjaunoti līgumi par segumu vadības sistēmas elementu (programmnodrošinājums, iekārtas) atjaunošanu un kalibrēšanu.  Aviācijas jomā Latvijas sadarbība ar Dāniju notiek saskaņā ar ES iekšējo regulējumu. Aviokompānija „Air Baltic Corporation” veic regulārus pārvadājumus uz Dāniju. Reisus no Latvijas uz Dāniju izpilda arī „Norwegian Air Shuttle”.Sakaru jomā sadarbība ar Dāniju notiek Pasaules Pasta savienības (UPU) un Starptautiskās Telesakaru savienības (ITU) ietvaros. VAS „Latvijas Dzelzceļš”, sadarbojoties ar Dānijas dzelzceļa nozares uzņēmumiem, veic dažādu attīstības projektu realizāciju.

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

No Latvijas:

2014. gada 2. novembris Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība Kopenhāgenas enerģētikas drošības dialogu konferencē
2012. gada 15.-16. aprīlis Ministru prezidenta Valda Dombrovska darba vizīte
2011.gada 28.augusts

Ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska dalība Dānijas kroņprinča Frederika sniegtajās vakariņās par godu Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas divdesmitgadei

2011. gada 19. janvāris

Ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska darba vizīte

2009. gada 30. aprīlis

Valsts prezidenta Valda Zatlera darba vizīte

2007. gada 29.-30. maijs

Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša darba vizīte

2006. gada 23. – 25. augusts

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālā vizīte

2004. gada 25. oktobris

Ārlietu ministra Arta Pabrika oficiālā vizīte

2004. gada 26. augusts

Ministru prezidenta Induļa Emša darba vizīte

2004. gada 5. aprīlis

Ārlietu ministra Riharda Pīka darba vizīte

2003. gada 13.-15. marts

Ministru prezidenta Einara Repšes darba vizīte

2002. gada 27. novembris

Ārlietu ministres Sandras Kalnietes darba vizīte

2001. gada 20.–21. septembris

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte

2001. gada 28.–30. marts

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālā vizīte

2000. gada 1.–3. oktobris

Ārlietu ministra Induļa Bērziņa oficiālā vizīte

No Dānijas 

2016. gada 25.-26. augusts Dānijas ārlietu ministra Kristiana Jensena (Kristian Jensen) vizīte Latvijā, dalība NB8 ārlietu ministru sanāksmē
2016. gada 21. aprīlis Dānijas ārlietu ministra Kristiana Jensena (Kristian Jensen) darba vizīte
2013. gada 29.- 30. maijs Eiropas lietu ministra Nikolaja Vammena (Nicolai Wammen) darba vizīte, dalība Baltijas attīstības forumā
2012.gada 27.augusts       ārlietu ministra Villi Sevndāla (Villy Søvndal) darba vizīte

2011. gada 28. oktobris

Dānijas premjerministres Helles Torningas-Šmitas (Helle Thorning-Schmidt) darba vizīte

2011.gada 19.augusts

Dānijas ārlietu ministres Lenes Espersenas (Lene Espersen) darba vizīte

2008. gada 3. – 4. jūnijs

Premjerministra Andersa Foga Rasmusena (Anders Fogh Rasmussen) darba vizīte. Dalība Baltijas jūras valstu valdību vadītāju samitā

2008. gada 10. aprīlis

Premjerministra Andersa Foga Rasmusena (Anders Fogh Rasmussen) darba vizīte

2005. gada 25.-26. augusts

Dānijas kroņprinceses Mērijas vizīte

2005. gada 3. maijs

Premjerministra Andersa Foga Rasmusena (Anders Fogh Rasmussen) darba vizīte

2003. gada 18. decembris

Ārlietu ministra Pēra Stīga Mellera (Per Stig Møller) darba vizīte

2002. gada 27. jūnijs

Ārlietu ministra Pēra Stīga Mellera (Per Stig Møller) darba vizīte

2002. gada 27.-28. februāris

Premjerministra Andersa Foga Rasmusena (Anders Fogh Rasmussen) darba vizīte

2001. gada 5.-8. septembris

Dānijas Prinča Konsorta Henrika vizīte

2001. gada 26.-27. augusts

Ārlietu ministra Mogena Liketofta (Mogens Lykketoft) oficiālā vizīte

2000. gada 10.-12. marts

Premjerministra Pola Nīrupa Rasmusena (Poul Nyrup Rasmussen) darba vizīte

Līgumtiesiskā bāze

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Dānijas Karaliste 

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Interneta saites par Dānijas Karalisti

Dānijas karaliskā ģimene: http://www.kongehuset.dk/

Folketings: http://www.folketinget.dk/

Valdība: http://www.stm.dk

Ārlietu ministrija: http://www.um.dk/da

Dānijas Karalistes vēstniecība Latvijā: http://letland.um.dk/lv-lv/