Latvijas Republikas un Čīles Republikas divpusējās attiecības

18.05.2016. 18:27

Latvijas un Čīles (spāņu valodā: República de Chile) attiecības attīstās, neskatoties uz lielo ģeogrāfisko attālumu, kas šķir abas valstis. Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā 2004. gada 1. maijā, Latvija piedalās arī Eiropas Savienības un Čīles dialogā.

 

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Čīle atzina Latvijas valsti 1921. gada 12. septembrī. Līdz 1940.gadam Latvijas intereses Čīlē pārstāvēja Lielbritānijas valdība. Čīle neatzina Latvijas okupāciju un tās inkorporāciju PSRS. Latvijas Republikas neatkarības atgūšanu Čīle atzina 1991.gada 28. augustā un 1991.gada 26. septembrī tika atjaunotas diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Čīles Republiku.

1992. gada 27. augustā Latvijā tika akreditēts pirmais Čīles vēstnieks Karloss Parra Merino (Carlos Parra Merino). 1994.gada 11. oktobrī akreditējās Čīles vēstnieks Ugo Kubiljoss Bravo (Hugo Cubillos Bravo).

No 1997. gada 2. decembra līdz 2000. gada jūlijam Čīles vēstnieks Latvijā bija Hosē Goņi Karasko (José Goni Carrasco), no 2001. gada 9. oktobra vēstnieks Pepe Auts (Pepe Auth), no 2005. gada 8. marta līdz 2006. gada 31. maijam - vēstnieks Alvaro Garsija Urtado (Alvaro García Hurtado), no 2007. gada 9. oktobra līdz 2008. gada 13. maijam - vēstnieks Ovids Arasičs (Ovid Harasich), no 2009. gada 24. februāra līdz 2012.gada 1.februārim Hosē Migels Kruzs (José Miguel Cruz), no 2012.gada 20.novembra līdz 2014.gada 30.aprīlim Orasio del Valle Irarrasavals (Horacio del Valle Irarrázaval). No 2014. gada 14. oktobra Čīles vēstnieks Latvijā ir Hosē Goņi Karasko (José Goni Carrasco), kuram šī ir otrā kadence Latvijā (pirmā kadence no 1997.līdz 2000. gadam).

Latvijā akreditēto Čīles vēstnieku rezidences vieta ir Stokholma.

No 1996. gada janvāra līdz 2006. gada 22. novembrim bijušais pirmais Čīles vēstnieks Latvijā Karloss Parra Merino (Carlos Parra Merino) pēc savu vēstnieka funkciju beigšanas bija Latvijas goda konsuls Čīlē. No 2008. gada 8. maija līdz 2016. gada 16. maijam Latvijas Goda konsule Santjago, Čīlē bija Ilze Kuzjukēviča.

Čīles goda konsuls Latvijā kopš 1997. gada janvāra līdz 2011.gada 4.augustam bija Oļegs Kuzņecovs. Kopš 2015. gada maija Čīles Goda konsuls Latvijā ir Marks Feders.  

Parlamentārā sadarbība

2012. gada 7. februārī Latvijas Republikas 11. Saeimā tika atjaunota deputātu grupa sadarbībai ar Čīles parlamentu, kuras vadītājs ir Ivans Klementjevs (S).  

Vizītes un tikšanās

2015.gada 13.-14.maijs

Rīgā notika Latvijas–Čīles otrās politiskās konsultācijas, kuras vadīja Latvijas Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību direkcijas vadītājs - vēstnieks Einārs Semanis un Čīles Ārlietu ministrijas ģenerāldirektors ārlietu jautājumos – vēstnieks Alfredo Labe (Alfredo Labbe).

2013.gada 23.-25.oktobris

24. oktobrī Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks - politiskais direktors Eduards Stiprais Čīlē, Santjago, tikās ar Čīles Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību ģenerāldirektoru Francisko Marambio (Francisco Marambio).

Tāpat vizītes ietvaros E. Stiprais tikās ar Santjago un tās apkaimē dzīvojošajiem latviešiem, lai pārrunātu latviešu kopienai aktuālus jautājumus.

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks - politiskais direktors E. Stiprais uzturējās vizītē Čīlē, Santjago, no 23. līdz 25. oktobrim, lai piedalītos OECD Valsts pārvaldes institūciju vecāko amatpersonu 32. Sesijā.

2013.gada 26.-27.janvāris

Ministru prezidenta Valda Dombrovska dalība VII Eiropas Savienības - Latīņamerikas un Karību valstu un valdību vadītāju (ES-CELAC) samitā, kas norisinājās Čīles galvaspilsētā Santjago. 25.janvārī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis piedalījās samita ministru līmeņa sesijā, kurā tika pārrunātas bireģionālās partnerības sadarbības perspektīvas izaugsmes un stabilitātes veicināšanai. Papildus dalībai ministra līmeņa sesijā, valsts sekretāram notika vairākas tikšanās ar Čīles Ārlietu ministrijas un Finanšu ministrijas amatpersonām: Čīles Ārlietu ministrijas Ekonomisko lietu ģenerāldirektoru Alvaro Hanu (Alvaro Jana), Divpusējo attiecību departamenta direktoru Rodrigo Gaeti (Rodrigo Gaete), Čīles Finanšu ministrijas Starptautisko lietu direktora vietnieku Rodrigo Roho (Rodrigo Rojo).

2010.gada 23.septembris

ANO Ģenerālās Asamblejas Ņujorkā ietvaros ārlietu ministrs Aivis Ronis tikās ar Čīles ārlietu ministru Alfredo Moreno Čarmi (Alfredo Moreno Charme). Tikšanās ietvaros tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Čīles Republikas valdības līgums par diplomātisko, speciālo un dienesta pasu turētāju atbrīvojumu no vīzas prasības.

2007. gada 23.-25. septembris

Labklājības ministrijas VSV Ingus Alliks piedalījās ES-LAK Forumā par Sociālo kohēziju, kas notika Čīlē, Santjago.

2007. gada 14.-16. jūnijs

Santjago notika pirmās Latvijas - Čīles politiskās konsultācijas, kurās Latvijas delegāciju vadīja ĀM VSV Edgars Skuja

2006. gada 12. maijs

IV ES-Latīņamerikas un Karību valstu samita ietvaros Vīnē, Austrijā, notika Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas divpusējā tikšanās ar Čīles Republikas prezidenti Mišelu Bašelē (Michelle Bachelet Jeria).

Sadarbība starp pilsētām

1997. gadā starp Rīgu un Čīles galvaspilsētu Santjago tika parakstīta Vienošanās par sadraudzību un sadarbību, kas Rīgas Domei bija pirmais šāda veida līgums ar kādu no Dienvidamerikas pilsētām. Starp abām galvaspilsētām notiek sadarbība (tiek organizētas vizītes, semināri, prezentācijas u.c. pasākumi). 

 

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ 

Preču tirdzniecība 2015. g. (avots: Centrālā statistikas pārvalde

Eksports:

  1. Lietuva – 1 744 095 595 EUR jeb 18,30% no kopējā Latvijas eksporta
  2. 1 043 830 759 EUR jeb 10,95%
  3. 829 890 599 EUR jeb 8,71%

71. Čīle – 6 898 869 EUR jeb 0,07%

Imports:

  1. Lietuva – 1 912 284 353 EUR jeb 17,18% no kopējā importa Latvijā  
  2. Vācija – 1 205 061 975 EUR jeb 10,83%
  3. Polija – 1 192 514 217 EUR jeb 10,71%

56. Čīle – 3 862 224 EUR jeb 0,03%

Latvijas un Čīles tirdzniecības dinamika laika posmā no 2006. gada
līdz 2015. gadam EUR

Gads

Eksports

Imports

2005

5 081 772

1 808   889

2006

2 146 833

2 537 933

2007

484 801

3 283   603

2008

1 380 242

2 331 157

2009

1 380 242

2 331 157

2010

3 889 448

2 676 069

2011

4 153 785

3 054 747

2012

5 511 442

4 179 597

2013

3 247 517

4 079 610

2014

4 629 746

3 500 052

2015

6 898 869

3 862 224

  •  2015. gada beigās kopējais preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 10,76 MEUR (68. vieta), kas ir par 32,37% vairāk nekā 2015.gadā.
  • Eksporta apjoms uz Čīli sasniedza 6,89 MEUR, kas irpar 49,01%jeb 2,27 MEUR vairāk nekā 2014. gadā. 
  • Importa apjoms no Čīles sasniedza 3,86 MEUR, kas ir par 10,35%jeb 362 tūkst. vairāk nekā 2014. gadā. 
  • Latvijai ar Čīli ir pozitīva preču tirdzniecības bilance 3,03 MEUR apmērā.
  • Galvenās Latvijas eksporta preces uz Čīli: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (28,75%); pārtikas rūpniecības produkti (21,14%); tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (19,72%); minerālie produkti (11,82%); koksne un tās izstrādājumi (6,57%);
  • Galvenās Latvijas importa preces no Čīles: pārtikas rūpniecības produkti (56,35%); augu valsts produkti (37,46%).

Galvenās eksporta preces uz Čīli sadalījumā pa preču veidiem 2015. gadā

Preču veids

EUR

Īpatsvars   no kopējā eksporta

Kopā

6 898 869

100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās   iekārtas

-            Citas mašīnas celšanai, pārvietošanai, iekraušanai vai   izkraušanai 40,24%

-            Telefona aparāti 39,97%

-            Metālu kalšanas, presēšanas vai štancēšanas darbgaldi 16,51%

1 983 401

28.75%

Pārtikas rūpniecības produkti

-            Nedenaturēts etilspirts 100%

1 458 151

21.14%

Tekstilmateriāli un   tekstilizstrādājumi

-            Sintētisko pavedienu dzija 99,75%

1 360 599

19.72%

Minerālie produkti

-            Aglomerēta un neaglomerēta kūdra 100%

815 139

11.82%

Koksne un tās izstrādājumi

-            Kokšķiedru vai citu koksnveida materiālu plātnes 99,98%

453 516

6.57%

 Galvenās importa preces no Čīles sadalījumā pa preču veidiem 2015. gadā

Preču veids

EUR

Īpatsvars   no kopējā eksporta

Kopā

3 862 224

100%

Pārtikas rūpniecības produkti

-            Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus 94,31%

2 176 315

56.35%

Augu valsts produkti

-            Žāvēti augļi 54,98%

-            Vīnogas, svaigas vai žāvētas 33,47%

-            Svaigi āboli, bumbieri un cidonijas 11,55%

1 446 861

37.46%

Investīcijas(avots: Latvijas Banka)

Līdz 2015. gada 4. ceturkšņa beigām Latvijā tika reģistrēti negatīvi – 0,01 MEUR Čīles tiešo investīciju atlikumi, arī Latvijas tiešo investīciju atlikumi Čīlē netika reģistrēti. 

 

 

ĪSA INFORMĀCIJA PAR ČĪLI

Platība

756 102 km² (iekļaujot Lieldienu salu un Salas un Gomeza salu), jūras robeža 6435 km

Iedzīvotāju skaits

17,643,916 (2014. gads)

Galvaspilsēta

Santjago

Valsts valoda

spāņu

Reliģija

Romas katoļu - 70%

Valsts iekārta

Prezidentāla republika, neatkarīga kopš 1810. gada

Nacionālā svētku diena

Neatkarības diena - 18. septembris

valūta

Čīles peso

 

INFORMĀCIJAS AVOTI 

Informācija ceļotājiem:

Latvijas pilsoņi, dodoties uz Čīli, var uzturēties līdz 90 dienām bez vīzas, ja ceļojuma mērķis ir īslaicīga privāta vizīte vai tūrisms.