Latvijas Republikas un Čehijas Republikas divpusējās attiecības

12.02.2018. 12:46

Latvijas un Čehijas attiecības raksturojamas kā labas un draudzīgas, politiskais dialogs noris gan divpusējā līmenī, gan ES un NATO, gan citu daudzpusējo formātu ietvaros. Latvijas un Čehijas divpusējā praktiskā sadarbība visaktīvāk risinās izglītības un kultūras jomā. Tirdznieciski ekonomisko sakaru paplašināšanai ir liels potenciāls.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Čehoslovākija nodibināja diplomātiskās attiecības ar Latviju 1922.gada 5.janvārī. No 1931.līdz 1939.gada sākumam Prāgā darbojās Latvijas sūtniecība, pirms tam no 1922.līdz 1927.gadam - konsulāts, bet no 1928. līdz 1930.gadam - ģenerālkonsulāts. Savukārt Bratislavā no 1925. līdz 1933. gadam darbojās goda vicekonsulāts, no 1933.līdz 1940.gadam – goda konsulāts.

1991.gada 9.septembrī Čehoslovākijas Federatīvā Republika atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku. Latvijas un Čehijas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1993.gada 1.janvārī, kad pēc Čehoslovākijas sadalīšanās izveidojās divas neatkarīgas valstis - Čehijas Republika un Slovākijas Republika.

Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Čehijā kopš 2013. gada 3. septembra ir Alberts Sarkanis. Čehijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā kopš 2015. gada 13. oktobra ir Miroslavs Koseks (Miroslav Kosek).

VIZĪTES UN TIKŠANĀS

Valsts prezidenti

2010. gada 29.-31.augusts

Valsts prezidenta Valda Zatlera valsts vizīte Čehijā

2010. gada 20.-21. maijs

Čehijas Republikas prezidenta Vāclava Klausa (Václav Klaus) oficiālā vizīte Latvijā

2010. gada 8. aprīlis

Valsts prezidenta Valda Zatlera darba vizīte Čehijā, dalība ASV un Austrumeiropas valstu un valdību vadītāju darba pusdienās

2006. gada 28.-29. novembris Čehijas Republikas prezidenta Vāclava Klausa dalība NATO samitā Rīgā

2002. gada 1.-3. maijs

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Čehijā (Baltijas valstu un Čehijas prezidenta tikšanās)

2000. gada 27.-31. jūlijs

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Čehijā

1999. gada 10. - 12. maijs

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizīte Čehijā

1996. gada 14.-16. aprīlis

Čehijas prezidenta Vāclava Havela (Václav Havel) valsts vizīte Latvijā

1994. gada 7. decembris

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa darba vizīte Čehijā

Parlamenta priekšsēdētāji/vietnieki/komisijas

2017. gada 17. novembris Čehijas parlamenta Senāta Pastāvīgās plašsaziņas līdzekļu komisijas vizīte Latvijā
2016. gada 13. – 14. septembris Čehijas parlamenta Senāta Mandātu un parlamentārās imunitātes komisijas vizīte Latvijā
2012. gada 12. - 14. novembris Čehijas parlamenta Senāta Budžeta komitejas vizīte Latvijā
2012. gada 9. – 10. oktobris Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas oficiālā vizīte Čehijā
2012. gada 24. – 26. aprīlis Čehijas parlamenta Senāta Tautsaimniecības, lauksaimniecības un transporta komitejas delegācijas vizīte Latvijā, dalība Čehijas – Baltijas Tirdzniecības kameras organizētajā Latvijas – Čehijas biznesa forumā
2011. gada 10. – 12. aprīlis Čehijas parlamenta Deputātu palātas priekšsēdētājas Miroslavas Ņemcovas (Miroslava Němcová) darba vizīte Latvijā
2010. gada 2.-4. decembris Čehijas parlamenta Senāta Reģionālās attīstības, valsts pārvaldes un vides komisijas delegācijas vizīte Latvijā

2010. gada 21.-25. februāris

Čehijas parlamenta Deputātu palātas Konstitucionālo un juridisko lietu komisijas delegācijas vizīte Rīgā komisijas priekšsēdētāja Mareka Bendas (Marek Benda) vadībā

2008. gada 30.jūnijs-2. jūlijs

Saeimas priekšsēdētāja biedres Vinetas Muižnieces un Juridiskās komisijas locekļu vizīte Čehijā, tikšanās ar Čehijas Senāta prezidentu Pržemislu Sobotku (Přemysl Sobotka)

2007. gada 13.-14. septembris

Čehijas parlamenta Senāta prezidenta Pržemisla Sobotkas oficiālā vizīte Latvijā

2000. gada 5.-8. jūnijs

Čehijas parlamenta Senāta prezidentes Libušes Benešovas (Libuše Benešová) oficiālā vizīte Latvijā

1999. gada 20.-23. septembris

Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes oficiālā vizīte Čehijā

1998. gada 10.-12. februāris

Čehijas parlamenta Senāta prezidenta Petra Pitharta oficiālā vizīte Latvijā

Ministru prezidenti/vietnieki

2016. gada 5. – 6. novembris Čehijas premjerministra Bohuslava Sobotkas (Bohuslav Sobotka) darba vizīte Latvijā, dalība Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas valdību vadītāju sanāksmē, divpusējā tikšanās ar Latvijas Ministru prezidentu Māri Kučinski

2013.gada 16.-17.maijs

Čehijas premjerministra Petra Nečasa (Petr Nečas) oficiālā vizīte Latvijā

2012.gada 24. – 25. jūlijs Ministru prezidenta Valda Dombrovska darba vizīte Čehijā, divpusējā tikšanās ar Čehijas premjerministru Petru Nečasu. V. Dombrovskis uzstājās Amerikas politikas un ekonomikas sistēmu institūta (American Institute on Political and Economic Systems (AIPES)) absolventu svinīgajā ceremonijā ar lekciju par fiskālās disciplīnas nozīmi stabilitātes un attīstības nodrošināšanā Eiropā un saņēma Amerikas Studiju fonda „Vašeka un Annas Marias Polākas vieslektora balvu”.
2011.gada 6.-7.marts Čehijas premjerministra vietnieka un ārlietu ministra Karela Švarcenberga (Karel Schwarzenberg) oficiālā vizīte Latvijā

2008. gada 31. oktobris - 1.novembris

Čehijas premjerministra vietnieka Eiropas lietās Aleksandra Vondras (Alexandr Vondra) darba vizīte Latvijā Rīgas Konferences „Europe Whole and Free: 90 Years in the Making” ietvaros, divpusēja tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru

2008. gada 22. maijs

Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vizīte Čehijā, dalība Eiropas kodolenerģētikas izmantošanas forumā, Baltijas un Višegradas valstu premjerministru, Slovēnijas premjerministra un EK prezidenta tikšanās

2006. gada 5. maijs

Čehijas premjerministra Jirži Paroubeka (Jiři Paroubek) darba vizīte Latvijā

2005. gada 22.-24. maijs

Čehijas premjerministra vietnieka, darba un sociālo lietu ministra Zdeņeka Škromaha (Zdeněk Škromach) darba vizīte Latvijā

2005. gada 31. janvāris -

2. februāris

Ministru prezidenta Aigara Kalvīša darba vizīte Čehijā

2003. gada 13.-14. novembris

Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera darba vizīte Čehijā

2003. gada 16.-17. septembris

Čehijas premjerministra Vladimira Špidlas (Vladimír Špidla) darba vizīte Latvijā

2002. gada 17.-18. februāris

Čehijas premjerministra vietnieka un ārlietu ministra Jana Kavana (Jan Kavan) oficiālā vizīte Latvijā

2001. gada 11.-13. jūnijs

Ministru prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizīte Čehijā

1999. gada 31. oktobris -

2.novembris

Čehijas premjerministra Miloša Zemana (Miloš Zeman) oficiālā vizīte Latvijā

1994. gada 25. oktobris

Čehijas premjerministra vietnieka Ivana Kočārnīka (Ivan Kočárník) darba vizīte Latvijā

Ārlietu ministri

2015. gada 9. oktobris Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Čehijā
2015. gada 21. septembris Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Čehijā – dalība Višegradas grupas un Luksemburgas ārlietu ministru sanāksmē
2012. gada 5. marts Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Čehijā – dalība Višegradas un Austrumu partnerības valstu ārlietu ministru sanāksmē
2011.gada 6.-7.marts Čehijas premjerministra vietnieka un ārlietu ministra Karela Švarcenberga (Karel Schwarzenberg) oficiālā vizīte Latvijā

2008. gada 4. decembris

Ārlietu ministra Māra Riekstiņa divpusēja tikšanās ar Čehijas ārlietu ministru Karelu Švarcenbergu (Karel Schwarzenberg) EDSO ārlietu ministru sanāksmes laikā Helsinkos, Somijā

2003. gada 22.-23. aprīlis

Ārlietu ministres Sandras Kalnietes oficiālā vizīte Čehijā

2002. gada 17.-18.februāris

Čehijas premjerministra vietnieka, ārlietu ministra Jana Kavana (Jan Kavan) oficiālā vizīte Latvijā

2000. gada 15.-18. oktobris

Ārlietu ministra Induļa Bērziņa oficiālā vizīte Čehijā

1998. gada 4.-5. jūnijs

Čehijas ārlietu ministra Jaroslava Šedivija (Jaroslav Šedivý) oficiālā vizīte Latvijā

1997. gada 12.-14. marts

Ārlietu ministra Valda Birkava oficiālā vizīte Čehijā

1993. gada 22.-23. septembris

Čehijas ārlietu ministra Jozefa Zeleneca (Josef Zieleniec) oficiālā vizīte Latvijā

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

2015. gada 22. janvārī Latvijas 12. Saeimā tika izveidota Latvijas - Čehijas parlamentārās sadarbības grupa. Sadarbības grupas vadītājs ir Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa), grupas vadītājas vietnieks – Aldis Adamovičs (Vienotība). Šobrīd grupā ir 11 deputāti. 

Pēc 2013. gada 25.-26. oktobrī notikušajām vēlēšanām Čehijas parlamenta Deputātu palātā ir izveidota sadarbības grupa ar Latviju.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Ņemot vērā, ka Latvija un Čehija pēc 2004.gada 1.maija kļuva par kopējā ES tirgus dalībniecēm, uzņēmējiem ir iespēja izmantot visas priekšrocības, ko sniedz ES kopējais tirgus. Latvijas un Čehijas attiecības regulē ES iekšējā likumdošana un kopējā tirgus principi.

Rīgā darbojas Čehijas Industrijas un tirdzniecības ministrijas valsts aģentūra „The Czech Trade”, kas veicina Čehijas uzņēmēju sadarbību ar Latvijas uzņēmējiem, kā arī palīdz Latvijas pusei atrast partnerus Čehijā. Aģentūras pārstāvis Latvijā ir Jiržī Rejls (Jiří Rejl).

2004. g. Čehijā dibināta Čehijas – Baltijas Tirdzniecības kamera (ČBTK). ČBTK partneri ir Čehijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija, Čehijas vēstniecības Baltijas valstīs, Baltijas valstu vēstniecības Čehijā, kā arī Morāvijas un Silēzijas Tirdzniecības palāta.

Preču tirdzniecība 2016. gadā. (avots: Centrālā statistikas pārvalde

Eksports:

  1. 1. Lietuva – 1 703 529 975 EUR jeb 17,66% no kopējā Latvijas eksporta

    2. Igaunija – 1 103 397 863 EUR jeb 11,45%

    3. Krievija – 787 520 432 EUR jeb 8,16%

...

16. Čehija – 128 827 047 EUR jeb 1,34%

Imports:

  1. 1. Lietuva – 1 917 764 876 EUR jeb 17,24% no kopējā importa Latvijā

    2. Vācija – 1 268 349 435 EUR jeb 11,40%

    3. Polija – 1 161 211 713 EUR jeb 10,44%

...

12. Čehija – 224 420 923 EUR jeb 2,02%

Cehija preces

  • 2016. gadā kopējais preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 353,24 milj. EUR (14. vieta).
  • Eksporta apjoms uz Čehiju sasniedza 128,82 milj. EUR, kas ir par 19,12% jeb 30,47 milj. EUR mazāk nekā 2015. gadā.
  • Importa apjoms no Čehijas sasniedza 224,42 milj. EUR, kas ir par 23,98% jeb 43,42 milj. EUR vairāk nekā 2015. gadā.
  • Latvijai ar Čehiju ir negatīva preču tirdzniecības bilance 95,6 milj. EUR apmērā.
  • Galvenās Latvijas eksporta preces uz Čehiju: mašīnas un mehānismi (27,37%); metāli un to izstrādājumi (13,41%); dārgakmeņi un pusdārgakmeņi (10,42%).
  • Galvenās Latvijas importa preces no Čehijas: transporta līdzekļi (29,69%); mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (27,18%); akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi (9,34%).

 

Eksporta preces uz Čehiju sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā

Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā importa
Kopā 128 827 047 100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-          Telefonu aparāti 45,70%

-          Monitori un projektori 13,20%

-          Automātiskās datu apstrādes iekārtas un to bloki 11,70%

35 266 254 27.37%

Metāli un to izstrādājumi

-          Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi 61,90%

-          Liela un maza diametra vara caurules 9,44%

17 277 649 13.41%

Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plakēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi

-          Bižutērija 100%

13 428 884 10.42%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija

-          Medikamenti 59,21%

-          Kosmētikas vai dekoratīvās kosmētikas līdzekļi un ādas kopšanas līdzekļi 23,70%

-          Stiklinieku tepe 7,71%

9 896 885 7.68%

Augu valsts produkti

-          Tēja, arī aromatizēta 36,98%

-          Parastā anīsa, zvaigžņotā anīsa, fenheļa, koriandra, kumīna vai ķimeņu sēklas; kadiķogas 15,58%

-          Citādi apstrādāti labības graudi 15,31%

-          Kanēlis un kanēļkoka ziedi 12,34%

-          Ingvers, safrāns, kurkuma, mārsils, lauru lapas, karijs un citas garšvielas 5,36%

9 121 185 7.08%

Pārtikas rūpniecības produkti

-          Sagatavotas vai konservētas zivis 32,07%

-          Gatavas mērces un produkti to gatavošanai 14,85%

-          Nedenaturēts etilspirts 10,70%

-          Milti un granulas no gaļas vai gaļas subproduktiem 8,34%

-          Mīklas (pastas) izstrādājumi 6,02%

-          Pārtikas izstrādājumi 5,39%

8 476 332 6.58%

Dzīvnieki un lopkopības produkcija

-          Putnu olas čaumalās 49,75%

-          Putnu olas bez čaumalas un olu dzeltenumi 20,74%

-          Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa 11,74%

-          Žāvētas vai sālītas zivis vai zivis sālījumā 9,92%

-          Saldētas zivis 5,91%

8 184 172 6.35%

Importa preces no Čehijas sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā

Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā importa
Kopā 224 420 923 100%

Transporta līdzekļi

-          Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi 34,23%

-          Mehāniskie transportlīdzekļi 10 vai vairāk cilvēku pārvadāšanai 30,82%

-          Dzelzceļa un tramvaju lokomotīvju un citāda ritošā sastāva mezgli un daļas 23,12%

-          Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem 9,31%

66 634 566 29.69%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-          Telefonu aparāti 44,59%

-          Automātiskās datu apstrādes iekārtas un to bloki 7,92%

61 005 208 27.18%

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi

-          Stikla šķiedras 61,96%

-          Keramikas trauki 10,73%

-          Stikla galda un virtuves trauki 10,03%

-          Sārņu vate, akmens vate un tamlīdzīga minerālvate 5,19%

20 960 786 9.34%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaucūks un gumijas izstrādājumi

-          Citādas plastmasas plātnes 31,03%

-          Jaunas gumijas pneimatiskās riepas 23,73%

-          Plastmasas caurulītes 9,44%

-          Citādas plastmasas plātnes 5,98%

18 351 555 8.18%

Dažādas rūpniecības preces

-          Trīsriteņi, skrejrati, pedāļautomobiļi un tamlīdzīgi braucamrīki ar riteņiem 46,10%

-          Smaržu un tamlīdzīgi ķermeņa kopšanas līdzekļu izsmidzinātāji 23,68%

-          Lampas un apgaismes piederumi 10,87%

-          Vingrošanas, vieglatlētikas, smagatlētikas, citu sporta veidu (ieskaitot galda tenisu), brīvā dabā spēlējamo spēļu rīki un inventārs 5,26%

14 242 521 6.35%

Cehija pak

Investīcijas (avots: Latvijas Banka)

Līdz 2016. gada 4. ceturkšņa beigām Latvijā tika reģistrēti Čehijas tiešo investīciju atlikumi 18,70 milj. EUR apmērā. Latvijas uzkrātie tiešo investīciju atlikumi Čehijā sasniedza 5,44 milj. EUR.

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ 

Latvijas un Čehijas divpusējās sadarbības pamatu veido 2009.gada 23.oktobrī noslēgtais Līgums par savstarpējo sadarbību starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Čehijas Republikas Aizsardzības ministriju.

2016. gada 2. jūnijā Latviju oficiālā vizītē apmeklēja Čehijas aizsardzības ministrs Martins Stropnickis (Martin Stropnický).

Čehijas aizsardzības atašeja pienākumus Latvijā pilda plt. Tomāšs Ržīmans (Tomáš Říman) (ar rezidenci Viļņā). Latvijas aizsardzības atašeja pienākumus Čehijā pilda majors Ansis Mende (ar rezidenci Rīgā).

Čehija ir piedalījusies NATO Baltijas gaisa patrulēšanas misijā 2009. un 2012. gadā.

PAŠVALDĪBU SADARBĪBA 

Vairākām Latvijas pilsētām ir noslēgti sadraudzības līgumi ar Čehijas pilsētām: Strenčiem ar Rosici (Rosice) (līgums noslēgts 2004. g.), Smiltenei ar Pīseku (Písek) (līgums noslēgts 2004. g.), Bauskai ar Nāhodu (Náchod) (līgums noslēgts 2010. g.) un Dundagai ar Žamberku (Žamberk) (no 2013.g. beigām). Veiksmīga sadarbība ir izveidojusies arī Alojas novada domei un Lukai pie Jihlavas (Luka nad Jihlavou).

Aktīva sadarbība norit starp Prāgu un Rīgu. 2014.gada 2.jūnijā Rīgas un Prāgas sadarbības ietvaros Prāgā notika Rīgas diena. Tās ietvaros bija apskatāma izstāde „Latvijas literatūra čehu tulkojumos” un notika grupas „Iļģi” koncerts.
2014.gada 17. septembrī Prāgā, teātrī „Royal” ar Prāgas pilsētas vadītāja Tomāša Hudečeka (Tomáš Hudeček) patronāžu notika Rīgas vakars, kurā ar koncertu uzstājās čellu trio „Melo – M”. Rīgas vakars notika par godu Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai un atzīmējot Rīgas un Prāgas pilsētas sadarbības 15. gadadienu.

2016. gada 14. augustā Rīgas svētku laikā ar priekšnesumiem uzstājās Čehijas cirka mākslinieku trupa “Long Vehicle Circus”.

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ 

Latviešu valodas apguve Čehijā, latviešu literatūras tulkojumi

Baltijas valodu studijas Kārļa Universitātē Prāgā ar ievērojamā letonista Jozefa Zubatija (Josef Zubatý) iniciatīvu Čehijā aizsākās jau 1923.gadā. 1990.gadā no jauna tika radīta iespēja čehu studentiem apgūt latviešu valodu - tā bija Latvijas Universitātes goda doktora, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera un Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļa prof. Radegasta Paroleka (Radegast Parolek) iniciatīva. Šobrīd viņa darbu turpina pazīstamais čehu–latviešu literāro sakaru pārzinātājs un veicinātājs, tulkotājs Mgr. Pavels Štolls Ph.D. (Pavel Štoll). Pavels Štolls latviešu valodu Kārļa Universitātē māca vairāk nekā desmit gadus, šobrīd ir Kārļa Universitātes Filozofijas fakultātes Austrumeiropas studiju institūta direktora vietnieks, Baltistikas nodaļas vadītājs un pasniedzējs, kā arī Brno Masarika Universitātes Filozofijas fakultātes Lingvistikas un baltistikas institūta ārštata pasniedzējs. Ir vairāk nekā 30 zinātnisko publikāciju autors, no kurām visnozīmīgākā ir monogrāfija „Latviešu kultūra un Brāļu draudze. Latviešu kultūras čehu konteksti 17.-20. gadsimtā” (2013).  P. Štolls tulkojis vairāku latviešu dzejnieku darbus (Liānas Langas, Jura Kronberga, Kārļa Vērdiņa) un piedalījies latviešu dzejas un stāstu antoloģijas sastādīšanā un izdošanā. Par šiem nopelniem Pavels Štolls ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

2014. gada 27. novembrī P. Štolls tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekli.  P. Štolls ir arī Čehu-latviešu biedrības priekšsēdētājs.

Vairāki Štolla studenti nodarbojas ar latviešu literatūras tulkojumiem: Mihals Škrabals (Michal Škrabal) ir iztulkojis Sandras Kalnietes „Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” un Paula Bankovska „Čeka, bumba un rokenrols”, Lenka Matuškova (Lenka Matušková) ir iztulkojusi Alberta Bela „Bezmiegu” un Ingas Ābeles stāstus, savukārt Lūcija Korbeliova - Ērika Ādamsona stāstu izlasi.

Latviešu valodu Kārļa Universitātes Filozofijas fakultātē pasniedz arī Dr. hist. Kristīne Ante.

Latviešu valodu ir iespējams apgūt arī Masarika Universitātes Brno Filozofijas fakultātē.

Latviešu valodas aģentūra sniedz finansiālu un metodisku atbalstu latviešu valodas apmācības programmām abās Čehijas augstskolās.

Čehu valodas apguve Latvijā

Latvijas Universitātē iespējams apgūt čehu valodu kopš 1999./2000. mācību gada. LU Humanitāro zinātņu fakultātes Rusistikas un slāvistikas nodaļā čehu valodu māca lektore Nadežda Kopoloveca. 

2015. gada 12. jūnijā ārlietu ministrs Lubomīrs Zaorāleks (Lubomír Zaorálek) pasniedza balvu Gratias agit 13 ievērojamām personībām par priekšzīmīgu darbošanos, popularizējot Čehiju ārzemēs. Laureātu vidū bija arī bohēmists, čehu kultūras pārzinātājs un popularizētājs Jānis Krastiņš. Viņš iesaistījies Latvijas un Čehijas attiecību attīstīšanā jau kopš Prāgas pavasara notikumiem. Ļoti veiksmīga ir Krastiņa darbošanās tulkošanas jomā.

Augstskolu/mācību iestāžu sadarbība

Sadarbības līgumus ir noslēgušas un īsteno daudzas Latvijas augstskolas. Abu valstu augstākās izglītības mācību iestādes sadarbojas arī izglītības programmas Erasmus+ ietvaros.

Latvijas Universitātei ir noslēgts sadarbības līgums ar Kārļa Universitāti Prāgā.

Latvijas Kultūras akadēmijai Mūžizglītības programmas Erasmus ietvaros izveidojusies ļoti laba sadarbība ar L.Janāčeka Mūzikas un teātra akadēmiju (Janáčkova akademie múzických umĕní) Brno, kas tiek turpināta arī jaunajā Erasmus+ programmā.

Sadarbības līgumi ar Čehijas augstākās izglītības iestādēm ir arī Rīgas Tehniskajai universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Latvijas Jūras akadēmijai, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai, Daugavpils Universitātei, Rēzeknes Augstskolai, Liepājas Pedagoģijas akadēmijai, Rīgas Starptautiskajai ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolai, Rīgas Stradiņa universitātei, Banku augstskolai, Rīgas Starptautiskajai ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolai.

Latvijas Rektoru padome sadarbojas ar Čehijas Augstākās izglītības studiju centru (Centrum pro studium vysokého školství, v.v.i.).

SADARBĪBA ZINĀTNES JOMĀ 

Starp Latvijas Zinātņu akadēmiju un Čehijas Zinātņu akadēmiju 1997.gada 1.oktobrī tika atjaunots Zinātniskās sadarbības beztermiņa līgums, kurš ir spēkā kopš 1994. gada 12. augusta. Galvenokārt tas tiek īstenots zinātnieku apmaiņas jomā (konkrēti apmaiņu nosacījumi fiksēti līguma pielikumā, kas parakstīts 2007.gada janvārī un ir beztermiņa). Apmaiņas vizīšu mērķis ir atvieglot vienas valsts zinātnieku pieeju otras valsts pētniecības institūtiem, bibliotēkām un arhīviem, kā arī veicināt zinātnieku un zinātnisko iestāžu sadarbību.

Akadēmiskā literatūra

2016. gadā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts izdeva čehu filozofa Jana Patočkas grāmatu “Kas ir čehi? “ (Jan Patočka “Co jsou Češi? “), tulkotājs, komentāru, priekšvārda autors un zinātniskais redaktors prof. Igors Šuvajevs.

2014. gadā Čehijā tika izdotas 2 Pavela Štolla monogrāfijas „Latviešu kultūra un brāļu draudze. 17. - 20. gadsimta latviešu kultūras tradīciju čehiskie konteksti” (“Lotyšská kultura a Jednota bratrská. České kontexty lotyšských kulturních tradic v 17. - 20. století”, apgāds “Karolimum”) un „Pieredzes un sakari. Latviešu un čehu sabiedrība 20. gadsimtā” (“Zkušenosti a vztahy. Lotyšská a česká společnost ve 20.století”, izdevējs Kārļa Universitātes Prāgā Filozofijas fakultāte). Autora pētniecisko darbu ir atbalstījusi Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Universitāte, Latvijas Kultūrkapitāla fonds un Latviešu literatūras centrs.

2014. gadā tika publicēta arī vēsturnieka PhDr. Luboša Šveca (Luboš Švec) monogrāfija „Perestroika, Baltijas republikas un Čehoslovākija, 1988 – 1991” (Perestrojka, pobaltské republiky a Československo 1988-1991), apgāds “Dokořán”.

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ 

Sadarbība ar Čehiju kultūras jomā ir plaša un daudzveidīga. 1999.gadā tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības līgums par sadarbību kultūras jomā (beztermiņa).

No 2017. gada 23.-25. augustā Čehijā darba vizītē uzturējās Latvijas kultūras ministre  Dace Melbārde.

No 2016. gada 1. – 4. septembrim norisinājās Čehijas kultūras ministra Daniela Hermana oficiālā vizīte Latvijā.

2007.gada 1.oktobrī Prāgā tika atklāts atjaunotais Latvijas Kultūras centrs, kas darbojas Latvijas vēstniecības telpās. Centrā ir izveidota bibliotēka, kurā atrodamas grāmatas par Latvijas vēsturi, politiku un mākslu, audio un video ieraksti, kompaktdiski un DVD. Bibliotēkā ir pieejami informatīvie materiāli par Latviju latviešu, angļu, krievu, vācu un čehu valodā.

Rīgā un Prāgā darbojas latviešu-čehu biedrības. Prāgā ir izveidota Čehu-latviešu biedrība, Čehu-latviešu klubs un L.A.Č.U.S. - latviešu apvienība Čehijā un Slovākijā, savukārt Rīgā darbojas divas Čehijas draugu kopas – Latvijas-Čehijas biedrība un Latvijas un Čehijas, Polijas sadarbības asociācija.

2016. gads

Jūnijā Prāgā Nacionālajā bibliotēkā tika izstādīta izstāde par Latvijas romu holokaustu 1941-1945. gadā.

2015. gads

No 1. līdz 30. aprīlim Latvijas dienu ietvaros Ūsti pie Elbas Jāņa Evanģēlista Purkiņes Universitātes Zinātniskajā bibliotēkā bija skatāma fotoizstāde „Rīga no augšas”, kā arī izstāde par tūrisma grāmatām par Latviju. Izstāde „Rīga no augšas” bija skatāma arī Latvijas dienu laikā Kromeržižā no 11. līdz 15. maijam.

17. un 18. aprīlī Jičinā Latvijas dienu laikā bija skatāma Jiržī Vidras komiksu izstāde, kas balstīta uz K. Skalbes pasakas „Mūžīgais students” motīviem.

Izstāde „Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss” bija skatāma Latvijas dienu laikā  Pardubicē no 21. aprīļa līdz 6. maijam, Kromeržižā 15. maijā un Hradec Krālovē 3. un 4. jūnijā. 

 

Izstādes Latvijā

2017. gads

No 9. novembra līdz 2018. g. 7. janvārim E. Smiļģa Teātra muzejā Rīgā un no 16. septembra līdz 31. oktobrim Liepājas koncertzāles mākslas galerijā “Lielais dzintars” bija apskatāma izstāde „Johans Brēms (1907 – 1995): scenogrāfs, arhitekts, mākslinieks“. Izstādi organizēja Čehijas Republikas Nacionālais muzejs sadarbībā ar E.Smiļģa Teātra muzeju, Latvijas Kultūras akadēmiju, Čehijas Republikas vēstniecību Latvijā un scenogrāfa ģimeni. Izstāde bija veltīta Johana Brēma 110. gadadienai.

No 7. līdz 30. martam Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā bija apskatāma Čehijas Nacionālā muzeja izstāde „Prāgas pavasara izskaņa. Studenta Jana Palaha traģiskais protests.“

7. februārī muzeja “Ebreji Latvijā “ telpās tika atklāta izstāde “Ebreji Gulagā. Čehoslovākijas ebreji padomju darba nometnēs Otrā pasaules kara laikā”.

2016. gads

21. novembrī Eiropas Savienības mājā tika atklāta izstāde “Vāclavs Havels – politika un sirdsapziņa”.

No 7. augusta līdz 30. novembrim Bauskas pils muzejā bija skatāma izstāde „Kārlis IV – Čehijas karalis un Romas ķeizars”, kas bija veltīta Čehijas karaļa un Romas impērijas ķeizara Kārļa IV dzimšanas 700. gadu jubilejai. 3. septembrī izstādes inaugurācijā piedalījās Čehijas kultūras ministrs Daniels Hermans, kas bija ieradies Latvijā oficiālā vizītē.

No 18. maija līdz jūnija vidum Latvijas Kara muzejā apskatāma lielformāta fotogrāfiju izstāde „Misija mieram“, kas veltītu čehu un gruzīnu militārajām misijām Afganistānas provincēs Logarā un Bagramā. Izstādi sarīkoja Čehijas vēstniecība Rīgā, sadarbojoties ar Gruzijas vēstniecību, un tās mērķis bija  iepazīstināt ar čehu un gruzīnu karavīru ikdienas sarežģīto darbošanos.

No 2016. gada 16. marta līdz 29. maijam Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā bija apskatāma izstāde “Prāga caur slepenpolicijas objektīvu”.

 

Literatūra

2015. gada 13. maijā Prāgā Čehu centru un Eiropas Savienības Nacionālo kultūras institūtu apvienību (EUNIC) rīkotās „Literatūras nakts” laikā Čehijas lasītājus ar savu darbu „Jelgava 94” iepazīstināja latviešu rakstnieks, Eiropas Savienības Literatūras balvas ieguvējs Jānis Joņevs. Pasākums notika ar Latvijas vēstniecības un Latvijas Literatūras centra atbalstu.

2015. gada 17. un 18. aprīlī Jičinā Latvijas dienu laikā notika Kārļa Skalbes pasaku lasījumi.


Ventspils Rakstnieku un tulkotāju mājā no 2012. – 2014. gadam ir viesojušies tulkotāji, rakstnieki un dzejnieki no Čehijas - rakstniece Vera Hase (Věra Chase), tulkotāja Lenka Matouškova (Lenka Matoušková), rakstniece Kateržina Rudčenkova (Kateřina Rudčenková), tulkotājs Mihals Škrabals (Michal Škrabal), tulkotāja Barbora Gregorova (Barbora Gregorová), dzejnieks Jonāšs Hājeks (Jonáš Hájek), rakstniece Eda Kriseova (Eda Kriseová), tulkotāja Kateržina Horvāthova (Kateřina Horváthová), dzejnieks Tomāšs Kūss (Tomáš Kůs).

Laikā no 2014. – 2016. gadam tika izdoti 8 čehu literāro darbu tulkojumi.

2016. gadā izdevniecība “Jumava” publicēja Pavela Kohouta romānu “Diplomēta bende” (Pavel Kohout, “Katyně”). No čehu valodas romānu tulkojusi Sandra Nikuļceva.  Savukārt apgāds “Pētergailis” izdeva Patrika Ouržednīka romānu “Lieta ir slēgta” (Patrik Ouředník “Ad acta”), no čehu valodas tulkojusi Halina Lapiņa.

2015. gada apgāds “Mansards” izdeva Jaroslava Seiferta (Jaroslav Seifert) dzejas izlasi “Mēŗa stabs/Skūpstu grāmata”, atdzejojis Uldis Bērziņš. Izdevniecībā “Pētergailis” klajā nāca čehu rakstnieces Boženas Ņemcovas romāns ‘Vecmāmiņa” (Božena Němcová “Babička”, latviešu valodā darbu tulkojusi Halina Lapiņa), Patrika Ourženīka “Europeana” (tulkojusi Zita Zača), kā arī Mihala Čerņīka grāmatu bērniem “Krāsaina pasaule. Es gribu to redzēt” (Michal Černík “Malovaný svĕt. A já ho chci uvidĕt”, tulkojusi Halina Lapiņa).

2014. gadā izdevniecībā “Mansards” nāca klajā Tomāša Zmeškala „Mīlestības vēstule ķīļu rakstā” (Tomáš Zmeškal, Milostný dopis klínovým písmem, 2009, no čehu valodas tulkojusi Sandra Nikuļceva), kā arī Josefa Škvorecka “Cilvēka dvēseles inženiera stāsts” (Josef Škvorecký “Příběh inženýra lidských duší”).

Mūzika

Koncerti Čehijā

2017. gads

2017. g. 6. – 9. jūlijā Garkalnes novada jauktais koris “Garkalne” piedalījās 23. Starptautiskajā folkloras festivālā Prāgā.

2016. gads

1. jūnijā Prāgas Rudolfinum koncertzālē starptautiskā mūzikas festivāla Prāgas pavasaris 2016 ietvaros koncertēja pasaulslavenās vijolniece Baiba Skride un pianiste Lauma Skride, atskaņodamas arī latviešu komponista Pētera Vaska “Mazo vasaras mūziku”.

3. maijā Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienai Prāgas Emauza klostera refektorijā tika veltīts latviešu kamerkora “VIDUS”, kuru vada Baiba Milzarāja, un Prāgas jauktā kora, Jiržija Petrdlīka (Jiří Pertrdlík) vadībā, draudzīgs kopkoncerts.

26. martā Latvijas vēstniecībā Prāgā Lieldienu koncertu sniedza Rēzeknes novada jauktais koris “Ezerzeme” vadītāju Ērika Čudara un Andas Lipskas vadībā, kā arī Guntras Kuzminas vadītais vokālais ansamblis “Skonai”. Lieldienu sarīkojumu apmeklēja latviešu diasporas, Čehu–latviešu kluba, biedrības “Ziemeļu sabiedrība” pārstāvji, Igaunijas un Lietuvas kolēģi.

25. februārī Brno filharmonijā klasiskās mūzikas vakarā skanēja izcilā latviešu komponista Pētera Vaska koncerts vijolei un stīgu orķestrim “Tālā gaisma”, kā arī somu komponistu Eino Rautavāra (Eino Rautavaara) un Žana Sibeliusa (Jean Sibelius) skaņdarbi diriģenta un Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāta Juhas Kangasa (Juha Kangas) vadībā. Vijoles solopartiju izpildīja Alina Pogostkina. Vakarā klāt bija un sirsnīgi tika sveikts arī pats mūzikas autors Pēteris Vasks.

2015. gads

2015. gada 18. janvārī Pilzenē, „Mūzikas namā(Dům hudby), notika Rīgas saksofonu kvarteta koncerts.

19. un 20. martā Prāgā Sv. Ludmilas baznīcā un Sv. Salvatora dievnamā koncertus sniedza Aglonas bazilikas jauktais koris „Assumpta” diriģentes Ievas Lazdānes vadībā, ērģeļu pavadījumu un skaņdarbus izpildīja Jacinta Ciganoviča. Koncertos izskanēja Latvijas un Eiropas komponistu sakrālās mūzikas skaņdarbi. Aglonas kora „Assumpta” uzstāšanās Prāgā ir daļa no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmas, ko organizē Latvijas vēstniecība.

7. maijā. Prāgā Eiropas dienas svinību laikā uzstājās Latvijas grupa „Carnival Youth”.

28. - 31. maijā. Prāgā norisinājās senās mūzikas festivāls „Mūzikas pavasaris pie dominikāņiem”. Latviju festivālā pārstāvēja čelliste Ilze Grudule un soprāns Aija Veismane

Čehijas latviešu un čehu apvienotā folkloras kopa „Krusa” uzstājās Latvijas dienās Jičinā (17.-18. aprīlī) un Hradec Krālovē (3. jūnijā). 

Koncerti Latvijā

2016. gads

10. septembrī „Baroka mūzikas dienu Rēzeknē” kamermūzikas koncertā uzstājās čehu vijolniece Lenka Torgensena (Lenka Torgensen).

2015. gads

No 15. – 19. septembrim notiekošajās „Baroka mūzikas dienās Rēzeknē” piedalījās „Ansamblis senās mūzikas kopšanai Čehijā“

 

Kino

Latvijas filmas Čehijā

2017. gads

Viestura Kairiša filma “Melānijas hronika” 2017. g. pavasarī tika rādīta Čehijas kinoteātros. Filma tika demonstrēta arī 2. martā Prāgā 11. starptautiskā prettotalitārisma festivāla Mene Tekel Latvijai veltītā vakarā kino PonRepo, kā arī Eiropas filmu dienās (6. – 13. aprīlī).

2016. gads

14. aprīlī Eiropas filmu dienu ietvaros Prāgā tika demonstrēta Lailas Pakalniņas filma “Ausma”.

Starptautiskā festivāla Mene Tekel“laikā 23. februārī Prāgas kinoteātrī PonRepo” tika demonstrēta režisores Dzintras Gekas-Vaskas dokumentālā filma “Dieva putniņi”.

24. februārī filma tika demonstrēta arī Brno kinoteātrī Scala”.

2015. gads

17. un 18. aprīlī Jičinā Latvijas dienu laikā tika demonstrēta studijas „Dauka” animācijas filma „Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties”.

Latvijas dienu ietvaros Pardubicē 28. aprīlī teātrī „Divadlo 29” notika Dzintras Gekas filmas „Sibīrijas bilance” un 5. maijā Signes Baumanes animācijas filmas „Akmeņi manās kabatās” demonstrācija. Filma „Sibīrijas bilance” tika demonstrēta arī Latvijas dienu laikā Kromeržižā 15. maijā.

Čehijas filmas Latvijā

2017. gads

23. novembrī Višegradas grupas filmu dienās tika demonstrēta 1976. gadā uzņemtā čehu režisora Jiržī Mencela filma „Viensētā pie meža“ („Na samotě u lesa“). 26. novembrī tika demonstrēta režisora Vāclava Bedržiha animācijas seriāls „Štafļīks un Špagetka“ (Štaflík a Špagetka, 1988.gadā uzņemtas sērijas).

22. aprīlī kinoteātrī “K-suns” tika demokrēta filma “Vera 68”, kas veltīta Čehoslovākijas vingrotājai, olimpiskajai čempionei, nozīmīgai sabiedriskās dzīves dalībniecei Verai Čāslavskai (Věra Čáslavská).

2016. gads

23. novembrī Višegradas grupas filmu nedēļas ietvaros tika rādīta filma “Pilsonis Havels”.

2015. gads

5. oktobrī Višegradas grupas filmu dienu laikā tika demonstrēta režisora Jana Hržebejka (Jan Hřebejk) filma „Mums jāturas kopā” (Musíme si pomáhat).

Frankofonijas dienu laikā 23. martā kinoteātrī „K-Suns” tika demonstrēta režisora Jiržī Mencela (Jiří Menzel) filma „Es apkalpoju Anglijas karali“ (Obsluhoval jsem anglického krále), kas uzņemta pēc Bohumila Hrabala (Bohumil Hrabal) romāna motīviem.

Cirks

Rīgas un Prāgas sadarbības ietvaros 2016. gada 14. augustā Rīgas svētku laikā ar priekšnesumiem uzstājās Čehijas cirka mākslinieku trupa “Long Vehicle Circus”.

Bibliotēkas

Čehijas Nacionālā bibliotēka (ČNB) ir uzticams Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) sadarbības partneris. Bez tradicionālās grāmatu apmaiņas, kas turpinās starp LNB un ČNB, sadarbība notikusi arī citās jomās. Ar mērķi attīstīt ciešu sadarbību abu bibliotēku profesionālās apmaiņas laukā starp bibliotēkām noslēgts līgums. Ar abu valstu vēstniecību atbalstu ir notikušas vairākas vērienīgas izstādes.

LNB veiksmīgi sadarbojas arī ar Čehijas Tehnisko bibliotēku. 

Kultūras pieminekļu aizsardzība

Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (VKPAI) ir ilgstoša sadarbība ar Čehiju restaurācijas un apmācības jomā. Viena no vadošajām Čehijas restaurācijas firmām "Miloš Gavenda", kas specializējusies mūru un akmens atjaunošanas tehnoloģijā, ir piedalījusies Rundāles, Bauskas, Cēsu, Turaidas, Raunas piļu, Rīgas Doma un Tērvetes kapelas restaurācijā. Ordeņu kapituls 2015. gadā piešķīra Valsts apbalvojumu Atzinības krusta V šķiru  Čehijas Republikas restauratoram, uzņēmuma „Miloš Gavenda restaurátor” vadītājam Milošam Gavendam.  19. martā Latvijas būvniecības gada balvas 2014 nominācijā „Restaurācija” galveno balvu ieguva Bauskas pils. Čehu restaurators Milošs Gavenda ir Bauskas pils restaurācijas darbu vadītājs kopš 1996.gada. Viņa vadībā veikti Bauskas Jaunās pils sgrafito dekoratīvā apmetuma konservācijas, restaurācijas un rekonstrukcijas darbi, Bauskas Ordeņpils drupu konservācija un Bauskas pils muzeja speciālistu un būvstrādnieku apmācība.

2016. gada 3. septembrī M. Gavenda Bauskas pilī prezentēja katalogu „Čehu aktivitātes pieminekļu aprūpes jomā Latvijā“. Kataloga prezentācijā piedalījās arī Čehijas kultūras ministrs Daniels Hermans, kas Latvijā bija ieradies oficiālā vizītē.

VKPAI savas kompetences ietvaros ar Čehiju sadarbojas pastarpināti UNESCO Pasaules mantojuma centra aktivitātēs, jo Latvija tāpat kā Čehija ir pievienojusies Konvencijai par pasaules dabas un kultūras mantojuma aizsardzību, kā arī Eiropas Padomes projektos, kuri ir pārstāvēti Padomes Kultūras mantojuma un ainavu aizsardzības komitejā (CDPATEP), kā arī kopīgi veido kultūras mantojuma nacionālo politiku datu bāzi HEREIN.

INFORMĀCIJAS AVOTI 

Līgumtiesiskā bāze

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Čehija 

Interneta saites par Čehijas Republiku