Latvijas Republikas un Brazīlijas Federatīvās Republikas divpusējās attiecības

21.03.2016. 12:03

Latvijas Republikas un Brazīlijas Federatīvās Republikas attiecības ir draudzīgas un konstruktīvas un, neskatoties uz lielo ģeogrāfisko attālumu starp abām valstīm, pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījušās.

Abas valstis vienojošs faktors ir arī relatīvi lielā latviešu kopiena Brazīlijā, kas ir lielākā Latīņamerikā – aptuveni 20 tūkstoši (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā uz Brazīliju izceļoja vairāki tūkstoši latviešu).

  

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Latvijas valstisko neatkarību de jure Brazīlija atzina 1921. gada 5. decembrī. 20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē un 40. gadu sākumā Latvijas sūtniecība Argentīnā, kas darbojās no 1935. līdz 1946. gadam, sedza arī Brazīliju. To vadīja Latvijas Republikas pilnvarotais lietvedis Dr. Pēteris Oliņš, kurš pārstāvēja Latvijas intereses arī Brazīlijā, bet pēc 1946. gada pārcēlās uz Brazīliju. Pēc 1940. gada vasaras notikumiem Brazīlija netieši un neoficiāli apliecināja, ka tā neatzīst Latviju kā PSRS sastāvdaļu, un atbalstīja Baltijas valstu diplomātisko pārstāvju darbību savā teritorijā līdz 1961. gadam, kad PSRS draudzīgais prezidents Kvadross slēdza visas Baltijas valstu diplomātiskās pārstāvniecības Brazīlijā.

1991. gada 4. septembrī, izpildot Brazīlijas prezidenta rīkojumu, ārlietu ministrs Fransišku Rezeks (Francisco Rezek) savā vēstījumā Latvijas ārlietu ministram Jānim Jurkānam paziņoja, ka Brazīlija atzīst Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu un aicināja atjaunot diplomātiskās attiecības starp abām valstīm. Diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1992. gada 18. jūlijā.

1995. gada 1. maijā tika akreditēts pirmais Brazīlijas nerezidējošais vēstnieks Latvijā Luišs Felipe de Teišeira Soarešs (Luiz Felipe de Texeira Soares). No 1999. gada 16. februāra līdz 2000. gada jūnijam Brazīlijas vēstnieks Latvijā bija Džilberto Verņe Saboja (Gilberto Vergne Saboia), bet no 2002. gada 11. aprīļa līdz 2004. gada 1. augustam - vēstnieks Elims Saturninu Fereira Dutra (Elim Saturnino Ferreira Dutra). 2005. gada 30. augustā Latvijā tika akreditēts Brazīlijas vēstnieks Otu Agripinu Maja (Oto Agripino Maia), kurš savas funkcijas beidza 2006. gada oktobrī. No 2006. gada 5. decembra līdz 2011. gada 4. aprīlim Brazīlijas vēstnieks Latvijā bija Antoninu Mena Gonsalvešs (Antonino Mena Gonçalves), no 2011. gada 11. oktobra līdz 2014. gada maijam Leda Lucia Kamargo (Leda Lucia Camargo).

2014. gada 28. oktobrī Latvijā tika akreditēts Brazīlijas vēstnieks Markuss Vinisiuss Pinta Gama (Marcos Vinicius Pinta Gama).

Latvijā akreditēto Brazīlijas vēstnieku rezidences vieta ir Stokholma.

2008. gada 7. jūlijā Brazīlijā akreditējās pirmais Latvijas nerezidējošais vēstnieks Brazīlijā Artis Bērtulis (rezidences vieta Lisabona, Portugāle). 2010.gada 5.maijā notika Latvijas nerezidējošā vēstnieka Brazīlijā Arta Bērtuļa akreditācijas ceremonija pie Brazīlijas prezidenta Lula da Silva.

2012. gada 16. martā Brazīlijā akreditējās Latvijas nerezidējošā vēstniece Brazīlijā Alda Vanaga. A.Vanaga ir otrā Latvijas nerezidējošā vēstniece Brazīlijā ar rezidenci Lisabonā, Portugālē, bet no 2015. gada septembra – Rīgā.  2015. gada 4. novembrī notika Latvijas nerezidējošās vēstnieces Brazīlijā Aldas Vanagas akreditācijas ceremonija pie Brazīlijas prezidentes Dilmas Rusefas.

Kopš 2007. gada februāra Brazīlijas Goda konsuls Latvijā ir Artūrs Stikuts.

2009.gada oktobrī Brazīlijas galvaspilsētā Braziljā par Latvijas goda konsuli tika iecelta Līga Briģe, kura savas funkcijas beidza pildīt 2014.gada aprīlī.

Kopš 2010.gada novembra Brazīlijā Rio Grande do Norte štatā par Latvijas goda konsulu ir iecelts Antonio Medeiros de Oliveira. Goda konsulāts atrodas štata galvaspilsētā Natalā.

Kopš 2013.gada oktobra Latvijas goda konsule Brazīlijā Sanpaulu štatā ir Daina Gūtmanis. Goda konsulāts atrodas Nova Odesā.

Kopš 2015. gada 28. janvāra Latvijas goda konsuls Brazīlijā Kuritibas pilsētā, Paranas štatā ir Amir Qamar. Goda konsulāts atrodas Kuritibas pilsētā, Paranas štatā.

Latvijas goda ģenerālkonsuls Brazīlijā no 1993. gada līdz 2013.gadam bija Jānis Grimbergs.

Brazīlijā dzīvo lielākā latviešu kopiena Latīņamerikā. Brazīlijā dzīvo aptuveni 20 tūkstoši latviešu un viņu pēcnācēju, bet nav zināms konkrēts skaits, jo Brazīlijā dokumentos netiek uzrādīta tautība. Lielākās latviešu kopienas Brazīlijā atrodas Nova Odesā un Ižuī pilsētās.

2000. gada 9. janvārī Latvijā tika nodibināta Brazīlijas latviešu draugu biedrība (apm. 40 biedru no Latvijas puses, valdes priekšsēdētāja Brigita Tamuža). Biedrības mērķis ir Brazīlijas diasporas pētīšana latviešu tautas kopējās vēstures kontekstā un kultūras sakaru veicināšana un uzturēšana starp Brazīlijas un Latvijas jauniešiem.

2012.gada 8.oktobrī ir stājies spēkā Eiropas Savienības un Brazīlijas Federatīvās Republikas nolīgums par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu Eiropas Savienības pilsoņiem. Tas nozīmē, ka Latvijas pilsoņiem, kuri Brazīlijā plāno ieceļot tūrisma, privātā vai uzņēmējdarbības nolūkā, kā arī piedalīties konferencēs, semināros un sporta sacensībās, nav jānoformē Brazīlijas ieceļošanas vīza, ja uzturēšanās laiks valstī nepārsniedz trīs mēnešus pusgada laikā. Nolīgums neattiecas uz Eiropas Savienības un Brazīlijas pilsoņiem, kuru ieceļošanas mērķis ir nodarbinātība, darbs pētniecībā, stažēšanās, studijas vai sociālais darbs. Latvijas Republikas nepilsoņiem tāpat kā līdz šim ieceļošanai Brazīlijā ir nepieciešama vīza, ko var noformēt Latvijā akreditētajā Brazīlijas vēstniecībā Zviedrijā.

 

 

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

2010. gada 21. decembrī 10.Saeimā tika nodibināta deputātu grupa sadarbībai ar Brazīlijas parlamentu un atjaunota 2011. gada 21. decembrī. 2014. gada 18. decembrī 12.Saeimā tika atjaunota deputātu grupa sadarbībai ar Brazīlijas parlamentu, kuras vadītājs ir Jānis Upenieks (Vienotība).

 

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Preču tirdzniecība 2015. g. (avots: Centrālā statistikas pārvalde

Eksports:

  1. 1 744 095 595 EUR jeb 18,30% no kopējā Latvijas eksporta
  2. 1 043 830 759 EUR jeb 10,95%
  3. 829 890 599 EUR jeb 8,71%

65. Brazīlija – 7 933 680 EUR jeb 0,08%

Imports:

  1. Lietuva – 1 912 284 353 EUR jeb 17,18% no kopējā importa Latvijā  
  2. Vācija – 1 205 061 975 EUR jeb 10,83%
  3. Polija – 1 192 514 217 EUR jeb 10,71%

58. Brazīlija – 3 727 272 EUR jeb 0,03%

Latvijas un Brazīlijas tirdzniecības dinamika 2006-2015.gadā, EUR

Gads

Eksports

Imports

2008

1   565 658

7   106 310

2009

994   792

2   319 548

2010

2   734 902

2   110 083

2011

3 206 741

10 658 743

2012

5 002 564

2 133 380

2013  

3   781 581

2 141   811

2014

6 856 825

3 554 025

2015

7 933   680

3 727   272

  • Eksporta apjoms uz Brazīliju sasniedza 7,93 MEUR, kas irpar 15,70%jeb 1,07 MEUR vairāk nekā 2014. gadā.
  • Importa apjoms no Brazīlijas sasniedza 3,72 MEUR, kas ir par 4,87%jeb 173.tūkst. MEUR vairāk nekā 2014. gadā.
  • Latvijai ar Brazīliju ir pozitīva preču tirdzniecības bilance 4,20 MEUR apmērā.
  • Galvenās Latvijas eksporta preces uz Brazīliju: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (62,50%); minerālie produkti (23,11%) un ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (7,92%).
  • Galvenās Latvijas importa preces no Brazīlijas: augu valsts produkti (53,23%); koksne un tās izstrādājumi (14,08%), metāli un to izstrādājumi (11,35%) un pārtikas rūpniecības produkti (8,46%).

Galvenās eksporta preces uz Brazīliju sadalījumā pa preču veidiem 2015. gadā

Preču veids

EUR

Īpatsvars   no kopējā eksporta

Kopā

7 933   680

100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās   iekārtas

-            Telefonu   aparāti 82,49%

-            Centrifūgas,   arī centrbēdzes žāvētavas 6,63%

-            Daļas   un piederumi 5,10%

4 958 434

62.50%

Minerālie produkti

-            Aglomerēta   un neaglomerēta kūdra 91,83%

-            Daļas   un piederumi 5,10%

1 833 348

23.11%

Ķīmiskās rūpniecības un tās   sakarnozares produkcija

-            Savienojumi   ar amīnu funkcionālajām grupām 59,97%

-            Kazeīns,   kazeināti un citi kazeīna atvasinājumi 33,46%

628 592

7.92%

 Galvenās importa preces no Brazīlijas sadalījumā pa preču veidiem 2015. gadā

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopējā importa

Kopā

3 727   272

100%

Augu valsts produkti

-            Kafija,   grauzdēta vai negrauzdēta 60,35%

-            Zemesrieksti,   negrauzdēti un citādi termiski neapstrādāti 21,39%

-            Kokosrieksti,   Brazīlijas rieksti un Indijas rieksti 18,26%

1 983 934

53.23%

Koksne un tās izstrādājumi

-            Namdaru   un būvgaldnieku darinājumi 93,30%

-            Saplāksnis,   finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli 5,46%

524 980

14.08%

Metāli un to izstrādājumi

-            Karotes,   dakšiņas, pavārnīcas, putu karotes, toršu lāpstiņas, zivju naži, sviesta   naži, cukura standziņas un tamlīdzīgi virtuves un galda piederumi 48,46%

-            Naži   ar zāģveida vai citādiem griezējasmeņiem 29,45%

-            Galda   piederumi, virtuves piederumi vai citi mājsaimniecības priekšmeti 21,02%

423 177

11.35%

Pārtikas rūpniecības produkti

-            Augļi,   rieksti un citas ēdamas augu daļas 90,58%

-            Džemi,   augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu   pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez   tās 9,36%

315 197

8.46%

Investīcijas(avots: Latvijas Banka)

Līdz 2015. gada 4. ceturkšņa beigām Latvijā tika reģistrēti Brazīlijas tiešo investīciju atlikumi 0,12 MEUR apmērā, Latvijas uzkrātie tiešo investīciju atlikumi Brazīlijā tika reģistrēti 0,36 apmērā.

 

SADARBĪBA KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS JOMĀ 

Latvijas klātbūtne Brazīlijā ir bijusi jūtama gan kultūrā, gan sportā. Brazīlijā ir viesojušies Ave Sol, zēnu koris, Zelta sietiņš, folkloras kopa "Ceiruleits", Gidons Krēmers ar kamerorķestri Kremerata.

Kopš 1998. gada Latvijas mākslinieki vairākkārt ir piedalījušies Sanpaulu laikmetīgās mākslas biennālēs (otrā vecākā biennāle aiz Venēcijas) - 1994, 1996., 2002. gadā. 2004. gada biennālē Latviju pārstāvēja Gints Gabrāns ar darbu Kā nokļūt TV.

2000.-2001. gadā Latvijā tika organizētas N.Vilmanes ceļojošās fotoizstādes "Vilinājums" un "Kad saknes ar galotnēm satiekas", kas fotoreportāžas formā iepazīstināja ar materiāliem, kas tapuši ekspedīcijas laikā 1999. gadā Brazīlijā. Fotoizstāde "Kad saknes ar galotnēm satiekas" 2001. gadā tika eksponēta arī Brazīlijā.

2002. gada novembrī Ventspils muzejs un Digitālā darbnīca ar Ventspils muzeja digitālo ekspozīciju piedalījās Starptautiskajā muzeju un kultūras mantojuma audiovizuālajā festivālā Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. Sanpaulu, ko organizēja Starptautiskā muzeju komiteja (AVICOM) ar UNESCO atbalstu.

2006. gada novembrī Brazīlijā koncertēja pianiste Dz.Erliha un flautiste Z.Ūdre.

2007. gadā Sabiedrības integrācijas lietu sekretariāts finansēja 2 pasniedzējus uz Brazīliju - kokles spēlētāju un tautas deju ekspertu.

Brazīlijas latviešu draugu biedrība pastāvīgi strādā ar projektiem latviešu valodas mācībām Brazīlijā. Šo projektu realizācijas rezultātā Brazīlijā ir strādājuši vairāki latviešu valodas skolotāji no Latvijas. Vides filmu studija sadarbībā ar biedrību ir izveidojusi filmu par latviešiem Brazīlijā.

2007. gadā trīs Brazīlijas latviešu jaunieši piedalījušies 3X3 nometnē.

2008. gadā no 29. marta līdz 4.maijam Latvijā bija ceļojošā foto izstāde "Cita Amerika", ko organizēja 6 Latīņamerikas valstu Goda konsuli Latvijā (Čīles, Brazīlijas, Meksikas, Ekvadoras, Kolumbijas, Urugvajas) ar savu vēstniecību atbalstu, t.sk. arī Brazīlijas goda konsuls Artūrs Stikuts ar Brazīlijas vēstniecības atbalstu. Tā bija pirmā tik plaša vēriena izstāde par Latīņameriku Latvijā.

2008. gada maijā Novu Odesas pilsētas svētku laikā tika izstādīta Jelgavas bērnu zīmējumu izstāde.

2009. gada maijā Raita Ašmaņa vadītais džeza kolektīvs "Jelgavas Big Band" veica koncertu tūri četrās Latīņamerikas pilsētās – Limā, Kusko, Sanpaulu un Nova Odesā. Grupas koncertu tūre tika noslēgta Limā, kur grupa piedalījās Limas starptautiskajā džeza festivālā.

Starptautiskā mūzikas festivāla "Rīgas Ritmi" viesmākslinieks - Brazīlijas džeza akordeonists Čiko Čagas latviešu bērniem sarakstījis dziesmu "Children from Latvia", kas Rīgā, festivāla ietvaros, tika atskaņota 4.07.2009.

2009. gada jūlijā Dienvidamerikas lielākajā animācijas festivālā "Anima Mundi", kas norisinājās Riodeženeiro un Sanpaulu, piedalījās režisora Vladimira Leščova un studijas "Lunohod" jaunākā īsfilma "Spārni un airi".

2009. gada 2. jūlijā starptautiskā mūzikas festivāla "Rīgas Ritmi" ietvaros Rīgā uzstājās brazīļu mūziķis, ģitārists Jamandu Kosta.

2009. gada 4. septembrī Kinoteātrī "Rīga" tika demonstrēta dokumentālā filma "Nogalināt vai mirt" Filma stāsta par Brazīlijas džungļiem, kuros lielāko mūža daļu pavadīja latviešu izcelsmes mednieks un džungļu gids Saša Ziemelis. 16 gadus vecais jauneklis pameta Latviju 1905.gada revolūcijas vētrās un pēc daudziem aizraujošiem piedzīvojumiem nonāca Brazīlijā.

2009. gada 18. septembrī Latvijas Mūzikas akadēmijas Studentu klubā uzstājās grupa "Pequena Morte" no Brazīlijas.

2012.gadā no 11.-18.aprīlim Rīgā norisinājās Brazīlijas dienas, kuras organizēja RTU sadarbībā ar saviem akadēmiskajiem un biznesa partneriem un Rio Grande do Norte Federālo universitāti ar plašu izglītības un kultūras pasākumu programmu.

No 11. līdz 18. aprīlim Rīgā notika gan brazīliešu mākslinieku vieslekcijas RTU un Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem, gan mākslinieka Sezara Revoredo (César Revorêdo) izstāde «MATA» Rietumu bankā, gan brazīliešu mūziķu un latviešu spilgtāko brazīliešu mūzikas izpildītāju koncerts 18. aprīlī.

Brazīlijas dienu ietvaros 2012. gada 11. aprīlī Ārlietu ministrijā tika parakstīts sadarbības līgums starp Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Brazīlijas universitāti – Rio Grande do Norte Federālo universitāti (Universidade Federal do Rio Grande do Norte).

„2012.gadā no 20.-30.novembrim Rīgas Tehniskajā universitātē apskatāma foto izstāde „Mūžamežu cilvēki”, kuru organizēja Brazīlijas vēstniecība Stokholmā sadarbībā ar Brazīlijas Goda konsulu Latvijā, Latvijas Ārlietu ministriju (ĀM) un Rīgas Tehnisko universitāti (RTU). Fotogrāfijās redzama Kamaiura, Yanomami, Enauenes-Naves un Matusi cilšu ikdiena Amazones džungļos Brazīlijā. Fotogrāfijas ir tapušas sadarbībā ar „National Geographic.”

2014. gada 23.-28. martā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete atradās vizītē Brazīlijā, lai piedalītos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) augsta līmeņa izglītības politikas konferencē „Skills for Social Progress”. Konferences ietvaros notika I.Druvietes tikšanās ar Brazīlijas izglītības ministru Žozē Enriki Paimu (José Henrique Paim). Notika tikšanās arī ar Sanpaulu štata Izpētes fonda (FAPESP) prezidentu un amatpersonām par iespējamo Latvijas-Brazīlijas studentu apmaiņu un to finansiālu atbalstīšanu. Tāpat notika tikšanās Campinas universitātē, lai veicinātu studentu apmaiņu, kā arī ministres lekcija par studiju iespējām Latvijā. Uz tikšanos ar ministri Latvijas Goda konsulātā Nova Odesā tika aicināta latviešu kopiena un jo sevišķi – latviešu jaunieši, kuri vēlas studēt Latvijā.

 

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Savstarpējās vizītes un tikšanās

2015. gada 17. decembris Nairobi, Kenijā, Pasaules Tirdzniecības organizācijas 10. Ministru konferences laikā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Brazīlijas ārlietu ministru Mauro Vieiru (Mauro Vieira),  lai pārrunātu valstu divpusējo sadarbību, tostarp ekonomisko sadarbību un  sadarbību izglītības jomā, kā arī sadarbību starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības (ES) un Brazīlijas attiecības.

2014. gada 23.-28. marts

2014. gada 23.-28. martā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete piedalījās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) augsta līmeņa izglītības politikas konferencē „Skills for Social Progress” Sanpaulu, Brazīlijā. Vizītes laikā notika divpusēja tikšanās ar Brazīlijas Izglītības ministru Žozē Enriki Paimu (José Henrique Paim).

2013.gada14.decembris

Īpašo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe Nova Odesā, Sanpaulu štatā, Brazīlijā atklāja Latvijas goda konsulātu, kuru vada Latviešu kopienas pārstāve Brazīlijā Daina Gūtmanis.

2013.gada 7.novembris

Brazīlijas pilsētā Santosā notika Brazīlijas ostu sekretariāta rīkotais seminārs „Latvija - kā durvis un distribūcijas centrs preču transportēšanai uz Krieviju un Centrālo Āziju”. Latviju seminārā pārstāvēja Latvijas Satiksmes ministrijas delegācija valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa vadībā. Vizītē piedalījās arī Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Portugālē un Brazīlijā Alda Vanaga un Latvijas goda konsule Brazīlijā Līga Briģe. Darba vizītes laikā SM valsts sekretārs K.Ozoliņš tikās ar Brazīlijas Ostu sekretariāta padomnieku Žozē Ņūtonu Gamu, Brazīlijas Ārējās tirdzniecības un Investīciju ministrijas Ārējās tirdzniecības konkurētspējas departamenta direktoru Andrē Markosu Favero un Brazīlijas Ārējās tirdzniecības asociācijas (AEB) prezidentu Aloizio de Souza Sobreiru, Santosas ostas prezidentu Renato Fereiru Barko, kā arī Brazīlijas eksportētāju, transporta un loģistikas kompāniju pārstāvjiem.

2013.gada 27.-28.jūnijs

Latvijā vizītē uzturējās Brazīlijas Ostu lietu vice-ministrs –Mario Lima.

2013.gada 12.aprīlis

Vienas dienas vizītē Latvijā ieradās Brazīlijas Sadarbības, kultūras un tirdzniecības viceministrs Adilu da Roču Vianna (Hadil da Rocha Vianna), kurš tikās ar Ārlietu ministrijas politisko direktoru A.Pildegoviču un Ekonomisko un divpusējo attiecību direkcijas vadītāju J.Mažeiku.

2013.gada 27.janvāris

Ministru prezidents V.Dombrovskis tikās ar Brazīlijas ārlietu ministru Antonio Patriotu ES – CELAK samitā Santjago, Čīlē.

2012.g. 6.jūnijs

Latviju darba vizītē apmeklēja Brazīlijas Federālā štata Publiskās drošības sekretārs Sandro Avelars (Sandro Avelar), kurš tikās ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Andri Teikmani.

2012.gada 12.-17.aprīlis

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzturējās vizītē Brazīlijā.

Vizītes ietvaros Brazīlijā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 13.aprīlī tikās ar Riodežaneiro štata Zinātnes un tehnoloģiju sekretāru Luiz Costa Leite un sekretāra vietnieku Julio Lagun, Riodežaneiro štata Kultūras sekretāri Adriana Rattes, Riodežaneiro Theatro Minicipal māksliniecisko vadītāju Silvio Viegas, kā arī apmeklēja Riodežaneiro ostu un tikās ar Riodežaneiro ostas prezidentu Jorge Luiz de Mello.

Vizītes ietvaros Brazīlijā 15. un 16.aprīlī ārlietu ministrs uzturējās Kurtibā, Paranas štata galvaspilsētā. Ārlietu ministrs tikās ar Paranas štata Rūpniecības, tirdzniecības un Mercosur lietu sekretariāta ģenerāldirektoru Ercilio Santinoni, Kuritibas Deputātu palātas prezidentu Joao Cordeiro, Paranas štata kultūras sekretāru Paulino Viapiana, apmeklēja „SIEMENS” ražotni, tikās ar ”Wi2Be” prezidentu Amir Qamar, rūpnīcas „Pērkons” vadību un Kuritibas latviešu kopienu.

17.aprīlī Brazīlijas vizītes ietvaros ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Atvērtas pārvaldības partnerības (Open Government Partnership) otrajā samitā Braziljā, kā arī tikās ar Brazīlijas ārlietu ministru Antonio Patriota un Brazīlijas Deputātu palātas prezidija locekli Julio Delgaldo.

Ārlietu ministru vizītē pavadīja Latvijas IT jomas pārstāvis "SWH Sets" prezidents Jānis Rocēns.

2011.gada 9. -12.jūlijs

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis darba vizītē uzturējās Brazīlijā. Vizītes ietvaros Ministru prezidents tikās ar Brazīlijas latviešiem Novo Odesā, apmeklēja Sanpaulu un tikās ar Sanpaulu gubernatoru, piedalījās II Latvijas – Brazīlijas biznesa forumā, kā arī galvaspilsētā Braziljā tikās ar Brazīlijas augstākajām amatpersonām - Brazīlijas viceprezidentu Mihaelu Temeru (Michel Temer), ārējās tirdzniecības ministru Fernando Pimentelu (Fernando Pimentel), ostu lietu ministru Leonīdu Kristiano (Leonidas Cristiano), kā arī Finanšu ministrijas un Ārlietu ministrijas amatpersonām. Vizītē Ministru prezidentu pavadīja RTU rektors Leonīds Ribickis, RTU rektora vietnieks biznesa attiecību un attīstības jautājumos Modris Ozoliņš, Valsts SIA „Latvijas Koncerti” direktors Guntars Ķirsis un 7 Latvijas uzņēmumu pārstāvju delegācija. Transporta un loģistikas nozari pārstāvēja Rīgas brīvosta un Ventspils brīvostas pārvalde, bioetanola ražošanu SIA „Jaunpagasts Plus”, pārtikas nozari LSEZ SIA „Kolumbija”, juridisko pakalpojumu nozari Zvērinātu advokātu birojs „BDO Zelmenis&Liberte”, finanšu pakalpojumus AS „Rietumu banka” un informācijas tehnoloģiju nozari A/S „SAF Tehnika”. II Latvijas – Brazīlijas biznesa foruma ietvaros Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera noslēdza sadarbības memorandu ar Sanpaulu Rūpniecības federāciju, kā arī Rīgas brīvosta noslēdza sadarbības memorandu ar Santos ostu.

Tāpat vizītes ietvaros 12.jūlijā Brazīlijas galvaspilsētā Braziljā Ministru prezidents un Brazīlijas viceprezidents piedalījās Latvijas telekomunikāciju iekārtu ražotāja SAF Tehnika kopā ar wi2be tecnologia S.A. un SIEMENS enterprise communications Brazīlijas pilsētā Kuritibā ražotā produkta – bezvadu datu pārraides iekārtu (CFIP Lumina) – inaugurācijā. Inaugurācijas laikā amatpersonas ieskrūvēja pēdējo iekārtas skrūvi SAF Tehnika Brazīlijas rūpnīcā ražotajai bezvadu datu pārraides iekārtai, tādējādi pabeidzot šajā valstī pirmo ražoto iekārtu.

2011.gada

1.-2.janvāris

Latvijas nerezidējošais vēstnieks Brazīlijā Artis Bērtulis piedalījās Braziljas prezidentes Dilmas Rusefas inaugurācijas ceremonijā Brazīlijā. Vizītes ietvaros vēstnieks piedalījās Brazīlijas ārlietu ministra A.Patriota inaugurācijā, kā arī tikās ar Brazīlijas ārlietu ministrijas Eiropas departamenta un Investīciju un tirdzniecības veicināšanas departamenta direktoru.

2010.gada

6.-8.maijs

Vizītē Latvijā uzturējās Brazīlijas Federatīvās Republikas Ostu lietu ministrs Pedro Brito do Nascimentno. Brazīlijas Ostu lietu ministrs vizītes ietvaros Latvijā tikās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Premjerministru Valdi Dombrovski un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. Ministrs un pavadošā delegācija kopā ar Latvijas uzņēmējiem piedalījās Latvijas–Brazīlijas biznesa seminārā "Vārti uz Latīņameriku".

2010.gada

24.-29.maijs

Vizītē Brazīlijā uzturējās Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis. Valsts sekretārs tikās ar Brazīlijas Ārlietu ministrijas viceministru Antonio Patriotu (Antonio Patriota), Brazīlijas Ostu lietu viceministru Augusto Vagneru (Augusto Wagner) un Brazīlijas Attīstības, rūpniecības un ārējās tirdzniecības ministrijas viceministru Ivanu Ramalho (Ivan Ramalho).

2009. gada

9. oktobris

Rīgā norisinājās II Latvijas un Brazīlijas politiskās konsultācijas. Brazīlijas delegāciju vadīja Brazīlijas Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta direktore, vēstniece Edileūza Fontenele Reisa (Edileuza Fontenele Reis). Politisko konsultāciju ietvaros Brazīlijas puse tikās ārlietu ministru Māri Riekstiņu, Saeimas ārlietu komitejas vadītāju Andri Bērziņu, Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieku Uldi Lielpēteru, kā arī ar Tirdzniecības un Rūpniecības kameras vadību un biedriem.

2008. gada.

9. jūnijs

Rīgā notika I Latvijas - Brazīlijas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas. Brazīlijas delegāciju vadīja Brazīlijas Ārlietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Evertons Vieira Vargas. Politisko konsultāciju laikā Brazīlijas delegācija tikās arī ar Latvijas Kultūras ministri Helēnu Demakovu un tika parakstīts pirmais Latvijas un Brazīlijas starpvaldību līgums - par sadarbību kultūrā.

2007. gada

10.-13. jūnijs

Vizītē Brazīlijā pēc Brazīlijas prezidenta Lula da Silva ielūguma uzturējās Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Vizītes laikā Valsts prezidente tikās ar Brazīlijas prezidentu Lula da Silva, Kongresa Senāta un Apakšpalātas prezidentiem, Sanpaulu un Riodežaneiro štatu gubernatoriem, Sanpaulu mēru u.c. augstām Brazīlijas amatpersonām. Valsts prezidenti vizītes laikā pavadīja 34 Latvijas uzņēmēju delegācija. Vizītes laikā Valsts prezidente apmeklēja Nova Odesas pilsētu un piedalījās pilsētas 100 gadu svinībās, atzīmējot faktu, ka pirms vairāk nekā gadsimta liela latviešu kopiena apmetās uz dzīvi šajā Brazīlijas vietā.

2007. gada

10. jūnijs

Īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns tikās ar Dienvidamerikas latviešu apvienības priekšsēdētāju Dainu Gūtmani un latviešu kopienas pārstāvjiem Nova Odesā.

2007. gada

26. septembris

Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks Ņujorkā tikās ar Brazīlijas ārlietu ministru Selsu Amorimu. Tikšanās laikā tika parakstīts Saprašanās memorands par politiskajām konsultācijām starp Latvijas un Brazīlijas ārlietu ministrijām.

2005. gada

7.-11. jūnijs

Latvijas Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa piedalījās IV Pasaules forumā cīņai pret korupciju, kas notika Brazīlijas galvaspilsētā Braziljā.

2001.g.

pavasaris

Latvijas Republikas Ekonomikas ministra un Latvijas kooperatīvo sabiedrību savienības Turība pārstāvju vizīte Brazīlijā.

 

INFORMĀCIJAS AVOTI 

Līgumi

  • 2010.gada 24.maijā parakstīts Latvijas valdības un Brazīlijas valdības līgums par sadarbību sportā.
  • 2008. gada 9. jūnijā parakstīts Latvijas un Brazīlijas starpvaldību līgums - par sadarbību kultūrā.
  • Saprašanās memorands par politiskajām konsultācijām starp Latvijas un Brazīlijas ārlietu ministrijām (parakstīts 2007. gada 26. septembrī).
  • Valsts prezidentes vizītes laikā Brazīlijā 2007.g. 10. jūnijā tika parakstīts Jelgavas un Nova Odesas sadarbības līgums, kas sekmēs savstarpējo attiecību attīstību dažādās jomās, kā arī veicinās jauniešu apmaiņu. 

 

 

ĪSA INFORMĀCIJA PAR BRAZĪLIJU

Platība

8,514,877 km², jūras robeža 7,491 km

Robežvalstis

Argentīta, Bolīvija, Kolumbija, Franču Gviāna, Gajāna, Paragvaja, Peru, Surinama, Urugvaja, Venecuēla.

Iedzīvotāju skaits

200,674,130 (2014. gads)

Galvaspilsēta

Brazilja (galvaspilsētas teritorijā ~2,562,963 iedz.)

Valsts valoda

Portugāļu

Reliģija

Romas katoļu - 73%; protestanti - 15%, citi - 4%

Valsts iekārta

Federatīva Republika, neatkarīga kopš 1822.gada

Nacionālā svētku diena

Neatkarības diena - 7.septembris.

Naudas vienība

Brazīlijas reāls

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Informācija ceļotājiem:

Latvijas pilsoņi, dodoties uz Brazīliju, var uzturēties līdz 3 mēnešiem pusgada laikā bez vīzas, ja ceļojuma mērķis ir īslaicīga privāta vizīte vai tūrisms.

Ceļojumu brīdinājumi: http://www.am.gov.lv/lv/KonsularaInformacija/celodrosi/bridinajumi/brazilija/

Aplikācija „Ceļo droši: http://www.am.gov.lv/lv/KonsularaInformacija/aplikacija-celo-drosi/