Latvijas Republikas un Bosnijas un Hercegovinas divpusējās attiecības

26.04.2017. 14:44

Latvijas un Bosnijas un Hercegovinas divpusējās attiecības nav aktīvas, tomēr ar potenciālu divpusējo sadarbību paplašināt, kā arī pilnveidot divpusējo līgumu bāzi.

2016. gada 15. februārī Bosnija un Hercegovina iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā (ES). Latvija kā ES un NATO dalībvalsts atbalsta integrācijas ES un NATO perspektīvu Bosnijai un Hercegovinai un citām Rietumbalkānu valstīm. Latvija ir gatava dalīties savā ES integrācijas pieredzē.

Par Eiropas Savienības sankciju piemērošanu pret  Bosniju un Hercegovinu 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Latvija nodibināja diplomātiskās attiecības ar Bosniju un Hercegovinu 1996. gada 19. aprīlī.

Latvijas Republikas ārkārtējie un pilnvarotie vēstnieki Bosnijā un Hercegovinā: Mārtiņš Lācis (2003. – 2004.), Jānis Eichmanis (2004.- 2006.) ar rezidenci Atēnās un Juris Poikans (2009. – 2010.) (ar rezidences vietu Slovēnijā, Ļubļanā). No 2014. gada Alberts Sarkanis ar rezidenci Čehijā.

Bosnijas un Hercegovinas vēstnieks Latvijā ar rezidenci Kopenhāgenā kopš 2016. gada 4. aprīļa ir Hariss Bašičs (Haris Bašić).

EKONOMISKĀ SADARBĪBA

Latvijas ekonomiskā sadarbība ar Bosniju un Hercegovinu vērtējama kā maz attīstīta. Bosnijai un Hercegovinai turpinot savu integrāciju ES, ir sagaidāma lielāka ekonomisko sakaru intensitāte.

Preču tirdzniecība 2016. gadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Eksports:

  1. Lietuva – 1 703 529 975 EUR jeb 17,66% no kopējā Latvijas eksporta
  2. Igaunija – 1 103 397 863 EUR jeb 11,45%
  3. Krievija – 787 520 432 EUR jeb 8,16%

87. Bosnija un Hercegovina – 3 264 114 EUR jeb 0,03%

Imports:

  1. Lietuva – 1 917 764 876 EUR jeb 17,24% no kopējā importa Latvijā
  2. Vācija –1 268 349 435 EUR jeb 11,40%
  3. Polija – 1 161 211 713 EUR jeb 10,44%

79. Bosnija un Hercegovina – 377 912 EUR jeb 0,00%

 

BH preces

  • 2016. gadā preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 3,64 milj. EUR (93. vieta).

  • Eksporta apjoms uz Bosniju un Hercegovinu sasniedza 3,26 milj. EUR, kas ir par 12,6% jeb 0,47 milj. EUR mazāk nekā 2015. gadā. 

  • Importa apjoms no Bosnijas un Hercegovinas sasniedza 377 tūkst. EUR, kas ir par 63,2% jeb 146 tūkst. EUR vairāk nekā 2015. gadā. 
  • Latvijai ar Bosniju un Hercegovinu ir pozitīva preču tirdzniecības bilance 2,88 milj. EUR apmērā.
  • Galvenās Latvijas eksporta preces uz Bosniju un Hercegovinu: akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi (55%); ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija (9.73%); mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (9,21%).
  • Galvenās Latvijas importa preces no Bosnijas un Hercegovinas: koksne un tās izstrādājumi (54,21%); mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (31,50%); metāli un to izstrādājumi (8,76%).

Eksporta preces uz Bosniju un Hercegovinu sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā

Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā importa
Kopā 3 264 114 100%

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi

-          Stikla šķiedras 99,93%

1 795 382 55.00%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija

-          Minerālie vai ķīmiskie slāpekļa mēslošanas līdzekļi 38,34%

-          Gatavi pretaizsalšanas līdzekļi un atkausēšanas šķidrumi 35,59%

-          Kosmētikas vai dekoratīvās kosmētikas līdzekļi 15,42%

317 741 9.73%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-          Telefona aparāti 95,92%

300 787 9.21%

Metāli un to izstrādājumi

-          Citas dzelzs vai tērauda caurules un caurulītes 97,90%

199 237 6.10%

Pārtikas rūpniecības produkti

-          Nedenaturēts etilspirts 68,30%

-          Pārtikas izstrādājumi 31,70%

188 645 5.78%

Importa preces no Bosnijas un Hercegovinas sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā

Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā importa
Kopā 377 912 100%

Koksne un tās izstrādājumi

-          Citi koka izstrādājumi 95,03%

204 863 54.21%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-          Centrālapkures katli 98,05%

119 028 31.50%

Metāli un to izstrādājumi

-          Dzelzs vai tērauda apkures un virtuves krāsnis 100%

33 096 8.76%

BH pakalpojumi

 

Investīcijas (avots: Latvijas Banka)

Līdz 2016. gada 4. ceturkšņa beigām Latvijā netika reģistrēti Bosnijas un Hercegovinas tiešo investīciju atlikumi, arī Latvijas uzkrātie tiešo investīciju atlikumi Bosnijā un Hercegovinā netika reģistrēti.

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS STARPTAUTISKU KONFERENČU/FORUMU IETVAROS

2003.gada 21.marts

Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa (kā Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētāja) vizīte Sarajevā

2004.gada 22.oktobris

Bosnijas un Hercegovinas ārlietu ministra Mladena Ivaniča (Mladen Ivanić) vizīte Latvijā

2005.gada 21.– 22. septembris

Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Edgara Rinkēviča vizīte Bosnijā un Hercegovinā

2007.gada 29. – 30.maijs

Bosnijas un Hercegovinas aizsardzības ministra vietnieka Igora Crnadaka (Igor Crnadak) vizīte Latvijā

2007.gada 25.septembris

Latvijas Republikas  ārlietu ministra Arta Pabrika tikšanās ar Bosnijas un Hercegovinas ārlietu ministru Svenu Alkalaju (Sven Alkalaj) ANO Ģenerālās asamblejas 62.sesijas laikā

2009.gada 24.marts

Bosnijas un Hercegovinas ārlietu ministra Svena Alkalaja (Sven Alkalaj) dalība Adrijas – Baltijas – Atlantijas ārlietu ministru sanāksmē Rīgā.

2015.gada 11.marts

Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (ES Prezidentūras ietvaros) vizīte Sarajevā

INFORMĀCIJAS AVOTI

Līgumtiesiskā bāze

2007.gada 29.maijā tika parakstīts Saprašanās memorands starp Latvijas un Bosnijas un Hercegovinas Aizsardzības ministrijām, kas ir vienīgais noslēgtais divpusējais līgums.

 

Saites

Bosnijas un Hercegovinas Ārlietu ministrija - http://www.mfa.gov.ba/

Bosnijas un Hercegovinas prezidentūra - http://www.predsjednistvobih.ba/