Latvijas Republikas un Beļģijas Karalistes divpusējās attiecības

31.10.2017. 10:44

Beļģija Latvijas valsti atzina 1921. gada 26. janvārī. Starpkaru posmā kopš 1924. gada Latviju Briselē pārstāvēja ģenerālkonsuls. Ģenerālkonsulāts 1927. gadā sūtņa Jāņa Lazdiņa vadībā tika izveidots par Latvijas sūtniecību.

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Beļģija Latvijas valsti atzina 1921. gada 26. janvārī. Starpkaru posmā kopš 1924. gada Latviju Briselē pārstāvēja ģenerālkonsuls. Ģenerālkonsulāts 1927. gadā sūtņa Jāņa Lazdiņa vadībā tika izveidots par Latvijas sūtniecību. Laikā no 1937. - 1940. gadam kā Latvijas sūtnis Beļģijā darbojās Dr. Miķelis Valters. Beļģija bija to valstu vidū, kas neatzina Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā. Abu valstu diplomātiskās attiecības atjaunotas 1991. gada 5. septembrī. 1994. gadā tika atklāta Latvijas vēstniecība Beļģijā. Šobrīd Beļģijā darbojas Latvijas goda konsuls Daniels Vanhofs (Daniel Vanhoff), savukārt Beļģiju Latvijā kopš 2015. gada pārstāv goda konsuls Didzis Gavars.

Beļģijas vēstniecība Latvijā darbojās līdz 2015. gada vidum. Nerezidējošā Beļģijas vēstniecība Latvijā atrodas Stokholmā.

 

Latvijas vēstnieki Beļģijā

Šobrīd Latvijas vēstniece Beļģijā (rezidence – Hāga, Nīderlande) ir Ilze Rūse – akreditēta 2016. gada 14. septembrī. Pilnvarotā lietvede Beļģijā, Briselē ir Egita Lase.

Bijušie Latvijas vēstnieki Beļģijā:

  • Lelde Līce- Līcīte (rezidence - Briselē, Beļģija). Akreditācijas datums 2011.gada 25.oktobris;
  • Raimonds Jansons (rezidence – Brisele, Beļģija) kopš 2006. gada 5. aprīlis - 2011.gada 1.augusts;
  • Aivars Groza (rezidence - Brisele, Beļģija) 2000. gada 28. septembris – 2005. gada 13. oktobris;
  • Imants Lieģis (rezidence - Brisele, Beļģija) 1997. gada 22. aprīlis – 2000. gada 2. janvāris;
  • Juris Kanels (rezidence - Brisele, Beļģija) 1993. gada 24. augusts – 1997. gada 22. aprīlis.

Beļģijas vēstnieki Latvijā:

  • Hugo Brauverss (Hugo Brauwers) (rezidence – Stokholma, Zviedrija). Akreditācijas datums – 2017. gada 10. oktobris
  • Fransīna Šenaja (Francine Chainaye) (rezidence – Stokholma, Zviedrija). Akreditācijas datums – 2015. gada 25. augusts;
  • Franks Arnautss (Frank Arnauts) (rezidenci - Rīga, Latvija). Akreditācijas datums - 2011.gada 18.oktobris;
  • Leopolds Merks (Leopold Merckx) (rezidence – Rīga, Latvija). Akreditācijas datums – 2008. gada 14. oktobris;
  • Kristians Ferdonks (Christian Verdonck) (rezidence - Rīga, Latvija). Akreditācijas datums - 2004. gada 5. oktobris;
  • Marija Luīze Vanherka (Marie-Louise Vanherk) (rezidence - Viļņa, Lietuva). Akreditācijas datums - 2003. gada 21. janvāris;
  • Luī Engelens (Louis Engelen) (rezidence - Viļņa, Lietuva). Akreditācijas datums - 2000. gada 4. aprīlis;
  • Barons Alans Gijoms (Baron Alain Guillaume) (rezidence - Beļģija, Brisele). Akreditācijas datums - 1998. gada 3. marts;
  • Francis Ronze (Francis Ronse) (rezidence - Brisele, Beļģija). Akreditācijas datums - 1994. gada 11. oktobris;
  • Kamjels Kriels (A. Kamiel Criel) (rezidence - Stokholma, Zviedrija). Akreditācijas datums - 1992. gada 28. septembris.

  

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Latvijas un Beļģijas parlamentārās sadarbības grupa Saeimā tika izveidota 2015. gada 28. janvārī. Deputātu grupas sadarbībai ar Beļģijas parlamentu vadītājs ir Veiko Spolītis, grupas vadītāja vietnieks – Aleksejs Loskutovs (Vienotība). Sadarbības grupā ietilpst 9 deputāti.

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Latvijai, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti 2004. gada 1. maijā, Latvijas un Beļģijas ekonomiskās un tirdzniecības attiecības regulē ES iekšējā likumdošana un kopējā tirgus principi.

Latvija ir ieinteresēta tirdzniecības iespēju paplašināšanā, investīciju piesaistīšanā dažādās tautsaimniecības jomās, t.sk. tūrismā, enerģētikā, būvniecībā, IT, lauksaimniecībā, un ekonomisko attiecību attīstībā ar Beļģiju.

Divpusējās ekonomiskās sadarbības veicināšanai 2012. gada jūnijā Rīgā tika nodibināts Beļģijas - Latvijas biznesa klubs (Belgian - Latvian Business Club), kas 2013. gada jūnijā tika pārsaukts par Beļģijas, Luksemburgas – Latvijas biznesa kameru (Belgian Luxembourg Latvian Chamber). 

Preču tirdzniecība (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

2015. gada beigās kopējais preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 287,02 MEUR (16. vieta).

Eksporta apjoms uz Beļģiju sasniedza 109,84 MEUR, kas ir par 2,23% jeb 2,5 MEUR mazāk nekā 2014. gadā. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Beļģiju: koksne un tās izstrādājumi (26,68%); transportlīdzekļi (21,71%); augu valsts produkti (16,05%).

Importa apjoms no Beļģijas sasniedza 177,18 MEUR, kas ir par 17,80% jeb 26,77 MEUR vairāk nekā 2014. gadā. Galvenās Latvijas importa preces no Beļģijas: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (27,03%); ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (17,36%); augu valsts produkti (10,88%).

Tirdzniecības statistika (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

2015. gads: 

Eksports:

1. Lietuva – 1 744 095 595 EUR jeb 18,30% no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija - 1 043 830 759 EUR jeb 10,95%

3. Krievija - 918 054 686 EUR jeb 8,71%

20. Beļģija – 109 840 229  EUR jeb 1,15%

 

Imports:

1. Lietuva – 1 912 284 353 EUR jeb 17,18% no kopējā importa Latvijā  

2. Vācija - 1 205 061 975 EUR jeb 10,83%

3. Polija - 1 192 514 217 EUR jeb 10,71%

16. Beļģija – 177 183 743 EUR jeb 1,59%

 

Latvijas un Beļģijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2006. gada līdz 2014. gadam, EUR

Gads

Eksports

Imports

2006

60 801 113

144 851 436

2007

55 845 239

189 798 743

2008

55 324 923

173 611 155

2009

66 132   279

86 697 799

2010

78 176 701

128 916 410

2011

82 859   634

188 607 586

2012

109 038   614

182 836 703

2013

105 493   703

168 999 276

2014

112   345 997

150   411 519

 

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Latvijas un Beļģijas sadarbība aizsardzības jomā turpina pakāpeniski paplašināties Vienošanās starp LR Aizsardzības ministriju un Beļģijas Karalistes Aizsardzības ministriju par sadarbību militārajā jomā ietvaros. Beļģija bija pirmā valsts, kura, Baltijas valstīm kļūstot par NATO dalībvalstīm, ar četrām F-16 iznīcinātāja lidmašīnām nodrošināja patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā. Rotācijas kārtībā Beļģija turpina patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā.

Veiksmīga un ilgstoša sadarbība izveidojusies starp Latvijas un Beļģijas Jūras spēkiem. Beļģijas Jūras spēku pārstāvji regulāri piedalās dažādās Baltijas reģiona mācībās. Aktīva sadarbība attīstījusies vides aizsardzības jautājumos, organizējot konsultācijas par dažādiem vides aizsardzības projektiem.

 

SADARBĪBA SATIKSMES, PĀRVADĀJUMU UN SAKARU JOMĀ

Sadarbība starptautisko pārvadājumu ar autotransportu jomā starp Latviju un Beļģiju notiek 1992. gada 11. jūnijā Atēnās parakstītā Igaunijas Republikas, Lietuvas Republikas, Beļģijas Karalistes, Nīderlandes Karalistes un Luksemburgas Lielhercogistes līguma par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu ietvaros. Šī Līguma ietvaros notiek sešpusēja Kopējā sanāksme kādā no partnervalstīm, kurā tiek pārrunāti aktuāli jautājumi starptautisko pārvadājumu ar autotransportu jomā.

Latvijas sadarbība ar Beļģiju aviācijas jomā izpaužas regulāros gaisa pārvadājumos. Aviokompānija „Air Baltic Corporation” katru dienu lido maršrutos Rīga – Brisele – Rīga. Reisus no Latvijas izpilda arī “Brussels Airlines” uz Beļgiju.

Beļģija jūras kravu pārvadājumos ir viens no lielākajiem Rīgas ostas sadarbības partneriem.

Latvijas Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai izveidojusies cieša sadarbība ar Beļģijas radniecīgajām institūcijām, apspriežot dzelzceļa nozares jautājumus ILGGRI (International Group of Government Railway Inspectorates) ietvaros.

Beļģija ir Pasaules Pasta Savienības, PostEurop un Starptautiskās Pasta Korporācijas dalībvalsts. Latvijas Pasts sadarbojas ar Beļģijas pasta uzņēmumu La Poste/De Post saskaņā ar Pasaules pasta konvenciju. Starp abām pasta administrācijām ir izveidojusies veiksmīga sadarbība.

 

SADARBĪBA KULTŪRAS, IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES JOMĀ

Kultūras, izglītības un zinātnes jomās ar Beļģiju ir noslēgti šādi starpvaldību līgumi:

2002. gada 12. jūlijā tika noslēgts Latvijas Republikas valdības, no vienas puses, un Beļģijas franču kopienas un Valonijas reģiona, no otras puses, sadarbības līgums, bet 2014. gada 23. aprīlī tika parakstīts Apvienotās komisijas 4.sesijas protokols, kas vienlaikus ir darba programma 2014. - 2016. gadam, par sadarbības prioritātēm izvirzot inovācijas un jaunās tehnoloģijas, ilgtspējīgu attīstību (vide, teritoriju attīstība, enerģētika), Eiropas integrāciju, kā arī kultūru dažādību (kultūra un izglītība);

1996. gada 5. martā tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Flandrijas valdības (Beļģijas Karalistes flāmu kopienas) sadarbības līgums, bet 2014. gada 15. maijā tika parakstīta sadarbības programma 2015. - 2017. gadam, kura aptver vairākas jomas kā uzņēmējdarbību, ārējās ekonomiskās attiecības, zemkopību, vidi, energoefektivitāti, zinātni, inovācijas, sociālekonomiku, kultūru, jaunatni, izglītību, kā arī sadarbību radošajos sektoros.

Izglītība un zinātne

Sadarbība izglītībā un zinātnē ar Beļģiju tiek īstenota saskaņā ar minētajiem sadarbības līgumiem, kā arī ES programmu ietvaros. Vairākas Latvijas augstākās un profesionālās izglītības institūcijas noslēgušās sadarbības līgumus ar radniecīgām institūcijām Beļģijā. 

Augstākās izglītības jomā aktīva sadarbība ar Beļģiju notiek Latvijas augstskolām, sadarbojoties ar Beļģijas augstskolām divpusējo līgumu, dažādu izglītības programmu un projektu ietvaros.

Ventspils Augstskola sadarbojas ar Beļģijas HELMo skolu (Liège), īstenojot studentu un mācībspēku apmaiņu.

Starp Latvijas Jūras akadēmiju un Antverpenes Jūras akadēmiju 2008. gada 18. janvārī tika noslēgts divpusējās sadarbības līgums Erasmus programmas ietvaros.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) Erasmus programmas ietvaros ir noslēgusi divpusējās sadarbības līgumu ar Lēvenes Katoļu Universitātes Mūzikas un mākslas institūtu (Lemmensinstituut Leuven), un līguma ietvaros norit regulāra pasniedzēju un studentu apmaiņa.

Rīgas Stradiņa universitātei (turpmāk – RSU) Erasmus programmas ietvaros sadarbojas ar Ģentes Universitāti komunikācijas zinātņu jomā un Briseles Brīvo universitāti (Université Libre de Bruxelles) medicīnas zinātņu jomā, ar kuru šobrīd tiek veikts kopīgs zinātniskais pētījums medicīnas jomā.

Arī Rīgas Tehniskās universitātes sadarbība ar Beļģiju tiek īstenota galvenokārt Erasmus programmas ietvaros. RTU sadarbojas Karel de Grote Augstskolu Antverpenē, Briseles Arhitektūras institūtu un Briseles Brīvo universitāti. 2008./2009.akadēmiskajā gadā šo līgumu ietvaros uz Beļģijas augstskolām devušies pieci RTU studenti.

Latvijas Kultūras akadēmija ir iekļauta Latvijas Republikas un Valonijas divpusējā līgumā par sadarbību kultūras un izglītības jomā, kas ļauj akadēmijas studentiem pieteikties stipendijām franču valodas apguvei Beļģijas augstskolās 2014./2015. akadēmiskajā gadā Latvijas Kultūras akadēmija noslēdza sadarbības līgumu ar Ģentes Universitāti Erasmus+ programmas ietvaros. 2015. gada 19. maijā LKA tika oficiāli atklāts Beniluksa valstu Kultūru centrs.

Latvijas Universitāte. Ar Valoniju aktīvi sadarbojas Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultāte, katru gadu viens LU Romānistikas nodaļas students semestri mācās Lježas Universitātē.

Latvijas Universitātei ir noslēgti divpusēji sadarbības līgumi ar Beļģijas franču kopienas starptautisko attiecību ģenerālkomisariātu, Vrije Universiteit Brussel, University of Liege, ERASMUS sadarbības līgumi ar 6 augstskolām, UNICA - 2 Briseles Universitātes: Vrije University un University Libre de Bruxelles, UTRECHT Tetwork - sadarbība ar Antverpenes Universitāti. 

Kultūra

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programma Beļģijā tika atklāta ar divām mākslas izstādēm Beļģijā. Ljēžas mākslas muzejā (Musée des Beaux-Arts de Liège) no 2014. gada 19. novembrim līdz 2015. gada 1. februārim bija apskatāma izstāde „Iespaidi un paralēles. Beļģu un latviešu glezniecība no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Ljēžas Mākslas muzeja kolekcijām”. Savukārt Jankeleviča muzejā (Musée Ianchelevici) Laluvjērā no 2014. gada 21. novembra līdz 2015. gada 8. februārim bija apskatāma izstāde „Iespaidi un paralēles. Laluvjēra-Rīga”. Šī bija pirmā reize, kad Beļģijā tika eksponēta Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam piederošā beļģu mākslas darbu kolekcija kopā ar Latvijas mākslinieku mākslas darbiem un daļu no pastāvīgās Ljēžas un Laluvjēras muzeju kolekcijas.

2015. gada 16. janvārī Briselē mākslas un mūzikas centrā „BOZAR” notika Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē oficiālais atklāšanas koncerts ar latviešu mecosoprāna Elīnas Garančas uzstāšanos un 16. jūnijā mākslas un mūzikas centrā  Flagey” - Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē noslēguma koncerts ar maestro Raimonda Paula, Latvijas Radio bigbenda un dziedātājas Kristīnes Prauliņas uzstāšanos.

Literatūra

Ventspils Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā rezidencēs ir uzturējušies Beļģijas literāti Rose-Marie Francois, Foulek Ringelheim, Diane Meur, Frank Adam, Anne Provoost.

Ventspils Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājai ir sadarbība ar lielāko rezidenču centru Briselē „Passa Porta”

Kino

2011. gadā Beļģijas Starptautiskajā animācijas filmu festivālā Anima piedalījās Latvijas leļļu filmu studijas „Animācijas brigāde” filmas „Tīģeris” (režisors J.Cimermanis) un „Cūkas laime” (režisore D.Rīdūze).

2014. gadā Jāņa Norda filma „Mammu, es tevi mīlu!” un Pētera Krilova pilnmetrāžas dokumentālā filma „Uz spēles Latvija” Briselē izrādīta Latvijas pārstāvniecībā latviešu diasporai. 

2015. gada maijā režisoru Lailas Pakalniņas „Kurpe” (1998), Herca Franka un vairākas Jura Podnieka dokumentālās filmas, kā arī Jāņa Cimermaņa animācijas filma bērniem „Trīs musketieri” (2005) tika iekļautas kinoteātra Cinematek programmā ar nosaukumu “Latvijas filmu cikls”.

2016. gada novembrī pirmizrāde dokumentālai filmai „Gladiatori. Cita pasaule”. Latvijas, Lietuvas, Beļģijas Itālijas kopražojums.

Muzeji

Mākslas muzejā Rīgas Birža 2013. gada 22. novembrim - 2014. gada 2. februārim bija apskatāma izstāde “Iespaidi un paralēles. Beļģu un latviešu glezniecība no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas. 20. gadsimta pirmā puse”. Izstādes laikā (2014. gada 30. janvārī) tika sarīkota starptautiska konference „Latvija - Beļģija”. Kultūrpolitika un mākslas sakari 20. gadsimtā un 21. gadsimta sākumā”.

No 2013. gada 23. novembra līdz 2014. gada 2. februārim Mākslas muzeja „Rīgas Birža” notika izstāde no LNMM kolekcijas „Armāns Rasanfoss. Liktenīgā”. Mākslinieka mazmeita Nadīne de Rasanfose (Nadine de Rassenfosse), kura dzīvo Ljēžā, 2013. gada 22. novembrī Mākslas muzeja „Rīgas Birža” Konferenču zālē nolasīja lekciju par vectēva Armāna Rasanfosa dzīvi un daiļradi.

2015. gada martā Mākslas muzejā Rīgas Birža notika Beļģijas Komiksu muzeja vadītāja Žana Okjē lekcija „Muzejs starp vakardienu un rītdienu” Frankofonijas dienu 2015 programmas ietvaros.

2015. gadā Beļģijā, Ljēžā un Laluvjērā ar LNMM dalību notika izstāde “Iespaidi un paralēles”.

Dizains

No 2014. gada 9. septembra līdz 3. oktobrim Briselē bija apskatāma Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas izstāde „Earthworks” („Zemes darbi”), kas norisinājās dizaina festivāla „Brussels Design September” ietvaros. „Earthworks” ir dizaina priekšmetu kolekcija, kas mērķtiecīgi veidota ar cieņu un interesi par savas zemes kultūras mantojumu, amatniecības tradīcijām, vietējo materiālu savdabību un to lietojuma iespējām. 

 

SADARBĪBA REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS UN PAŠVALDĪBU LIETĀS

Aktīva sadarbība ar Beļģiju notiek Baltijas jūras reģiona INTERREG IIIC programmas ietvaros. Programma ietver dažādus projektus teritorijas harmoniskas un līdzsvarotas attīstības veicināšanā, ņemot vērā reģionālo, ekonomisko un sociālo mijiedarbību.

ES finansiāli atbalstīta starptautiska projekta OSEPA (Open Source software usage by European Public Administrations) ietvaros Latvijas Pašvaldību savienība sadarbojas ar Beļģijas pilsētu Šotenu, kas ir eksperimentējusi ar atvērtā koda programmatūras risinājumiem. 

Sadarbība ar reģioniem

Latvija veido ciešas attiecības ne vien ar Beļģijas federālajām struktūrām, bet arī tās reģioniem. Beļģija ir unikāla ar to, ka daudzi ārpolitikas aspekti ir novirzīti reģionālajām institūcijām, piemēram, starptautiskā tirdzniecība, kultūra, izglītība, veselība, vide.

Īpaši sekmīga ir izveidojusies Latvijas un Flandrijas sadarbība, kas kopš 90. gadu vidus galvenokārt notiek sadarbības programmu ietvaros:

Latvijas Republikas valdības un Flandrijas valdības sadarbības līgums tika parakstīts 1996. gada 5. martā flāmu premjerministra Luka van den Brandes (Luc van den Brande) vizītes Latvijā laikā. Saskaņā ar līgumu tika izveidota kopīga Latvijas Republikas valdības un Flandrijas valdības komisija, kas satiekas katru trešo gadu Briselē vai Rīgā, lai noslēgtu sadarbības programmu nākamajam periodam. Šīs programmas ietvaros sadarbība starp Latviju un Flandriju lielākoties tiek īstenota sadarbojoties nozaru ministrijām tieši, tomēr koordinējošā institūcija sadarbībai ar Flandriju Latvijā ir Ārlietu ministrija, bet Flandrijā – Ārlietu departaments.

2014. gada 15. maijā Briselē notika Kopīgās Latvijas - Flandrijas komisijas 8.sēde sadarbības programmas 2015. - 2017. gadam apspriešanai, kuras ietvaros tika parakstīta jaunā Latvijas un Flandrijas sadarbības programma 2015. – 2017. gadam. Jaunā sadarbības programma aptver vairākas jomas, starp kurām ir uzņēmējdarbība, ārējās ekonomiskās attiecības, zemkopība, vide, energoefektivitāte, zinātne, inovācijas, sociālekonomika, kultūra, jaunatne, izglītība, kā arī sadarbība radošajos sektoros. Nākamā kopīgās komisijas sēde notiks Rīgā, 2017. gada pirmajā pusgadā.

Minētā sadarbības līguma ietvaros ir izveidota arī Baltijas valstu un Flandrijas Jaunatnes apakškomisija, kura sanāk atsevišķi un vienojas par prioritātēm jaunatnes lietās.

2016. gadā Baltijas valstu sadarbībai ar Flandriju apritēja 20 gadi.

Flandrijas valdību kopš 2014. gada augusta Latvijā pārstāv Flandrijas valdības reģionālais pārstāvis Baltijas valstīs Īvs Vantens (Yves Wantens) ar rezidenci Varšavā. Savukārt, Flandrijas ekonomisko pārstāvniecību Latvijā īsteno Flanders Investment & Trade pārstāvis – komercatašejs Thomas Castrel ar rezidenci Viļņā.

Ļoti veiksmīga divpusēja sadarbība ar Flandriju ir izveidojusies skatuves mākslas jomā. Latvijas Jaunā teātra institūta organizētajos starptautiskajos pasākumos no Flandrijas ir piedalījušies skatuves mākslinieki, dejotāji, režisori, piemēram, starptautiskajā teātra festivālā Homo Alibi: recycled vai flāmu laikmetīgās dejas kompānijas Needcompany režisora Jana Lauersa (Jan Lauwers) izrādes “Izabellas istaba” viesizrādes Rīgā. Starp īstenotajiem projektiem minamas arī pasaulslavenā beļģu gleznotāja un arhitekta Henrija Van de Veldes izstādes Henry Van de Velde, Adventures in Riga atklāšana Ģentes Universitātes bibliotēkā un Rīgas Jūgendstila muzejā 2013. gadā. Izglītības jomā Flandrijas puse sniedz nozīmīgu atbalstu Latvijas Kultūras akadēmijai, kurā 2013. gada septembrī ar Nīderlandiešu valodas savienības - Nederlandse Taalunie atbalstu ir ieviesta nīderlandiešu valodas studijas specializācijā Latvija–Nīderlande/Vācija. Starp īstenotajiem projektiem minams telpiskās plānošanas projekts „Radi Rīgu!”, kur kopīgi darbojās Latvijas un Flandrijas arhitekti. Projekta ietvaros tiek radīti dizaina priekšlikumi piecām vietām Rīgas pilsētvidē (Ziepniekkalna, Āgenskalna, Bolderājas, Čiekurkalna un Maskavas priekšpilsētas apkaimēs).

2015. gada 23.-25. septembrī  norisinājās Flandrijas parlamenta priekšsēdētāja Jana Peimana (Jan Peumans) vizīte Latvijā, atbildot uz Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ojāra Ērika Kalniņa darba vizīti Flandrijas parlamentā 2013. gada 20.–22. oktobrī. 2016. gada 8. un 9. maijā Flandrijas reģiona premjerministrs Gerts Buržuā (Geert Bourgeois) bija ieradies vizītē Rīgā, lai atzīmētu sadarbības līguma starp Latviju un Flandriju 20. gadadienu. Vizītes ietvaros notika tikšanās ar Latvijas Ministru prezidentu Māri Kučinski, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču un satiksmes ministru Uldi Auguli.

Latvijai ir aktīva sadarbība arī ar Valoniju. 2002. gada 11. - 14. jūlijā oficiālā vizītē Latvijā uzturējās Beļģijas Franču kopienas Ministru prezidents Ervē Askēns (Herve Hasquin) un Valonijas reģiona Ministru prezidents Žans Klods Vankovenbergs (Jean-Claude Van Cauwenberghe). 2002. gada 12. jūlijā Rīgā tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Beļģijas franču kopienas un Valonijas reģiona sadarbības līgums, kas stājās spēkā 2004. gada 19. aprīlī. Saskaņā ar šo līgumu ir izveidota Apvienotā komisija, kas ik pēc diviem trim gadiem satiekas Rīgā vai Briselē, lai parakstītu darba programmu nākamajam periodam. 22. un 23. aprīlī Rīgā norisinājās Latvijas un Valonijas-Briseles Apvienotās komisijas 4. sēde darba programmas no 2014. līdz 2016. gadam apspriešanai, kuras laikā tika parakstīta jaunā Latvijas un Valonijas-Briseles darba programma 2014. – 2016. gadam. Jaunajā darba programmā par sadarbības prioritātēm ir izvirzītas inovācijas un jaunās tehnoloģijas, ilgtspējīga attīstība (vide, teritoriju attīstība, enerģētika), Eiropas integrācija, kā arī kultūru dažādība (kultūra un izglītība). Nākamā Apvienotās komisijas sēde notiks Rīgā 2018. gada sākumā.

Koordinējošā institūcija sadarbībai ar Valoniju - Briseli Latvijā ir Ārlietu ministrija, savukārt Valonijas pusē sadarbību koordinē Valonijas un Briseles franču valodīgās kopienas apvienotais ārlietu dienests Wallonie - Bruxelles International.

Valonijas Eksporta veicināšanas aģentūras AWEX Baltijas valstu birojs, kas tika atklāts 2002. gada 8. martā Rīgā, iesaistās ekonomisko kontaktu attīstīšanā.

Starp īstenotajiem projektiem ar Valoniju-Briseli minama izstāde „Iespaidi un paralēles”, kas bija apskatāma mākslas muzejā „Rīgas Birža” no 2013. gada 22. novembra līdz 2014. gada 2. februārim. Šī izstāde ataino 20. gadsimta sākuma beļģu mākslinieku ietekmi uz tā laika latviešu mākslinieku darbiem, pateicoties beļģu mākslas kolekcijai, kas 30. gadu sākumā tika dāvināta Latvijas valstij. Abu pušu pārstāvji izteica prieku arī par to, ka 2014. un 2015.gadā šī izstāde būs apskatāma arī Beļģijā - Ljēžā un Laluvjērā. Rīgas un Monsas kļūšana par Eiropas kultūras galvaspilsētām attiecīgi 2014. gadā un 2015. gadā, ir radījusi papildu idejas sadarbībai, kur dalībnieku vidū ir tādas asociācijas kā „Rīga 2014” un „Monsa 2015”, jauno mediju kultūras centrs „Rixc”, kā arī Beļģijas inovāciju centrs „Technocité”. Starp īstenotajiem projektiem jāmin arī Valonijas-Briseles atbalsts Latvijas Okupācijas muzeja tulkošanas projektiem, jo īpaši brošūras „Latvijas trīs okupācijas 1940-1991” (Les trois occupations de la Lettonie 1940-1991: Les occupations soviétiques et l’occupation nazie et leurs séquelles) un grāmatas „1940-1991: Latvijas Okupācijas muzejs” (La Lettonie sous la domination de l’Union soviétique et de l’Allemagne national-socialiste 1940-1991: Musée de l’Occupation de la Lettonie) tulkojumiem franču valodā. 

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Aktīvākais sadarbības un konsultācijas formāts Latvijai un Beļģijai ir „3+3” jeb Baltijas un Beniluksa valstu (Beļģija, Nīderlande, Luksemburga) sadarbība, īpaši ārlietu ministru konsultāciju veidā. Šajā formātā notiek regulāras tikšanās, kuras tiek rīkotas pēc rotācijas principa. Pirmā „3+3” tikšanās notika Latvijā 2007. gadā pēc Latvijas ārlietu ministra ierosinājuma. Kopš tā laika notikušas tikšanās Igaunijā, Luksemburgā, Lietuvā, Beļģijā, Igaunijā, Beļģijā, Latvijā un Igaunijā (pēdējās tikšanās notika Tallinā 2015. gada 3.-4. februārī un Briselē 2015. gada 15. novembrī). Šāds sadarbības formāts ir izrādījies ļoti veiksmīgs un ir plānots to turpināt.

„3+3” sadarbības formāts ir ticis īstenots arī ārlietu ministriju politisko direktoru, konsulāro jautājumu direktoru un Eiropas Savienības jautājumu direktoru līmeņos.

 

PĒDĒJĀS NOZĪMĪGĀKĀS VALSTS AMATPERSONU VIZĪTES

2015. gada 15. novembrī 3+3 (Baltijas un Beniluksa valstu) ārlietu ministru līmeņa tikšanās Briselē pirms Ārlietu padomes. No Beļģijas piedalījās premjerministra vietnieks, ārlietu, ārējās tirdzniecības un Eiropas lietu ministrs Didjē Reinderss (Didier Reynders)
2015. gada 21.-22. maijā Beļģijas premjerministra Šarla Mišela (Charles Michel) dalība Austrumu partnerības samitā Rīgā

2015. gada 3.-4. februārī

3+3 (Baltijas un Beniluksa valstu) ārlietu ministru līmeņa sanāksme Tallinā. No Beļģijas piedalījās premjerministra vietnieks, ārlietu, ārējās tirdzniecības un Eiropas lietu ministrs Didjē Reinderss (Didier Reynders)

2015. gada 4. februārī

Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces tikšanās ar Beļģijas Senāta prezidenti Kristīni Defreņu (Christine Defraigne) Eiropas parlamentārās nedēļas ietvaros Briselē

2015. gada 2. februārī

Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces tikšanās ar Beļģijas Pārstāvju palātas prezidentu Sīgfrīdu Braki (Siegfried Bracke) ES dalībvalstu parlamentu Savienības un Eiropas lietu komiteju konferences (COSAC) priekšsēdētāju sanāksmes ietvaros

2013.   gada 10. maijā

Beļģijas   premjerministra vietnieka, ārlietu, ārējās tirdzniecības un Eiropas lietu   ministra Didjē Reindersa (Didier   Reynders) darba vizīte Latvijā

2009.   gada 12.-14. oktobrī

Latvijas Saeimas priekšsēdētāja vizīte Beļģijā: dalība   Eiropas Parlamenta konferencē „Eiropa 70 gadus pēc Molotova – Ribentropa   pakta” un tikšanās ar Parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāju Patriku Devālu (Patrick Dewael)

2007.   gada 23. – 25. aprīlis

Beļģu karaļa Alberta II (Albert II) valsts vizīte Latvijā

2006.   gada 2. oktobris

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas   darba vizīte Beļģijā

2006.   gada 6. jūnijs

Beļģijas premjerministra Gija Verhofštata (Guy Verhofstadt) darba vizīte Latvijā

1999.   gada 20.-22. aprīlis

Ministru prezidenta Viļa Krištopana darba vizīte   Briselē. Tikšanās ar Beļģijas premjerministru Žanu-Luku Dehane (Jean-Luc Dehaene)

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Svarīgākie līgumi:

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Beļģijas Karaliste

Saites par Beļģijas Karalisti:

Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrija - http://www.diplomatie.be/

Beļģijas Karalistes nerezidējošā vēstniecība Latvijas Republikā – http://www.diplomatie.belgium.be/latvia/

Latvijas Republikas vēstniecība Beļģijas Karalistē – http://www.mfa.gov.lv/belgium

Beļģijas, Luksemburgas – Latvijas biznesa kamera - http://www.blbc.lv/

Saites par Beļģijas Karalistes reģioniem:

Flandrijas valdības reģionālā pārstāvniecība Polijā un Baltijas valstīs (atrodas Varšavā; tel.: +48 225847344, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.) - http://www.vlaanderen.be/int/warschau/

Valonijas valdības un Briseles franču kopienas pārstāvniecība Polijā un Baltijas valstīs (atrodas Varšavā; tel.: +48 225837001, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.) - http://www.wbi.be/fr/delegations/delegation/delegation-wallonie-bruxelles-varsovie#.VQf3TEYcSUk

Flandrijas ekonomiskā un tirdzniecības pārstāvniecība Flanders Investment & Trade (atrodas Sanktpēterburgā; tel.: 007 (812) 5794008, fakss: 007 (812) 5795954, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.) - http://www.flanderstrade.com/site/internetEN.nsf/ContactUsVlev?readform&id=420

Valonijas un Briseles reģionu ekonomiskā un tirdzniecības pārstāvniecība AWEX (atrodas Rīgā, Alberta ielā 13, 5.stāvā; tel.: + 371 67039321, fakss: +371 67039324, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.) - http://www.awex.be/fr-BE/Contacts/Reseau_etranger_AEC/Pages/Riga.aspx