Latvijas Republikas un Apvienotās Karalistes divpusējās attiecības

20.09.2018. 10:41

Apvienotā Karaliste tradicionāli ir Latvijai nozīmīgs un draudzīgs sadarbības partneris. Savstarpēju ieinteresētību attīstīt divpusējo sadarbību veicina abu valstu partnerība un kopīgās intereses ES un NATO ietvaros. AK ir viena no nozīmīgākajām Latvijas tirdzniecības partnerēm, kā arī sabiedrotajiem drošībā un aizsardzībā, un tur dzīvo Latvijas lielākā diaspora ārvalstīs.

2016.gada jūnijā AK pilsoņi referendumā nobalsoja par izstāšanos no ES. Neskatoties uz to, kā notiks izstāšanās sarunu process, AK arī turpmāk būs svarīgs sadarbības partneris Latvijai gan ekonomikā un drošības politikā, gan citās jomās. 

Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē ir Baiba Braže.

AK vēstnieks Latvijā kopš 2017. gada 6. jūnija ir Kīts Šenons (Keith Shannon)

Latvijai ir astoņi goda konsuli AK:

  • kopš 2002. gada marta Andris Tauriņš ir Latvijas goda konsuls Velsā;
  • kopš 2007. gada oktobra Latvijas goda konsuls Skotijā, izņemot Glāzgovas pilsētu, ir Džons Makgregors (John McGregor);
  • kopš 2010. gada janvāra Viljams O’Hērs (William O’Hare) ir Latvijas goda konsuls Ziemeļīrijā;
  • kopš 2014. gada oktobra Lilita Krūze ir Latvijas goda konsule Gērnsijas salā;
  • kopš 2015. gada maija Džordžs Stīvens Gillijs (George Stephen Gillie) ir goda konsuls Anglijas Ziemeļaustrumos;
  • kopš 2016. gada jūnija Stīvens Barouzs (Stephen Burrows) ir goda konsuls Anglijas Ziemeļrietumos;
  • kopš 2016. gada jūnija Karena Treisija (Karen Tracey) ir goda konsule Rietummidlendā;
  • kopš 2016.gada 31.oktobra Deivids Kejs (David Kaye) ir Latvijas goda konsuls Glāzgovā.

Īpašs Latvijas un AK attiecībās ir bijis 2006. gads - Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga jūlijā apmeklēja AK vizītē valdības viesa statusā. Oktobrī pirmo reizi Latvijas valsts vēsturē valsts vizītē ieradās Viņas Majestāte Karaliene Elizabete II. Novembrī NATO samita ietvaros Rīgā uzturējās AK premjerministrs Tonijs Blērs. 2008. gada 26.-28.oktobrī oficiālā vizītē AK apmeklēja ārlietu ministrs, savukārt 2011. gada 19.-20. janvārī AK apmeklēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis lai piedalītos AK valdības iniciētajā Apvienotās Karalistes-Baltijas un Ziemeļvalstu premjeru neformālajā sanāksmē jeb pirmajā „Ziemeļu nākotnes forumā”. 2012. gadā notika virkne abu valstu amatpersonu vizīšu. Londonu Olimpisko un Paraolimpisko spēļu laikā apmeklēja Valsts prezidents A.Bērziņš, Ministru prezidents V.Dombrovskis un Latvijas ārlietu, izglītības un zinātnes, kā arī labklājības ministri. Atsevišķās darba vizītēs Londonu apmeklēja arī Latvijas ārlietu un finanšu ministri, savukārt Rīgā darba vizītēs ieradās AK Eiropas lietu un tirdzniecības un investīciju valsts ministri, kā arī AK parlamenta grupas sadarbībai ar Latviju pārstāvji. 2013. gada 27.-28. februārī Latviju apmeklēja Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, kurš piedalījās arī Ziemeļu nākotnes forumā. Tā bija pirmā AK premjerministra divpusējā vizīte Latvijā. 

2016. gada 18. – 20. jūlijā Latvijas Valsts prezidents oficiālā vizītē apmeklēja AK.

 

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Latvijas un AK attiecības ir veidojušās vēl daudzus gadsimtus pirms Latvija kā suverēna valsts sāka pastāvēt, pirmie rakstos pieminētie kontakti starp abām zemēm pastāvējuši jau kopš 9. gadsimta. Droši var teikt, ka tirdznieciskie kontakti un atsevišķu personu ceļojumi starp Angliju un Latviju pastāvējuši visos laikos. Cieši sakari ar Angliju izveidojās Kurzemes hercogistei 17.gadsimtā, kad uzplauka ne tikai tirdzniecība, bet arī politiskie sakari. Hercoga Jēkaba laikā Londonā un Ņūkastlā darbojās Kurzemes hercogistes diplomātiskie un konsulārie pārstāvji. Balstoties uz līgumu ar Čārlzu II, Hercogs Jēkabs arī ieguva tiesības uz Tobāgo salu. Tirdznieciskie sakari turpinājās arī vēlākos gadsimtos un bija īpaši nozīmīgi kuģu būvniecībā. 

AK bija pirmā valsts, kas Latvijas neatkarību de facto atzina 1918. gada 11. novembrī, nedēļu pirms Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas. AK bruņoto spēku līdzdalība Latvijas atbrīvošanas cīņās 1919. gadā prasīja arī daudzu britu karavīru dzīvības. Latvijas sabiedrībā tas radīja labvēlīgu attieksmi pret AK kā Latvijai draudzīgu valsti. 1919. gada pavasarī Latvijas teritorijas lielāko daļu bija okupējuši lielinieki. Tvaikonis "Saratov", kas bija noenkurojies Baltijas jūrā pie Liepājas un atradās britu kuģu apsardzībā, uz laiku kļuva par Latvijas Pagaidu valdības un tās vadītāja Kārļa Ulmaņa patvērumu un darbības vietu. 

1921. gada 26. janvārī AK atzina Latvijas neatkarību de iure. 

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā sūtnis Kārlis Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, nodrošināja Latvijas interešu pārstāvniecību Rietumeiropā. Pateicoties K. Zariņa un citu diplomātu patriotismam un aktīvajam darbam, visus okupācijas gadus sūtniecība Londonā turpināja savu darbu. Tādejādi tika nodrošināta Latvijas Republikas de iure kontinuitāte. AK bija viena no tām valstīm, kas neatzina Latvijas inkorporāciju PSRS. 

1991. gada 27. augustā AK kopā ar pārējām Eiropas Kopienas dalībvalstīm atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Jau 1991. gada 8. oktobrī Rīgā darbu sāka AK vēstnieks Ričards Samjuels. Laikā, kad notika Latvijas neatkarības atjaunošana, Latvijas pārstāvniecību Londonā vadīja sūtņa Kārļa Zariņa meita Marie-Anna Zariņa. Pirmais atjaunotās Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks AK bija Jānis Lūsis. 

 

 

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Starp abu valstu parlamentiem izveidojusies laba sadarbība jau vairākus parlamenta sasaukumus pēc kārtas. Šobrīd AK parlamentā darbojas visu partiju grupa sadarbībai ar Latviju Marka Pričarda (Mark Pritchard) vadībā. Arī 12. Saeimā ir izveidota Deputātu grupa sadarbībai ar AK parlamentu, kuras priekšsēdētāja ir Lolita Čigāne (Vienotība). Sadarbības grupu galvenais uzdevums ir AK un Latvijas divpusējo attiecību veicināšana. Sadarbības ietvaros plānotas gan parlamentāriešu apmaiņas vizītes, gan pasākumi ekonomisko sakaru veicināšanai, gan sadarbībai citās savstarpēji interesējošās jomās.

 

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Noslēdzot 2017.gadu, AK bija Latvijas 6. nozīmīgākais eksporta un 11. nozīmīgākais importa partneris. 2017.gadā tirdzniecības apgrozījums sasniedza 912 milj. eiro.
2018. gada 1 ceturksnī Latvijas preču eksports uz AK bija 146 milj. eiro, kas ir par 13,88% jeb 26 milj. eiro vairāk nekā atbilstošajā periodā 2017.gadā, savukārt preču imports no AK sasniedza 71,4 milj. eiro, kas ir par 31,81% jeb 17,22 milj. eiro vairāk nekā 2017. gada 1. ceturksnī.
2018. gada 1. ceturksnī Latvijas pakalpojumu eksports uz AK sasniedza 90 milj. eiro, kas ir par 12% mazāk nekā 2017.gada 1.ceturksnī, savukārt pakalpojumu imports no Lielbritānijas bija 48 milj. eiro, tādejādi tas palielinājās par 4% salīdzinājumā ar 2017. gada 1. ceturksni.
Uz 2018. gada 9.augustu pēc investīcijām Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā AK ierindojās 8. vietā ar kopējo investīciju apjomu 293,11 milj. eiro un 1093 aktīviem uzņēmumiem.
Pēdējos gados pieaugošu tendenci uzrāda divpusējā tirdzniecībā IKT pakalpojumu jomā. 

 

 

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas AK ir sniegusi ievērojamu palīdzību aizsardzības struktūru veidošanai un Baltijas valstu reģionālās sadarbības attīstīšanai, kā arī sniegusi būtisku atbalstu apmācību jomā.
Latvijas–AK līgumtiesiskā bāze izveidota 1994. gada 4. oktobrī, noslēdzot vienošanās memorandu par kontaktiem un sadarbību aizsardzības jomā starp abu valstu Aizsardzības ministrijām. Laika gaitā tiek uzturēta sekmīga abu valstu sadarbība drošības un aizsardzības jomā.
Gan Rīgā izvietotajā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā, gan NATO spēku integrācijas vienībā strādā AK eksperti. AK regulāri piedalās militārās mācībās, NATO gaisa


  • Latvijā izvietotā NATO spēku integrācijas vienība tika izveidota 2015. gada 1. septembrī kā daļa no NATO spējas piemēroties drošības izaicinājumiem reģionā. Tās galvenais uzdevums ir veicināt ātru un koordinētu

patrulēšanā Baltijas gaisa telpā un saskaņā ar NATO 2016. gada Varšavas samita lēmumu pilda NATO daudznacionālā bataljona ietvarnācijas pienākumus Igaunijā, kas ir ieguldījums visa Baltijas reģiona drošībā. Tāpat Latvija ar AK sadarbojas arī Apvienoto reaģēšanas spēku ietvaros. Latvijas iesaiste šajā iniciatīvā padziļina Latvijas sadarbību ar AK, kā arī nodrošina iespēju regulāri piedalīties starptautiskajās militārajās mācībās, tādejādi attīstot praktisko partnerību un jaunas spējas, kā arī pilnveidojot dalībvalstu bruņoto spēku spēju savstarpējo savietojamību.

 

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ

 

Sadarbībā starp Latviju un AK izglītības jomā svarīgu lomu ieņem Britu padome. Ar Britu padomes atbalstu Latvijā tiek organizēti dažādi kursi, semināri, konferences, skolotāju apmācības.

Arī Latvijas un AK sadarbība augstākajā izglītībā un zinātnē ir aktīva. Lielākā daļa augstskolu Latvijā ir noslēgušas sadarbības līgumus ar AK augstskolām, kas paredz studentu, pasniedzēju un zinātnieku apmaiņu. Šo līgumu ietvaros kopīgi tiek organizētas zinātniskās konferences un semināri, publicēti kopīgie zinātniskie raksti, izdota mācību un metodiskā literatūra. Aktīva Latvijas un AK augstskolu sadarbība notiek arī Eiropas Savienības programmu ietvaros.

 

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

Sadarbība kultūras jomā starp Latviju un AK ir ļoti plaša un aptver gandrīz visas kultūras jomas. Regulāra sadarbība norisinās gan kino, mūzikas, literatūras un vizuālās mākslas jomās, gan arī starp teātriem, muzejiem un nacionālajām bibliotēkām. 

Kultūras izglītības jomā vairākām Latvijas skolām ir izveidojusies cieša sadarbība ar AK mākslas skolām. Piemēram, Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolai ir notikusi veiksmīga sadarbība ar mākslas skolu Plymouth College of Art, bet Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolai - ar Glasgow Kelvin College.


alianses paaugstinātas gatavības spēku ātru izvietošanu reģionā. Vienība ir NATO spēku struktūras elements un tajā dien 41 pārstāvis no 12 NATO dalībvalstīm, tai skaitā Latvijas kā uzņemošās valsts. 

  • AK iniciatīva, kuras mērķis ir radīt ātri reaģējošus, apmācītus un ekipētus spēkus, kuri spētu reaģēt uz jebkāda veida konfliktiem, tai skaitā piedalīties ANO, NATO un ES operācijās.

   

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES kopš 2004.gada

Latvijas amatpersonu vizītes Apvienotajā Karalistē:

2018. gada 31. janvāris -1. februāris Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ojāra Ērika Kalniņa un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas un Saeimas sadraudzības grupas ar AK vadītājas Lolitas Čigānes vizīte AK
2017.gada 27.-29.marts Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ojāra Kalniņa un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Ainara Latkovska vizīte AK
2017.gada 8.-9.februāris ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte AK
2016. gada 18. -20. jūlijs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa oficiālā vizīte AK
2015. gada 25.-26. novembris Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte AK
2014. gadā 5. - 7. septembris Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas darba vizīte AK
2014. gada 4. - 5. septembris Valsts prezidenta Andra Bērziņa un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība NATO samitā Velsā
2012. gadā Londonu Olimpisko un Paraolimpisko spēļu laikā apmeklēja Valsts prezidents A.Bērziņš, Ministru prezidents V.Dombrovskis un Latvijas ārlietu, izglītības un zinātnes, kā arī labklājības ministri

2012. gada 16. - 17. oktobris

Ārlietu ministra Edgars Rinkēviča vizīte.

2011.gada 19. - 20.janvāris

Ministru prezidenta Valda Dombrovska dalība AK-NB8 valstu premjeru sanāksmē jeb pirmajā „Ziemeļu
nākotnes forumā”

2008. gada 26. - 28. oktobris

Ārlietu ministra Māra Riekstiņa vizīte

2006. gada 9. - 13. jūlijs

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte

2004. gada 8. - 9. decembris

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte

2004. gada 11. - 13. maijs

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte

AK amatpersonu vizītes Latvijā

2018.gada 14.-15.augusts AK ārlietu ministra Džeremija Hanta oficiāla vizīte Latvijā
2018.gada 15.jūnijs AK izstāšanās no ES valsts ministra lorda Kallanana vizīte Latvijā
2018.gada 13.-15.februāris AK parlamenta Pārstāvju palātas spīkera Džona Bērkova vizīte Latvijā
2017.gada 22.jūnijs AK izstāšanās no Eiropas Savienības ministra Deivida Deivisa vizīte Latvijā
2017.gada 21.februāris

AK izstāšanās no Eiropas Savienības ministra Deivida Deivisa vizīte Latvijā

2016.gada 29.novembris – 1.decembris

Viņa Karaliskās Augstības Veseksas grāfa prinča Edvarda darba vizīte Latvijā

2015. gada 22. maijs Premjerministra Deivida Kamerona (David Cameron) un Ārlietu ministra Filipa Hamonda (Philip Hammond) dalība Austrumu partnerības samitā un divpusējas tikšanās ar Latvijas ministru prezidenti un ārlietu ministru
2015. gada 13. janvāris Eiropas lietu valsts ministra Deivida Lidingtona (David Lidington) vizīte Latvijā
2014. gada 19.-20. novembris Ārlietu ministra Filipa Hamonda (Philip Hammond) vizīte Latvijā
2014. gada 24. marts Eiropas lietu valsts ministra Deivida Lidingtona (David Lidington) vizīte Latvijā
2013. gada 27. - 28. februāris Premjerministra Deivida Kamerona (David Cameron) darba vizīte Latvijā un dalība Ziemeļu nākotnes forumā
2012. gada 23. - 26. septembris AK parlamenta visu partiju grupas sadarbībai ar Latviju vizīte Latvijā
2012. gada 11. - 12. jūnijs Tirdzniecības un investīciju valsts ministra Lorda Grīna (Lord Green) vizīte
2012. gada 7. - 8. marts Eiropas lietu valsts ministra Deivida Lidingtona (David Lidington) vizīte

2006. gada 28. - 29. novembris

premjerministra Tonija Blēra vizīte, dalība NATO samitā

2006. gada 26. - 27. oktobris

Velsas Pirmā ministra Rodri Morgana (Rhodri Morgan) vizīte

2006. gada 18. - 19. oktobris

Viņas Majestātes Karalienes Elizabetes II vizīte Latvijā

2006. gada 18. - 19. oktobris

Ārlietu ministres Mārgaritas Beketas (Margaret Beckett) vizīte

2005. gada 12. jūlijs

Valsts ministra Eiropas jautājumos Duglasa Aleksandera (Douglas Aleksander) vizīte

 

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Noslēgtie līgumi:

Saites: