Latvijas Republikas un Apvienotās Karalistes divpusējās attiecības

26.04.2017. 15:01

Apvienotā Karaliste tradicionāli ir Latvijai nozīmīgs un draudzīgs sadarbības partneris, kā arī dzīvesvieta daudziem latviešiem. Savstarpēju ieinteresētību attīstīt divpusējo sadarbību veicina abu valstu partnerība un kopīgās intereses ES un NATO ietvaros. AK politiskais un praktiskais atbalsts Latvijas integrācijai ES ir veicinājis attiecību izvēršanu tādās jomās kā valsts pārvaldes reforma, izglītības sistēmas attīstība, sabiedrības integrācija u.c. Saistībā ar Latvijas integrāciju NATO AK ir sniegusi nozīmīgu atbalstu realizētajos divpusējos un daudzpusējos projektos aizsardzības jomā. AK ir viena no nozīmīgākajām Latvijas tirdzniecības partnerēm, tur dzīvo Latvijas lielākā diaspora ārvalstīs.

2016.gada jūnijā AK pilsoņi referendumā nobalsoja par izstāšanos no ES. Neskatoties uz to, kā notiks izstāšanās sarunu process, AK arī turpmāk būs svarīgs sadarbības partneris Latvijai gan ekonomikā un drošības politikā, gan citās jomās. 

Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē ir Baiba Braže.

AK vēstniece Latvijā kopš 2013. gada 21. maija ir Sāra Kaulija (Sarah Cowley).

Latvijai ir astoņi goda konsuli AK:

  • kopš 2002. gada marta Andris Tauriņš ir Latvijas goda konsuls Velsā;
  • kopš 2007. gada oktobra Latvijas goda konsuls Skotijā, izņemot Glāzgovas pilsētu, ir Džons Makgregors (John McGregor);
  • kopš 2010. gada janvāra Viljams O’Hērs (William O’Hare) ir Latvijas goda konsuls Ziemeļīrijā;
  • kopš 2014. gada oktobra Lilita Krūze ir Latvijas goda konsule Gērnsijas salā;
  • kopš 2015. gada maija Džordžs Stīvens Gillijs (George Stephen Gillie) ir goda konsuls Anglijas Ziemeļaustrumos;
  • kopš 2016. gada jūnija Stīvens Barouzs (Stephen Burrows) ir goda konsuls Anglijas Ziemeļrietumos;
  • kopš 2016. gada jūnija Karena Treisija (Karen Tracey) ir goda konsule Rietummidlendā;
  • kopš 2016.gada 31.oktobra Deivids Kejs (David Kaye) ir Latvijas goda konsuls Glāzgovā.

Īpašs Latvijas un AK attiecībās ir bijis 2006. gads - Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga jūlijā apmeklēja AK vizītē valdības viesa statusā. Oktobrī pirmo reizi Latvijas valsts vēsturē valsts vizītē ieradās Viņas Majestāte Karaliene Elizabete II. novembrī NATO samita ietvaros Rīgā uzturējās AK premjerministrs Tonijs Blērs. 2008. gada 26.-28.oktobrī oficiālā vizītē AK apmeklēja ārlietu ministrs, savukārt 2011. gada 19.-20. janvārī AK apmeklēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis lai piedalītos AK valdības iniciētajā Apvienotās Karalistes-Baltijas un Ziemeļvalstu premjeru neformālajā sanāksmē jeb pirmajā „Ziemeļu nākotnes forumā”. 2012. gadā notika virkne abu valstu amatpersonu vizīšu. Londonu Olimpisko un Paraolimpisko spēļu laikā apmeklēja Valsts prezidents A.Bērziņš, Ministru prezidents V.Dombrovskis un Latvijas ārlietu, izglītības un zinātnes, kā arī labklājības ministri. Atsevišķās darba vizītēs Londonu apmeklēja arī Latvijas ārlietu un finanšu ministri, savukārt Rīgā darba vizītēs ieradās AK Eiropas lietu un tirdzniecības un investīciju valsts ministri, kā arī AK parlamenta grupas sadarbībai ar Latviju pārstāvji. 2013. gada 27.-28. februārī Latviju apmeklēja Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, kurš piedalījās arī Ziemeļu nākotnes forumā. Tā bija pirmā AK premjerministra divpusējā vizīte Latvijā. 

2016. gada 18. – 20. jūlijā Latvijas Valsts prezidents oficiālā vizītē apmeklēja Lielbritāniju.

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Latvijas un Apvienotās Karalistes attiecības ir veidojušās vēl daudzus gadsimtus pirms Latvija kā suverēna valsts sāka pastāvēt, pirmie rakstos pieminētie kontakti starp abām zemēm pastāvējuši jau kopš 9. gadsimta. Droši var teikt, ka tirdznieciskie kontakti un atsevišķu personu ceļojumi starp Angliju un Latviju pastāvējuši visos laikos. Cieši sakari ar Angliju izveidojās Kurzemes hercogistei 17.gadsimtā, kad uzplauka ne tikai tirdzniecība, bet arī politiskie sakari. Hercoga Jēkaba laikā Londonā un Ņūkastlā darbojās Kurzemes hercogistes diplomātiskie un konsulārie pārstāvji. Balstoties uz līgumu ar Čārlzu II, Hercogs Jēkabs arī ieguva tiesības uz Tobāgo salu. Tirdznieciskie sakari turpinājās arī vēlākos gadsimtos un bija īpaši nozīmīgi kuģu būvniecībā. 

Apvienotā Karaliste bija pirmā valsts, kas Latvijas neatkarību de facto atzina 1918. gada 11. novembrī, nedēļu pirms Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas. AK bruņoto spēku līdzdalība Latvijas atbrīvošanas cīņās 1919. gadā prasīja arī daudzu britu karavīru dzīvības. Latvijas sabiedrībā tas radīja labvēlīgu attieksmi pret Lielbritāniju kā Latvijai draudzīgu valsti. 1919. gada pavasarī Latvijas teritorijas lielāko daļu bija okupējuši lielinieki. Tvaikonis "Saratov", kas bija noenkurojies Baltijas jūrā pie Liepājas un atradās britu kuģu apsardzībā, uz laiku kļuva par Latvijas Pagaidu valdības un tās vadītāja Kārļa Ulmaņa patvērumu un darbības vietu. 

1921. gada 26. janvārī AK atzina Latvijas neatkarību de iure. 

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā sūtnis Kārlis Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, nodrošināja Latvijas interešu pārstāvniecību Rietumeiropā. Pateicoties K. Zariņa un citu diplomātu patriotismam un aktīvajam darbam, visus okupācijas gadus sūtniecība Londonā turpināja savu darbu. Tādejādi tika nodrošināta Latvijas Republikas de iure kontinuitāte. Apvienotā Karaliste bija viena no tām valstīm, kas neatzina Latvijas inkorporāciju PSRS. 

1991. gada 27. augustā AK kopā ar pārējām Eiropas Kopienas dalībvalstīm atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Jau 1991. gada 8. oktobrī Rīgā darbu sāka AK vēstnieks Ričards Samjuels. Laikā, kad notika Latvijas neatkarības atjaunošana, Latvijas pārstāvniecību Londonā vadīja sūtņa Kārļa Zariņa meita Marie-Anna Zariņa. Pirmais atjaunotās Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Apvienotajā Karalistē bija Jānis Lūsis. 

 

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Starp abu valstu parlamentiem izveidojusies laba sadarbība jau vairākus parlamenta sasaukumus pēc kārtas. Šobrīd AK parlamentā darbojas visu partiju grupa sadarbībai ar Latviju Karenas Lamlijas (Karen Lumley MP for Redditch, Conservative Party) vadībā. Arī 12. Saeimā ir izveidota Deputātu grupa sadarbībai ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamentu, kuras priekšsēdētāja ir Lolita Čigāne (Vienotība). Sadarbības grupu galvenais uzdevums ir AK un Latvijas divpusējo attiecību veicināšana. Sadarbības ietvaros plānotas gan parlamentāriešu apmaiņas vizītes, gan pasākumi ekonomisko sakaru veicināšanai, gan sadarbībai citās savstarpēji interesējošās jomās.

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Preču tirdzniecība 2016.  gadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Eksports:

  1. Lietuva – 1 703 529 975 EUR jeb 17,66% no kopējā Latvijas eksporta
  2. Igaunija – 1 103 397 863 EUR jeb 11,45%
  3. Krievija – 787 520 432 EUR jeb 8,16%

6. Apvienotā Karaliste – 555 318 050 EUR jeb 5,76%

Imports:

  1. Lietuva – 1 917 764 876 EUR jeb 17,24% no kopējā importa Latvijā
  2. Vācija –1 268 349 435 EUR jeb 11,40%
  3. Polija – 1 161 211 713 EUR jeb 10,44%

14. Apvienotā Karaliste –  206 526 631 EUR jeb 1,86%

Latvijas un Apvienotās Karalistes tirdzniecības dinamika

LV UK tirdzniec

  • 2016. gadā kopējais preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 761,83 milj. EUR (7.vieta).
  • Eksporta apjoms uz AK sasniedza 555,31 milj. EUR, kas ir par 13,77% jeb 67,22 milj. EUR vairāk nekā 2015. gadā.  
  • Importa apjoms no AK sasniedza 206,52 milj. EUR, kas ir par 4,68% jeb 9,25 milj. EUR vairāk nekā 2015. gadā. 
  • Latvijai ar AK ir pozitīva preču tirdzniecības bilance 348,79 milj. EUR apmērā.
  • Galvenās Latvijas eksporta preces uz AK ir koksne un tās izstrādājumi (68,11%); mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (7,37%); metāli un to izstrādājumi (5,62%)
  • Galvenās Latvijas importa preces no AK: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (23,15%); pārtikas rūpniecības produkti (19,70%); transporta līdzekļi (13,10%); ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (11,45%); optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti (7,89%); tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (6,45%).

Galvenās eksporta preces uz Apvienoto Karalisti sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā

Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā importa
Kopā 555 318 050 100 %

Koksne un tās izstrādājumi

-          Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli – 55,66%

-          Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķi – 19,17%

-          Saplāksnis, finierētas plātnes – 8,35%

-          Kokskaidu plātnes – 7,62%

378 223 731 68.11%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-          Monitori un projektori – 29,68%

-          Telefonu aparāti – 18,29%

-          Automātiskās datu apstrādes iekārtas un to bloki – 6,99%

-          Iespiedshēmas – 6,44%

-          Iekārtas grāmatu iesiešanai – 6,17%

40 911 909 7.37%

Metāli un to izstrādājumi

-          Alumīnija konstrukcijas – 46,55%

-          Ferosakausējumi – 13,21%

-          Vara stieņi un profili – 7,74%

-          Dzelzs vai tērauda cisternas – 7,26%

-          Galda piederumi, virtuves piederumi un citi mājsaimniecības priekšmeti un to daļas no alumīnija – 6,31%

-          Citi dzelzs vai tērauda izstrādājumi – 6,14%

-          Galda piederumi, virtuves piederumi vai citi mājsaimniecības priekšmeti un to daļas no dzelzs vai tērauda – 6,03%

31 234 698 5.62%

Galvenās importa preces no Apvienotās Karalistes sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā

Preču veids EUR Īpatsvars no kopējā importa
Kopā 206 526 631 100 %

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

-          Telefonu aparāti – 14,45%

-          Automātiskās datu apstrādes iekārtas un to bloki – 11,91%

-          Daļas un piederumi (izņemot pārsegus, futrāļus, un tamlīdzīgus) – 9,78%

-          Citādas iekārtas pārtikas rūpniecībai, dzērieniem – 5,77%

47 806 871 23.15%

Pārtikas rūpniecības produkti

-          Nedenaturēts etilspirts – 81,92%

40 694 361 19.70%

Transporta līdzekļi

-          Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi – 40,89%

-          Tanki un citas pašgājējas kaujas bruņumašīnas – 36,88%

-          Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem – 15,36%

27 058 287 13.10%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija

-          Insekticīdi un augšanas regulatori – 21,09%

-          Medikamenti – 9,71%

-          Organiskās virsmaktīvās vielas – 9,27%

-          Tipogrāfijas krāsas, tinte vai tuša un citas tintes – 7,51%

-          Fotopapīrs, kartons un tekstilmateriāli – 7,44%

-          Minerālie vai ķīmiskie slāpekļa mēslošanas līdzekļi – 6,57%

23 645 881 11.45%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

-          Kompasi virziena noteikšanai – 47,96%

-          Apgriezienu mērītāji – 12,44%

-          Optiskās šķiedras – 12,41%

16 292 626 7.89%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

-          Valkāts apģērbs un lietoti tekstilizstrādājumi – 41,45%

-          Jaunas vai lietotas lupatas – 7,72%

-          Kokvilnas audumi – 6,15%

-          T krekli, U krekliņi un citi apakškrekli – 5,27%

13 321 271 6.45%

LV UK pakalp

Investīcijas (avots: Latvijas Banka)

Saskaņā ar Latvijas Bankas statistikas datiem, 2016. gada 4. ceturkšņa beigās Latvijā tika reģistrēti Apvienotās Karalistes tiešo investīciju atlikumi 479,39 milj. EUR apmērā. Latvijas uzkrātie tiešo investīciju atlikumi Apvienotajā Karalistē sasniedza 29,38 milj. EUR.

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ

Sadarbībā starp Latviju un Apvienoto Karalisti izglītības jomā svarīgu lomu ieņem Britu padome. Ar Britu padomes atbalstu Latvijā tiek organizēti dažādi kursi, semināri, konferences, skolotāju apmācības. Sekmīgi tika īstenota starp Izglītības ministriju un Britu Padomi parakstītā vienošanā par angļu valodas skolotāju tālākizglītības – profesionālās attīstības – programmas īstenošanu un pārkvalifikācijas programmu skolotājiem, kuriem angļu valoda nav pamatspecialitāte, kā arī „mentoru programma” (atbalsta sniegšana jaunajiem pedagogiem pēc studiju beigām, uzsākot darbu skolās).

Arī Latvijas un Apvienotās Karalistes sadarbība augstākajā izglītībā un zinātnē ir aktīva. Lielākā daļa augstskolu Latvijā ir noslēgušas sadarbības līgumus ar Apvienotās Karalistes augstskolām, kas paredz studentu, pasniedzēju un zinātnieku apmaiņu. Šo līgumu ietvaros kopīgi tiek organizētas zinātniskās konferences un semināri, publicēti kopīgie zinātniskie raksti, izdota mācību un metodiskā literatūra. Aktīva Latvijas un Apvienotās Karalistes augstskolu sadarbība notiek arī Eiropas Savienības programmu ietvaros.

 

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

Sadarbība kultūras jomā starp Latviju un Apvienoto Karalisti ir ļoti plaša un aptver gandrīz visas kultūras jomas. Regulāra sadarbība norisinās gan kino, mūzikas, literatūras un vizuālās mākslas jomās, gan arī starp teātriem, muzejiem un nacionālajām bibliotēkām. 

Kultūras izglītības jomā vairākām Latvijas skolām ir izveidojusies cieša sadarbība ar Apvienotās Karalistes mākslas skolām. Piemēram, Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolai pēdējo gadu laikā ir notikusi veiksmīga sadarbība ar mākslas skolu Plymouth College of Art, bet Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolai ir ilggadēja sadarbība ar Glasgow Kelvin College.

  

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES kopš 2004.gada

Latvijas amatpersonu vizītes Apvienotajā Karalistē:

2017.gada 27.-29.marts Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ojāra Kalniņa un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Ainara Latkovska vizīte Apvienotajā Karalistē
2017.gada 8.-9.februāris ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte AK
2016. gada 18. -20. jūlijs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa oficiālā vizīte AK
2015. gada 25.-26. novembris Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte AK
2014. gadā 5. - 7. septembris Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas darba vizīte AK
2014. gada 4. - 5. septembris Valsts prezidenta Andra Bērziņa un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība NATO samitā Velsā
2012. gadā Londonu Olimpisko un Paraolimpisko spēļu laikā apmeklēja Valsts prezidents A.Bērziņš, Ministru prezidents V.Dombrovskis un Latvijas ārlietu, izglītības un zinātnes, kā arī labklājības ministri

2012. gada 16. - 17. oktobris

Ārlietu ministra Edgars Rinkēviča vizīte.

2011.gada 19. - 20.janvāris

Ministru prezidenta Valda Dombrovska dalība AK-NB8 valstu premjeru sanāksmē jeb pirmajā „Ziemeļu
nākotnes forumā”

2008. gada 26. - 28. oktobris

Ārlietu ministra Māra Riekstiņa vizīte

2006. gada 9. - 13. jūlijs

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte

2004. gada 8. - 9. decembris

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte

2004. gada 11. - 13. maijs

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte

AK amatpersonu vizītes Latvijā

2017.gada 21.februāris

AK izstāšanās no Eiropas Savienības ministra Deivida Deivisa vizīte Latvijā

2016.gada 29.novembris – 1.decembris

Viņa Karaliskās Augstības Veseksas grāfa prinča Edvarda darba vizīte Latvijā

2015. gada 22. maijs Premjerministra Deivida Kamerona (David Cameron) un Ārlietu ministra Filipa Hamonda (Philip Hammond) dalība Austrumu partnerības samitā un divpusējas tikšanās ar Latvijas ministru prezidenti un ārlietu ministru
2015. gada 13. janvāris Eiropas lietu valsts ministra Deivida Lidingtona (David Lidington) vizīte Latvijā
2014. gada 19.-20. novembris Ārlietu ministra Filipa Hamonda (Philip Hammond) vizīte Latvijā
2014. gada 24. marts Eiropas lietu valsts ministra Deivida Lidingtona (David Lidington) vizīte Latvijā
2013. gada 27. - 28. februāris Premjerministra Deivida Kamerona (David Cameron) darba vizīte Latvijā un dalība Ziemeļu nākotnes forumā
2012. gada 23. - 26. septembris AK parlamenta visu partiju grupas sadarbībai ar Latviju vizīte Latvijā
2012. gada 11. - 12. jūnijs Tirdzniecības un investīciju valsts ministra Lorda Grīna (Lord Green) vizīte
2012. gada 7. - 8. marts Eiropas lietu valsts ministra Deivida Lidingtona (David Lidington) vizīte

2006. gada 28. - 29. novembris

premjerministra Tonija Blēra vizīte, dalība NATO samitā

2006. gada 26. - 27. oktobris

Velsas Pirmā ministra Rodri Morgana (Rhodri Morgan) vizīte

2006. gada 18. - 19. oktobris

Viņas Majestātes Karalienes Elizabetes II vizīte Latvijā

2006. gada 18. - 19. oktobris

Ārlietu ministres Mārgaritas Beketas (Margaret Beckett) vizīte

2005. gada 12. jūlijs

Valsts ministra Eiropas jautājumos Duglasa Aleksandera (Douglas Aleksander) vizīte

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Noslēgtie līgumi:

Saites: