Latvijas Republikas un Korejas Republikas divpusējās attiecības

10.05.2017. 11:11

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Korejas Republika atzina Latvijas Republikas neatkarību 1991.gada 5.septembrī.

1991.gada 22.oktobrī tika nodibinātas diplomātiskās attiecības. No 1993. -2012. gada oktobrim Dienvidkoreja akreditēja savus nerezidējošo vēstniekus Latvijā no Stokholmas. Kopš 2015. gada 23. februāra Korejas Republikas vēstniecību Latvijā vada Mins Kjongho (Min Kyong-ho).

Kopš 2015. gada septembra Seulā ir uzsākusi darbu Latvijas vēstniecība, kuru vada vēstnieks Pēteris Vaivars (akreditēts kopš 2016. gada 15. janvāra).

Seulā darbojas Latvijas goda ģenerālkonsuls Kvons Kjunghuns (Kwon Kyoung-hoon).

Sākot ar 2017. gada 10. maiju, Korejas Republikas prezidents ir Muns Džēins (Moon Jae-in).

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Preču tirdzniecība 2016.gadā (CSP)

  • Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma Dienvidkoreja ar 71 360 000 EUR ieņem 31.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.

  • Kopējais preču tirdzniecības apgrozījums ar Dienvidkoreju ir palielinājies par 14,8% salīdzinājumā ar 2015.gadu.

  • Latvijai ar Dienvidkoreju šobrīd ir pozitīva preču tirdzniecības bilance 24,85 milj. EUR apmērā.

  • Latvijas galvenās eksporta preču grupas ir koksne un tās izstrādājumi (78,97%) un minerālie produkti (8,46%).

  • Latvijas galvenās importa preču grupas ir mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (39,19%); plastmasas un izstrādājumi no tām (30,50%), kā arī metāli un to izstrādājumi (11,56%).

Investīcijas (Latvijas Banka un Lursoft)

Saskaņā ar Latvijas Bankas statistikas datiem Dienvidkorejas tiešo investīciju atlikumi Latvijā 2016.gada beigās veidoja 35,09 milj. EUR. Latvijas tiešo investīciju atlikumi Dienvidkorejā netika reģistrēti.

Saskaņā ar Lursoft datiem, 2017. gada 13. martā Dienvidkorejas tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 4,17 milj. EUR (48.vieta). Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 5 Dienvidkorejas – Latvijas kopuzņēmumi.

Lielākie Dienvidkorejas investori Latvijā (avots: Lursoft)

  1. Samsung Electronics Co. Ltd. – investīcijas 3,70 MEUR apmērā (100% SIA „Samsung Electronics Baltics” – elektrisko mājsaimniecības ierīču vairumtirdzniecība;
  2. Hanil Precision Co. Ltd. – investīcijas 300,85 tūkst. EUR apmērā (27,29% Lesjofors Gas Springs, Liepājas SEZ SIA – slēdzeņu, eņģu u.c. metālizstrādājumu ražošana;
  3. Samsung SDS Co. Ltd. – investīcijas 160 tūkst. EUR apmērā (100% apmērā SIA “Samsung SDS Global SCL Baltics” – darbības veids nav norādīts.

Galvenās eksporta preces uz Koreju sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā, EUR

Preču veids EUR % no kopējā eksporta
Kopā 48 105 911 100%

Koksne un   tās izstrādājumi:

-        Garumā sazāģēti vai šķeldoti   kokmateriāli 74,22%

-        Saplāksnis, finierētas plātnes   22,21%

37 989 007 78,97%

Minerālie   produkti:

-        Aglomerēta un neaglomerēta kūdra   100,00%

4 072 099 8,46%
 Akmens, ģipša. cementa, stikla, keramikas izstrādājumi 1 974 379 4,10%
Transportlīdzekļi 728 266 1,51%
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti 689 200 1,43%
Metāli un to izstrādājumi 617 922 1,28%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas 521 400 1.08%

Galvenās importa preces no Korejas sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā, EUR

Preču veids EUR % no kopējā importa
Kopā 23 253 766 100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

-        Telefonu aprāti 31,83%

-        Elektroniskās integrālās shēmas 11,49%

-        Dažādu mašīnu un mehānismu daļas 8,74%

9 112 434 39,19%

Plastmasas   un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi:

-        Jaunas gumijas pneimatiskās riepas   74.18%

-        Stirola polimēri pirmformā 11,57%

7 091 259 30,50%

Metāli un   to izstrādājumi:

-        Plakani dzelzs un neleģētā tērauda   velmējumi ar platumu 600 mm vai vairāk 93,58%

2 689 060 11,56%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija:

-        Diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes un gatavie diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes vai bez tās 27,90%

-        Kosmētikas vai dekoratīvās kosmētikas līdzekļi un ādas kopšanas līdzekļi 22,11%

-          Cilvēka asinis; dzīvnieku asinis 14,98%

1 290 998 5,55%

 

 SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ

Latvija sadarbojas ar Korejas starptautiskās sadarbības aģentūru (Korean International Co-operation Agency/KOICA). Latvijai tiek piedāvātas dažādas apmācību programmas un semināri, kuros ir piedalījušies speciālisti no Ārlietu, Finanšu, Ekonomikas ministrijām, kā arī no Pašvaldību savienības, Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes.

2007.gadā Korejas Valodas institūtā (Korean Language Institute) Seulā divu semestru programmā "Korean language, culture and history" piedalījās Latvijas studentes no Rīgas Juridiskās augstskolas. Studijas sponsorēja Latvijas goda konsuls Dienvidkorejā Kvons Kjunghūns.

2008. gada septembrī Latvijas Universitāte noslēdza sadarbības līgumu ar Kyungpook Nacionālo Universitāti, kas paredz apmaiņu ar studentiem un pasniedzējiem ekonomikas un sociālajās zinātnēs. Apmaiņas programmas ietvaros 2009. gadā Latvijas Universitātē studēja četri studenti no šīs Dienvidkorejas augstskolas, bet 2010. gada pavasara semestrī bija divi studenti.

2008. gada jūnijā Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultāte noslēdza sadarbības līgumu ar Kyungpook Nacionālo universitātes Ekonomikas un biznesa administrācijas koledžu.

2011.gada 21.novembrī stājās spēkā Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības līgums par sadarbību kultūrā, izglītībā, jaunatnes lietās un sportā.

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē kopš 2013. gada septembrī tika uzsākta programma korejiešu valodas un kultūras studijām, kā arī, lai padziļinātu šīs zināšanas, ir atvērts Korejas studiju centrs (2016. gada 23. februārī) un, Rīgas Tehniskās universitātes telpās Kronvalda bulvārī 3, Rīgas Karaļa Sedžonga institūts (2016. gada 21. septembris).

2016./2017. mācību gadā kopumā Latvijā studē 53 ārvalstu studenti no Korejas (29 no tiem studē RTU, 18 – LU, 3 – Biznesa augstskolā “Turība”, 2 – Baltijas Starptautiskajā akadēmijā un 1 Liepājas Universitātē).

2017. aprīlī LU HZF Korejas studiju centrs noslēdza sadarbības līgumu ar Korejas Republikas Nacionālās Asamblejas bibliotēku, kas studentiem un pētniekiem Latvijā dos iespēju iegūt tiešu piekļuvi bibliotēkas digitālajam akadēmisko rakstu arhīvam.

Latvijas stipendijas ārvalstu studentiem: http://www.viaa.gov.lv//eng/international_cooperation/scholarships_gov/latvian_scholarships/

Korejas valdības stipendijas ārvalstu studentiem: https://www.studyinkorea.go.kr/en/sub/gks/allnew_invite.do

 

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

2011. gada 19. oktobrī Rīgā tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības līgums par sadarbību kultūrā, izglītībā, jaunatnes lietās un sportā. Līgums stājās spēkā 2011. gada 21. novembrī.

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Latvijas amatpersonu vizītes Dienvidkorejā

2015. gada 20. - 21. aprīlis Latvijas un Dienvidkorejas divpusējās politiskās konsultācijas (Latvijas delegāciju vada
valsts sekretārs A.Pildegovičs)
2013.gada 21. – 24. maijs Saeimas priekšsēdētājās Solvitas Āboltiņas vizīte Dienvidkorejā
2012.gada 27.-29.novembris Aizsardzības ministra Arta Pabrika vizīte Dienvidkorejā
2011. gada 8.-11. jūnijs

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis oficiālā vizītē apmeklēja Dienvidkoreju un tikās ar Dienvidkorejas prezidentu Lī Mjunbaku (Lee Myung-bak), premjerministru KIMU Hvansiku (KIM Hwang-sik), Korea Foundation, "Samsung Electronics" un vairāku nozaru asociāciju pārstāvjiem. Ministru prezidentu pavadīja uzņēmēju delegācija, un vizītes ietvaros viņš piedalījās Korea Importers Association (KOIMA) rīkotās izstādes Import Goods Fair pasākumos, atklāja tūrisma semināru „Latvia – New Destination in Northern Europe”.

2010.gada 22. marts

Seulā notika Latvijas un Dienvidkorejas ārlietu ministriju divpusējās politiskās konsultācijas. Latvijas delegāciju vadīja valsts sekretārs Andris Teikmanis.

2009.gada 18.-21.janvāris

Ministru prezidents Ivars Godmanis darba vizītē uzturējās Dienvidkorejā un tikās ar Dienvidkorejas prezidentu Lī Mjunbaku (Lee Myung-bak), premjerministru Hanu Sungso (Han Seung-soo), transporta un finanšu ministriem, kā arī "Samsung Electronics" un nozaru asociāciju pārstāvjiem.

2008.gada 15.-16.jūnijs

Dienvidkorejas Džedžu (Jeju) salā finanšu ministrs Atis Slakteris piedalījās ASEM (Asia Europe Meeting) finanšu ministru konferencē. Konferences ietvaros Atis Slakteris un Dienvidkorejas Stratēģijas un finanšu ministrs Manso Kangs (Man-soo Kang) parakstīja Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības konvenciju Par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem.

2008.gada 19-20.maijs

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, LIAA direktors Andris Ozols, Rīgas lidostas, Rīgas Brīvostas, Ventspils ostas un "Latvijas dzelzceļa" pārstāvji apmeklēja Dienvidkorejas ostas pilsētu Pusanu, kur tikās ar pilsētas, ostas un transporta uzņēmuma "Hyundai Merchant Marine" vadību.

1996.gads

Dienvidkoreju apmeklēja Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs.

1991.gads

Dienvidkoreju apmeklēja Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

Dienvidkorejas amatpersonu vizītes Latvijā

2015. gada 27. - 28. aprīlis Korejas premjerministra vietnieka Vu Je Hvanga (Woo Yea Hwang) dalība ASEM (Asia Europe meeting) izglītības ministru sanāksmē Rīgā
2015. gada 29. - 30. aprīlis Korejas transporta viceministra Mr. Hyung-ku Yeo dalība ASEM Transporta ministru sanāksmē Rīgā
2015. gada 8. - 11. marts Korejas Republikas un Latvijas parlamentārās sadarbības grupas vadītāja Džēila Bjuna (Byun, Jae Ill) un deputātes Jonsunas Parkas (Park, Young-sun) vizīte.
2013.gada 2.decembrī

Dienvidkorejas ārlietu ministra vietnieka Lī Kjung-sū dalība politiskajās konsultācijās Latvijā

2011. gada 5.-7. jūlijs

Oficiālā vizītē Latviju apmeklēja Korejas Republikas (Dienvidkoreja) Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs Parks Hitē (Park Hee Tae) un viņa vadītā delegācija. Priekšsēdētājs Parks tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski.

2010. gada 19.-21. janvāris

Latviju apmeklēja Dienvidkorejas Nacionālās asamblejas delegācija, kura tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi, Saeimas Ārlietu komisijas un Deputātu grupas sadarbībai ar Dienvidkorejas parlamentu pārstāvjiem.

2007.gada 29.novembris

Latviju apmeklēja Dienvidkorejas Augstākās tiesas tiesnesis Hyong–Won Bae, kurš tikās ar Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu, lai apmainītos ar viedokļiem par augstāko tiesu darbību.

2007.gada 8.maijs

Latviju apmeklēja Dienvidkorejas Kontroles un inspekcijas valdes delegācija, ko vadīja valdes komisārs Ho-bum Pyun. Bija tikšanās ar Valsts kontrolieri Ingūnu Sudrabu, kura iepazīstināja viesus ar Latvijas Valsts kontroles darba pieredzi.

INFORMĀCIJAS AVOTI

Latvijas divpusējie līgumi ar Dienvidkoreju

2011. gads 19. oktobris - Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības līgums par sadarbību kultūrā, izglītībā, jaunatnes lietās un sportā

2011. gada 8. marts - Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības līgums par vadītāja apliecību savstarpēju atzīšanu un apmaiņu

2008. gada 15. jūnijs - Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem

2003. gada 22. maijs - Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības līgums par vīzu režīma atcelšanu

1996. gada 23. oktobris - Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību

Noderīgas saites

Vispārēja informācija par Dienvidkoreju http://www.korea.net/

Dienvidkorejas Parlaments http://korea.na.go.kr/index.jsp

Dienvidkorejas Ārlietu ministrija http://www.mofa.go.kr/ENG/main/index.jsp

Latvijas vēstniecība Korejā: http://www.mfa.gov.lv/seoul

Dienvidkorejas vēstniecība: J. Alunāna iela 2, Rīga, Latvija