Baltijas valstu sadarbība

13.10.2017. 12:46

Baltijas valstu (Latvijas, Igaunijas un Lietuvas) sadarbība ir tradicionāli cieša, daudzpusīga un pragmatiska. Tā pamatojas uz valstu kopējām interesēm un mērķiem ārpolitikas un drošības politikas jomās: drošības un labklājības sekmēšana, ekonomiskās attīstības veicināšana, darbība ES un NATO. Intensīva sadarbība noris enerģētikas un transporta infrastruktūras projektu ietvaros.

Baltijas valstu sadarbības ietvaros tiek uzturēts aktīvs dialogs prezidentu, parlamentu priekšsēdētāju, valdību vadītāju, ministru un nozaru ekspertu līmenī. Lielu ieguldījumu Baltijas valstu ārpolitikas saskaņošanā un praktiskās sadarbības sekmēšanā sniedz Baltijas Asambleja un Baltijas Ministru padome, kas 1990. gadu sākumā tika izveidotas pēc Ziemeļu Padomes un Ziemeļu Ministru padomes darbības modeļa, tādejādi veicinot arī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu savstarpējo sadarbību. Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes lēmumu īstenošanā piedalās vecāko amatpersonu komitejas. Tāpat vismaz reizi gadā tiekas Baltijas valstu prezidenti, parlamentu spīkeri, premjerministri un ārlietu ministri.

Baltijas valstis ir uzkrājušas vērtīgu reformu īstenošanas pieredzi, ar kuru tagad iepazīstina citas demokrātiski orientētas valstis, kā arī kopīgi ar Baltijas jūras reģiona valstīm un institūcijām īsteno dažādus projektus ES Kaimiņu politikas ietvaros. 

Baltijas Asambleja

Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991. gada 8. novembrī. Asamblejā katras Baltijas valsts parlamentu pārstāv 12-20 deputātu liela nacionālā delegācija.  Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija.  Asambleja ir tiesīga izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā Baltijas valstu nacionālajiem parlamentiem un valdībām, bet citām starptautiskajām un reģionālajām institūcijām - aicinājumu, priekšlikumu un paziņojumu formā.

Baltijas Asamblejas sesijas notiek reizi gadā. Pēdējā sesija notika 2016. gada 27.-28. oktobrī Rīgā, kuras laikā tika pieņemta ikgadējā Baltijas Asamblejas rezolūcija.

Laikā starp sesijām Baltijas Asamblejas  prezidijs var pieņemt paziņojumus par aktuāliem starptautiskās darba kārtības jautājumiem.

Baltijas Asamblejā darbojas piecas pastāvīgās komitejas: 
1) Ekonomikas, enerģētikas un inovāciju;
2) Izglītības, zinātnes un kultūras;
3) Dabas resursu un vides;
4) Tieslietu un drošības;
5) Labklājības.

Kopš 2003.gada Baltijas Asamblejas prezidentūra tiek harmonizēta ar Baltijas Ministru padomi un ilgst vienu gadu. 2017. gadā prezidējošā valsts ir Igaunija, bet nākamgad šos pienākumus uzņemsies Lietuva.

Igaunijas prioritātes Baltijas Asamblejas darbībai 2017. gadā:

  1. Baltijas valstu sadarbība drošības un aizsardzības jomā;
  2. Visaptveroša pieeja enerģijas tirgum, transportam un infrastruktūrai;
  3. Labvēlīgas vides veidošana pētniecībai un inovācijām.

Baltijas Asamblejas nolikums: http://baltasam.org/images/2014/33session/BA%20Statutes.pdf

Baltijas Asamblejas mājas lapa: http://www.baltasam.org

Baltijas Ministru padome

Baltijas Ministru padome (BMP) ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību sadarbības institūcija, kas izveidota 1994. gada 13. jūnijā.

BMP uzdevums ir nodrošināt sadarbības nepārtrauktību valstu izpildvaru līmenī. Tā ir atbildīga par Baltijas valstu valdību sadarbību, kā arī par sadarbību starp  valdībām un Baltijas Asambleju (parlamentiem). BMP pieņem lēmumus par Baltijas Asamblejas ieteikumu un rezolūciju izpildi, veicina plašu un saturīgu savstarpējo sadarbību. BMP ir lēmējtiesības tikai visu Baltijas valstu pārstāvju klātbūtnes gadījumā. Tās lēmumi tiek pieņemti pēc konsensa principa.

BMP prezidējošās valsts statuss Baltijas valstu starpā tiek mainīts ik pēc gada. 2017. gadā BMP prezidējošo lomu uzņēmusies Igaunija, bet nākamgad šos pienākumus veiks Lietuva.

Latvijas BMP prezidentūras prioritātes 2017. gadā:

  1. Drošības stiprināšana reģionā, sadarbības paplašināšana drošības un aizsardzības jomās;
  2. Reģionālā enerģijas tirgus attīstīšana;
  3. Transporta tīkla starpsavienojumu attīstīšana.

BMP pamatdokumenti:

BMP Premjerministru padome

Premjerministru padome, kurā darbojas Baltijas valstu valdību  vadītāji,  ir BMP augstākā lēmējinstitūcija. Padomes tikšanās notiek vismaz vienu reizi gadā. Premjerministru padome pieņem galvenos dokumentus kopīgu paziņojumu formā un apstiprina Baltijas valstu sadarbības prioritārās jomas.

Igaunijas  prezidentūras laikā 2017. gadā  ir notikušas četras  neformālās BMP Premjerministru padomes sanāksmes, kuras vadīja Igaunijas  premjerministrs J. Ratass. Baltijas valstu premjerministri pārrunāja drošības jautājumus, kā arī apsprieda sadarbību transporta un enerģētikas jomās.  2017. gada nogalē Igaunijā ir paredzēta tradicionālā, formālā BMP Premjerministru padomes sanāksme.

 

 

BMP Sadarbības padome

BMP Sadarbības padomē darbojas Baltijas valstu ārlietu ministri. Padomes pienākums ir Baltijas valstu sadarbības vispārēja koordinācija. Tās tikšanās notiek vismaz vienu reizi gadā.

Baltijas Padome ir Baltijas Asamblejas Sekretariāta un Sadarbības padomes kopīga sanāksme, kuras laikā Sadarbības padomes priekšsēdētājs (prezidējošās valsts ārlietu ministrs) sniedz atskaiti par gada laikā paveikto. Savukārt nākamās prezidējošās valsts ārlietu ministrs informē par nākamās prezidentūras prioritātēm un plānotajiem darbiem, kas tiek iekļauti Baltijas Padomes kopīgajā paziņojumā. 2016. gada 28. oktobra Baltijas Padomes kopīgais paziņojums pieejams šeit:

http://baltasam.org/images/2016/Session/Joint-Statement_Baltic-Council_FINAL.pdf

 

BMP Sekretariāts

Sekretariāts nodrošina BMP darbību. Sekretariātā ietilpst Baltijas valstu Ārlietu ministriju amatpersonas, kuras atbild par Baltijas valstu sadarbības koordināciju. Sekretariāta vadība mainās rotācijas kārtībā atkarībā no tajā gadā BMP prezidējošās valsts. Sekretariāts iesaistās Premjerministru padomes, Sadarbības padomes un Baltijas Padomes sanāksmju gatavošanā un darbojas kā starpnieks informācijas un dokumentu apmaiņā starp Baltijas valstu amatpersonām. Sekretariāta vadība rotācijas kārtībā izstrādā Baltijas valstu sadarbības prioritātes, Sadarbības padomes priekšsēdētāja ziņojumu Baltijas Asamblejai, kā arī Baltijas Padomes un BMP kopīgos paziņojumus.

 

BMP Vecāko amatpersonu komitejas

Lai nodrošinātu BMP mērķtiecīgāku un strukturētāku darbību nozaru ministriju līmenī, 1994. gadā tika izveidotas Vecāko amatpersonu komitejas (VAK). Kopš 2005. gada BMP reformas darbojas piecas pastāvīgās VAK:

  1. Aizsardzības,
  2. Enerģētikas,
  3. Iekšlietu,
  4. Transporta un sakaru,
  5. Vides.

 VAK sastāvā ietilpst viena attiecīgās nozares ministrijas amatpersona no katras valsts un eksperti.

VAK īsteno Premjerministru padomes un Sadarbības padomes pieņemtos lēmumus un izpilda citus pienākumus, ko tai uzdevusi Premjerministru padome, Sadarbības padome vai citi ministri. VAK savas nozares ietvaros iesniedz priekšlikumus par prioritātēm Baltijas valstu sadarbībā un par BMP ikgadējo darba plānu, kā arī sagatavo ziņojumu par savu darbu iepriekšējā gadā un iesniedz to apspriešanai Sadarbības padomē.

Īpašu uzdevumu veikšanai jomās, ko neaptver Vecāko amatpersonu komitejas, var nodibināt Īpašu uzdevumu grupas (Task Force). Tās dibina Premjerministru padome pēc savas iniciatīvas vai pēc citu ministru ieteikuma, saskaņojot to ar Sadarbības padomi. Premjerministru padome izvirza konkrētu uzdevumu, kas īpašu uzdevumu grupai ir jāveic noteiktā laika periodā.

 

Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbība

Baltijas Asambleja (BA) un Baltijas Ministru padome (BMP) ir vienojušās par ciešāku un efektīvāku sadarbību. Šim mērķim 2003. gadā tika grozīts trīspusējais līgums par valdību un parlamentu sadarbību, bet 2004. gadā - protokols par sadarbību, kas nosaka konkrētos sadarbības mehānismus. Tā rezultātā tika izveidota jau minētā BMP Sadarbības padome (Baltijas valstu ārlietu ministru tikšanās) un Baltijas Padome (Baltijas Asamblejas prezidija un BMP Sadarbības padomes tikšanās).

Saskaņā ar noslēgtajiem sadarbības dokumentiem, BMP un BA sadarbība notiek visos līmeņos - ikgadējās Baltijas Padomes laikā tiek rīkota BA Prezidija un BMP Sadarbības Padomes tikšanās, notiek regulāra sadarbība starp BMP un BA nacionālo delegāciju sekretariātiem, kā arī BMP sekretariāta un vecāko amatpersonu komiteju pārstāvji ir aicināti piedalīties BA komiteju sēdēs un tematiskajās konferencēs.