Baltijas jūras valstu padome (BJVP)

31.10.2017. 11:32

Baltijas jūras valstu padome (BJVP), kas dibināta 1992.gada 5.-6. martā Kopenhāgenā, ir vispārējs politisks reģiona starpvaldību sadarbības forums. BJVP veido 11 Baltijas jūras reģiona valstis – Zviedrija, Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Vācija, Polija, Dānija, Norvēģija, Īslande un Krievija, kā arī Eiropas Komisija. Šobrīd 11 valstīm ir BJVP novērotāja statuss. Tās ir Amerikas Savienotās Valstis, Baltkrievija, Francija, Itālija,Lielbritānija, Nīderlande, Slovākija, Rumānija, Spānija, Ukraina un Ungārija

BJVP identificē politiskos mērķus (premjerministru samiti un ārlietu ministru sanāksmes, nozaru ministru konferences), izstrādā rīcības plānus (vecāko amatpersonu komiteja un ekspertu grupas), ierosina un īsteno reģionam nozīmīgus stratēģiskus projektus BJVP noteikto ilgtermiņa prioritāšu jomās, kā arī kalpo par forumu viedokļu un ideju apmaiņai reģionam aktuālos jautājumos.

Premjerministru samitu un ārlietu ministru sanāksmju, kā arī vecāko amatpersonu komitejas darba kārtības sagatavošanu nodrošina BJVP prezidentūra, kuru rotācijas kārtībā katru gadu (no 1. jūlija līdz 30. jūnijam) uzņemas viena no dalībvalstīm.

2017. gada 1. jūlijā BJVP prezidentūru no Islandes pārņēma Zviedrija (http://www.cbss.org/swedish-presidency-2017-2018/)

Latvija ir prezidējusi BJVP divas reizes – 1996.-1997. gadā un 2007.-2008. gadā. Nākamā Latvijas prezidentūra BJVP noritēs no 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.jūnijam.

2014.gadā tika pārskatītas 2008.gadā Rīgas BJVP Reformas deklarācijā noteiktās BJVP ilgtermiņu prioritātes un pieņemts Lēmums par BJVP ilgtermiņa prioritāšu pārskatīšanu.

 

Šajā dokumentā noteiktas šādas BJVP ilgtermiņa prioritātes–

 

  1. Reģionālā identitāte (Regional identity) , kura ietver starpkultūru dialogu; universitāšu sadarbību; jaunas izglītības aktivitātes reģionā; kultūras, dabas mantojuma aizsardzību; tūrisma veicināšanu; radošās industrijas; kultūras sadarbības inovācijas; sadarbību zinātnē; reģiona zīmola attīstību; reģionālās identitātes pētījumus.
  2. Ilgtspējīgs un plaukstošs reģions (Sustainable un Prosperous Region) aptversadarbību vides aizsardzībā; nodarbinātības un darba tirgus jomā; tūrisma; videi draudzīgas jūrlietu politikas; transporta loģistikas; enerģētikas efektivitātes jomā un inovatīvo videi draudzīgo tehnoloģiju ieviešanu.
  3. Drošs reģions (Safe and Secure region) ietver civilo aizsardzību, pārrobežu sadarbību, koordināciju kodolapdraudējuma, dabas katastrofas, ārkārtas situācijas, kiberuzbrukuma u.c. gadījumos, cīņu pret cilvēktirdzniecību un bērnu tiesību aizstāvību.

Kopš 1998. gada BJVP darba kontinuitāti un koordināciju, kā arī tehnisku, organizatorisku un analītisku atbalstu rotējošai prezidentūrai nodrošina pastāvīgs starptautisks sekretariāts, kurš atrodas Stokholmā. Sekretariāta darbības finansējumu nodrošina visas BJVP dalībvalstis.

BJVP praktiskā sadarbība norit ekspertu grupās un citos sadarbības ietvaros

Reģionālā identitāte

Ars Baltica

Baltijas jūras monitoringa grupa sadarbībai kultūras mantojuma jautājumos

BalticLab

Jaunatnes lietu ekspertu grupa (darbība apturēta)

Eirofakultāte Pleskavā (līdz 2015.gada vidum)

Ilgtspējīgs un plaukstošs reģions

Ilgtspējīgas attīstības ekspertu grupa - Baltic 21

Baltijas jūras reģiona sadarbība enerģētikā (BASREC)

Baltijas eiroreģionu tīkls (BEN)

Baltijas jūras darbaspēka tīkla projekts

Jūrlietu politikas ekspertu grupa

VASAB

Drošs reģions

Kodoldrošības un radiācijas drošības ekspertu grupa

Darba grupa cīņai ar organizēto noziedzību

Darba grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību

Ekspertu grupa sadarbībai riska grupas bērnu jautājumos

Muitas sadarbības un robežšķērsošanas aspektu darba grupa

Sabiedrības  civilās aizsardzības tīkls

BJVP prezidentūru prioritātes

Zviedrijas prezidentūra (2017 -2018)

  • Ilgtspēja
  • Kontinuitāte
  • Piemērošanās spēja

Islandes prezidentūra (2016-2017)

  •            vienlīdzība
  •            demokrātija
  •            bērni

Polijas prezidentūra (2015-2016)

  •            ilgtspējība
  •            radošums
  •            drošība

Igaunijas prezidentūra (2014-2015)

  • efektivitāte, praktiskums, sadarbība
  • reģionālās identitāte
  • ilgtspējīga un plaukstoša reģiona attīstība
  • drošs reģions

Somijas prezidentūra (2013-2014)

  • Tīra, droša un vieda Baltijas jūra

  • Jūrlietu politika
  • Civilā drošība
  • Cilvēku kontaktu veicināšana

Krievijas prezidentūra (2012-2013)

  • Baltijas jūras reģiona mobilitātes īstenošana
  • vides aizsardzība
  • tolerances veicināšana
  • cīņa pret terorismu un ekstrēmismu
  • Baltijas jūras reģiona Dienvidaustrumu daļas modernizācijas programma (Program of Modernisation of the South Eastern Baltic Sea Area (SEBA))

Vācijas prezidentūra (2011-2012)

  • Rīgas deklarācijas un Viļņas deklarācijas prioritāšu īstenošana
  • vide un ilgtspējīga attīstība
  • ekonomikas attīstības veicināšana, intensificējot sadarbību jūrlietu politikas, transporta un loģistikas, kā arī tūrisma jomā
  • sadarbība enerģētikas jomā
  • izglītība un kultūra
  • sabiedrības drošība un humānā dimensija
  • Baltijas jūras reģiona Dienvidaustrumu daļas modernizācijas programma (Program of Modernisation of the South Eastern Baltic Sea Area (SEBA))

Norvēģijas prezidentūra (2010-2011)

  • BJVP organizatoriskās un administratīvās darbības uzlabošana, orientācija uz projektiem un sasniedzamu rezultātu
  • Sadarbības veicināšana aktīvākajos sabiedrības drošības un humanitārās dimensijas formātos (Darba grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību, Ekspertu grupa sadarbībai riska grupas bērnu jautājumos)
  • Starpnozaru sadarbība jūrlietu politikā
  • BJVP Reformas deklarācijā izvirzīto ilgtermiņa prioritāšu īstenošana

Lietuvas prezidentūra (2009-2010)

  • Inovācijas
  • Pārrobežu sadarbība
  • Tīra vide un droši dzīves apstākļi Baltijas jūras reģionā
  • Aktīva Kaļiņingradas apgabala un Baltkrievijas iesaiste Baltijas jūras reģiona sadarbībā un minēto prioritāšu īstenošanā

Dānijas prezidentūra (2008- 2009)

  • Enerģija un klimats
  • Vide
  • Izglītība un jaunatne
  • Sabiedrības drošība

Latvijas prezidentūra (2007-2008)

  • Izglītība
    Mērķis: Reģionālo izglītības iestāžu konkurētspējas celšana Eiropas un globālā līmenī
  • Enerģija
    Mērķis: Brīvs un konkurētspējīgs enerģijas tirgus, atjaunojamo energoresursu veicināšana, energoefektivitātes veicināšana
  • Sabiedrības drošība
    Mērķis: Demokrātisko vērtību un cilvēktiesību veicināšana reģionā, stabilitātes, sociālās drošības un ilgtspējas nodrošināšana

BJVP novērotājvalstis un stratēģiskie partneri

BJVP novērotājvalstis

  • Francija
  • Itālija
  • Nīderlande
  • Slovākija
  • Ukraina
  • Lielbritānija
  • ASV
  • Baltkrievija
  • Spānija
  • Rumānija
  • Ungārija

BJVP stratēģiskie partneri