Baltijas jūras reģions

16.08.2016. 16:03

Sadarbība Baltijas jūras reģionā

Baltijas jūras reģions mūsdienās ir viens no dinamiskākajiem Eiropā ar lielu ekonomisko un politisko potenciālu, kura stratēģisko nozīmi palielinājusi arī ES un NATO paplašināšanās.

Kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir aktīvi veidojusi ne tikai divpusējo , bet arī daudzpusējo sadarbību reģionā, izmantojot tādus ietvarus kā, piemēram, Baltijas Asambleja, Baltijas Ministru padome, Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības forumus, Baltijas jūras valstu padomi, Ziemeļu dimensiju, Baltijas Attīstības forumu un E-PINE.

Baltijas jūras reģiona dinamismu labi raksturo gan minēto ietvaru spēja attīstīties, reaģējot uz globālajiem politiskās un ekonomiskās integrācijas procesiem, gan jaunu iniciatīvu rašanās. Vērā ņemams impulss reģiona ilgtspējīgas attīstības veicināšanai ir Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam, ko 2009.gada oktobrī apstiprināja Eiropas Savienības Padome.

Sadarbība starp Baltijas jūras reģiona ES dalībvalstīm uzskatāma par nozīmīgu instrumentu ES kopīgo politiku veidošanā. Viedokļu apmaiņu un nostāju saskaņošanu aktuālos ES un ārpolitiskos jautājumos sekmē izveidotie neformālie konsultāciju mehānismi: Baltijas valstis un Ziemeļvalstis (NB8/NB6); Baltijas valstis, Ziemeļvalstis, Polija un Vācija (NB6+2), Baltijas valstis un Vācija, Baltijas valstis un Francija (3+1 formāti), Baltijas un Beniluksa (Beļģija, Nīderlande, Luksemburga) valstis (3+3) u.c. Konsultācijas palīdz precizēt reģiona valstu intereses aktuālajos ES jautājumos, savukārt to neformālais raksturs nodrošina atklātu viedokļu apmaiņu. Lai nodrošinātu efektīvu Latvijas interešu aizstāvību ES un citu starptautisko organizāciju ietvaros, Latvija turpinās dalību šādās konsultācijās gan valdību vadītāju, gan ārlietu ministru, gan ekspertu līmenī.

Baltijas valstu sadarbība

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība

Baltijas jūras valstu padome

Ziemeļu dimensija

Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam