Austrumu partnerība

27.08.2016. 14:31

Austrumu partnerība ir daļa no Eiropas Savienības kaimiņu politikas, kas tika uzsākta 2004. gadā, lai ES paplašinoties izvairītos no krasas norobežošanās starp tās dalībvalstīm un kaimiņvalstīm, tādējādi veicinot labklājību, stabilitāti un drošību reģionā kopumā. Kaimiņu politika balstās uz demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesību vērtībām.

ES Kaimiņu politika tiek attiecināta uz 16 valstīm un ietver divus kaimiņu politiku formātus. Eiropas un Vidusjūras partnerību, kura ietvarā ES sadarbojas ar 10 valstīm (Vidusjūras reģionā) un Austrumu partnerību, sadarbībai ar 6 Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstīm.

Tā pamatā sastāv no divpusēju attiecību kopuma starp ES un attiecīgo partnervalsti (kaimiņu), kas tiek papildināts ar reģionālām un daudzpusējām sadarbības iniciatīvām un formām.

Eiropas Austrumu partnerība

Lēmumu izveidot Austrumu partnerību, ar mērķi veicināt politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju ar austrumu kaimiņiem, ES valstu un valdību vadītāji pieņēma 2009. gada maijā Prāgā. Austrumu partnerības mērķi ir veicināt politisko asociāciju un ekonomisko
attīstību, lai sekmētu stabilitāti, ekonomisko izaugsmi un savstarpēju uzticēšanos reģionā. Austrumu partnerība tiek īstenota attiecībā uz Baltkrieviju, Moldovu un Ukrainu Austrumeiropā, un Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu Dienvidkaukāzā.

Kā darbojas Austrumu partnerība?

  • Divpusēji - caur Asociācijas līgumu, Dziļu un visaptverošu brīvās tirdzniecības līgumu un Vīzu liberalizācijas procesu instrumentiem,
  • Daudzpusēji – 28 + 6 formātā (28 ES dalībvalstis un 6 Austrumu partnervalstis), Reģionālos formātos (Pilsoniskās sabiedrības forumos, Austrumu Partnerības parlamentārā asambleja EURONEST), organizējot valstu un valdību vadītāju samitus (reizi 2 gados), ārlietu ministru sanāksmes (reizi gadā) un neformālos nozaru ministru dialogus.

Austrumu partnerības daudzpusējās sadarbības pamata instrumenti ir 4 platformas, kurās notiek sadarbība ar partnervalstīm. Tās atspoguļo 4 šobrīd svarīgākās sadarbības jomas:

  1. Demokrātija, laba pārvaldība un stabilitāte,
  2. Ekonomiskā integrācija un konverģence ar ES politikām,
  3. Enerģētikas drošība,
  4. Cilvēku savstarpējie kontakti.

Austrumu partnerība ļauj vienlīdz sekmīgi attīstīt sadarbību valstu un valdību starpā, un cilvēku (nevalstisko organizāciju) starpā. Tās mērķis ir piedāvāt kaimiņvalstīm attīstīt īpašu attiecību kopumu, kas tiek balstīt kopējās vērtībās - demokrātija un cilvēktiesības, likuma vara, laba pārvaldība, tirgus ekonomikas principi un ilgtspējīga attīstība.

Austrumu partnerības ietvarā ieinteresētās partnervalstis no ES var gūt, piemēram, atbalstu valsts reformu īstenošanai, tirdzniecības atvieglojumus, finansiālu atbalstu, palīdzību energoapgādes drošības nodrošināšanā un bezvīzu ceļošanu. Savukārt ES tā nozīmē lielāku stabilitāti un drošību.

Austrumu partnerības politikas aktualitāti apliecina situācija reģionā, kas ietekmē arī ES valstis. Līdzīgi citām politikām, arī Austrumu partnerība atrodas nepārtrauktā attīstībā, kuras virzienu nosaka šī brīža izaicinājumi izaugsmei un drošībai Eiropas kontinentā un pasaulē kopumā.

Austrumu partnerības nozīme Latvijai

Latvija ir ieinteresēta drošas un pārtikušas Eiropas veidošanā. Kopš šīs politikas dibināšanas Austrumu partnerība ir Latvijas ārpolitikas prioritāte. Latvija aktīvi piedalās Austrumu partnerības politikas veidošanā. Latvija bija noteikusi Austrumu partnerību par savas Prezidentūras ES Padomē prioritāti. Latvijā ir uzkrāta nozīmīga reformu pieredze, kas veidojot attiecības ar ES austrumu kaimiņiem, ir būtisks zināšanu kopums. Latvija dalās savā ekspertīzē integrētās robežu pārvaldes jautājumu, labas pārvaldības, reģionālās sadarbības, transporta un citās jomās.

Latvija turpina sniegt stingru atbalstu Asociācijas līgumu ieviešanai, ciešāku ekonomisko saišu veidošanai un vīzu liberalizācijas procesiem, tādējādi sekmējot partnervalstu turpmāku tuvināšanos ES standartiem.

Austrumu partnerība ir vienojoša ES un partnervalstu attiecību platforma. Tajā pašā laikā tiek ņemts vērā partnervalstu dažādo interešu kopums attiecību ar ES tālākai virzībai un īstenota individuāla risinājuma pieeja. Šobrīd ievērojamu progresu attiecībās ar ES ir sasniegušas Gruzija, Moldova un Ukraina. Tās ir parakstījušas Asociācijas līgumus un uzsākušas to iepriekšēju piemērošanu. Savukārt Moldova ir sasniegusi nozīmīgu progresu arī vīzu liberalizācijas jomā. Savukārt Armēnija, Azerbaidžāna un Baltkrievija sadarbībai ar ES ir izvēlējušās un īsteno šaurāku interešu kopumu.

Noderīgas tīmekļa vietnes

European Union:

Latvijas divpusējās attiecības ar Austrumu partnerības valstīm:

Eiropas Savienības delegāciju Austrumu partnerības valstīs mājaslapas*:


* - informācija pieejama angļu valodā