Latvijas ekspertu pieredzes stāsti attīstības sadarbības jomā: Alternatīva Ukrainas reģionu attīstībai

24.03.2017. 11:28

Ārlietu ministrija piedāvā iepazīties ar Latvijas ekspertu pieredzes stāstiem attīstības sadarbības jomā, lai veicinātu izpratni par attīstības sadarbību un partnervalstu aktuālākajām vajadzībām, kā arī, lai veicinātu Latvijas projektu īstenotāju attīstības sadarbības projektu īstenošanu.  Šoreiz – biedrības “Latvijas Zaļā kustība” valdes loceklis, projektu vadītājs Āris Ādlers dalās savās pārdomās un pieredzē par pašlaik notiekošajiem reformu procesiem lauksaimniecības nozarē Ukrainā.

Aris Šobrīd Ukraina, no vienas puses, ir smagā ekonomiskā un politiskā stāvoklī, bet, no otras puses,  ir “kā izlutināts bērns”, kam visi mēģina palīdzēt gan metodiski, gan finansiāli.  Ukrainas politikai, virzoties Eiropas Savienības (turpmāk tekstā - ES) virzienā, tiek izstrādātas jaunas, kontinenta rietumu daļai atbilstošas un saprotamas politikas, tiek piesaistīti dažādi finanšu instrumenti, tai skaitā publisko banku - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Eiropas Investīciju bankas - izdoti kredīti valsts ekonomikas modernizācijai un pārstrukturēšanai.

Ukraina jau vēsturiski ir bijusi agrāra valsts. Pēc Padomju Savienības sabrukuma lauku dzīvē, līdzīgi kā Latvijā, notikušas lielas izmaiņas. Ukrainas laukos, no vienas puses, attīstījušies milzu lauksaimniecības uzņēmumi, bet, no otras puses, iedzīvotāji kļuvuši nabadzīgāki un lauku ciemi lēnām iztukšojas, galvenokārt uz ekonomiski aktīvo iedzīvotāju rēķina. Tāpat pastāv milzīgs skaits mazo zemnieku, kuru ekonomiskā nozīme saglabājas augsta. 

Pagājušā gada nogalē Ukrainā tika izstrādāta un apstiprināta lauku attīstības stratēģija, kas ir integrēts dokuments, kurā tiek runāts gan par lauku saimniecību modernizāciju, gan lauksaimniecības eksporta kāpināšanu, gan vides aizsardzību, gan kopienu virzītu vietējo attīstību un citiem aspektiem. Šis dokuments tiek virzīts kā paraugs izcilai sadarbībai starp vietējiem politikas veidotājiem un ārvalstu konsultantiem un donoriem.  Tomēr, neskatoties uz bāzi pozitīvām pārmaiņām lauku attīstībai, Ukrainas problēmas starpinstitūciju komunikācijā un vājā spēja sarunāties ar sabiedrību un pilsoniskajām organizācijām ir radījusi situāciju, kad, no vienas puses, ciemā viens zemnieks attīsta bioloģisko saimniecību, bet kaimiņos tiek uzbūvēta ferma, kura piesārņo apkārtni un rada smakas. 

Iespēju veiksmīgi attīstīt Ukrainas lauku teritorijas ietekmē vairāki faktori, piemēram, teritoriālā reforma, kas paver iespējas izstrādāt integrētas teritoriju attīstības stratēģijas,  ārvalstu donoru atbalstītas iniciatīvas, lielākoties kooperācijas atbalstam. Visiem šiem izaicinājumiem nepieciešama holistiska pieeja un reāla dažādu politiku saskaņotība, kas, galvenokārt, saistīta ar reģionālās attīstības un lauku attīstības politikām. Tāpat saistībā ar Ukrainas un ES sadarbības līguma parakstīšanas procesu Ukraina strādā pie savas attīstības politikas piemērošanas ES standartiem. 

Latvijas Zaļā kustība strādā CEE Bankwatch tīklā, kā arī īsteno Ārlietu ministrijas attīstības sadarbības projekta daļu kopā ar VARAM. Jau kopš 2015. gada tā seko līdzi notiekošajam Čerņigovas, Viņņicas, Čerkasu, Ļvovas un Ivano Frankovskas reģionā gan reģionālās reformas, gan kooperācijas, gan pilsoniskās sabiedrības attīstības jautājumiem.  Tāpat, sadarbojoties ar Ukrainas Nacionālo Ekoloģijas centru, notiek darbs pie nacionālā likumdošanas procesa uzraudzības, ilgtspējīgas attīstības procesu veicināšanai. 

Svarīgākais uzdevums kontekstā ar vietējo attīstību ir novērst aktivitātes, kas var apdraudēt Ukrainas lauku teritoriju attīstību nākotnē, kā arī sniegt reālu risinājumu piedāvājumam veiksmīgai iedzīvotāju un uzņēmēju iesaistei savas teritorijas attīstībai. Kontekstā ar ekonomikas nestabilitāti visā Ukrainā lielākais fokuss tiek veltīts ilgtspējīgu ekonomisko aktivitāšu - kooperācija, lauku tūrisma attīstība, pievienotās vērtības radīšana - stimulēšanai. Netiek aizmirsts arī par citiem izaicinājumiem, kas ietekmē cilvēku spēju veikt saimniecisko darbību un nodarboties ar uzņēmējdarbību, proti, resursu pieejamība, izglītība, sociālie jautājumi. 

Kā apdraudējums nākotnes ekonomiskajai izaugsmei laukos var būt, piemēram, industriālās lauksaimniecības attīstība. Ukrainā saistībā ar vājo vides normu regulējumu industriālā lauksaimniecība negatīvi ietekmē gan ūdens kvalitāti, gaisa kvalitāti, kā arī auglīgās zemes ražotspēju. Industriālai ražošanai masveidā no vietējiem lauku iedzīvotājiem uz 49 gadiem tiek iznomātas lauku īpašumu pajas, kas rada būtiskus apgrūtinājumus pašu lauku iedzīvotāju spējai nodarboties ar jebkādu lauksaimniecisko darbību vai arī vietējiem zemniekiem īrēt zemes vietējās produkcijas ražošanas turpināšanai.

Latvijas Zaļās kustības pārstāvis sadarbībā ar Ukrainas Ekoloģisko centru šobrīd Ukrainā veic darbu, lai, pirmkārt, identificētu tās vietas Ukrainā, kuru ilgtspējīga attīstība tiek apdraudēta, un, otrkārt, gan ar Ukrainas politikas veidotājiem, starptautiskajiem donoriem, ekspertiem un aktīvistiem veic darbības, lai Ukrainas reģionālā un lauku attīstība virzītos atbilstoši pašu pieņemtajai stratēģijai un lauku apvidos īstenotās aktivitātes neapdraudētu citu jomu attīstību, kā arī nevis mazinātu, bet uzlabotu vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Tā 2016. gada pavasara vizītes laikā no 21. aprīļa līdz 6. maijam tika apmeklētas vairākas vietas Čerkasi reģionā, kurā vietējie iedzīvotāji sniedza liecības par investoru pārstāvju metodēm darbam ciematos, kur paredzēta būvniecība. Ir saņemti vairāki apliecinājumi tam, ka iedzīvotāji tiek iebiedēti un pat piekauti. Tāpat kopīgi tiek vākti apliecinājumi vides postījumiem un tradicionālās vides un kultūras apdraudējumiem vietās ar vēsturisku, kultūras un bioloģisko bagātību.

Kijevā tiek rīkotas tikšanās ar ministriju, ekspertu un pilsonisko organizāciju pārstāvjiem, lai rastu kopsaucēju ne tikai problēmu risinājumiem, bet arī iespējamiem alternatīvajiem attīstības ceļiem, kuriem vajadzētu reducēties gan rīcībpolitikās, gan arī metodiskā un praktiskā atbalstā lauku iedzīvotājiem un to iniciatīvām.  Liels darbs tiek ieguldīts arī politikas dokumentu izpētē, kā arī pozitīvu iniciatīvu identifikācijā pašā Ukrainā.

Tāpat vizītes laikā Ļvovas un Ivano Frankovskas reģionā bija iespēja iepazīties ar ilgtspējīgas vietējās attīstības iniciatīvām kooperācijas jomā un lauku tūrismā, kā arī iespējamiem partnerību iniciatīvu iedīgļiem, kas pavērtu plašas Latvijas partnerību sadarbības iespējas Ukrainā.

2016. gada maijā notika vietējo vides organizāciju un viena no apdraudētāko ciemu aktīvistes vizīte Londonā, lai tiktos ar vienu no industriālā agro biznesa Ukrainā lielākajiem finansētājiem Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas direktoriem, kuru starpā ir arī Latvijas pārstāvji. Savukārt, jūnijā  paredzēta šīs bankas lauksaimniecības attīstības jomas ekspertu vizīte Ukrainā, lai plašākā un detalizētākā veidā risinātu esošās problēmas un uzklausītu vietējo iedzīvotāju bažas un redzējumu. 

Lielākais šī gada izaicinājums Latvijas Zaļai kustībai ir palīdzēt organizēt augsta līmeņa pasākumu “Cita alternatīva Ukrainas lauku attīstībai”, kur kā līdzvērtīgi partneri skaidrot savas pozīcijas un vienoties par nākotnes vīziju aicināti tiks Ukrainas Lauksaimniecības un Reģionālās attīstības ministriju pārstāvji, ES eksperti un konsultanti, starptautisko donoru pārstāvji, kā arī Eiropas Pilsoniskās sabiedrības, vietējo NVO un aktīvo kopienu pārstāvji. Svarīgi, ka šādā pasākumā tiks veidota sinerģija starp rīcības politiku skaidrošanu un praktiskām iespējām attīstīt kooperāciju, lauku tūrismu, bioloģisko lauksaimniecību un vietējo produktu pievienoto vērtību.

 Šis ir biedrības viedoklis un ne pie kādiem apstākļiem nedrīkst tikt uzskatīts par Ārlietu ministrijas oficiālo pozīciju