Globālā attīstības politika

07.07.2015. 11:02

Attīstības mērķi un post-2015

Pašlaik centrālā loma globālās attīstības politikas dienaskārtībā ir diskusijām par nākamo ilgtspējīgas attīstības mērķu konceptu – post-2015 -, kas sekotu ANO Tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM) pēc 2015. gada.

Tuvojoties TAM noslēgumam, pēdējos gados dažādos starptautiskos forumos notiek diskusijas par nākamajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Viens no būtiskākajiem dokumentiem ir ANO ģenerālsekretāra izveidotā Augsta līmeņa eminento personu paneļa ziņojums (2013) ar ieteikumiem jaunajam attīstības ietvaram post-2015. Viens no paneļa dalībniekiem bija arī Attīstības komisārs Andris Piebalgs (2010-2014). Ieteikumos uzsvars ir likts uz iekļaujošu izaugsmi un valstu atbildību par savu attīstību, kā arī vides ilgtspēju un klimata izmaiņu ietekmes mazināšanu. Paneļa ziņojums tika atzīts kā labs pamats turpmākajām diskusijām par jaunajiem attīstības mērķiem.

Nākamās diskusijas turpinājās 2013. gada maija-2014. gada jūnija sesijās ANO Atvērtā darba grupas (UN Open Working Group - OWG) vadībā un tajās piedalījās ANO dalībvalstu pārstāvji, nevalstiskās organizācijas un privātā sektora pārstāvji. OWG darba rezultātā tika apstiprināti Ilgtspējīgas attīstības mērķi, kas kalpos par būtisku pamatu jaunajiem mērķiem pēc 2015. gada.

Latvija ir aktīvi iesaistījusies post-2015 diskusijās dažādos formātos, jo īpaši ES pozīciju izstrādē un OWG sesijās, piemēram, sniedzot runas Baltijas valstu vārdā 10., 11., 12. un 13.sesijā. Latvijas runas ANO darba grupā īpaši uzsvēra dzimumu līdztiesības, likuma varas un labas pārvaldības jautājumus, kā arī iekļaujošas un ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes, nodarbinātības un infrastruktūras attīstības nozīmīgumu jaunajā ietvarā. Tāpat arī Latvija ir iesaistījusies un atbalstījusi vairāku valstu kopējās pozīcijas noteiktu mērķu - seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību un likuma varas - aizstāvībai OWG.

Latvijas runas OWG diskusijās par nākamajiem attīstības mērķiem atrodamas šeit.

Diskusijas starpvaldību līmenī sākās 2015. gada sākumā, balstoties uz ANO ģenerālsekretāra Ban Kimūna (Ban Ki-moon) sintēzes ziņojumu.

Ilgtspējīgas attīstības mērķi aptver 17 fokusa jomas: nabadzības apkarošana; bada novēršana un ilgtspējīga lauksaimniecība; veselība; izglītība; dzimumu vienlīdzība un sieviešu un meiteņu tiesības; ūdens nodrošinājums; ilgtspējīga enerģija; ekonomiskā izaugsme un nodarbinātība; infrastruktūra un industrializācija; nevienlīdzības samazināšana starp valstīm; pilsētvide un cilvēku mājvietas; ilgtspējīgs patēriņš; klimata pārmaiņas; okeāna, jūras un to resursu aizsardzība; ekosistēmas; likuma vara, efektīvas institūcijas un mierīgas, iekļaujošas sabiedrības; globālā partnerība.

Latvijas tematiskās prioritātes post-2015 ietvarā:

  • labas pārvaldības, likuma varas stiprināšana un efektīvas institūcijas;
  • dzimumu līdztiesības veicināšana;
  • ilgtspējīga un iekļaujoša ekonomiskā izaugsme, nodarbinātība un infrastruktūra;
  • nodrošināt veselības veicināšanas un aprūpes pakalpojumu pieejamību;
  • universāla un visiem pieejama izglītība visos līmeņos;
  • nodrošinājums ar pārtiku un ilgtspējīga lauksaimniecība;
  • ilgtspējīgs patēriņš un ražošana;
  • sauszemes ekosistēmu aizsargāšana un atjaunošana, kā arī bioloģiskās daudzveidības zuduma apstādināšana.

Atvērtās darba grupas gala ziņojums par ilgtspējīgas attīstības mērķiem (2014; ENG)

Vairāk par post-2015:

http://post2015.org/

http://www.worldwewant2015.org/

http://sustainabledevelopment.un.org/index.php?menu=1561

Twitter: @post2015

 

Tūkstošgades attīstības mērķi

2000. gadā 191 (tagad – 193) ANO dalībvalsts pieņēma Tūkstošgades deklarāciju, par vispārīgo mērķi izvirzot nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju procentuālā skaita samazināšanu uz pusi. Gan ANO dalībvalstis, gan starptautiskās organizācijas (Pasaules Banka, OECD u.c.) apņēmās uzlabot pasaules iedzīvotāju labklājības līmeni, īstenojot sekojošus Tūkstošgades attīstības mērķus:

  1. Samazināt nabadzību;
  2. Nodrošināt visiem iedzīvotājiem pamatizglītību, kā arī iespēju iegūt vispārējo vidējo vai profesionālo vidējo izglītību;
  3. Nodrošināt vienādas iespējas sievietēm un vīriešiem;
  4. Mazināt bērnu mirstību;
  5. Uzlabot mātes veselību;
  6. Ierobežot HIV/AIDS, tuberkulozes un difterijas izplatību, kā arī citus novēršamus nāves cēloņus;
  7. Nodrošināt vides ilgtspēju;
  8. Globāla mēroga sadarbība palīdzības nodrošināšanai cilvēkiem mazāk attīstītajās valstīs.

ANO Tūkstošgades deklarācija (2000; ENG)

Vairāk par ANO Tūkstošgades mērķiem šeit.

 

Globālās attīstības palīdzības efektivitāte

Globālo attīstības politiku veido daudzi mērķi un uzdevumi, izaicinājumi un inovatīvi risinājumi, tomēr ilgtspējīgu un pēc iespējas tiešāku rezultātu sasniegšanai ir nepieciešams arī koordinēt sniegtās palīdzības efektivitāti. Attīstības sadarbības un palīdzības efektivitātes principi veicina iesaistīto pušu vienlīdzīgu partnerību un savstarpēju atbildību, caurspīdīgu finanšu izlietojumu un pārskatu, palīdzības sniegšanu visakūtākajās jomās un reģionos.

Lai veicinātu donorus un palīdzības saņēmējus īstenot ilgtspējīgu, atbildīgu un efektīvu attīstības politiku, ir notikušas vairākas augsta līmeņa sanāksmes par palīdzības efektivitātes principiem:

  • Pirmā augsta līmeņa sanāksme Romā (2002), kuras laikā pirmo reizi tika izstrādāta deklarācija ar konkrētiem principiem, kas jāievēro attīstības palīdzības efektivitātes palielināšanai, piemēram, palīdzība jābalsta uz saņēmējvalsts prioritātēm un apstākļiem.
  • Otrā augstā līmeņa sanāksmē Parīzē (2005) pirmo reizi gan donori, gan palīdzības saņēmēji vienojās par kopīgiem mērķiem un uzdevumiem, kas jāīsteno sniegtās palīdzības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai. Parīzes deklarācija balstās uz sekojošiem principiem: palīdzības saņēmējvalstu tiesības uz savas attīstības politikas plānošanu; piemērošanās (deklarācijas mērķiem, palīdzības saņēmēja vajadzībām u.c.); donoru darbība tiek savstarpēji saskaņota; uz rezultātiem balstīta resursu pārvaldību un lēmumu pieņemšana; donoru un saņēmējvalstu savstarpēja atbildība.
  • Trešā augsta līmeņa sanāksme Akrā (2008) bija pirmais forums ar tik plašu iesaistīto pušu loku – attīstības valstis, donorvalstis, ātri augošās ekonomikas, ANO un citas daudzpusējas sadarbības institūcijas, starptautiskie fondi. Akras Rīcības programma uzsver Parīzes deklarācijā noteiktos principus attīstības sadarbības efektivitātei.
  • Ceturtā augstā līmeņa sanāksme Busanā (2011) noslēdzās ar Busanas Partnerību efektīvai attīstības sadarbībai. Tas ir pirmais attīstības sadarbības politikas ietvars, kas ietver Dienvidu-Dienvidu sadarbības pieejas (South-South cooperation) partnerus, BRICS valstis, pilsoniskās sabiedrības grupas un privātā sektora pārstāvjus. Busanas partnerība ir dokuments, uz ko pašlaik balstās globālā attīstības sadarbības politikas un palīdzības efektivitātes principi.

2014. gada 15.-16. aprīlī Meksikā norisinājās Pirmā Globālās partnerības augsta līmeņa sanāksme efektīvai attīstības sadarbībai, kur piedalījās vairāk nekā 1500 attīstības politikas ministri, eksperti, starptautisko organizāciju, privātā un nevalstiskā sektora pārstāvji. Sanāksmes dalībnieki atkārtoti apņēmās īstenot Busanas partnerības principus, parakstot Meksikas oficiālo paziņojumu un kā svarīgāko prioritāti izvirzot vietējo resursu mobilizāciju un caurspīdīgumu finansējuma izlietojumā. Tāpat arī tika uzsvērts, ka ir nepieciešams iekļaut efektīvas attīstības sadarbības principus jaunajā globālās attīstības ietvarā. Kopā ar paziņojumu tika arī pieņemtas 39 brīvprātīgas iniciatīvas ar konkrētām darbībām sadarbības efektivitātes veicināšanai, piemēram, stiprinot nodokļu sistēmu.

Vairāk par Globālo partnerību efektīvai attīstībai sadarbībai šeit.