Pirms 140 gadiem dzimis valstsvīrs, diplomāts un konsuls Hermanis Punga

19.04.2017. 15:42
  • Ārlietu dienests Latvijas valsts simtgadei

(16.04.1877. Liepājā – 12.04.1941. Rīgā)

2017. gada 16. aprīlī aprit 140 gadi, kopš dzimis Latvijas valstsvīrs, diplomāts un konsuls HERMANIS PUNGA.

Hermanis Punga pēc Liepājas pilsētas skolas beigšanas pārcēlās uz Rīgu, kur strādāja par tehnisko darbinieku jaunstrāvnieku laikrakstā Dienas Lapa. Sākoties represijām pret Jauno strāvu, 1897. gada vasarā emigrēja uz Angliju, kur iepazinās ar krievu aristokrātu Vladimiru Čertkovu (1854–1936), emigrantu, tuvu rakstnieka Ļeva Tolstoja (1828–1910) draugu un viņa idejisko līdzgaitnieku.

H. Punga kļuva par V. Čertkova nodibinātās nelielās izdevniecības un spiestuves vadītāju-grāmatvedi.  

1899. gada maijā Anglijā nelegāli ieradās jaunstrāvnieks, students Fridrihs Vesmanis (1875–1941), kuru H. Punga iekārtoja darbā V. Čertkova grāmatu spiestuvē. V. Čertkovs piešķīra nelielu aizdevumu latīņu burtu iegādei un atļāva iespiest latviešu izdevumus. Londonā dzīvojošie latviešu sociāldemokrāti sāka izdot laikrakstus Latviešu Strādnieks un Sociāldemokrāts. Tika noorganizēta nelegālās preses un literatūras pārvešana uz Latviju. 1902. gada pavasarī kāda nelegāla brauciena laikā H. Pungu apcietināja. Arī F. Vesmanis atgriezās Latvijā. Pēc šiem notikumiem latviešu sociāldemokrāti savu laikrakstu turpināja izdot Šveicē.

Par pretvalstisko darbību H. Pungu tiesāja. Pēc piespriesto divu gadu cietumsoda izciešanas viņš tika nometināts Oloņecas guberņā (guberņas centrs – Petrozavodska), no kurienes pēc četriem mēnešiem 1904. gada septembrī aizbēga uz Angliju. Tur atjaunojis sakarus ar V. Čertkovu. 1905. gada beigās atgriezās Rīgā, strādāja legālajās izdevniecībās; 1906. gadā soda ekspedīciju darbības dēļ emigrēja uz Vāciju; 1909. gadā beidza Manheimas inženieru skolu.

Atgriezies Krievijā 1910. gadā, H. Punga aktīvā revolucionārajā darbībā vairs nepiedalījās. V. Čertkovs iekārtoja H. Pungu par direktoru sava radinieka V. Paškova stikla rūpnīcā Bogojavļenskā (tagad – Krasnousoļska) Ufas guberņā. 1918. gadā H. Punga ar ģimeni pārcēlās uz Verhņeuraļsku, vēlāk – uz Omsku, tad uz Bijsku. Viņš neilgu laiku strādāja Lielbritānijas militārajā misijā, Viskrievijas zemstu savienībā; padomju varas laikā – Akmoļinskas apgabala Būvju nodaļā un Pārtikas veikalu savienībā.

1921. gada jūlijā H. Punga atgriezās Latvijā. Vispirms strādāja Darba ministrijā. Bija finanšu ministrs Zigfrīda Annas Meierovica valdībā (1923. gada jūnijs – 1924. gada janvāris). Līdz 1927. gadam – saimnieciskā darbā.

1927. gada jūlijā viņu iecēla par karjeras konsulu Vitebskā (tolaik – PSRS). 20. gadu beigās PSRS uzsāka lauku kolektivizāciju, vispirms veicot “budžu”, t. i., labi nostādīto, pārtikušo zemnieku saimniecību likvidāciju. Vitebskas apgabalā tieši latviešu kolonistiem piederēja daudz šādu saimniecību. (1925. gadā šajā apgabalā, pārsvarā laukos, dzīvoja ap 12, 5 tūkstoši latviešu). Par nežēlīgo zemnieku ekspropriāciju Baltkrievijas laukos un pilnīgu luterāņu draudžu sagrāvi, kā arī H. Pungas nesekmīgajiem pūliņiem atvieglot latviešu likteni vēstīts Vitebskas Valsts medicīnas universitātes Sociālo zinātņu katedras vecākā pasniedzēja Maksima Koroļeva un Latvijas Universitātes profesora, vēstures doktora Ērika Jēkabsona 2015. gadā Minskā izdotajā kopdarbā Latvijas konsulāts un konsuli Vitebskā.

1929. gadā padomju represīvās iestādes safabricēja lietu par “latviešu sazvērestību Smoļenskas novadā”. Pavisam tika arestēti, pakļauti izmeklēšanas procesam un tiesāti 112 cilvēki, no viņiem 60 latvieši. Apsūdzības slēdzienā teikts, ka Latvijas konsuls Vitebskā H. Punga “darbojies kā kontrrevolucionāro spēku idejiskais vadītājs Baltkrievijas PSR Rietumu apgabalā ar centru Smoļenskā”. PSRS Ārlietu tautas komisariāts paziņoja Latvijas pusei, ka uzskata H. Pungu par nevēlamu personu. 1930. gada novembrī H. Pungu nācās atbrīvot no konsula pienākumiem Vitebskā.

No 1931. gada septembra līdz 1933. gada martam H. Punga vadīja ministrijas Konsulāro nodaļu. Pēc tam līdz 1937. gada septembrim bija karjeras konsuls Hamburgā (Vācijā), tad – I šk. sekretārs sūtniecībā Londonā. 1939. gada oktobrī slimības dēļ H. Punga no ārlietu dienesta tika atbrīvots.

H. Punga pensionējās, dzīvoja Rīgā. Padomju okupācijas laikā 1941. gada februārī, neskatoties uz daļējo paralīzi, tika apcietināts un pēc diviem mēnešiem, 12. aprīlī cietuma slimnīcā Rīgā mira. Viņa nāve izjauca padomju represīvo iestāžu nodomu sarīkot skaļu tiesas prāvu, pamatojoties uz 1930. gada 28. maija apsūdzības slēdzienu Smoļenskas “padomju varas ienaidnieku” lietā. Šā dokumenta kopiju uz 54 lapām, ko Rīgas čekistiem martā atsūtīja Baltkrievijas PSR Valsts drošības tautas komisariāts, nācās vien pievienot mirušā H. Pungas lietai.

Rakstu sagatavoja Ārlietu dienesta vēstures un diplomātisko dokumentu nodaļas arhīva eksperte Silvija Križevica.