''Brexit'' varētu samazināt atlantisko saiti starp ES un ASV (LETA)

17.08.2016. 09:02

Briti tradicionāli bijuši atlantiskās saites uzturētāji, veicinātāji, kā arī aizstāvji, līdz ar to būtu jāuzdod jautājums, kā Lielbritānijas aiziešana no Eiropas Savienības (ES) ietekmēs atlantisko saiti starp ES un ASV, intervijā aģentūrai LETA sacīja aizejošais Latvijas vēstnieks Lielbritānijā, nākamais vēstnieks ASV Andris Teikmanis. Viņa ieskatā tā varētu arī samazināties. ''Bet kas būs šīs saites uzturētāji? Ja briti nebūs ES sastāvā, jāpieņem, ka notiks kāda ietekmes sviru pārdale,'' sacīja vēstnieks, norādot, ka Latvijai tas gan neliedz strādāt ar ASV. Tikmēr valstij būtu nepieciešama ciešāka sadarbība arī ekonomikā, lielākas ASV investīcijas Latvijā. Tam gan nepieciešams darbs pie biznesa klimata sakārtošanas, efektīvas nodokļu iekasēšanas, kā arī ēnu ekonomikas likvidēšanas un cīņas ar korupciju, uzskata Teikmanis.

Kā bijušajam Latvijas vēstniekam Lielbritānijā noteikti būtu jāpajautā par 50.panta iedarbināšanu, kā to jau iepriekš apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja. Kādas sekas no tā mēs varam sagaidīt?

Meja iepriekš skaidri un gaiši ir pateikusi, ka ''Brexit'' nozīmē ''Brexit''. Tieši pie izstāšanās procesa virzības Lielbritānija aktīvi strādās. Tā jau ir iezīmējusi divas galvenās prioritātes, kuras jaunajai valdībai jāpanāk, - attiecību modeļu izveide ar ES, kā arī tirdzniecības modeļa izveide ar ES un pārējo pasauli. To sasniegšanai Meja svarīgākajos amatos nozīmējusi cilvēkus, kuri visaktīvāk virzīja ''Brexit'' ideju. Vienlaikus šis solis nozīmē, ka viņi atbildēs par to, kā process virzīsies un kādi mērķi tiks sasniegti.

Kādu modeli jūs redzat Lielbritānijas turpmākajām attiecībām ar ES?

Pie šī jautājuma būtu diezgan radoši jādomā - kā savienot četras brīvības. Īpaši situācijā, kad virkne ES politiķu jau skaidri un gaiši pateikuši - vai nu ir brīvais tirgus, kas ietver visas šīs četras brīvības, vai arī tas Lielbritānijai nebūs pieejams. Līdz ar to jādomā, ka ķirsīšu izlasīšana no kūkas diez vai notiks. Patiesībā jau iespējamo scenāriju un teoriju ir daudz, nevienu no tām es nevēlētos komentēt, jo Lielbritānijā notikušais referendums man, tāpat kā daudziem citiem, iemācīja, ka ir diezgan bezjēdzīgi sniegt prognozes. Tās nepiepildījās ne Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās pagājušajā gadā, ne šī referenduma iznākumā.

Patiešām ļoti daudziem referenduma rezultāts bija pārsteigums. Man pašam bija daudz sarunu ar cilvēkiem, kuri ļoti labi pazīst britus. Viņi vēl pirms referenduma ar pārliecību sacīja, ka Lielbritānijas iedzīvotāji izvēlēsies palikt ES sastāvā. Bet paskatieties, kas notika! Domāju, ka pats referendums zināmā mērā ir arī sekas lielajai eiroskepsei, kas valdīja Lielbritānijā. Rezultāts bija arī sekas cilvēku meklējumiem pēc atbildēm par globalizācijas ietekmi uz katra ikdienas dzīvi. Acīmredzot tradicionālās partijas Lielbritānijā, kā arī pašā ES tā arī nav spējušas sniegt nepieciešamās atbildes uz šiem aktuālajiem jautājumiem. To gan iespējams novērot ne tikai ES, bet arī ASV. Arī tur cilvēki meklē atbildes, taču tās nesaņem. Pavisam jaunā veidā parādās jautājums par nācijām, par valstu suverenitāti, un arī uz šiem jautājumiem tradicionālās partijas nespēj sniegt pienācīgas atbildes. Tie politiskie spēki, kuri populistiski kaut ko mēģina darīt, pārsvarā fokusējas uz atbilžu rašanu kādai vienai noteiktai un šaurai tēmai, runā par sekām vienam vai otram notikumam, bet nedomā par kopīgo attīstību. Lūk, šie ir jautājumi, uz kuriem mēs joprojām neesam raduši atbildes.

Vai šajā ziņā nav saskatāma arī zināma pašas ES vaina?

Neesmu no cilvēkiem, kurš uzskata, ka tagad jāmeklē vainīgie. Drīzāk mums jārod atbilde uz jautājumu - kurp un kā attīstās šis globālais modelis. Kā strādā visa šī pasaules atvērtība? Vai cilvēki tam maz ir gatavi? Domāju, ka visi nav gan. Pašlaik norisinās divi paralēli procesi - pasaule kļūst savā ziņā mazāka, jo palielinās cilvēku mobilitāte, to sekmē arī globālā informācijas telpa. Tā dažu sekunžu laikā vienā no ikdienā lietotajiem ekrāniem mani spēj nogādāt attālākajā pasaules malā un padara mani savā ziņā līdzatbildīgu par notikumiem. Taču tajā pašā laikā jāuzdod jautājums, vai es ar to spēju tikt galā. Uzskatu, ka cilvēki ar to visu nemaz tik labi netiek galā. Tā ir diskusija par globālo ietekmi arī uz pašu ES.

Tajā pašā laikā, ja raugāmies uz ES attīstību, jāapzinās, ka uzaugusi vesela Šengenas līguma paaudze, kura nepazīst robežas Eiropā, jo tās nekad nav pieredzējusi. Pats robežas atceros ļoti spilgti, tādēļ varu salīdzināt un novērtēt šo pozitīvo ietekmi. Tomēr daudzi jautājumi paliek. Tostarp jautājumi, kurus uzdeva Lielbritānijas iedzīvotāji, - vai tiešām ES un Briselei jānodarbojas ar daudziem sīkiem standartiņiem, kuri jāievieš ES mērogā? Šajos jautājumos ES nav un arī nekad nebūs līdzīga ASV.

Tātad mums nesagaidīt federalizāciju?

Šis idejas laiks jau ir pagājis. ES nav ASV. Mums nav vienas valodas, Eiropas nācijas nav veidojušās vienlaicīgi. Mūsu vēsturiskie mantojumi ir dažādi, tiek ļoti rūpīgi sargāti, un tas tiks arī darīts turpmāk. Tad man ir jāuzdod pretjautājums - kādēļ lai mēs sagaidītu federalizāciju?

Izskan viedokļi, ka tas varētu ES dalībvalstis savā ziņā vienot, tuvināt vienu otrai.

Bet cilvēki to nemaz nevēlas. Šāds solis mainītu cilvēkus, bet tie nav tam gatavi. Arī briti tam nav gatavi. Mums tagad nav jānodarbojas ar vainīgo meklēšanu, tā vietā mums vēlreiz jāpārvērtē katras valsts, kā arī pašas ES atvērtība pret visu pārējo plašo pasauli. Vai tiešām pasaules atšķirīgo kultūru sajaukšanās ir atbalstāma un veicināma? Vai cilvēki ES ir gatavi atteikties no savām tradicionālajām kultūrām? Briti uz šiem jautājumiem atbildēja tieši un skaidri. Bet kā domā pārējo valstu iedzīvotāji? Tas, lūk, arī ir vēl viens no lielajiem, neatbildētajiem jautājumiem. Pats Lielbritānijā notikušais referendums mums uzdevis lielus jautājumus, kuri prasa lielas atbildes.

Kā notikušais referendums varētu ietekmēt ASV attiecības ar ES un pašu Lielbritāniju?

Tradicionāli briti bijuši ļoti stingri brīvās tirdzniecības aizstāvji. Aktuāls jautājums ir par to, kā notikušais referendums ietekmēs topošo Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līgumu, ja briti vairs nebūs sarunu dalībnieki. Tāpat briti tradicionāli bijuši atlantiskās saites uzturētāji, veicinātāji, kā arī aizstāvji. Arī šeit būtu jāuzdod jautājums, kā Lielbritānijas aiziešana ietekmēs atlantisko saiti starp ES un ASV. Tā varētu arī samazināties. Bet kas būs šīs saites uzturētāji? Ja briti nebūs ES sastāvā, jāpieņem, ka notiks kāda ietekmes sviru pārdale. Jāatceras, ka briti ir viena no divām ES kodolnācijām. Lielbritānija ir viena no ES divām ANO Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm. No ES tur būs tikai viena valsts. Visiem šiem momentiem neapšaubāmi būs kāda ietekme uz starptautisko politiku. Taču kāda? Par to vismaz pašlaik neesmu gatavs runāt, jo nedaudz pāragri zīmēt kādus scenārijus, kamēr pašas sarunas vēl nemaz nav sākušās. Šī iemesla dēļ ES būtu jāpadziļina un jāpadara efektīvas tās kompetences, kas veicamas ES kopējā līmenī. Vienlaikus jāpārskata, vai visas kompetences tiešām būtu jāatstāj Briseles pārziņā. Vai tiešām viss, kas kaut kā būtu saistīts ar vienoto tirgu un vienlīdzīgām iespējām, ir jāstāda zem viena kopīga standarta?

Tātad jūs iestājaties par britu viedokli - lielākas lomas saglabāšanu nacionālo valstu parlamentiem.

Jā un nē. Mēs zinām, kā pēdējos gados ES savā attīstībā bieži virzījusies pēc mazākā kopsaucēja principa. Tas ne vienmēr bijis pats efektīvākais solis, tomēr ir tas, par ko valstis spējušas vienoties. Tā ir tiesa, ka ES pašlaik ir ļoti sarežģītā situācijā, taču noteikti nevar apgalvot, ka ES kā projekts ir miris. Pēdējo 60 gadu laikā visai regulāri ticis baumots par priekšlaicīgām ES beigām. Tas nav noticis un arī nenotiks, jo mūsu visu interesēs ir ES saglabāt un attīstīt. Jautājums gan, kā to labāk izdarīt.

Vai Lielbritānijas potenciālā aiziešana no ES neliks arī Latvijai nedaudz aktīvāk strādāt ar ASV?

Šajā ziņā būtiskas izmaiņas nav gaidāmas, jo arī līdz šim neviens mums nav liedzis aktīvi strādāt ar ASV. Tas būs arī mans uzdevums šo darbu turpināt.

Tomēr savu klātbūtni mēs plānojam pastiprināt, raugoties kaut vai uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras plāniem ASV...

Tas gan. Darbs pie Latvijas Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ASV ir jau aktīvi sācies.

Vai ir jau zināms, kur tā varētu atrasties?

Nedomāju, ka pati atrašanās vieta būtu visizšķirošākā. Par to esmu domājis un diskutējis. Arī mana sākotnējā doma bija, ka no pārstāvniecības atrašanās Vašingtonā mēs maz iegūtu. Tur biznesu ir grūti atrast. Tomēr jāņem vērā, ka ASV ir liela valsts, līdz ar to pārstāvniecības veiksmīgas darbības avots var būt divas lietas - pirmkārt, piemērots cilvēks, kuram ir ļoti laba izpratne par biznesu ASV. Viņam ir arī ļoti labi jāorientējas ASV biznesā, izmantotajās metodēs, kā arī tradīcijās. Otrs nozīmīgais punkts ir pietiekami liels komandējumu budžets, jo pārstāvniecības vadītājam jābūt nepārtrauktā kustībā. Bizness ASV atrodas dažādās vietās, dažādas nozares koncentrējas dažādos ASV reģionos. No sēdēšanas vienā vietā visam biznesam tu nepiekļūsi. Ir jāiet pie biznesa, nevis jāgaida, kad bizness atnāks pie tevis.

Ja runājam par Vašingtonu, varbūt šī atrašanās vieta tīri no finansiālā aspekta būtu visizdevīgākā, jo pārstāvniecība varētu atrasties vēstniecībā un labi ar to sadarboties. Bet mēs varētu runāt arī par citām pilsētām, tostarp Ņujorku, Čikāgu, Losandželosu, vai pat ASV vidieni. Par to mēs varam vēl daudz diskutēt, taču pats nozīmīgākais būtu, lai šis cilvēks nesēdētu uz vietas savā kabinetā.

Cik zināms, jums jau notikušas atsevišķas diskusijas Finanšu ministrijā par Latvijas interesēm un prioritātēm. Kādas izmaiņas vēstniecības darbā mēs varētu sagaidīt, piemēram, ekonomikas un drošības jomā?

Pašlaik uzkrāju un uzklausu informāciju par mūsu valdības un biznesa jomas interesēm un prioritātēm. Mēs jau esam daudz runājuši par tuvākajiem uzdevumiem, kā arī tiem, kas jāpaveic tālākā perspektīvā. Jāapzinās, ka Latvijas nozīmīgākais drošības garants ir ASV, un tieši šī iemesla dēļ mums būs ļoti cieši jāstrādā kopā. Es vēlētos redzēt lielāku potenciālu arī mūsu ekonomiskajām saitēm. Es redzu, ka mums ir iespējas palielināt līdzšinējo eksporta apjomu. Tikmēr jādomā par to, kā ieiet šajā milzīgajā tirgū. Tas nebūt nav vienkārši, jo arī tajā ir dažādas sertifikācijas, standartizācijas, reģistrācijas procedūras, kas prasa laiku un naudu. Nepieciešams rūpīgi izpētīt visas iespējamās nišas, kur savu labumu mums varētu sniegt TTIP noslēgšana. Pagaidām man gan nav pārliecības, ka to izdosies parakstīt tuvākajā laikā. Ja tas varētu notikt jau šogad, būtu ļoti labi, ja nē - mēs nezinām, kāda būs nākamās administrācijas pozīcija. Pašlaik sarunās par TTIP vēl ir pietiekami daudz neskaidrību, parādās idejas par ''mazo TTIP''.

Par to runā jau labu laiku, taču jūs pats no tāda varianta redzat jēgu?

Neredzu gan. Pati TTIP ideja saistīta ar pasaulē lielākās brīvās tirdzniecības zonas izveidošanu, mēs netaisāmies to samazināt. Vienlaikus šeit būtu jāņem vērā globālie procesi - cilvēki īsti neapzinās TTIP sniegtās iespējas, kā tas varētu ietekmēt mūsu ikdienas dzīvi. Tāpēc mani māc šaubas par strauju TTIP noslēgšanu, kaut arī sarunu risinātāji ir ļoti profesionāli.

Jums nav bažu, ka nākamā ASV prezidenta administrācija paziņos, ka TTIP nav prioritāšu sarakstā?

Viss ir iespējams, joprojām ir daudz nezināmā.

Piemēram, ASV Republikāņu partijas Baltā nama kandidāts Donalds Tramps jau iepriekš diezgan skarbi izteicies par NATO un Baltijas valstu aizsargāšanu. Jāpieņem, ka jūsu darba laikā daudz nāksies sarunāties ar ASV partneriem par Latvijas ārējo robežu uzlabošanu. Tāpat Latvijā joprojām uzturas karavīri no ASV, un jāpieņem, ka pārskatāmā nākotnē tas nemainīsies.

Par drošību mums nevajadzētu šaubīties, jo ASV ir uzticams partneris. Tajā pašā laikā mēs zinām savus mājasdarbus un tos apņēmīgi pildām, jo tas ir mūsu pašu interesēs. Drošības jautājumi viennozīmīgi un skaidri ir arī mūsu valdības prioritāšu saraksta augšgalā, valdībā par tiem diskusiju vairs nav. Mēs konsekventi palielinām savu finansējumu drošībai un aizsardzībai. Tam, protams, būs arī pozitīvas sekas attiecībās ar pārējām partnervalstīm, tostarp ASV. Katrai valstij jārūpējas par savu drošību. Mēs zinām teicienu, ka slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās. Ja citi redzēs, ka pret savu drošību izturamies nenopietni, arī viņi izturēsies līdzīgi. Lūk, tas jau būtu bīstami.

Jums nav šaubu, ka līdz ar klusu samierināšanos ar Krimā notiekošo, iespējamās sadarbības atjaunošanu ar Krieviju arī Latvija varētu apdomāt aizsardzībai atvēlētā finansējuma samazināšanu?

Domāju, ka tas nenotiks. Mēs šos 2% no iekšzemes kopprodukta sasniegsim un nemazināsim. Mēs to vienkārši nevaram atļauties. Tomēr, ja mēs vēlamies vēl labākas attiecības ar ASV, kas tiešām mums ir uzticams partneris, nepieciešama ciešāka sadarbība arī ekonomikā, lielākas ASV investīcijas Latvijā. Lai to panāktu, nepieciešams radīt biznesam, investīcijām labvēlīgu klimatu, jādomā par likuma varu, tiesiskumu un ekonomisko politiku, kas var veicināt jebkuras investīcijas, tostarp no ASV. Mums ar ASV nav politisku pretrunu vai strīdu.

Ir kādi šķēršļi?

Vienkārši jāsakārto lietas, kuras valdība jau ir definējusi, tostarp uzdevumi, kas vērsti uz biznesa klimata sakārtošanu, efektīvu nodokļu iekasēšanu, kā arī ēnu ekonomikas likvidēšanu, cīņu ar korupciju. Bet tas nenozīmēs, ka par katru soli valdība tiks slavēta...

Jāpieņem, ka lielu daļu no jūsu darba veidos arī jautājumi, kas saistīti ar diasporu.

Tas tiešām būs liels un nozīmīgs darbs, jo ASV esošā diaspora ir ļoti liela un salīdzinoši homogēnāka, tur nav tik daudz jauno emigrantu, kā tas ir, piemēram, Lielbritānijā. ASV ir vairāk trimdas jaunās paaudzes, turklāt ASV latviešu kopiena ir labi organizēta. Lai gan liela daļa diasporas ārvalstīs nepiedalās latviešu aktivitātēs, taču pilsonības likuma izmaiņas ir bijis labs stimuls, lai pievērstu uzmanību Latvijai. Īpašu uzmanību pievērš tie, kuru interese par Latviju līdz šim nebija pārāk liela. Piemēram, nākamajā dienā pēc Lielbritānijā notikušā referenduma mēs vēstniecībā saņēmām vairākus pieprasījumus par pilsonības iegūšanu no britiem, kuri pēkšņi atcerējās, ka viņiem ir kādi senči no Latvijas. Kāds tam ir iemesls? ES pilsonības saglabāšana. Tas šiem cilvēkiem ir ļoti nozīmīgi. Un interesanti, ka tas notika burtiski vienā mirklī. Arī mans pienākums ASV būs veicināt interesi par Latviju, vairot informāciju par mūsu valsti, radīt tās lielāku atpazīstamību. Jo šie cilvēki attiecīgas situācijas gadījumā, piemēram, realizējot kādu biznesa ideju, var lemt par labu Latvijai.

Un Latvija to varētu izmantot savā labā.

Tieši tā, mums viņi ir jāpiesaista. Piemēram, ja runājam par latviešiem Brazīlijā, ļoti daudzi nezina latviešu valodu, tomēr vēlas saglabāt savas saites ar Latviju. Tas, ka mūsu diaspora pasaulē ir paplašinājusies, kļuvusi lielāka, nekādā gadījumā nav Latvijas zaudējums. Mūs interesē, lai šie cilvēki savā mītnes zemē ne tikai veido savu dzīvi, attīsta biznesa iespējas, bet veido savu personīgo un pēc iespējas ciešāku saikni ar Latviju. Tas ir mūsu ieguvums, tie ir mūsu vēstneši plašajā pasaulē.

Publicēta LETA mājaslapā 2016. gada 15. augustā
Autors Edgars Skvariks
LETA