24. janvārī Ārlietu ministrijā, par godu Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure 93. gadadienai, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs svinīgā gaisotnē atklājot izstādes – Latvijas Valsts vēstures arhīva sagatavoto ekspozīciju „Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs (1610–1681): starptautiskās attiecības” un Ārlietu ministrijas veidoto pārskatu - „Latvijas Republikas starptautiskie līgumi”, klātesot svētku pasākuma viesiem, uzsvēra, ka Latvijas diplomātijā ir aizvadīts ļoti veiksmīgs gads. Ministrs izteica pateicību par diplomātu pašaizliedzību un patieso sirdsdegsmi, veicot Latvijas valstij svarīgu darbu gan Latvijā, gan arī pārstāvot tās intereses ārvalstīs. Ministrs uzsvēra, ka šogad mēs atbildīgi gatavosimies Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, un izteica pārliecību, ka Latvija godam veiks šo pienākumu. Uzrunas noslēgumā, ārlietu ministrs E. Rinkēvičs novēlēja veiksmi un panākumus visiem ārlietu dienesta darbiniekiem.
Saskaņā ar Ministru prezidenta pilnvarojumu, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pasniedza Ministru kabineta Atzinības rakstus, kā arī Ārlietu ministrijas Atzinības rakstus:
Kas vieno tik tālus gadsimtus? Aizraujoša vēsture un „starptautiskais līgums”
Kurzemes un Zemgales hercogiste (1561–1795), neskatoties uz lēņa atkarību no Polijas-Lietuvas, kļuva par līdztiesīgu starptautisko attiecību subjektu toreizējā Eiropā. Tā reprezentēja valstiskumu mūsdienu Latvijas teritorijā.
Pateicoties hercoga Jēkaba Ketlera saimnieciskajām un diplomātiskajām aktivitātēm, Kurzemes vārds 17. gadsimta vidū izskanēja pasaulē un kļuva pazīstams arī Āfrikas un Amerikas piekrastēs.
Atzīmējot 370. gadadienu kopš hercoga Jēkaba pirmā starptautiskā līguma noslēgšanas (līgums noteica hercogam un viņa ļaudīm brīvas tirdzniecības tiesības Francijā, kā arī deva tiesības hercogam iepirkt Francijā muižas un zemes, to1643. gada 30. decembrī Parīzē parakstīja hercoga sūtnis un Francijas ārlietu ministrs), Latvijas Valsts vēstures arhīvs piedāvā ieskatu hercoga Jēkaba starptautiskajās attiecībās, eksponējot unikālas vēstures liecības, kas glabājas arhīva fondos.
Izstādē skatāmi vairāki desmiti dokumentu (pārsvarā oriģināli), to vidū arī pieminētā līguma ar Franciju oriģināls.
Atsevišķi tematiski bloki izstādē veltīti hercoga Jēkaba centieniem samierināt Poliju-Lietuvu un Zviedriju, viņa attiecībām ar Franciju, Angliju un Krieviju, kā arī mēģinājumiem iegūt atbalsta punktus Gambijā un Tobāgo salu.
Kā vieni no interesantākajiem un vēsturiski vērtīgākajiem eksponātiem jāmin Tobāgo salas karte un Sv. Andreja salā Gambijā uzbūvēto fortu plāni, kas tapuši 17. gadsimta vidū un līdz šim vēstures zinātnei nebija zināmi.
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija piedāvā ilustratīvu ekspozīciju par Latvijas starptautiskajiem līgumiem starpkaru periodā un mūsdienās.
Pirmie starptautiskie līgumi, ko noslēdza Latvijas valsts, bija ar Igauniju un Lietuvu par aizdevumu kārtošanu un robežu noteikšanu. Svarīga starptautiska nozīme bija Pagaidu līgumam starp Latviju un Vāciju (15.07.1920) un Miera līgumam starp Latviju un Krieviju (11.08.1920).
Kad 1921. gada 18. februārī Satversmes sapulces sēdē ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics ziņoja par Latvijas atzīšanu de iure, kā vienu no svarīgākajiem ārpolitiskajiem uzdevumiem viņš izvirzīja „radīt ciešākas saites ar ārvalstīm, noslēdzot ar tām starptautiskus līgumus”.
Aizsākās Latvijas iestāšanās starptautiskās organizācijās un pievienošanās konvencijām – 1921. gada septembrī Latvijas Republika kļuva par Tautu Savienības un Starptautiskās Darba organizācijas pilntiesīgu locekli. 1921. gada vasarā Latvija pievienojās spēkā esošajām Vispasaules pasta, telegrāfa un radiotelegrāfa konvencijām. No 1921. līdz 1940. gadam Latvijā starpkaru posmā spēkā bija 114 kolektīvās konvencijas, bija noslēgti 18 līgumi ar vairākām valstīm vienlaicīgi un 253 divpusējie līgumi ar 35 valstīm.
Līgumi regulēja valstij svarīgākos politiskos, saimnieciskos, satiksmes, tirdznieciskos, konsulāros un starptautiskās sadarbības jautājumus.
Attēlos uz stendiem eksponēti starpkaru perioda starptautiskie līgumi, kuru oriģinālus glabā LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvs.