Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos

24.02.2017. 17:57

2016. gads starptautiskajās attiecībās ir bijis gads, kurā pasaule un Eiropa turpināja saskarties ar nestabilitāti nesošiem izaicinājumiem. Ārpolitiskā situācija pasaulē nav bijusi labvēlīga arī globālās ekonomikas attīstībai.

Karš Sīrijā padziļināja humanitāro krīzi, un tā izraisītais migrācijas spiediens un drošības apdraudējumi turpināja ietekmēt Eiropu. Atbildība par situāciju primāri ir jāuzņemas Krievijas atbalstītajam Asada režīmam. Arī citur ES dienvidu kaimiņu reģionā saglabājās nestabilitāte un turpinājās konflikti, kas negatīvi ietekmēja Eiropu.

2016. gadā starptautiskā sabiedrība guva redzamus panākumus cīņā ar terorismu, nacionāli pieņemot nepieciešamo pretterorisma likumdošanu, ierobežojot teroristisko organizāciju komunikācijas un finansējuma iespējas. Globālā koalīcija, kuras sastāvā ir arī Latvija, cīņai ar teroristisko organizāciju ISIL/Daesh spēja samazināt tās kontrolēto teritoriju. Tomēr vairākās Eiropas pilsētās notikušie teroristu uzbrukumi liecina, ka neiecietības ideju izraisītās radikalizācijas izplatīšanās paliek neatrisināta problēma mūsu pasaules daļā. Demokrātisko pamatvērtību, kā likuma varas un cilvēktiesību apšaubīšana rada ilgtermiņa draudus drošībai un stabilitātei pasaulē.

Pagājušajā gadā stājās spēkā vēsturiskais Parīzes klimata nolīgums, kas ir cilvēces nozīmīgākā starptautiskā vienošanās klimata pārmaiņu novēršanai.

2016. gada lielākais politiskais notikums ASV, kas tieši ietekmēs starptautiskās attiecības, bija ASV prezidenta vēlēšanas. Jaunā ASV prezidenta administrācija un jaunievēlētais Kongress ir labi pozicionēti dinamiskas ASV ārpolitikas un drošības politikas īstenošanai. ASV ciešā iesaiste Eiropas drošības sistēmā ir izšķiroša, lai garantētu mieru un stabilitāti kontinentā.

Jaunu situāciju Eiropas Savienībā ir radījis Apvienotās Karalistes referenduma rezultāts par izstāšanos no Eiropas Savienības (Brexit). Ir sākusies diskusija par nākotnes attiecībām starp 27 valstu ES un Apvienoto Karalisti. Apvienotās Karalistes iedzīvotāju lēmums aktualizēja jautājumu par ES nākotni, kurā iezīmējās divi prioritārie diskusiju virzieni – ES ekonomiskā izaugsme un drošība.

Mieru un stabilitāti Eiropā aizvadītajā gadā izaicināja Krievija, turpinot starptautisko tiesību normu un principu pārkāpšanu, militārā spēka un hibrīdkara elementu izmantošanu. Tas īpaši negatīvi izpaudās Ukrainā, kur Krievija turpināja bloķēt krīzes noregulējumu. Tāpēc sevišķi svarīgi bija Ziemeļatlantijas līguma organizācijas galotņu tikšanās laikā Varšavā pieņemtie lēmumi un to īstenošana.

Uz šī fona aizvien vairāk nostiprinās izpratne par Baltijas un Ziemeļvalstu ietvaru kā līdzīgi domājošu reģiona valstu grupu ar kopīgām vērtībām gan drošības, gan ekonomiskās sadarbības jomā.  Īpaši aktuāli tas ir Brexit kontekstā. Aizvadītais gads Baltijas jūras reģionā Latvijai ir noritējis ciešā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības zīmē. Latvija ir mērķtiecīgi stiprinājusi savu pozīciju kā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības virzītāja, veicinot politisko dialogu par reģionam kopīgiem izaicinājumiem un strādājot pie reģionālās enerģētikas un transporta infrastruktūras attīstīšanas. Šī gada praktiskais sadarbības rezultāts ir parakstītais līgums par Rail Baltica dzelzceļa projektu un likuma pieņemšana enerģētikas jomā Latvijas dabas gāzes tirgus atbrīvošanai 2017. gadā.

2016. gadā Latvijas sasniegtais tautsaimniecības attīstības un reformu  jomās izpelnījās augstu starptautisku novērtējumu, Latvijai saņemot uzaicinājumu pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD). Dalība OECD rada priekšnoteikumus Latvijas tālākai ekonomiskai izaugsmei.

2017. gadā Latvijas ārpolitikas prioritātes būs sekojošas: 1) stiprināt valsts ārējo drošību ciešā sadarbībā ar sabiedrotajiem NATO un partneriem Eiropā; 2) aktīvi iesaistīties efektīvas, vienotas un drošas Eiropas Savienības veidošanā; 3) turpināt veicināt stabilitāti un attīstību ES austrumu un dienvidu kaimiņu reģionos; 4) sekmēt Latvijas uzņēmumu iespējas eksporta tirgos un veicināt investīciju piesaisti; 5) atbalstīt un uzturēt ciešu saikni ar tautiešiem ārzemēs. 

Latvijas sabiedrības iesaiste Eiropas un ārlietu jautājumos visdažādāko izaicinājumu laikā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Sabiedrības izpratnes, atbalsta un iesaistes veicināšanai būs centrāla nozīme Latvijas ārpolitikā 2017. gadā. Ārlietu ministrija turpinās regulāru dialogu ar nevalstiskām organizācijām, domnīcām un sociālajiem partneriem. Tiks īstenotas vizītes Latvijas reģionos domu apmaiņai par Latvijas ārpolitiku.

***

Izskatīts Ministru Kabinetā 2017. gada 3. janvārī.

 


Preses kontaktiem:
Komunikācijas grupa
Krišjāņa Valdemāra iela 3, Rīga, LV-1395
Tālrunis: (371) 67016 272;
Fakss: (371) 67828 121
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Mājaslapa: www.mfa.gov.lv
Seko līdzi Ārlietu ministrijai: twtricon-facebookicon-draugiemicon-flickrytb

e Pierakstīties uz Ārlietu dienesta ziņu saņemšanu e-pastā